Vēlēšanu iecirknis

Pusgads līdz vēlēšanām: nacionāļu "trolings", gausā "Saskaņa" un elektorāta dusmas

74
(atjaunots 07:49 10.04.2018)
Urbanovičs paskaidroja, kādēļ "Saskaņa" neved cilvēkus uz ielām; Dzintars nezina, kas trolingo Strīķi; Abu Meri gatavs pielaist Čigāni, Dālderi, Loskutovu un Judinu atpakaļ "Vienotības" sarakstos.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Līdz 13. Saeimas vēlēšanām atlicis mazliet mazāk par pusgadu, taču priekšvēlēšanu kampaņa jau izvērsusies visā savā sparā.

Par galveno partiju noskaņojumiem pastāstīja LNT kanāla raidījums Ziņu Top 10.

Tautas dusmas

Kaut gan partiju reitinga augšgalā joprojām atrodas "Saskaņa", visi lielie politiskie spēlētāji tāpat joprojām paziņo, ka neiestāsies ar viņiem koalīcijā.

Pret "Saskaņu" aktīvi uzstājas arī Latvijas Krievu savienība ar Tatjanu Ždanoku vadībā. Viena no galvenajām pretenzijām — "Saskaņas" partijas, kura balstās uz krievvalodīgo elektorātu, gausā piedalīšanās cīņā pret skolu reformu.

"Saskaņas" priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs paskaidroju šo pieeju ar to, ka sabiedrība jau tā ir dusmīga par daudzām lietām.

"Mēs neejam uz ielām, mēs nekūdām cilvēkus, jo sabiedrība jau tā ir dusmīga par daudzām lietām. Sabiedrībā dusmu līmenis ir liels," uzsvēra Urbanovičs.

Dzintaram "nav troļļa", taču ir lieli plāni

Nacionālā apvienība ir izvērsusi aktīvu antivirzīšanas kampaņu sociālajos tīklos pret Jauno konservatīvo partiju (JKP) pirms Saeimas vēlēšanām. Par to paziņoja viena no JKP līderiem, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniece Juta Strīķe.

Strīķe uzskata, ka "tāpat kā "Saskaņa", Nacionālā apvienība izveidojusi sociālajos tīklos tā saucamo troļļu fermu — "veselu tīklu ar profiliem, kuri izplata dažādu kompromitējošu informāciju un apmelojumus".

"Es ceru, ka viņi nāks pie prāta un neizmantos šīs prokremliskās metodes politiskajā cīņā," pateica Strīķe.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars nesaprot, par ko ir runa.

"Es nezinu, kas ir JKP troļļi. Man nav troļļi, tā ir viņu aktualitāte," uzskata Dzintars.

Jaunā konservatīvā partija pirmo reizi pretendēs uz deputātu vietām. JKP galveno uzsvaru liek uz korupcijas apkarošanu.

Premjerministra amata kandidāts no JKP ir Rīgas domes deputāts, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Saraksta sākumā tāpat būs Juta Strīķe un cits bijušais KNAB darbinieks Juris Jurašs.

Partijas dibinātājs Jānis Bordāns iepriekš pārstāvēja Nacionālo apvienību, tādēļ daļa no Nacionālā bloka tradicionālā elektorāta varētu atdot savu priekšroku JKP, kā tas notika Rīgas domes vēlēšanās.

Nacionālā apvienībā vēl nav izlēmusi, kas būs saraksta līderos un kandidāts premjerministra amatam, taču īpašu pārsteigumu šeit gaidīt nenākas.

Neskatoties uz augošo konkurenci un pieticīgajiem rezultātiem Rīgas domes vēlēšanās, partijas vadība plāno palielināt pārstāvniecību parlamentā.

"Mums tādā ziņā ir ļoti vienkārši, ka mums nav jāmeklē jauna identitāte uz katrām Saeimas vēlēšanām," uzsvēra Dzintars.

Uzvarēt visus

Premjera Zaļo un zemnieku savienības partijas mērķis ir uzvarēt visus, tostarp, "Saskaņu".

ZZS paliek vienīgā partija, kura nosaukusi savu sarakstu līderus visos piecos vēlēšanu apgabalos. Tas būs premjerministrs Māris Kučinskis, kā arī Gundars Daudze, Augusts Brigmanis, Jānis Dūklavs un Dana Reizniece-Ozola, Aivars Lembergs vairs nekandidēs premjera amatam no ZZS.

Līdz ar to Zaļās partijas kongresā izskanēja raizes, ka jaunie politiskie spēki varētu būt tik stipri noskaņoti pret ZZS, ka jaunu valdību izveidot nebūs viegli.

Ieiet un iziet

Sarežģītības jauno partiju nišā izjūt "Kustība "Par!" Tā nolēmusi apvienot spēkus ar partiju "Latvijas attīstībai", kura jau atrodas politiskajā arēnā kādu laiku.

Sākotnēji "Kustībai "Par!" tika piesaistīta liela uzmanība, jo tai pievienojās Saeimas deputāti, kuri pameta "Vienotību". Taču tagad deputāti Lolita Čigāne, Ints Dālderis, Aleksejs Loskutovs un Andrejs Judins izgāja no kustības, lai turpinātu strādāt "Vienotības" frakcijā.

Čigāne, Loskutovs, Dālderis un Judins atpakaļ "Vienotībā" neieies, taču partijas vēlēšanu sarakstos viņiem vieta varētu tikt atrasta, ja viņi paši paudīs šādu vēlēšanos. Par to pastāstīja "Vienotības" frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri.

"Dzīvē tā notiek — ka cilvēks šķiras ar savu sievu, un atkal apprecas un atkal dzīvo laimīgi un veiksmīgi," atzīmēja Abu Meri.

Kā arī pagājušajās vēlēšanās, "Vienotība" startēs vēlēšanās kopā ar četrām vai piecām reģionālajām partijām.

Diskusijas par sarakstu līderiem pagaidām turpinās, taču pārsteigumu nebūs — to augšgalos būs politiķi, kuri šobrīd strādā Saeimā, valdībā un pašvaldībās.

Artusa Kaimiņa partija "KPV.LV" tāpat atrodas identitātes meklējumos. Lai parādītu, ka tā nav viena cilvēka partija, kopš nesenā laika tai ir trīs līdzpriekšsēdētāji: Artuss Kaimiņš, Linda Liepiņa un Atis Zakatistovs.

Vēl par saviem turpmākajiem plāniem nav pastāstījusi Ingūna Sudraba, "No sirds Latvijai" partijas līdere, kuras frakcija Saeimā ir sabrukusi.

Latvijas Reģionu apvienībā joprojām vērojams līderu deficīts.

Trīspadsmitās Saeimas vēlēšanas notiks 6. oktobrī.    

74
Temats:
Vēlēšanu hipodroms (136)
Pēc temata
Satversmes Aizsardzības biroja vadītājs baidās, ka Saeimu izvēlēsies Kremlī
Lībiņa-Egnere: Kremlis var ietekmēt Saeimas vēlēšanu gaitu
"Saskaņas" līderis solīja aizsargāt mazākumtautību intereses
Мужчина с сотовым телефоном

Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid

0
(atjaunots 18:40 03.07.2020)
Šobrīd Apturi Covid lieto pārāk maz cilvēku, lai lietotne varētu tikt uzskatīta par efektīvu palīgu Slimību profilakses un kontroles centram.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji nepietiekami aktīvi lejupielādē viedtālruņu mobilo lietotni Apturi Covid, un saslimušo cilvēku kontaktus ir grūti izsekot, vēsta Latvijas Radio 4.

Apturi Covid ir lejupielādējuši aptuveni 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, to skaitā arī valsts prezidents, aptuveni puse no viņiem lejupielādēja to pirmajā nedēļā pēc lietotnes ieviešanas. Taču, pēc speciālistu domām, tas ir pārāk maz.

Lietotnes autors Andris Bērziņš atgādina, ka šī lietotne, kura palīdz precīzāk noteikt cilvēku loku, ar kuriem kontaktējis pacients, ir izstrādāta, lai palīdzētu Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC). Taču šobrīd Apturi Covid izmanto pārāk maz cilvēku, lai lietotne tiktu uzskatīta par efektīvu palīgu.

Bērziņš aicina aktīvāk izmantot to, jo "otrais vilnis" nav aiz kalniem:

"Mēs esam ieslīguši kā nācija tādā pašapmierinātā leiputrijā, ka viss [Covid-19 izplatība] ir beidzies. Manuprāt, nenotiek pietiekami aktīva domāšana par to, kas notiks nākamais. Ārpus Latvijas daudzviet vēl plosās Covid-19 izplatības pirmais vilnis. Mēs kaut kur gribam pabraukāt, jo robežas taču ir vaļā. Tas ir tikai laika jautājums, kamēr vīruss atkal nonāks šeit," saka viņš.

Piemēra kārtā viņš minēja neseno gadījumu: SPKC meklē visus pasažierus, kuri brauca ar autobusu Rīga – Valmiera – Valka 26. jūnijā, jo tajā atradās ar Covid-19 inficēts pasažieris.

Pēc Bērziņa sacītā, šobrīd divu nedēļu karantīnā nonāk visi, kas bija autobusā, jo SPKC nevar pateikt, kurš tieši sēdēja blakus inficētajam cilvēkam. Ja vairāk cilvēku lietotu Apturi Covid, šobrīd karantīnā atrastos tikai tie, kas sēdēja blakus, bet pārējie varētu turpināt ierastās dzīves gaitas.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO pastāstīja par zinātnisko izrāvienu Covid-19 ārstēšanā
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
KF Aizsardzības ministrijā pastāstīja par vakcīnas testēšanas dalībnieku stāvokli
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

12
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

12
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā