Suvenīru veikals Vecrīgā

Uzņēmēji: lemt par saziņas valodu ar klientu pēc pases tas ir absurds

40
(atjaunots 09:10 11.04.2018)
Latvijas Darba devēju konfederācija ir ļoti skeptiski noskaņota pret Nacionālās apvienības ieteikumu aizliegt prasību par svešvalodu zināšanām darbiniekiem. Pēc viņu domām, tas ir politisks solis.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata par tīri politisku iniciatīvu Nacionālās apvienības ieteiktos Darba likuma grozījumus, ar kuru palīdzību plānots liegt darba devējiem prasīt no darbinieka svešvalodu zināšanas. Daži likumprojekta punkti ir pat absurdi, pastāstīja konfederācijas eksperts Andris Alksnis Latvijas radio 4 raidījumā "Doma laukums".

Nacionālās apvienības izstrādātie grozījumi nosaka, ka darba devējams būs liegts prasīt no darbinieka svešvalodas zināšanas, ja to pielietojums neietilpst viņa pienākumos. Ja runa ir par valsts vai pašvaldības darbu, darba devējs nevarēs pieprasīt no darbinieka svešvalodu prasmes, kas nav Eiropas Savienības valoda.

Dokuments paredz: ja darbinieks sūdzēsies oficiālā iestādē, ka viņš tiek diskriminēts par svešvalodas zināšanu trūkumu, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka diskriminācija nav notikusi.

Tāpat Nacionālās apvienības deputāti iesaka piešķirt darbiniekam tiesības sazināties tikai valsts valodā ar Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kā arī uzturēšanās atļauju valstī saņēmušiem ārvalstniekiem.

Saeima nosūtījusi grozījumus izskatīšanai atbilstošajām komisijām.

Priekšvēlēšanu tradīcija

Darba devēju konfederācijas eksperts Andris Alksnis saista minētos grozījumus ar gaidāmajām vēlēšanām.

"Tā jau ir tradīcija — kopš 2012. gada viena partija iesaka iekļaut Darba likumā kaut kādas normas tieši par svešvalodu un valsts valodas zināšanām," — uzsvēra Alksnis.

Pēc konfederācjas domām, viedoklis par nepieciešamību ierobežot uzņēmēju prasības pret darba meklētājiem neatbilst darba tirgus reālijām.

"Konfederācijas dalībnieki neatbalsta šos grozījumus, jo mēs uzskatām, ka, pirmkārt, tirgus pats nosaka, kādas zināšanas visvairāk vajadzīgas darba devējam. Un, protams, darba devējs atlasa personālu, kāds viņam ir vajadzīgs," — norādīja Alksnis.

Kondederācja uzsver: jau pašlaik uzņēmēji bez jebkādiem grozījumiem pieprasa, lai darbinieki zinātu tikai valodas, kas nepieciešamas darbam. Tāpēc, ka katras papildu valodas zināšanas ir papildu prasme, augstāka kvalifikācija, bet par to jāmaksā vairāk.

"Neciens uzņēmējs pie pilna prāta būdams, nedarīs to tāpat vien, ja svešvaloda patiešām nav vajadzīga biznesa attīstībai," — uzsvēra Alksnis.

Eksperts norādīja arī uz neskaidrībām likumprojekta tekstā.

"Piemēram, grozījumu projektā ir norma par to, ka ar Latvijas iedzīvotājiem darbiniekiem jāsarunājas tikai valsts valodā. Un te nu rodas jautājumi. Piemērs: Vecrīga, suvenīru veikaliņš. Ienāk pircējs. Likumprojekta loģika paredz, ka vispirms pārdevējam jāpārbauda klienta pase, lai pārliecinātos, vai viņš nav Latvijas pilsonis. Tas, protams, ir absurds," — uzskata Alksnis.

Viņš paziņoja, ka konfederācija pieprasa atteikties no politisku normu iekļaušanas Darba likumā.

"Mēs nepiekrītam tam, ka pašlaik tiek driskriminēti jaunieši, kuri nerunā krieviski. Protams, ir jāsaprot, ka mums ir daudz vakanču, daudz darba vietu, kur jāprot valodas, jāpārvalda krievu valoda. Mums jāņem vērā, ka Latvijā ir ļoti daudz krievvalodīgo, un mēs nevaram ignorēt tik lielu Latvijas iedzīvotāju procentu. Es pat nerunāju par tūristiem," — paskaidroja Alksnis.

Speciālists uzsvēra: pārsvarā, ja darba devējs prasa no darbinieka kādas konkrētas valodas prasmes, prasības ir pamatotas. Tas attiecas ne tikai uz krievu, bet arī angļu un citām valodām.

"Daudzi uzņēmumi Latvijā ir ārvalstu kompāniju meitasuzņēmumi. Tur ir iekšējie normatīvi, standarti, kas rakstīti angļu valodā. Domāju, mums jāņem vērā arī tas, ka tādos gadījumos darbiniekam jāzina arī angļu valoda, lai viņš varētu konkurētspējīgi strādāt starptautiskā uzņēmumā Latvijā," — secināja Alksnis.  

40
Pēc temata
Deputāts: pakalpojumu nozarē jāprot komunicēt vairākās valodās
Jānis Jurkāns: bez latviešu valodas var iztikt
Latviešu mātes meita atradusi aizstāvi. No krievu valodas
Nacionālais bloks vēlas padzīt krievu valodu no viesnīcām un restorāniem Latvijā