Elektrības pārvades līnijas

Ašeradens apsola Latvijas iedzīvotājiem OIK maksas samazināšanu par 13%

36
(atjaunots 11:47 10.04.2018)
Latvenergo virspeļņa 78,9 miljonu eiro apmērā varētu tikt novirzīta Latvijas iedzīvotāju rēķinu samazināšanai par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponenti.

RĪGA. 10. aprīlis — Sputnik. Iedzīvotāju izmaksas par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponenti (OIK) samazināsies vismaz par 13%, ja novirzītu šiem mērķiem Latvenergo peļņu 78,9 miljonu eiro apmērā, paziņoja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, vēsta Press.lv.

Pēc viņa sacītā, šobrīd jautājums par peļņas novirzīšanu tiek saskaņots ar ministrijām, izmaiņas OIK maksas aprēķinos varētu stāties spēkā no 1. jūlija.

Iepriekš Ašeradens nosauca esošo elektroenerģijas OIK veidu par "fundamentālu makroekonomisku kļūdu nacionālā mērogā".

"OIK tajā izpildījumā, kādā mēs redzam šodien, ir fundamentāla makroekonomiska kļūda nacionālā mērogā, kura ir jāizlabo. Pastāvošie mehānismi OIK ietekmes mazināšanai un manas kā ekonomikas ministra iespējas drīzumā tiks izsmelti, un valdībai nāksies risināt jautājumu par OIK likvidēšanu kā ekonomikas pārdzīvojumu ar saukli "gāzi grīdā". OIK kā iedzīvotāju un uzņēmēju maksājumu ir jālikvidē bez jebkādas tolerances pret negodprātīgiem ražotājiem, tās vietā izveidojot tādu enerģijas ražošanas mehānismu no atjaunojamiem resursiem, kurš atbildīs sabiedrības interesēm šodien un atbildēs tām nākotnē," uzsvēra Ekonomikas ministrijas vadītājs.

Ministrs piedāvā izveidot darba grupu, kurai līdz 1. augustam ir jāizstrādā OIK atcelšanas plāns. Darba grupas vadību viņš piedāvā uzticēt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Ērikam Eglītim un iekļaut tajā 24 cilvēkus — ministriju un valsts iestāžu vadītājus un speciālistus, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārzemju investoru padomes pārstāvjus un citus valdības sociālos partnerus.

OIK ir tā elektrības vērtības daļa, maksu par kuru valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vējdzirnavu parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms sāka darboties Latvijā kopš 2008. gada.

Pērnā gada beigās izraisījās skandāls ar atļauju izsniegšanu "zaļās" enerģijas ražošanai. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kuri paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju celtniecība. Taču, kā noskaidrojies, daudzi uzņēmumi nepabeidza projektus, taču licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par daudzkārt lielāku cenu.

Vēl lielāko troksni par OIK izraisīja 2018. gada iestāšanās, kad izmainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam Latvijas iedzīvotāji maksāja par OIK 2,679 eiro par kilovatstundu, taču, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, OIK pārstāja būt par vienādu lielumu visiem patērētājiem, tās apmērs tika likts kopā no pastāvīgās un mainīgās daļas. Pastāvīgo daļu nosaka atkarībā no pieslēguma veida: vienas fāzes vai trīs fāžu pieslēgums ar dažādu strāvu. Mainīgā daļa proporcionāli ir atkarīga no elektroenerģijas patēriņa.

Līdz ar jaunās aprēķināšanas sistēmas ieviešanu, atsevišķos gadījumos patērētāju rēķini palielinājās par 60%. par to, ka jaunās cenas izrādījušās vienkārši zaglīgas, paziņoja gan lauksaimnieki, gan ceļu būves uzņēmumi, gan vienkārši pilsētnieki, gan luterāņu baznīca. Opozīcija pat savāca parakstus, lai iniciētu ministra atkāpšanos, ja Ekonomikas ministrija nespēs rast risinājumu situācijai ar elektroenerģijas cenu pieaugumu, ar kuru saskarās Latvijas iedzīvotāji līdz ar jaunā gada iestāšanos.

Pats ministrs Ašeradens, uzstājoties Saeimas debatēs, paziņoja, ka valdībai pienācis pēdējais brīdis padomāt par OIK likvidēšanu kā vēstures pārdzīvojumu. Pēc viņa sacītā, Ekonomikas ministrija drīzumā sasniegs savu iespēju robežu OIK sistēmas ierobežošanā.

Savukārt premjerministrs Māris Kučinskis uzsvēra, ka neredz nākotni "zaļās" enerģijas obligātā iepirkuma turpinājumam, taču pagaidām nevar visiem uzreiz atņemt OIK atļaujas, process, visticamāk, būšot pakāpenisks.    

36
Pēc temata
Krievija neatslēgs Baltijas valstis no kopīgās energosistēmas priekšlaicīgi
Ašeradens pret OIK: latviešu maki neiztur "zaļo" enerģiju
Latvijai nav vajadzīgi lieli gāzes apjomi – lielā rūpniecība valstī mirusi 90. gados
Dīvans, foto no arhīva

Latvija atjaunojusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro pašizolācija

2
(atjaunots 11:03 08.08.2020)
Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs, bīstoties no jauniem Covid-19 uzliesmojumiem, atjaunojis valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro divas nedēļas ilga pašizolācija.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Pašizolācija Latvijā ir jāievēro, atgriežoties no valstīm, kurās koronavīrusa infekcijas līmenis pārsniedz 16 gadījumus uz 10 000 iedzīvotāju.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iekļāvis atjaunotajā sarakstā 17 Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstis. Starp tām ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija un Kipra.

Tāpat divas nedēļas nāksies pasēdēt mājās pēc Monako, Andoras, Sanmarīno, Austrālijas, Marokas un Kanādas, kā arī Krievijas un Baltkrievijas apmeklējuma vai tranzīta caur šīm valstīm.

Vakar Latvijā veikti 2137 koronavīrusa testi, fiksēti seši jauni infekcijas gadījumi.

SKPC informēja, ka trīs inficētie kontaktējušies ar citiem slimniekiem, viens atgriezies no Polijas, vēl viens gadījums saistīts ar Covid-19 uzliesmojumu Murjāņu sporta ģimnāzijā, par sesto inficēto informācija vēl tiek precizēta.


2
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
Lāči

Divi lāči: aculiecinieks nofilmējis ķepaiņu rotaļas Valkas novadā

6
(atjaunots 07:43 08.08.2020)
Divi lācēni kāpelēja pa kokiem un mielojās ar ogām. Tā viņi nokļuvuši sociālo tīklu lasītāju uzmanības lokā.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Latvijā būtiski augusi brūno lāču populācija, un iedzīvotāji aizvien biežāk sastop ķepaiņus mežā un par rod iespēju tos nofotografēt vai nofilmēt.

Sanitas Āboliņas lapā Facebook publicēts video ieraksts ar diviem lācēniem, kuri rotaļājas Valkas novadā. Dzīvnieki kāpelē pa kokiem un mielojas ar mellenēm.

Atgādināsim, ka pēdējos gados Igaunijā īstenoti mērķtiecīgi pasākumi brūno lāču populācijas vairošanai. Tagad viņiem kļuvis šauri Igaunijas teritorijā, un lāči apciemo Latviju.

Turklāt viņi ne tikai pastaigājas pa Latvijas mežiem pierobežas rajonā – viņi dodas dziļāk valstī un apmetas jaunās vietās. Speciālisti lēš, ka Latvijā, iespējams, dzīvo jau 20-50 lāči.

Lāčus medīt aizliegts, jo tie pieder pie aizsargājamo dzīvnieku kategorijas, tos uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde.

Savukārt ķepaiņi jaunajā teritorijā nekautrējas iznīcināt dažu labu biškopja stropu. Tāpēc dravu saimniekiem jau iepriekš iesaka aizsargāt savas bites.

6
Tagi:
dzīvnieki, lācis, Latvija
Pēc temata
Latviju apciemojuši lāči: ķepaiņi nokļuvuši pat līdz deputātam
Vīrietim izdevies iemūžināt lācēnu pāri Ainažu apkaimē
Strenču apkaimē sēņotāji mežā sastapa lāci
Igaunijā ieklīduši lāči no Krievijas: mednieki lūgti nenogalināt Poļu un Prošu