Rīdzinieki sagaida Jauno gadu Vecrīgā

Minskiete par latviešiem: tenko, baidās no Krievijas un lēkā ap amerikāņiem

89
(atjaunots 11:24 07.04.2018)
Cilvēki Latvijā nav agresīvi, viņi ir noslēgti, neuzticas svešiniekiem un baidās, ka viņiem uzbruks Krievija, - tāds iespaids par vietējiem iedzīvotājiem radies sievietei no Minskas, kura jau vairākus gadus dzīvo Rīgā.

RĪGA, 7. aprīlis — Sputnik. Baltkrieviete Jūlija Kurganoviča saņēmusi bakalaura pakāpi Stokholmas Ekonomikas skolā (SSE) un strādā Rīgā IT kompānijā. Viņa pastāstīja portālam tut.by, kādus iespaidus guvusi  Latvijā un kāpēc aizvien biežāk domā par atgriešanos mājās. Viņa stāstīja, ka sapņojusi doties mācīties uz ārzemēm un plānojusi braukt uz Itāliju, taču kāds paziņa viņai pastāstījis par Stokholmas Ekonomikas skolu, kas piešķir stipendijas, un viņa nolēmusi paralēli nokārtot iestājeksāmenus arī tur. Galu galā meitenei pietrūcis kāds dokuments skolai Itālijā, bet SSE viņa uzņemta un sākusi studijas SSE filiālē Rīgā.

"Kad beidzu universitāti, nolēmu, ka darīšu visu iespējamo, lai paliktu Rīgā, galvenokārt – kāda šeit dzimuša jauna vīrieša dēļ," – pastāstīja Kurganoviča.

Viņasprāt, par labu nākušas studijas SSE – neoficiāla statistika liecina, ka katru desmito uzņēmumu Latvijā vada šīs universitātes absolventi. Meitene iekārtojās darbā IT kompānijā.

"Tā kā neesmu ES pilsone, man nācās ne tikai iekārtoties darbā, bet arī kārtot visu ar migrācijas departamentu. Pēc likuma darba devējam speciālā valsts vietnē jāizvieto vakance, un vajag, lai mēneša laikā viņi neatrastu nevienu no Latvijas. Tikai pēc tam vakantajā vietā var pieņemt ārzemnieku," – paskaidroja Kurganoviča.

Pēc mēneša sievietei izsniegta uzturēšanās atļauja. Ar to viņa varēja strādāt tikai pie viena darba devēja. Mainot darbu, viss jāsāk no gala.

Tēriņi "dzīvei"

Ar darbu viņa ir apmierināta. Kolektīvā – visi latvieši un vēl viena sieviete no Baltkrievijas, tāpat kā Kurganoviča.

"Valstī gandrīz viss koncentrējies Rīgā. Rīga ir neliela pilsēta, un viss ir pietiekami tuvu. Diezgan dārgs transports – par vienu braucienu jāmaksā 1,15 eiro. Pusdienas ārpus mājām maksā apmēram 4-5 eiro, taču arī centrā var atrast par 6-7 eiro," – stāsta minskiete.

Viņa piebilda, ka pirkumi nedēļai viņai izmaksā 25-30 eiro.

"Vidējā alga Rīgā – 700-900 eiro. Minimālā alga – 400 eiro. Istabas īre centrā maksā 200-300 eiro, ieskaitot komunālos maksājumus, vienistabas dzīvoklis centrā – 500 eiro. komunālie pakalpojumi trīsistabu dzīvoklī – apmēram 300 eiro," – pastāstīja Kurganoviča.

Krievu un angļu valodu proti?

Ekonomiskā situācija Latvijā pašlaik ir tāda, ka kvalificētam darbiniekam darbu atrast nav grūti, uzskata Kurganoviča.

"Ir kvalificētu kadru trūkums – daudzi vietējie brauc prom uz ārzemēm, un kompānijas piesaista ārzemniekus. Viena no lielākajām IT kompānijām Latvijā pāris gadu laikā pieņēmusi darbā vairāk nekā 50 ukraiņus. Ja tu proti angļu un krievu valodu, atrast nav grūti. IT sfērā raus aiz rokām un kājām, pie tam nav obligāti jābūt izstrādātājam. Galvenais – pacensties," – paskaidroja Kurganoviča.

Pēc viņas vārdiem, visi, kas strādā apkalpošanas sfērā, pārvalda krievu un latviešu valodu.

"Paaudze virs 50 gadu vecuma gandrīz vienmēr runā krieviski. Jaunieši prot valodu, ja viņu ģimenē kāds runājis krieviski," – atzīmēja minskiete.

Viņa pati pēc pirmā kursa tomēr nolēmusi iemācīties latviešu valodu – to vēlams prast, lai atrastu darbu.

"Pati var sevi valoda ir ļoti sarežģīta. Visur mainās galotnes, 6 locījumi, visi atšķiras dzimtēs, sarežģīta fonētika. Toties, ja ārzemnieks prot runāt latviski, latvieši par to ir trakā sajūsmā. Mani tas mazliet iedvesmo, un gribas turpināt mācīties latviešu valodu. Tiesa, tajā runā tikai apmēram divi miljoni cilvēku, tas apbēdina. Tomēr darbam un sociālajai dzīvei valodu ieteicams prast," – stāstīja Kurganoviča.

Neuzticas un baidās no uzbrukuma

Latviešiem ir mazas valsts komplekss un ļoti negatīva attieksme pret PSRS.

"Gandrīz katrs latvietis var pastāstīt, kā viņa vectētiņš vai vecmāmiņa deportēta vai ekspropriēts īpašums. Tas viss asociējas ar krieviem. Viņi baidās, ka Krievija viņiem uzbruks. Ir mazas valsts komplekss – viņi ļoti sargā savu kultūru un valodu," – dalās iespaidos minskiete.

Viņa piezīmēja, ka latvieši kopumā ir mierīgi un noslēgti – tāds iespaids radies pēc saziņas ar vietējiem.

"Ja tu esi ārzemnieks un neesi no Zviedrijas vai Amerikas (tad ap tevi lēkās), tad viņi pretim nenāks. Ja atnāc uz kādu pasākumu, kur nepazīsti nevienu un gribi iepazīties, latvieši parasti meklē paziņas un pavada kopā ar viņiem visu vakaru. Viņi turas kopā, un sadraudzēties ir grūti. Piedevām ir lingvistiskā barjera. Ja runā angliski, tas nav tas, kas īsti vajadzīgs. Ar krievu latviešiem kultūras starpību nejūtu," – paskaidroja Kurganoviča.

Jūlija atzīmēja, ka Latvijā ir mazāk stereotipu par to, kā jāizskatās meitenei un kā viņa var uzvesties.

"Latvijā ir partnerīgākas attiecības. Latvietis tev nekad neuzdāvinās milzīgu buķeti. Viņš nodomās: "Tas ir dārgi, viņas tak rīt novītīs." Viņi ir ļoti praktiski," – uzskata Kurganovičs.

Tāpat viņa norādīja, ka ar latviešiem jūtas tā, it kā "vajadzētu pastāvīgi kaut ko pierādīt", "it kā viņai neuzticētos".

"Bieži apspriež cilvēkus. Sākumā man tas šķita briesmīgi, bet vēlāk sāku manīt, ka pati daru tāpat. Bija kaut kāds pētījums par to, ka vairāk nekā puse cilvēku atrod darbu pēc pazīšanās. Nedod Dievs, ja kaut kur aiziesi kādam priekšā. Valsts ir maza – visi visu uzzinās," – atzīmēja Kurganoviča.

"Kad biju Minskā, ļoti daudz darīju, lai aizbrauktu. Bet tagad es saprotu, ka, iespējams, man nebūtu iebildumu pacensties atgriezties," – noslēgumā piebilda baltkrieviete.

89
Pēc temata
Google kartes tiks papildinātas ar latviešu valodu
Latviešu valoda nostāsies ceļā mediķiem-viesstrādniekiem
Latviešu viesstrādnieki sūta miljoniem eiro, lai palīdzētu savām ģimenēm
Latviešu valodas apmācība nav valsts prioritāte