Suvenīru veikals Vecrīgā

Uzņēmēji: lemt par saziņas valodu ar klientu pēc pases tas ir absurds

53
(atjaunots 09:10 11.04.2018)
Latvijas Darba devēju konfederācija ir ļoti skeptiski noskaņota pret Nacionālās apvienības ieteikumu aizliegt prasību par svešvalodu zināšanām darbiniekiem. Pēc viņu domām, tas ir politisks solis.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata par tīri politisku iniciatīvu Nacionālās apvienības ieteiktos Darba likuma grozījumus, ar kuru palīdzību plānots liegt darba devējiem prasīt no darbinieka svešvalodu zināšanas. Daži likumprojekta punkti ir pat absurdi, pastāstīja konfederācijas eksperts Andris Alksnis Latvijas radio 4 raidījumā "Doma laukums".

Nacionālās apvienības izstrādātie grozījumi nosaka, ka darba devējams būs liegts prasīt no darbinieka svešvalodas zināšanas, ja to pielietojums neietilpst viņa pienākumos. Ja runa ir par valsts vai pašvaldības darbu, darba devējs nevarēs pieprasīt no darbinieka svešvalodu prasmes, kas nav Eiropas Savienības valoda.

Dokuments paredz: ja darbinieks sūdzēsies oficiālā iestādē, ka viņš tiek diskriminēts par svešvalodas zināšanu trūkumu, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka diskriminācija nav notikusi.

Tāpat Nacionālās apvienības deputāti iesaka piešķirt darbiniekam tiesības sazināties tikai valsts valodā ar Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kā arī uzturēšanās atļauju valstī saņēmušiem ārvalstniekiem.

Saeima nosūtījusi grozījumus izskatīšanai atbilstošajām komisijām.

Priekšvēlēšanu tradīcija

Darba devēju konfederācijas eksperts Andris Alksnis saista minētos grozījumus ar gaidāmajām vēlēšanām.

"Tā jau ir tradīcija — kopš 2012. gada viena partija iesaka iekļaut Darba likumā kaut kādas normas tieši par svešvalodu un valsts valodas zināšanām," — uzsvēra Alksnis.

Pēc konfederācjas domām, viedoklis par nepieciešamību ierobežot uzņēmēju prasības pret darba meklētājiem neatbilst darba tirgus reālijām.

"Konfederācijas dalībnieki neatbalsta šos grozījumus, jo mēs uzskatām, ka, pirmkārt, tirgus pats nosaka, kādas zināšanas visvairāk vajadzīgas darba devējam. Un, protams, darba devējs atlasa personālu, kāds viņam ir vajadzīgs," — norādīja Alksnis.

Kondederācja uzsver: jau pašlaik uzņēmēji bez jebkādiem grozījumiem pieprasa, lai darbinieki zinātu tikai valodas, kas nepieciešamas darbam. Tāpēc, ka katras papildu valodas zināšanas ir papildu prasme, augstāka kvalifikācija, bet par to jāmaksā vairāk.

"Neciens uzņēmējs pie pilna prāta būdams, nedarīs to tāpat vien, ja svešvaloda patiešām nav vajadzīga biznesa attīstībai," — uzsvēra Alksnis.

Eksperts norādīja arī uz neskaidrībām likumprojekta tekstā.

"Piemēram, grozījumu projektā ir norma par to, ka ar Latvijas iedzīvotājiem darbiniekiem jāsarunājas tikai valsts valodā. Un te nu rodas jautājumi. Piemērs: Vecrīga, suvenīru veikaliņš. Ienāk pircējs. Likumprojekta loģika paredz, ka vispirms pārdevējam jāpārbauda klienta pase, lai pārliecinātos, vai viņš nav Latvijas pilsonis. Tas, protams, ir absurds," — uzskata Alksnis.

Viņš paziņoja, ka konfederācija pieprasa atteikties no politisku normu iekļaušanas Darba likumā.

"Mēs nepiekrītam tam, ka pašlaik tiek driskriminēti jaunieši, kuri nerunā krieviski. Protams, ir jāsaprot, ka mums ir daudz vakanču, daudz darba vietu, kur jāprot valodas, jāpārvalda krievu valoda. Mums jāņem vērā, ka Latvijā ir ļoti daudz krievvalodīgo, un mēs nevaram ignorēt tik lielu Latvijas iedzīvotāju procentu. Es pat nerunāju par tūristiem," — paskaidroja Alksnis.

Speciālists uzsvēra: pārsvarā, ja darba devējs prasa no darbinieka kādas konkrētas valodas prasmes, prasības ir pamatotas. Tas attiecas ne tikai uz krievu, bet arī angļu un citām valodām.

"Daudzi uzņēmumi Latvijā ir ārvalstu kompāniju meitasuzņēmumi. Tur ir iekšējie normatīvi, standarti, kas rakstīti angļu valodā. Domāju, mums jāņem vērā arī tas, ka tādos gadījumos darbiniekam jāzina arī angļu valoda, lai viņš varētu konkurētspējīgi strādāt starptautiskā uzņēmumā Latvijā," — secināja Alksnis.  

53
Pēc temata
Deputāts: pakalpojumu nozarē jāprot komunicēt vairākās valodās
Jānis Jurkāns: bez latviešu valodas var iztikt
Latviešu mātes meita atradusi aizstāvi. No krievu valodas
Nacionālais bloks vēlas padzīt krievu valodu no viesnīcām un restorāniem Latvijā
Covid-19 testi, foto no arhīva

Covid-19 joprojām paliek Latvijā: atklāts jauns inficēšanās gadījums

2
(atjaunots 13:36 02.07.2020)
Visā pandēmijas laikā Latvijā ir atklāti 1122 Covid-19 inficēšanās gadījumi: 988 pacienti izveseļojušies, 30 cilvēki ir miruši.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, Latvijā diennakts laikā ir atklāts viens jauns inficēšanās gadījums. Pēdējo 24 stundu laikā ir veikti 1716 koronavīrusa testi.

Toties Latvijas slimnīcās nav nonācis neviens pacients ar Covid-19. Pašlaik stacionāros atrodas 4 pacienti. Vienam no viņiem ir smaga slimības gaita.

Kopš pandēmijas sākuma Latvijā ir veikti 154 494 koronavīrusa testi. Pozitīvi izrādījušies 1122 cilvēku testi. 988 pacienti ir izveseļojušies, 30 cilvēki nomira. No slimnīcām ir izrakstīts 181 pacients.

Trešdien, 1. jūlijā, Latvijā tika atklāti trīs ar Covid-19 inficēti cilvēki.

Slimību profilakses un kontroles centrs palūdza visus, kas 26. jūnija brauca ar autobusiem maršrutā Valka-Rīga-Valmiera-Valka, sazināties ar epidemiologiem.

Noskaidrojies, ka viens no cilvēkiem, kam 28. jūnijā tika atklāts Covid-19, pārvietojās ar sabiedrisko transportu un varēja inficēt apkārtējos.

2
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
Ārstus atkal piemānīja: piemaksas no valsts viņi tā arī nesaņēma
PVO informē, ka koronavīrusa pandēmijas izplatība pasaulē paātrinās
Pandēmija nav atnākusi viena: kādi pārbaudījumi vēl gaida šogad
Dzintars veikals, foto no arhīva

"Dzintara" administrators tiesā cenšas atņemt Gerčikovam preču zīmes

4
(atjaunots 12:10 02.07.2020)
"Dzintars" tiesā cenšas apstrīdēt preču zīmju nodošanu savam bijušajam vadītājam Iļjam Gerčikovam, kurš nodibinājis jaunu kompāniju.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. "Dzintars" maksātnespējas procesa administrators Jānis Ozoliņš uzstājas pret bijušo uzņēmuma šefu Iļju Gerčikovu: kompānija lūdz atzīt par spēkā neesošu darījumu, kura rezultātā viņš ir saņēmis preču zīmes, un pieprasa tās atgriezt, vēsta Baltic Course.

Šīs lietas izskatīšana sākusies 26. maijā.

Dzintars
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Iepriekš tiesa pielietoja nodrošinājumu par labu "Dzintars": aizliegumu pārreģistrēt preču zīmes. Gerčikovs palūdza šo prasības nodrošinājumu atcelt, taču tiesa noraidīja prasību.

Savukārt Jānis Ozoliņš izskaidroja šādu situācijas redzējumu: Gerčikovs piesavinājies "Dzintara" preču zīmes vēl pirms tam, kad rūpnīca kļuva maksātnespējīga, un tas noticis nepamatoti.

Jau 2019. gadā Gerčikovs nodibināja firmu "Dzintars Beauty" un kļuva par vienīgo tās īpašnieku un valdes locekli. Un kad sabiedrībā sākās kompānijas problēmu apspriešana, toreizējā "Dzintara" valdes locekle Dagnija Maike paziņoja, ka zīmols, preču zīmes un visi kompānijas patenti jau ir nomainījuši īpašnieku – pārgāja pie Iļjas Gerčikova.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, 12. novembrī Rīgas Pārdaugavas tiesa pasludināja Latvijas kosmētikas ražotāju AS "Dzintars" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru norīkoja Jāni Ozoliņu.

Pie šādas notikumu sakritības novedusi virkne faktoru. Uzņēmums neveica kārtējo nodokļu maksājumu, kā rezultātā parāds pieauga līdz 2,59 miljoniem eiro. Savukārt kopējā parādu un nodokļu parādu summa sastādīja 6,8 miljonus eiro.

Vienlaikus tika izbeigts tiesiskās aizsardzības process, jo "Dzintars" vairāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto pasākumu plānu tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros.

Neskaitot to, uzņēmums nesniedza sadarbības līgumus vai kaut kādus citus dokumentus, kuri apliecinātu "Dzintara" spējas izpildīt tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu. Uzņēmums neizpildīja arī virkni normatīvo aktu prasību.

Sakarā ar visiem šiem apstākļiem tiesa bija spiesta konstatēt uzņēmuma maksātnespējas pazīmes.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance paskaidroja, ka galvenais uzņēmuma kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), kurš nepiekrita jaunajām izmaiņām "Dzintara" tiesiskās aizsardzības pasākumu plānā pērnā gada septembrī. Iesniegumu par "Dzintara" maksātnespēju tiesa saņēma 2019. gada oktobrī.

"Dzintars" piedzīvoja finanšu grūtības pēc 2008. un 2014. gada krīzēm, kad tradicionālie noieta tirgi samazinājās, kas noveda pie pārdošanas apjomu krituma un apgrozāmo līdzekļu trūkuma, kā dēļ uzņēmumam uzkrājās parādi.

Ilggadējais Latvijas kosmētikas fabrikas "Dzintars" vadītājs Iļja Gerčikovs Sputnik Latvija intervijā paziņoja, ka grasās atjaunot produkcijas ražošanu – dažas dienas pirms uzņēmuma bankrota Gerčikovs piereģistrēja firmu "Dzintars Beauty". Pēc Gerčikova sacītā, jaunais uzņēmums ražos visu to labāko, kas bija "Dzintaram".

4
Tagi:
Dzintars, Latvija
Pēc temata
"Dzintara" darbinieki pieprasa no uzņēmuma vairāk nekā 600 tūkstošus eiro
Izpārdod "Dzintaru": fabrikai piederošās iekārtas ir nopērkamas
"Dzintara" bankrots: vairāk nekā simt darbinieki vēl nav atraduši darbu
Latvijā iet bojā kārtējais brends: Dzintars nav spējis pārliecināt kreditorus
Zivjrūpniecības uzņēmums Kaija/Karavela, foto no arhīva

Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt

0
(atjaunots 13:48 02.07.2020)
Bezdarbniekiem Latvijā ir izdevīgāk saņemt pabalstus, nekā, piemēram, iet strādāt uz zivju fabriku ar algu 680 eiro uz rokām.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Bezdarbniekiem Latvijā nav motivācijas meklēt darbu, jo viņi saņem valsts pabalstus, šādu viedokli telekanāla RigaTV24 ēterā izteica zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite.

Uzņēmējs atzīmēja, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni 95 tūkstoši oficiāli reģistrēto bezdarbnieku, turklāt gribētāju iekārtoties viņa uzņēmuma praktiski nav. "Mums, piemēram, pastāvīgi ir vakances ražošanā – gan Rīgā, gan Ventspilī. Nedēļas laikā pie mums atnāca vien divi cilvēki, no kuriem neviens beigās nepalika strādāt," pastāstīja Bite.

Viņš uzskata, ka Latvijā vēlas dzīvot kā Zviedrijā, bet strādāt – kā Āfrikā.

"Tā ir realitāte. Kamēr cilvēkam nebūs motivācijas iet un strādāt, kamēr viņam vienkāršāk būs saņemt pabalstu, viņš izvēlēsies šo vienkāršo ceļu," piebilda Bite.

Iepriekš fabrika "Karavela" izsludināja kampaņu ar lozungu "Neatlaid, bet aizdod". Krīzē fabrika piedāvāja kompānijām, kuras nonāca dīkstāvē, sniegt uz laiku savus darbiniekus. Ceha darbinieka stundas likme sastāda 6 eiro pirms nodokļu samaksas. par 160 stundām mēnesī var nopelnīt 960 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tie ir aptuveni 680 eiro uz rokām.

SIA "Karavela" ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kuram "Rosseļhoznadzor" atļāva atjaunot šprotu piegādi Krievijā, aizliegums bija spēkā no 2015. gada jūnija sistemātisku pārkāpumu dēļ, kurus iestāde atklāja inspekcijas laikā, kā arī saistībā ar to, ka produkcijas sastāvā tika pārsniegts kancerogēnās vielas benzopirēna līmenis.

0
Tagi:
pabalsts, bezdarbs, Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām