ABLV Bank

Ādamsons: Latvija paliks pie sasistas siles, ja ļaus "gremdēt" bankas

87
(atjaunots 16:38 11.04.2018)
Attiecībās ar ASV un NATO Latvija atgādina upurjēru, varasvīri necenšas aizstāvēt nacionālās intereses, uzskata Saeimas deputāts Jānis Ādamsons.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Saeimas deputāts, Latvijas bijušais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons kritiski izvērtēja Latvijas valdību par nepatstāvību lēmumu pieņemšanā. Ne vienmēr valsts intereses sakrīt ar sabiedroto interesēm, taču Rīga pat nepapūlas tās aizstāvēt — runa ir gan par ABLV Bank slēgšanu, gan par NATO tiesībām komandēt Latvijas teritorijā, uzskata politiķis, kura teikto citēja Press.lv.

Atļāva "nogremdēt"

ASV Finanšu ministrijas struktūra pavēstīja, ka tai ir aizdomas: ABLV Bank nodarbojas ar naudas atmazgāšanu, un Latvijas amatpersonas nepapūlējās to glābt. Šajā gadījumā viņu rīcība ir zem jebkuras kritikas, uzskata Ādamsons.

"Tagad viena ASV finanšu komisija paziņo — viņiem ir aizdomas, ka Aizkraukles banka turpina tāda veida darbību… Aizdomas… Un mūsu valsts amatpersonas ļauj nogremdēt pēdējo lielāko latviešu, Latvijas pilsoņu banku. Mēs paliekam pie sasistas siles," — teica politiķis.

Ādamsons atzīmēja, ka likumi Latvijas finanšu sfērā ir sakārtoti, un ir visai grūti veikt ar naudas atmazgāšanu saistītas operācija. Tāpēc Latvijas varasiestāžu prasība bankām samazināt nerezidentu skaitu klientu vidū ir absolūti nepamatota, un valsts ekonomika no tā neko neiegūs.

"Jebkura banka pie jebkuras iespējas pelna uz nerezidentu rēķina. Es neuzskatu, ka 40% — tas ir pārāk daudz. Un — tās pašas ASV pirms pāris gadiem uzsāka plašu cīņu ar ofšoriem visā pasaulē. Izņemot paši pie sevis. Tās cīnās ar nerezidentiem visos virzienos. Bet — ne pie sevis," — atzīmēja Ādamsons.

Upurjērs

Latvijā nav patstāvīgas drošīas politijas, darbības aizsardzības jautājumos neatbilst draudu līmenim, uzskata Ādamsons.

"Redz, likums tika grozīts tā, ka NATO karavīri var pārvietoties pa valsts teritoriju ar pielādētiem ieročiem. Tad grozījām likumu tā, lai ES, NATO karavīri var komandēt mūsu apakšvienības. Šodien likums paredz — ja pierobežā tiek plānotas kaut kādas mācības, manevri utt., tad robežsardze par to jāinformē vismaz divas nedēļas iepriekš. Bet Aizsardzības ministrija ir iesniegusi priekšlikumu, ka šī norma jāņem ārā. Bet — šīs divas nedēļas — tā ir rezerve pret muļķi," — norādīja politiķis.

Viņš paskaidroja, kāpēc uzskata par svarīgu divu nedēļu ilgā termiņa saglabāšanu robežsargu informēšanas jautājumos.

"Tikko kā notiek kaut kādas aktivitātes pierobežā, tā valsts, ar kuru robežojamies, uzreiz saausās. Šobrīd kārtība paredz: ja tiek plānotas mācības, robežsargi tiek informēti, viņi tiekas ar pretējās puses robežsargiem un saka: "Pēc divām nedēļām šeit notiks tādas un tādas mācības, karavīru skaits — tāds un tāds, mērķi — tādi un tādi. Robežas drošībai nekas nedraud." Starp citu: robežsargi var atcelt jebkuras mācības (kas arī ir pareizi), jo viņi zina, kas notiek. Aizsardzības ministrija mēģina no šīs normas atteikties," — paskaidroja Ādamsons.

Apkopojot visus jaunievedumus aizsardzības jomā, rodas jautājums, kurp Latvija virzās, atzīmēja deputāts.

"Es dažām amatpersonām jautāju — klausieties, vai tad mēs taisāmies karot ar Krieviju? Tāpēc, ka jebkuras asas kustības pierobežā var novest pie militāra konflikta," — uzsvēra Ādamsons.

Viņaprāt, galvenos Latvijas ienaidniekus jāmeklē vietējo politiķu vidū, un ar nostādni, "krānā pazudis ūdens, vainīga Krievija" nekur tālu netiksi.

"Pats galvenais — ko mēs paši domājam un ko mēs paši gribam. Vai piekrītam būt tā aitiņa, tas jēriņš, kurš iet uz nokaušanu, vai tomēr mums ir savas intereses? Tajā skaitā — nacionālās drošības intereses, kuras ne vienmēr sakritīs ar mūsu sabiedroto vēlmēm,", — piebilda politiķis.

87
Pēc temata
Bankas ABLV stāsts varētu atkārtoties Igaunijā
Jānis Urbanovičs: Latvijas premjerministrs nespēj atteikt provokatoriem
Krievijas ārlietu ministra vietnieks: NATO darbības kaitē Eiropas drošībai
KF Padome: ASV militārā palīdzība Baltijas valstīm – nedraudzīgs solis
Bērnu nodaļa slimnīcā

Ārsts-anesteziologs sit trauksmes zvanā: mājdzemdības nogalināja sievieti

3
(atjaunots 08:26 04.08.2020)
Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis sašutis par gadījumu, kad mājdzemdību laikā mirusi sieviete, un pieprasa sākt diskusiju par vecmāšu atbildību.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Skandalozais ārsts-anesteziologs, reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents un Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis paziņoja sociālajos tīklos par dzemdētājas nāvi. Kur un kā notika šis incidents, ārsts neprecizē, taču, saskaņā ar atsevišķiem datiem, traģēdija notikusi jūlija beigās.

​"Uzsita asini. Saruna ar kolēģi par pagājušās nedēļas izsaukumiem. Bijuši izsaukumā uz plānotām mājdzemdībām, kurās mirusi jauna sieviete. Vecmāšu rīcību nekomentēšu, bet no nevajadzīgas nāves varēja izvairīties plānojot dzemdības stacionārā... Kad vienreiz šis beigsies?" pauda sašutumu Twitter ārsts Roberts Fūrmanis.

Vairums komentētāju atbalstīja pazīstamā ārsta neizpratni, taču bija arī citi viedokļi.

​"Tas ne tikai beidzas, bet kļūst aizvien populārāk. Mājdzemdību atbalstītājiem patīk stāstīt, ka agrāk sievietes dzemdēja mierīgi un saskaņā ar dabu savā pirtiņā. Cik "pirtiņas harmonijā" nomira, to aizmirst piebilst," atzīmē žurnāliste Gunta Sloga.

​Taču viņas sacītajam iebilst darba aizsardzības speciālists.

"Esmu mājdzemdību atbalstītājs (abas atvases plānotās mājdzemdībās, kurās biju klāt), bet es nesaku, ka tas ir mierīgi, harmoniski pirtiņā, rudzu laukā vai sazin vēl kā. Kā arī neesmu dzirdējis, ka mājdzemdību vecmātes un dullas apgalvotu, ka dzemdības ir mierīgas, harmoniskas," raksta Jānis Alkšers.

​"Jāuzlabo stacionāru personāla reputācija. Dāmas grib "harmoniskas", "dabīgas", mier un cieņpilnas dzemdības, bez "mākslīgas" iejaukšanās. Bet tie stāstiņi Internetā kā uz citām bļauts, bez saskaņošanas veiktas manipulācijas utml. liek izvēlēties riskantus variantus," skaidro mājdzemdību popularitāti Egita.

​"Pati arī esmu par dzemdībām stacionārā, bet Nīderlandē mājdzemdības ir pilnīgi normāla prakse un to īpatsvars ir salīdzinoši liels. Tāpēc sliecos domāt, ka ne jau mājdzemdības kā tādas ir slikta lieta, bet sistēma Latvijā nav izstrādāta tā, lai samazinātu iespējamos riskus," stāsta par saviem novērojumiem Inga Delvina.

​"Ja līgumos atrunātu punktus par civiltiesiko un/vai kriminālatbildību, tad iespējams, ka Latvijā situācija mainītos," piekrīt tvīta autors.

​"Lai dzemdētu ne slimnīcā, ir jābūt visiem priekšnoteikumiem - gan profesionālai vecmātei, gan noteiktajām minūtēm līdz slimnīcai, gan protams pilnīgi veselai grūtniecei un visiem izmeklējumiem tip top. Nevajadzētu vispārināt dēļ atsevišķu neprofesionālu vecmāšu darbības," uzskata Lelde.

​"Strādājot dzemdību iestādē, zinu arī normālās dzemdībās viss noiet greizi vienā mirklī (izkrīt nabas saite, atslāņojas placenta u.c.) slimnīcā 5 min laikā var veikt ķeizargriezienu, kas parasti glābj bērniņu. Tās 30 min varbūt var glābt māti, kas asiņo, bet ne mazuli hipoksijā," pārliecināta Anete Geršmane.

​"Es saprotu mājdzemdību ideju - to mieru, savējos apkārt. To, ka nekur nav jābrauc. BET, lai arī cik skaisti tas nebūtu, es būtu pārāk gļēva riskēt. Ar bērniņu, ar sevi galu galā," uzskata Dace Ševčenko.

​"Man bija fantastiski skaistas un harmoniskas dzemdības Stradiņos. Bez absolūtas liekuļošanas varu apgalvot, ka saņēmu gan mājas mieru un harmoniju, gan superprofesionālu līdzāsbūšanu ar drošības sajūtu, ja nu būtu sarežģījumi. Tas ir tik ļoti atkarīgs no ārsta un vecmātes," dalās pieredzē Līva Sējāne-Ābele.

​"Paturpinot plānoto mājdzemdību tēmu – beidzot ir jāsāk diskutēt par mājdzemdību vecmāšu civiltiesisko un pat arī kriminālatbildību situācijās, kad ir iestājušās komplikācijas un/vai nāve, protams, vērtējot pieejamo aprīkojumu un palīdzības sniegšanas taktiku," pārliecināts Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis, piebilstot, ka vairumā gadījumu šīs atbildības nav un tas ir jāmaina.

Atzīmēsim, ka Latvija joprojām ir viena no līderēm lielo mirstības rādītāju ziņā dzemdību laikā. Par problēmu runā vairākus gadu, taču kardināli atrisināt to pagaidām nav izdevies.

3
Tagi:
bērni
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
"Pierādi, ka esi dzemdējusi": Latvijas iedzīvotājai nepiešķir bērna pabalstu
Atpūta pie jūras. Foto no arhīva

Covid-19 netraucē Latvijas iedzīvotājiem priecāties par dzīvi

13
(atjaunots 14:44 03.08.2020)
Pēdējo 15 gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši apmierinātāki ar savu dzīvi, un pandēmija viņiem nav traucēklis.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Covid-19 pandēmija gandrīz nav ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar savu dzīvi, liecina Sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS dati.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš publicēja savā Facebook lapā pētījuma datus par to, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar savu dzīvi un cik ļoti viņi jūt, ka pārvalda savu dzīvi.

Pēc desmit baļļu skalas Latvijas iedzīvotāji savu apmierinātību ar dzīvi ir novērtējuši ar 6,90 punktiem (pērnā gada jūnijā iedzīvotāju apmierinātība bija 6,93 punkti). Neskatoties uz koronavīrusa izraisīto krīzi, Latvijas iedzīvotāji vienalga ir apmierinātāki ar dzīvi vairāk, nekā līdz 2017. gadam.

Tiesa, pandēmija tomēr ir ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu – tā ir samazinājusi viņu pārliecību par to, ka viņi pārvalda savu dzīvi. Pēc desmit baļļu skalas šis rādītājs tika novērtēts ar 7,25 punktiem – zemākais rādītājs kopš 2015. gada.

13
Tagi:
koronavīruss, aptauja, Latvija
Pēc temata
Bez darba nesēdēja: ar ko Latvijas iedzīvotāji nodarbojās pašizolācijas laikā
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus
Situācijas ar Covid-19 dēļ Lietuva aizliedza iebraukšanu desmit valstu iedzīvotājiem