Sadusmoto vecāku gājiens Rīgā

Avotiņš par skolu reformu: bērni kļuvuši par preci politiskajā tirgū

47
(atjaunots 10:18 12.04.2018)
Izglītības reforma liecina, ka mazākumtautību bērnus Latvijā grib pataisīt par proletariātu, nevis inteliģenci, ir pārliecināts publicists Viktors Avotiņš, Vislatvijas vecāku sapulces dalībnieks.

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Lai arī kvalitatīva latviešu valodas mācīšana nepieciešama visās skolās prezidenta Raimonda Vējoņa izsludinātā skolu reforma ir sagatavota neprofesionāli. Tai nav nekā kopēja ar rūpēm par skolēniem, tas ir tīri politisks solis, raksta publicists Viktors Avotiņš avīzē Neatkarīgā Rīta Avīze.

Publicists ir pārliecināts, ka valsts valodai mazākumtautību vidusskolās jātop apgūtai tādā līmenī, lai latviešu valodas zināšanu dēļ nevienam tās absolventam nerastos problēmas ar iestāšanos jebkurā Latvijas augstskolā. Taču šim nolūkam mācību procesam jābūt labi pamatotam un apgādātam ar kvalitatīviem metodiskiem materiāliem un adekvātu pedagoģisko kadru sagatavošanas sistēmu.

Tas viss pašreizējā reformā nav atrodams, reformas mērķis ir saistīts nevis ar paaugstinātu izglītības līmeni, bet gan ar politiskām ambīcijām. Tāpēc ir saprotams, ka reforma pieņemta tieši pirms vēlēšanām, tāpat kā agrākie šāda veida soļi. 

"Saeimas vairākumam joprojām ir izdevīgi politiski pretnostatīt pamatnāciju un krievvalodīgos. Faktiski uzsvērt, ka pēdējie šajā zemē ir lieki," — raksta Avotiņš.

Taču publicists nesaprot, kālab ir jāizliekas.

"Kamdēļ veikt izglītības reformu, kuras profesionālās sagatavotības pakāpe liecina, ka Latvijā no mazākumtautību bērniem labākajā gadījumā tiks "ražots" proletariāts? Nevis inteliģence, apgaismoti nākotnes cilvēki? Kamdēļ liekuļot — kamdēļ atklāti nepateikt, ka tā sauktā integrācija bijusi vien gļēvs širmis faktisko nolūku piesegšanai?" — vaicā Avotiņš.

Publicists atgādina, ka "faktiskie oficiālie nolūki ir tādi, kādus tos savulaik definēja viens deputāts: mums nevajag, lai jūs zināt valodu, mums vajag, lai jūs zināt savu vietu".

"Jūs varat domāt, kā gribat, bet man cilvēks, sevišķi bērns, ir primārs, tautība — pēc tam," — raksta Avotiņš.

Tāpēc saistībā ar šo reformu viņš vēlētos saņemt profesionālas atbildes uz jautājumiem, ko viņš pats nav izdomājis. Kas reformas autoriem ir svarīgāks, vaicā autors: "Viņu uzskatu, spēju, uztveres dažādība, vai kāda "vidēja" statistiska būtne? Vai šajā pārejā ir pienācīgi apjēgta tā sauktā pusaudžu vecuma bedre?"

Avotiņš piekrīt tiem, kuri uzskata: valodas prasmi nosaka nevis apgūto vārdu skaits, bet gan tas, kā cilvēks prot izmantot dažādus jēdzienus.

"Vai bērns, kurš nemācās dzimtajā valodā, spēj apgūt jēdzienus tikpat sekmīgi kā savā? Vai starta pozīcijas dažādu tautību bērniem būs līdzvērtīgas?" — vaicā publicists.

Kamēr atbildes nav saņemtas, Avotiņš uzskatīs, ka bērns joprojām ir prece Latvijas politiskajā tirgū.

"Manā uztverē tas nav pieņemami pat pūlim. Kur nu vēl sabiedrībai," — atzīmēja publicists.

Reformas autori nav atbildējuši uz šiem jautājumiem, vēl vairāk, viņi pat nav papūlējušies apspriest to ar cilvēkiem, kurus pārbūve skars vissmagāk.

31. martā Viktors Avotiņš piedalījās Vislatvijas vecāku sapulcē, kur tika pieņemts lēmums visiem spēkiem pretoties Šadurska reformai.

Avotiņš uzskata, ka tā bija lieliska izdevība Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem pamatot savu viedokli, pārliecināt auditoriju, taču nekas tamlīdzīgs nenotika. Lai arī principiāla viedokļu konfrontācija publiskajā telpā mazina cita rakstura konfrontācijas riskus.

Publicists atzīmēja: krievvalodīgie vecāki vēlreiz uzsvēruši, ka Latvijas krievi nav naidnieki latviešiem, nekad tādi nav bijuši. Taču reforma nesaliedēs sabiedrību, spriedze tikai palielināsies.

Pastāv risks, ka bērni pārņems vecāku pozu un konfliktēs ar citiem skolēniem, turklāt tagad latviešu skolās krievu skolēnu skaits pieaugs.

Kas notiks tālāk?

"Būs protesti, līdz vēlēšanām būs pļaujas laiks Latvijas Krievu savienībai, šā vai tā rosīsies Krievija, starptautiskās organizācijas tiks lūgtas pārbaudīt, vai Latvijas situācija atbilst tās atzīto šo organizāciju lēmumu būtībai… Vēlme aizstāt profesionālismu ar politisku uztiepšanu izgāzīsies," — prognozē Avotiņš.    

47
Pēc temata
Krievijas ĀM: krievu valoda tiek vardarbīgi izspiesta no sabiedriskās dzīves Latvijā
Valsts valodas centrs sāks pedagogu pārbaudi mazākumtautību skolās
Krievija aicina UNESCO novērtēt situāciju valodu jomā Latvijā un Ukrainā
Ogļu pārkraušana Rīgas ostā, foto no arhīva

"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena

27
(atjaunots 13:00 19.09.2020)
Galvenais kravu apgrozījuma krituma iemesls Latvijā ir tajā, ka arvien vairāk ogļu tiek pārkrauts Ustjlugas ostas terminālos, paziņoja LDz vadītājs Māris Kleinbergs.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļš" tuvāko gadu laikā plāno nedaudz palielināt kravu pārvadājumu apjomu, taču iepriekšējo gadu rādītājus tas nesasniegs, paziņoja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, vēsta Baltic Course.

Pēc viņa sacītā, šogad "Latvijas Dzelzceļam" nākas rēķināties ar kravu pārvadājumu apjoma kritumu, tāpēc kompānija izdarījusi uzsvaru uz izdevumu samazināšanu, jaunu tirgu meklēšanu un klientu piesaisti.

"Šogad plānojam pārvadāt aptuveni 25 miljonus tonnu kravu, kas ir aptuveni uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Nākamajos gados mēs plānojam nelielu pieaugumu. Taču tas tiešām ir neliels, jo aizstāt tos kravu pārvadājumu apjomus no Krievijas, kurus mēs esam pazaudējuši, es neredzu iespējas," sacīja Kleinbergs.

Viņš piebilda, ka galvenais kravu plūsmas krituma iemesls ir Krievijas kravu novirzīšana uz pašmāju ostām. Iepriekšējos gados šīs kravas sastādīja līdz 70% kravu, kas tika pārvestas pa Latvijas dzelzceļu. Kritums noticis, samazinoties naftas, naftas produktu un akmeņogļu pārvadājumiem.

"Ogļu kravu kritumam ir vairāki iemesli, bet galvenais ir tas, ka arvien lielāki ogļu apjomi tiek pārkrauti Krievijas jaunizveidotajos terminālos Ustjlugas ostā," teic Kleinbergs. Viņš atzīmēja, ka jāņem vērā, ka pagājusī ziema bijusi visnotaļ silta, kas samazināja ogļu pieprasījumu Eiropā, turklāt daudzas ES valstis samazināja elektroenerģijas un siltumenerģijas ģenerāciju ogļu TEC un TES, aizstājot ogles ar citiem, ekoloģiskākiem degvielas veidiem, tostarp ar gāzi.

Kravu pārvadājumu samazināšanos pa Latvijas dzelzceļiem ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

Kravu pārvadājumu krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādāja jaunu biznesa modeli, kurai jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. Jaunais LDz biznesa modelis paredz pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un autotransporta ekspeditoru pakalpojumus, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

27
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš, Kravu pārvadājumi, kravas, tranzīts
Pēc temata
Tagad vagoni: "LDz Cargo" izsludina izsoli
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kravas nevairosies, taču var piespiest pie sienas ekspeditorus: LDz jaunais biznesa plāns
Pat ja tarifs būs nulle, kravu nekļūs vairāk: Latvijai nāksies dotēt LDz
Covid-19 antivielu testēšanas sistēma, foto no arhīva

Latvijā Covid-19 inficēšanās uzliesmojums: 17 jauni gadījumi

7
(atjaunots 14:18 19.09.2020)
Ja piektdien Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem diennakts laikā, tad sestdien jaunatklāto inficēto skaits sasniedzis 17. Viens pacients nokļuvis slimnīcā.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pēdējās diennakts laikā tika veikti 2402 Covid-19 testi un reģistrēti 17 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi.

​Saskaņā ar SPKC veikto epidemioloģisko izmeklēšanu, sešos gadījumos Covid-19 tika ievests no ārzemēm. Inficētie atgriezās no Krievijas un Lielbritānijas. Vēl trīs inficētie kontaktējuši ar citiem ar iepriekš inficētajiem ar koronavīrusu. Pārējiem inficēšanās avots tiek noskaidrots.

​Aizritējušajā diennaktī slimnīcā nonācis viens cilvēks ar Covid-19. Kopumā Latvijas slimnīcās ārstējas 8 pacienti ar šādu diagnozi.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā tika veikti 293 309 testi, 1515 cilvēki inficējās, no tiem 1248 izveseļojās, bet 36 inficētie nomira.

​Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. Neviens cilvēks netika stacionēts.

7
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Dumpis: mēs kaut ko darām sistēmiski pareizi
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Eurovision, foto no arhīva

Eirovīzijas organizatori nosaukuši četrus konkursa norises scenārijus

0
(atjaunots 18:40 19.09.2020)
Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Starptautiskā dziesmu konkursa "Eirovīzija" rīkotāji sagatavojuši četrus iespējamos tā norises variantus Roterdamā 2021. gadā, tiek ziņots konkursa oficiālajā mājaslapā.

Konkursam "Eirovīzija" bija jānotiek no šī gada 12. līdz 16. maijam Roterdamā, taču sarežģītās epidemioloģiskās situācijas visā pasaulē dēļ pasākums tika atcelts. Rīkotāji nolēma pilnvērtīga šova vietā sarīkot mūzikas šovu, kurā nebija sacensību sastāvdaļas un kurš kļuva par sava veida dziesmu godināšanu, kurām bija jāpārstāv savas valstis konkursā. Konkursa fināls ir ieplānots 2021. gada 22. maijā.

Organizatori izstrādājuši četrus iespējamos konkursa norises scenārijus. Pirmais no tiem paredz ierasto formātu ar delegācijām un skatuves māksliniekiem no visām dalībvalstīm. Taču šī scenārija īstenošana ir atkarīga no iespējamās vakcīnas pret koronavīrusu parādīšanās, testēšanas un no epidemioloģiskās situācijas pasaulē kopumā.

Otrais variants paredz šova rīkošanu ar ierobežotām iespējām un sociālās distancēšanās ievērošanu. Šī scenārija īstenošanas gadījumā katras dalībvalsts komandu pārstāvēs ierobežots cilvēku skaits delegācijas un preses sastāvā. "Tā kā šajā scenārijā auditorijai būs mazāk vietas, jāizveido jauna skatītāju sēdvietu shēma. Ja tas notiks, tiks veikta izloze, lai izlemtu, kurš spēs apmeklēt katru šovu. Jebkuram, kas zaudēs izlozē, protams, tiks atgriezta pilna biļetes iegādes summa," teikts paziņojumā.

Eirovīzijas 2019 uzvarētājs Dunkans Lourenss, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Trešais variants - "Eirovīzija" ar braucienu ierobežojumiem. Tā, organizatori paredz variantu, ka dažas valstis nevarēs ierasties Roterdamā, tādēļ to dalībnieki uzstāsies no savām valstīm. Skatuves mākslinieki, kuri spēs piedalīties konkursā klātienē, uzstāsies dzīvajā ēterā.

Ceturtajā variantā organizatori izskata Eirovīzijas rīkošanu izolācijā – dalībnieki uzstāsies no savām valstīm.

Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

0
Tagi:
Eurovision
Pēc temata
Par ko pārvērtusies Eirovīzijai paredzētā Ahoy Arena Roterdamā
Eirovīzija ir atcelta, tas bija smags lēmums