Sadusmoto vecāku gājiens Rīgā

Avotiņš par skolu reformu: bērni kļuvuši par preci politiskajā tirgū

46
(atjaunots 10:18 12.04.2018)
Izglītības reforma liecina, ka mazākumtautību bērnus Latvijā grib pataisīt par proletariātu, nevis inteliģenci, ir pārliecināts publicists Viktors Avotiņš, Vislatvijas vecāku sapulces dalībnieks.

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Lai arī kvalitatīva latviešu valodas mācīšana nepieciešama visās skolās prezidenta Raimonda Vējoņa izsludinātā skolu reforma ir sagatavota neprofesionāli. Tai nav nekā kopēja ar rūpēm par skolēniem, tas ir tīri politisks solis, raksta publicists Viktors Avotiņš avīzē Neatkarīgā Rīta Avīze.

Publicists ir pārliecināts, ka valsts valodai mazākumtautību vidusskolās jātop apgūtai tādā līmenī, lai latviešu valodas zināšanu dēļ nevienam tās absolventam nerastos problēmas ar iestāšanos jebkurā Latvijas augstskolā. Taču šim nolūkam mācību procesam jābūt labi pamatotam un apgādātam ar kvalitatīviem metodiskiem materiāliem un adekvātu pedagoģisko kadru sagatavošanas sistēmu.

Tas viss pašreizējā reformā nav atrodams, reformas mērķis ir saistīts nevis ar paaugstinātu izglītības līmeni, bet gan ar politiskām ambīcijām. Tāpēc ir saprotams, ka reforma pieņemta tieši pirms vēlēšanām, tāpat kā agrākie šāda veida soļi. 

"Saeimas vairākumam joprojām ir izdevīgi politiski pretnostatīt pamatnāciju un krievvalodīgos. Faktiski uzsvērt, ka pēdējie šajā zemē ir lieki," — raksta Avotiņš.

Taču publicists nesaprot, kālab ir jāizliekas.

"Kamdēļ veikt izglītības reformu, kuras profesionālās sagatavotības pakāpe liecina, ka Latvijā no mazākumtautību bērniem labākajā gadījumā tiks "ražots" proletariāts? Nevis inteliģence, apgaismoti nākotnes cilvēki? Kamdēļ liekuļot — kamdēļ atklāti nepateikt, ka tā sauktā integrācija bijusi vien gļēvs širmis faktisko nolūku piesegšanai?" — vaicā Avotiņš.

Publicists atgādina, ka "faktiskie oficiālie nolūki ir tādi, kādus tos savulaik definēja viens deputāts: mums nevajag, lai jūs zināt valodu, mums vajag, lai jūs zināt savu vietu".

"Jūs varat domāt, kā gribat, bet man cilvēks, sevišķi bērns, ir primārs, tautība — pēc tam," — raksta Avotiņš.

Tāpēc saistībā ar šo reformu viņš vēlētos saņemt profesionālas atbildes uz jautājumiem, ko viņš pats nav izdomājis. Kas reformas autoriem ir svarīgāks, vaicā autors: "Viņu uzskatu, spēju, uztveres dažādība, vai kāda "vidēja" statistiska būtne? Vai šajā pārejā ir pienācīgi apjēgta tā sauktā pusaudžu vecuma bedre?"

Avotiņš piekrīt tiem, kuri uzskata: valodas prasmi nosaka nevis apgūto vārdu skaits, bet gan tas, kā cilvēks prot izmantot dažādus jēdzienus.

"Vai bērns, kurš nemācās dzimtajā valodā, spēj apgūt jēdzienus tikpat sekmīgi kā savā? Vai starta pozīcijas dažādu tautību bērniem būs līdzvērtīgas?" — vaicā publicists.

Kamēr atbildes nav saņemtas, Avotiņš uzskatīs, ka bērns joprojām ir prece Latvijas politiskajā tirgū.

"Manā uztverē tas nav pieņemami pat pūlim. Kur nu vēl sabiedrībai," — atzīmēja publicists.

Reformas autori nav atbildējuši uz šiem jautājumiem, vēl vairāk, viņi pat nav papūlējušies apspriest to ar cilvēkiem, kurus pārbūve skars vissmagāk.

31. martā Viktors Avotiņš piedalījās Vislatvijas vecāku sapulcē, kur tika pieņemts lēmums visiem spēkiem pretoties Šadurska reformai.

Avotiņš uzskata, ka tā bija lieliska izdevība Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem pamatot savu viedokli, pārliecināt auditoriju, taču nekas tamlīdzīgs nenotika. Lai arī principiāla viedokļu konfrontācija publiskajā telpā mazina cita rakstura konfrontācijas riskus.

Publicists atzīmēja: krievvalodīgie vecāki vēlreiz uzsvēruši, ka Latvijas krievi nav naidnieki latviešiem, nekad tādi nav bijuši. Taču reforma nesaliedēs sabiedrību, spriedze tikai palielināsies.

Pastāv risks, ka bērni pārņems vecāku pozu un konfliktēs ar citiem skolēniem, turklāt tagad latviešu skolās krievu skolēnu skaits pieaugs.

Kas notiks tālāk?

"Būs protesti, līdz vēlēšanām būs pļaujas laiks Latvijas Krievu savienībai, šā vai tā rosīsies Krievija, starptautiskās organizācijas tiks lūgtas pārbaudīt, vai Latvijas situācija atbilst tās atzīto šo organizāciju lēmumu būtībai… Vēlme aizstāt profesionālismu ar politisku uztiepšanu izgāzīsies," — prognozē Avotiņš.    

46
Pēc temata
Krievijas ĀM: krievu valoda tiek vardarbīgi izspiesta no sabiedriskās dzīves Latvijā
Valsts valodas centrs sāks pedagogu pārbaudi mazākumtautību skolās
Krievija aicina UNESCO novērtēt situāciju valodu jomā Latvijā un Ukrainā
Blogeris Deniss Barteckis restorānā Kūriņš

Ierados "Kūriņā" ar Georga lentīti un saņēmu 30% atlaidi blogera eksperiments

5
(atjaunots 17:05 27.05.2020)
Blogeris Deniss Barteckis nolēma pārbaudīt, vai viņu apkalpos restorānā "Kūriņš", ja viņš iepriekš pasūtīs maltīti par pieklājīgu summu un ieradīsies ar Georga lentīti. Noskaidrojās, ka kafejnīcas īpašnieka principi katru dienu nedarbojas.

RĪGA, 27. maijs – Sputnik. Apmēram pirms trīs gadiem līdzīgā veidā pārbaudīju Imanta Parādnieka principus. Toreiz nacionālisti izvirzīja Darba likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem darbiniekam, veicot pienākumus, ir tiesības komunicēt ar Latvijas iedzīvotājiem tikai un vienīgi valsts valodā.

Nav noslēpums, ka Parādnieks ir cieši saistīts ar kamīnu salonu "Agni" (pēc dokumentiem salona īpašnieks ir viņa dēls). Atnācām uz veikalu, izliekoties par cilvēkiem, kas vēlas iegādāties nu ļoti dārgu kamīnu. Sākām sarunu ar konsultantu – protams, krieviski. Bet mums atbildēja tikai latviski. Taču visi principi izgaisa vienā mirklī – tiklīdz mēs paziņojām, kādu summu plānojam maksāt, konsultants pārgāja uz kvalitatīvu krievu valodu.

Gadījumā ar restorānu "Kūriņš" viss sākās ar manu komentāru FB grupā "Kur paēst?/Где поесть?", pie ieraksta ar īpašnieka atteikumu Uzvaras dienā apkalpot cilvēkus ar Georga lentītēm. Es uzrakstīju, ka derētu pārbaudīt Ābelīša principus. Iepriekš rezervēt galdiņu un ierasties ar Georga lentīti uz krūtīm. Rezultātā grupas dalībnieki pauda vēlmi finansēt šo eksperimentu.

Pa ceļam es cieši piešuju Georga lentīti pie T-krekla. Nevelkot nost, kreklam esot man mugurā. Pat, ja gribēs noraut, – noplēst nevarēs. Braucam uz Jūrmalu, uz skandalozi pazīstamo restorānu "Kūriņš". To pašu, kur 9. maijā faktiskais kroga īpašnieks Arnis Ābelītis atteicās apkalpot krievu apmeklētājus ar Georga lentītēm. Politisku apsvērumu dēļ, kā viņš atzina pats.

Посещение ресторана Kūriņš блогером Денисом Бартецким
© Photo Денис Бартецкий
Blogeris Deniss Barteckis restorānā "Kūriņš"

Visvairāk šajā lietā mani aizskar tas, ka cilvēks, kas uzskata sevi par kroga saimnieku, drīkst publiski pazemot cilvēkus – savus viesus. Pazemot, izmantojot savu nesodāmību, esot savās telpās. Jā, es uzskatu, ka atteikums apkalpot un lūgums atstāt restorānu ir pazemojums. Tēlot karali un rīkotāju, skaidri apzinoties, ka situācija ir sev izdevīga, tas ir sīkumaini.

Iepriekš piezvanījām uz "Kūriņu", pirms dažām dienām. Rezervējām galdiņu. Svētdien, divpadsmitos. Izvēlējamies ēdienkarti: kādi divi salāti, cūkas stilbiņš, divas melnās kafijas. Mums paskaidroja, ka sakarā ar ārkārtas situāciju ēdienkarte pašlaik ir ierobežota: stilbiņu nav. Bet to pagatavos speciāli mums. Vispār jau "Kūriņš", protams, nav nekāds restorāns. "Kūriņš" ir krogs, vienkārši tagad visi ir pieraduši jebkuru ēstuvi dēvēt par restorānu. Divpadsmitos mēs jau bijām vietā. Necils grunts ceļu krustojums. Novietojam auto – un tepat arī ieeja krogā.

Mūs sagaida. Georga lentīte nedaudz plīvo man uz krūtīm. Paskaidrojam, ka esam rezervējuši galdiņu. Apsēžamies. Mums laipni palūdz precizēt ēdienkarti, atnes kafiju. Pēc pāris minūtēm arī salātus. Ar mēli un ar lasi. Garšojam. Nav tas gardākais ēdiens. Kaut kas vidējs. Gastronomisko baudu dēļ braukt uz šejieni katrā ziņā nav vērts. Parasti šādus ēdienus nez kāpēc dēvē par "mājas virtuvi". Porcijas ir ļoti lielas. Ar vienu ēdienu, kaut vai ar tiem pašiem salātiem, var paēst pieaudzis vīrs. Neviens nepievērš uzmanību Georga lentītei. Nav pat nekādas saspringtības. Personāls ir pieklājīgs un korekts.

Atnes speciāli mums pagatavoto cūkas stilbiņu. Porcija milzīga. Pat diviem par daudz. Divi stilbiņi, vārīti kartupeļi, sautēti skābie kāposti, svaigi dārzeņi, sālījumi, mērce. Garša arī vidēja. Tāpat kā salātiem. Nav slikti, un labi arī nav. Pēc šāda ēdiena nejūti īpašu baudu, bet arī vīlies nejūties – tas ir savas cenas vērts. Stilbiņš –17 eiro. Salāti – 5,50 un 7,50. Kafija – 1,80 eiro par tasīti. Lielāko daļu no pasūtītā mēs tā arī nepieveicām un atstājām neapēstu.

Посещение ресторана Kūriņš блогером Денисом Бартецким
© Photo Денис Бартецкий
Blogeris Deniss Barteckis restorānā "Kūriņš"

Lūdzam rēķinu. "Ar karti? Vai jūs nevarētu pienākt pie letes?" saka man restorāna darbiniece. Komunicēšana no personāla puses notiek latviski. No mūsu puses – divās valodās. Nāku klāt. Maksāju. Georga lentīte ir tieši personāla acu priekšā. Tā, starp citu, ir diezgan daudz tik nelielam krodziņam: kādi pieci cilvēki noteikti ir. Nekādu emociju. Pat nekādu greizu skatienu. Restorāns ir pilns. Neraugoties uz to, ka ir apmācies un periodiski līst. Mēs aizejam no "Kūriņa" pēc stundas, skatāmies uz jūru – no restorāna ir izeja tieši uz pludmali. Atkal sāk līņāt lietus, mēs lecam autiņā un braucam prom. Viss.

Varat novērtēt šo "Kūriņa" apmeklējumu kā troļļošanu vai provokāciju, bet tas gluži tā nav. Mans mērķis ir mēģināt likt punktu šajā jautājumā, tiesiskumu strīdā, strīdā, kuras puses privātās tiesības ir svarīgākās, galvenākās. Ja mani atteiktos apkalpot, es dotos taisni uz tiesu. Vai nu tiesa atzīs to par politisko diskrimināciju, vai arī uzliks par pienākumu izlikt uzrakstu ar norādi, ka cilvēkiem ar Georga lentīti šo vietu apmeklēt ir aizliegts. Mani apmierinātu jebkurš no šiem variantiem. Vienkārši gribētos, lai spēles noteikumi būtu saprotami apmeklētājiem, vēl pirms viņi ierodas kādā vietā. Vispār neesmu īpašs lenšu piekritējs. Ne Georga, ne Latvijas karoga krāsās. Man tas viss ir bikšu diferenciācija pēc krāsām – režisors Danelija atpūšas. Bet arī nekādu dumpošanos šajās lentītēs nesaskatu. Jo vairāk tāpēc, ka viss neaizliegtais ir atļauts.

Paskaidrojot motīvus, kāpēc atteicās apkalpot viesus ar Georga lentītēm, faktiskais kroga īpašnieks Artis Ābelītis norādīja, ka asociē šo simboliku ar "militāristiem, kas okupējuši Krimu un sākuši karu Donbasā", ar "agresoriem, separātistiem un teroristiem". Tagad neakcentēšu uzmanību uz tā, ka latviešu patrioti pārāk bieži pārdzīvo par svešām valstīm, bet kaut kāpēc ne par savējo. Vienkārši teikšu, ka dažādiem cilvēkiem arī asociācijas ir dažādas. Esmu pārliecināts, ka viesiem, kas atnāca uz restorānu Uzvaras dienā, tās ir pavisam citādas. Kāpēc Ābelīša asociācijas būtu jāuzskata par pareizākām nekā citu cilvēku asociācijas, nav saprotams.

Посещение ресторана Kūriņš блогером Денисом Бартецким
© Photo Денис Бартецкий
Blogeris Deniss Barteckis restorānā "Kūriņš"

Viens no valdošās koalīcijas deputātiem – Raivis Dzintars – norādīja uz Ābelīša rīcību kā uz piemēru, tas nozīmē – aicināja arī citus uzņēmējus diskriminēt klientus pēc politiskajiem kritērijiem. Viņš neņēma vērā, ka tas varētu vērsties pret viņu pašu. Jo tā mēs varam nonākt līdz situācijai, kad, piemēram, "Maximā" vairs neapkalpos saskaniešus, "Rimi" – "Visu Latvijai!" atbalstītājus un Raimonds Pauls patrieks no saviem koncertiem tos, kas simpatizē Bondaram.

Šoreiz Georga lente netraucēja "Kūriņa" personālam apmeklēt mūs ar vislabāko kvalitāti. Iespējams, tas ir noticis tāpēc, ka cilvēki, kurus atteicās apkalpot 9. maijā, iesniedza sūdzības policijā, prokuratūrā, uzrakstīja vēstuli tiesībsargam. Iespējams, ka ir atklājušās, kā raksta plašsaziņas līdzekļi, kafejnīcas īpašnieka manipulācijas ar finanšu dokumentiem un, tēlaini izsakoties, kroga finansēšanu taisni no "Kremļa kasēm". Varbūt arī banāli tāpēc, ka krogs nevēlējās zaudēt naudu, jo mūsu ēdieni tika sagatavoti iepriekš, uz noteikto laiku. Daudz ir šo "varbūt". 

Vai Ābelīša rīcība ir bijusi tīša spļaušana cilvēkos, kas uzskata Uzvaras dienu par saviem svētkiem? Vai arī Ābelītim ir bijis kāds personīgs konflikts ar šiem cilvēkiem, un lentīte ir tikai piemērots iegansts? Un atkal šis "varbūt". Kaut gan man ir tuvāka pavisam cita versija. Godātie latviešu patrioti, jūs vienkārši uzmeta. Uzmeta, spēlējot uz jūsu pašu jūtām. Jūs domājāt, ka tas ir patriotisms, bet tas ir tikai mārketings. Tikai savu interešu piesegšana. Kā sacītu šajā sakarā doktors Semjuels Džonsons, "patriotisms ir pēdējais neliešu patvērums".

Pa ceļam uz mājām ņemu rokās restorāna čeku. 24 eiro 60 centi. 24... Tā nevar būt. Nevar. Skatos cenrādī kroga mājaslapā, ieslēdzu telefonā kalkulatoru, rēķinu. Tik tiešām, par 9 eiro mazāk. Amizanti gan – ierados "Kūriņā" ar Georga lentīti un saņēmu gandrīz 30% atlaidi.

Посещение ресторана Kūriņš блогером Денисом Бартецким
© Photo Денис Бартецкий
Blogeris Deniss Barteckis restorānā "Kūriņš"
5
Tagi:
Georga lentīte, Latvija
Pēc temata
"Kurus vēl neielaidīs?": latviešu reklāmas speciālists nosodīja antikrievisko kafejnīcu
Patriots ar puvuma smaku. Ko slēpj restorāna īpašnieks, kurš atteicās apkalpot krievus
Par antikrieviskās Jūrmalas kafejnīcas saimnieku ziņots policijai un Ģenerālprokuratūrai
Ruslans Pankratovs norāda, kādu risku atspoguļo incidents restorānā Jūrmalā

Ģimenes ārsti baidās veikt pacientiem Covid-19 analīzes

16
(atjaunots 09:15 27.05.2020)
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzskata, ka prakse, kuras ietvaros ģimenes ārsti patstāvīgi veic koronavīrusa testus pirms plānveida operācijām vai invazīvām procedūrām, ir ļoti bīstama.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Tikai 22 ģimenes ārsti piekrituši ņemt saviem pacientiem paraugus Covid-19 analīzēm, kas nepieciešamas pirms plānveida ārstēšanas, raksta Bb.lv.

Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests vienojās, ka paraugus Covid-19 testiem saviem pacientiem ģimenes ārsti ņems brīvprātīgi. Analīzes jānodod visiem pacientiem, kam vajadzīga plānveida operācija vai izmeklēšana ar invazīvu metožu pielietojumu. Lai arī procedūra ģimenes ārstiem tiks apmaksāta, tikai nedaudzi piekrituši to veikt.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzskata, ka Veselības ministrijas iniciatīva nav atbalstāma, savukārt Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, gluži pretēji, domā, ka tā ir īstenojama.

Veide norādīja, ka asociācija saskata lielu risku analīžu procedūrā, lai arī ārsti iniciatīvā var piedalīties brīvprātīgi.

Viņa paskaidroja, ka ārstu pienākums ir ārstēt pacientus savā praksē, un gadījumā, ja kāds, kam izdarīti testi, izrādījies inficēts, prakse tiks slēgta, un divas nedēļas ilgā karantīnā dosies viss tās personāls un pacienti, kuri saskārušies ar Covid-19 slimnieku.

16
Tagi:
koronavīruss, ārsti, Latvija
Pēc temata
Prakse sevi nav attaisnojusi: nejaušo Covid-19 testēšanu nolemts atcelt
Viņķele informēja par problēmām ar masku piegādi no Ķīnas: situācija ir kritiska
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
Pēc pieciem un desmit gadiem: ārsts par komplikācijām bezsimptomu Covid-19 gadījumā