Viesturs Kairišs

Viesturs Kairišs: Latvijai ir jābūt labākajai vietai visiem iedzīvotājiem

43
(atjaunots 14:43 14.04.2018)
Slavenais Latvijas režisors nav pārsteigts par to, ka Latvijas krievu kopiena neuzticas latviešiem – pēc Atmodas varas iestādes darījušas visu, lai sadalītu sabiedrību.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Atmodas gados par brīvu un neatkarīgu Latviju cīnījās visi iedzīvotāji, taču varas iestādes izdarīja visu, lai sadalītu sabiedrību, pateica režisors Viesturs Kairišs radio Baltkom programmas "Kuļturprosvet" ēterā.

Kairišs ir operas, teātra un kinorežisors, viņa filma "Melānijas hronikas", kura stāsta par uz Sibīriju izsūtītās latvietes dzīvi, šogad tika izvirzīta "Oskara" prēmijai kategorijā "Labākā ārzemju filma" un ieguva trīs nacionālās kinoprēmijas "Lielais Kristaps" godalgas.

Kā uzskata režisors, vienīgais, kas apvienoja Latvijas iedzīvotājus, ir cīņa par neatkarību, savukārt viss, ko varas iestādes darīja pēc tam, tikai sadalīja sabiedrību.

"Cīņa par neatkarību bija apvienojošs brīdis 1988. un 1989. gadā, un kas sekoja tālāk… Mēs taču redzējām, kā mūsu idealizētā valsts katru gadu apzaga un turpina to darīt mūsu acu priekšā. Un es nerunāju par oligarhiem, bet par visu sistēmu. Tas taču ir drausmīgi! Un mēs vēl vēlamies, lai krievvalodīgā kopiena mums uzticētos tik trauslās lietās? Ir jābūt ļoti lielai uzticībai, lai ar viņiem strādātu," uzskata Kairišs.

Viņš atzīst, ka joprojām valstī pastāv ne mazums iedzīvotāju, kuri līdz šai dienai, vairāk kā pēc 27 gadiem kopš neatkarības atjaunošanas, neuzskata sevi par Latvijas sabiedrības daļu, taču, pēc režisora domām, atgriezt viņus var tikai ar dialoga palīdzību, un ar viņiem jārunā viņu valodā.

"Visas problēmas ir dziļas, un šeit nav vienkāršu risinājumu. Ar Latvijas sabiedrību pastāvīgi ir jāuztur dialogs, turklāt ar iedzīvotājiem ir jārunā, nepieciešamības gadījumā, viņu valodā," pateica režisors.

Viesturs Kairišs pastāstīja par savu komunicēšanas pieredzi ar krievvalodīgiem iedzīvotājiem Krievijas pierobežas reģionos filmas "Melānijas hronikas" uzņemšanas laikā.

"Pierobežā dzīvo ļoti liels skaits vecmāmiņu, kurām ir bukletiņi  krievu valodā. Šajos bukletiņos tiek stāstīts par pievilcīgajām Krievijas pensijām, uz bukletiem attēlots Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Visas sarunas par to, ka "Putins izdarījis to, Putins izdarījis šo…" Visur Putins, Putins, Putins. Taču, kad mēs jautājām par to, kas ir Latvijas prezidents, tad šis jautājums izraisīja noteiktas grūtības," ar nožēlu atzina režisors.

Kairišs nesaprot, kādēļ Latvijas varas iestādes joprojām nesper nekādus soļus, lai mainītu situāciju.

"Kādēļ Latvijas varas iestādes nevar šos pašus bukletiņus krievu valodā izplatīt to iedzīvotāju vidū ar informāciju par to, kas Latvijā ir prezidents, un kāda dzīve ir Latvijā?" jautā Kairišs.

Taču režisors uzreiz piekrita tam, ka veidot bukletus krievu valodā būs problemātiski, jo praksi uzreiz izbeigs Valsts valodas centrs.

Pēc viņa sacītā, pats galvenais moments harmoniskas un viena pola sabiedrības veidošanā ir demokrātija.

"Es par demokrātiju. Tas nozīmē, ka visiem cilvēkiem ir tiesības uz atšķirīgu viedokli. Mums ir jācīnās, lai mūsu valsts būtu labākā vieta visiem Latvijas iedzīvotājiem, dažādām tautībām. Taču tajā pašā laikā mums ir jālabo sava vēsture, mūsu valoda un mūsu kultūra. Man tas ir acīmredzami!" norādīja Kairišs.    

43
Pēc temata
Valsts valodas centrs sāks pedagogu pārbaudi mazākumtautību skolās
Tranzīts sarūk, ekonomika krītas: Latvija bīstas no jaunām KF sankcijām
Krievijas ĀM: krievu valoda tiek vardarbīgi izspiesta no sabiedriskās dzīves Latvijā