Vīrietis ar bērniem

Kad Latvijas iedzīvotāji varēs atļauties izmest no galvas izdevumus

26
(atjaunots 23:09 13.04.2018)
Gada laikā lielākā daļa ģimeņu Latvijā plāno budžetu un kontrolē izdevumus, taču, iestājoties siltākam laikam, naudas problēmas atkāpjas.

RĪGA, 14. aprīlis — Sputnik. Socioloģiskā aptauja, ko veica "Maxima mazumtirdzniecības kompass", liecina, ka lielākā daļa mājsaimniecību Latvijā – 74,7% plāno savu budžetu, ziņo Baltnews.lv.

Ģimeņu skaits, kuras necenšas kontrolēt savus ienākumus un izdevumus, ir daudz mazāks – 23,4%.

Kurš, kur un kad skaita naudu

Salīdzinājumā ar 2017. gada rudeni par 0,3% pieaudzis mājsaimniecību skaits, kurās budžets tiek plānots, turklāt salīdzinājumā ar pērnvasaru šis rādītājs pieaudzis par 2,3%. Jāpiebilst, ka pētījumi liecina: vasarā iedzīvotājiem ģimenes budžeta plānošana rūp mazāk.

Ģimenes ar bērniem līdz 18 gadu vecumam biežāk spiestas plānot budžetu. Tādu ģimeņu skaits ir par 4,9% lielāks nekā saimes, kurās nav bērnu līdz 18 gadu vecumam. Tāpat nozīme ir arī ģimenes dzīves vietai. Savus izdevumus kontrolē 28% Vidzemes iedzīvotāju un 28% Rīgas iedzīvotāju, taču tikai 15% Zemgalē mītošo.

Mājsaimniecības ar vidējiem un zemiem ienākumiem budžetu plāno biežāk. Naudu rūpīgi skaita arī cilvēki ar augstāko izglītību vecumā no 25 līdz 34 gadiem (27%) un Latvijas iedzīvotāji vecumā no 64 līdz 74 gadiem (30%).

Ietaupa uz dārzeņu rēķina

SIA Maxima Latvija biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa pastāstīja, ka ar budžeta plānošanu bieži saistīti dārgi pirkumi. Viņa norādīja, ka gada laikā ievērojami audzis cilvēku skaits, kuri plāno dārgu priekšmetu iegādi. Kaktiņa pieļāva, ka tas, iespējams saistīts ar PVN samazināšanos Latvijai tipiskajiem dārzeņiem, augļiem un ogām.

Kaktiņa norādīja, ka cilvēki var izdot vairāk naudas dārgākām precēm, jo viņiem izdodas samazināt izdevumus ikdienas precēm.

Pētījuma rezultāti apliecina, ka 2018. gada janvārī 91% Latvijas iedzīvotāju plānoja dārgus pirkumus. Tos pārsvarā plāno sievietes, cilvēki vecumā no 18 līdz 34 gadiem, kā arī mājsaimniecības, kurās ir vairāk nekā četri cilvēki. Pie tam 53,1% gadījumu iedzīvotāji pērk dārgās preces par ietaupīto naudu un līdzekļus neaizņemas.

Naudu pārsvarā krāj vīrieši. Vairāk nekā puse sieviešu dod priekšroku precēm, ko var apmaksāt no ikdienas izdevumiem paredzētajiem līdzekļiem un naudu neaizņemas. Taču, ja sieviete ir izšķīrusies par dārgu pirkumu, viņa var noformēt ātro kredītu.

Lielākā daļa krāj

2017. gada septembrī "Maxima mazumtirdzniecības kompasa" aptauja liecināja, ka naudu uzkrāj 58% Latvijas mājsaimniecību: 18% respondentu ik mēnesi atliek noteiktu summu, bet aptuveni 40% naudu krāj neregulāri.

Pie tam 42% aptaujāto atliek naudu noteiktam pirkumam, 57% respondentu krāj neparedzētiem izdevumiem, bet 49% — "melnai dienai". Tāpat 60% aptaujāto pastāstīja, ka vienmēr iepriekš plāno lielos pirkumus, un tikai 26% atzina, ka pērk dārgāko, ilgi nedomājot.

26
Pēc temata
Piektā daļa Baltijas iedzīvotāju dzīvo nabadzības līmenī
Ēdiet dārzeņus, dzeriet kafiju un staigājiet kājām: dzīve Latvijā kļuvusi dārgāka
Eurostat: Latvija — piektā valsts ES nabadzības ziņā
Nabadzība. Vai tā ir slimība?
Kafejnīca

Astoņi pie viena galdiņa: ko piedāvā Veselības ministrija

3
(atjaunots 08:25 12.08.2020)
Veselības ministrija ir gatava nedaudz atvieglot dzīvi tūristiem un Latvijas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Veselības ministrija no 17. augusta piedāvā mīkstināt ierobežojumus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kultūras, sporta, reliģisko pasākumu rīkotājiem, kā arī atļaut pulcēties telpās līdz 1000 cilvēkiem, vēsta Mixnews.lv.

Sabiedriskās ēdināšanas iestādēs plānots atļaut sēdēt pie viena galda astoņiem cilvēkiem esošo četru vietā, savukārt terasē ierobežojumu nebūs. Platība uz vienu apmeklētāju sabiedriskās ēdināšanas iestādēs var tikt samazināta no 4 uz 3 kvadrātmetriem, saglabājot divu metru distances prasību starp galdiņiem un ar nosacījumu, ka apmeklētāju skaits var būt ne vairāk par 50% no iestādes ietilpības.

Tāpat sabiedriskās ēdināšanas iestādēm var atļaut strādāt līdz plkst. 2:00, nevis līdz pusnaktij, kā arī kultūras, sporta un reliģiskajām iestādēm.

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārpustelpās netiek plānotas – joprojām drīkstēs pulcēties līdz 3000 cilvēkiem.

Turklāt Veselības ministrija piedāvā publicēt ceļojumiem bīstamo un nebīstamo valstu sarakstu sestdien, nevis piektdien, un noteikt konkrētu šī saraksta stāšanās spēkā brīdi, lai cilvēkiem nerodas grūtības, plānojot braucienus.

Vēl viens piedāvājums – atcelt obligātās pašizolācijas prasību cilvēkiem, kuri izslimojuši Covid-19 un spēs uzrādīt izziņu no ārsta, un atļaut cilvēkiem, kuriem ir pienākums pašizolēties, pamest dzīvesvietu, lai nodotu antivielu testu.

Iepriekš premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka pagaidām neredz nepieciešamību pārskatīt spēkā esošos ierobežojumus, kuri tika ieviesti Covid-19 dēļ.

3
Tagi:
koronavīruss, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
SPKC meklē autobusa Rīga-Daugavpils pasažierus: Latvijā 7 jauni Covid-19 gadījumi
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

14
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

14
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Ziemeļu straume 2

VFR ĀM vadītājs skarbi atbildēja uz ASV draudiem saistībā ar "Ziemeļu straumi 2"

0
(atjaunots 08:35 12.08.2020)
Kā atzīmēja Māss, neviena valsts nedrīkst diktēt nosacījumus Eiropas Savienībai enerģētikas politikā.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Lēmums par to, pie kā pirkt energoresursus, ir suverens, neviens no ārzemēm nedrīkst diktēt ES enerģētikas politiku, paziņoja Vācijas ĀM vadītājs Haiko Māss, runājot par ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", vēsta Sputnik Lietuva.

"Vācijas valdībai transatlantiskajiem sakariem daudzu gadu garumā ir ekskluzīva nozīme – un ne tikai priekš mums, bet arī Eiropai kopumā. Tās ir dziļākas, nekā kaut kāda politiskā konjunktūra. Taču mums nākas konstatēt, ka sankcijas starp partneriem – tas ir nepareizs ceļš, tas ir maldīgs ceļš. Un, galu galā, tas ir mūsu suverenais lēmums, kur mēs pirksim energonesējus. Neviena valsts nevar ar draudu palīdzību diktēt ES enerģētikas politiku," sacīja Māss preses konferencē Maskavā pēc pārrunām ar KF ĀM vadītāju Sergeju Lavrovu.

Viņš atzīmēja, ka ES tiek apspriest jautājums par to, cik lielā mērā eksteritoriālās sankcijas pārkāpj starptautiskās tiesības. "Sarunā ar Amerikas ārlietu ministru (valsts sekretāru Maiku Pompeo – Sputnik) es šo pozīciju skaidri paziņoju," citē vācu ministru RIA Novosti.

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Gāzesvads tiek izvilkts no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Projektu īsteno "Nord Stream 2 AG" ar vienu vienīgu akcionāru – "Gazprom". Partneri Eiropā – Royal Dutch Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall – finansē projektu par 50% - par summu līdz 950 miljoniem eiro katrs.

Vašingtona uzstājas pret projekta īstenošanu, jo cenšas uzspiest Eiropai savas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes. Decembrī ASV pieņēma aizsardzības budžetu, kurš paredz sankciju ieviešanu attiecībā pret kompānijām, kuras piedalās gāzesvada izbūvē, kā rezultātā no darbu veikšanas atteicās Šveices uzņēmums Allseas.

Jūlijā ASV Valsts departaments publicēja rekomendācijas CAATSA likuma (likums "Par pretdarbību Amerikas pretiniekiem ar sankciju starpniecību") starpniecību, iekļaujot dokumentā "Ziemeļu straumi 2" un otro "Turcijas straumes" cauruļvadu. Šīs darbības pakļauj Amerikas sankcijām investīcijas un citas darbības, kas saistītas ar Krievijas eksporta gāzesvadiem. Turklāt jūlijā ASV Kongresa Pārstāvju palāta un valsts Senāts atbalstīja savus militārā budžeta variantus 2021. gada budžetam, kuros iekļautas paplašinātas sankcijas pret projektu.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Fortuna" nomnieks atteicās piedalīties "Ziemeļu straumes 2" izbūves pabeigšanā
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"
Bundestāgs: ASV senatoru draudi ir ekonomiskā kara pieteikums