ABLV Bank

Ādamsons: Latvija paliks pie sasistas siles, ja ļaus "gremdēt" bankas

89
(atjaunots 16:38 11.04.2018)
Attiecībās ar ASV un NATO Latvija atgādina upurjēru, varasvīri necenšas aizstāvēt nacionālās intereses, uzskata Saeimas deputāts Jānis Ādamsons.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Saeimas deputāts, Latvijas bijušais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons kritiski izvērtēja Latvijas valdību par nepatstāvību lēmumu pieņemšanā. Ne vienmēr valsts intereses sakrīt ar sabiedroto interesēm, taču Rīga pat nepapūlas tās aizstāvēt — runa ir gan par ABLV Bank slēgšanu, gan par NATO tiesībām komandēt Latvijas teritorijā, uzskata politiķis, kura teikto citēja Press.lv.

Atļāva "nogremdēt"

ASV Finanšu ministrijas struktūra pavēstīja, ka tai ir aizdomas: ABLV Bank nodarbojas ar naudas atmazgāšanu, un Latvijas amatpersonas nepapūlējās to glābt. Šajā gadījumā viņu rīcība ir zem jebkuras kritikas, uzskata Ādamsons.

"Tagad viena ASV finanšu komisija paziņo — viņiem ir aizdomas, ka Aizkraukles banka turpina tāda veida darbību… Aizdomas… Un mūsu valsts amatpersonas ļauj nogremdēt pēdējo lielāko latviešu, Latvijas pilsoņu banku. Mēs paliekam pie sasistas siles," — teica politiķis.

Ādamsons atzīmēja, ka likumi Latvijas finanšu sfērā ir sakārtoti, un ir visai grūti veikt ar naudas atmazgāšanu saistītas operācija. Tāpēc Latvijas varasiestāžu prasība bankām samazināt nerezidentu skaitu klientu vidū ir absolūti nepamatota, un valsts ekonomika no tā neko neiegūs.

"Jebkura banka pie jebkuras iespējas pelna uz nerezidentu rēķina. Es neuzskatu, ka 40% — tas ir pārāk daudz. Un — tās pašas ASV pirms pāris gadiem uzsāka plašu cīņu ar ofšoriem visā pasaulē. Izņemot paši pie sevis. Tās cīnās ar nerezidentiem visos virzienos. Bet — ne pie sevis," — atzīmēja Ādamsons.

Upurjērs

Latvijā nav patstāvīgas drošīas politijas, darbības aizsardzības jautājumos neatbilst draudu līmenim, uzskata Ādamsons.

"Redz, likums tika grozīts tā, ka NATO karavīri var pārvietoties pa valsts teritoriju ar pielādētiem ieročiem. Tad grozījām likumu tā, lai ES, NATO karavīri var komandēt mūsu apakšvienības. Šodien likums paredz — ja pierobežā tiek plānotas kaut kādas mācības, manevri utt., tad robežsardze par to jāinformē vismaz divas nedēļas iepriekš. Bet Aizsardzības ministrija ir iesniegusi priekšlikumu, ka šī norma jāņem ārā. Bet — šīs divas nedēļas — tā ir rezerve pret muļķi," — norādīja politiķis.

Viņš paskaidroja, kāpēc uzskata par svarīgu divu nedēļu ilgā termiņa saglabāšanu robežsargu informēšanas jautājumos.

"Tikko kā notiek kaut kādas aktivitātes pierobežā, tā valsts, ar kuru robežojamies, uzreiz saausās. Šobrīd kārtība paredz: ja tiek plānotas mācības, robežsargi tiek informēti, viņi tiekas ar pretējās puses robežsargiem un saka: "Pēc divām nedēļām šeit notiks tādas un tādas mācības, karavīru skaits — tāds un tāds, mērķi — tādi un tādi. Robežas drošībai nekas nedraud." Starp citu: robežsargi var atcelt jebkuras mācības (kas arī ir pareizi), jo viņi zina, kas notiek. Aizsardzības ministrija mēģina no šīs normas atteikties," — paskaidroja Ādamsons.

Apkopojot visus jaunievedumus aizsardzības jomā, rodas jautājums, kurp Latvija virzās, atzīmēja deputāts.

"Es dažām amatpersonām jautāju — klausieties, vai tad mēs taisāmies karot ar Krieviju? Tāpēc, ka jebkuras asas kustības pierobežā var novest pie militāra konflikta," — uzsvēra Ādamsons.

Viņaprāt, galvenos Latvijas ienaidniekus jāmeklē vietējo politiķu vidū, un ar nostādni, "krānā pazudis ūdens, vainīga Krievija" nekur tālu netiksi.

"Pats galvenais — ko mēs paši domājam un ko mēs paši gribam. Vai piekrītam būt tā aitiņa, tas jēriņš, kurš iet uz nokaušanu, vai tomēr mums ir savas intereses? Tajā skaitā — nacionālās drošības intereses, kuras ne vienmēr sakritīs ar mūsu sabiedroto vēlmēm,", — piebilda politiķis.

89
Pēc temata
Bankas ABLV stāsts varētu atkārtoties Igaunijā
Jānis Urbanovičs: Latvijas premjerministrs nespēj atteikt provokatoriem
Krievijas ārlietu ministra vietnieks: NATO darbības kaitē Eiropas drošībai
KF Padome: ASV militārā palīdzība Baltijas valstīm – nedraudzīgs solis

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

9
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

9
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

6
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
6
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

0
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

0