Mācības Summer Shield XIV Latvijā

Latvija sagatavos savus ceļus "karam" ar Krieviju

150
(atjaunots 11:00 06.04.2018)
Latvijas infrastruktūru sāks gatavot karam – patlaban dzelzceļi un autoceļu tilti nav piemēroti smagās militārās tehnikas pārvietošanai.

RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik. Nepieciešams novērtēt Latvijas infrastruktūras gatavību sabiedroto smagās militārās tehnikas pārvietošanai, ziņo Latvijas radio 4 programma "Doma laukums".

Eiropa strauji iet uz Eiropas aizsardzības savienības pusi, kas, domājams, parādīsies līdz 2025. gadam. Aizvadītajā nedēļā Eiropas Komisija (EK) paziņoja par īpašo darbības plānu, kura mērķis ir uzlabot militāro mobilitāti Eiropā un aiz tās robežām. ES atzīmēja, ka patlaban ir sarežģīti vai pat neiespējami pārvietot karavīrus un militāro tehniku no vienas valsts uz otru.

Par to, cik viegli vai grūti sabiedroto armijai nākt palīgā potenciālu draudu gadījumā, Eiropa iegrima domās pērnā gada nogalē. Ziņojumā ES konstatēja nopietnas problēmas un sagatavoja tā saucamās militārās mobilitātes plānu.

Laikā, kad ES Padomes priekšsēdētāja vietu ieņēma Igaunija, tika organizēta pārbaude Ziemeļu jūras koridora un Baltijas valstīs, tostarp arī Latvijā. Konstatēts, ka daudzviet transporta tīkls neizturēs militāro slodzi. Gan autoceļi, gan dzelzceļi un tilti neder lielu gabarītu smaga militārā transporta vai bruņojuma pārvietošanai. 

Tagad visām valstīm nāksies novērtēt savas infrastruktūras atbilstību gan civilajām, gan militārajām vajadzībām.

"Tas attiecas arī uz mums, jo Latvijā dislocēti NATO spēki… Jautājums – kā uzlabot militāro mobilitāti. Ir jāatrod vājās vietas un jāsastāda darbības plāns – ar pašu valstu finansējuma palīdzību vai Eiropas Savienības atbalstu," – uzskata Andris Kužnieks, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks.

Piemēri ir viegli atrodami. Pirms projekta Rail Baltica ieviešanas nebija iespējams nosūtīt militāru kravu pa dzelzceļu, piemēram, no Vācijas uz Lietuvu vai Latviju, ņemot vērā sliežu ceļu gabarītu atšķirību Rietumeiropā un Baltijā. Patlaban nāktos pie robežas pārkraut bruņutehniku no vieniem vilcieniem citos, un tam būtu nepieciešams ilgs laiks. Arī daži autoceļu tilti nav paredzēti tanku pārvietošanai.

Eiropas Komisija vēlas ne tikai atrisināt pašreizējās grūtības, bet arī novērst problēmas nākotnē, piemēram, jauna tilta būvdarbu gadījumā tā augstumam un kravnesībai jāatbilst militārajām prasībām. Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis norāda, ka patlaban tādu normu nav.

"Ir precīzi jānoskaidro, kādas būs slodzes. Ja zem 80 tonnām, tās izturēs daudzi tilti, ja lielāka, nāksies taisīt speciālas trases. Taču tilti pie mums ir sliktā stāvoklī, mums trūkst naudas to remontam," – atgādināja speciālists.

Militārās mobilitātes plāns paredz arī muitas procedūru vienkāršošanu karavīru vai militārā ekipējuma pārvadājumiem Eiropas Savienības teritorijā. Nacionālo bruņoto spēku bijušais komandieris Raimonds Graube atzīmēja, ka jānoregulē mijiedarbība starp militārajiem un civilajiem objektiem.

"Runa ir arī par to, kā mobilizēt tautsaimniecību. Daudzās valstīs šis jautājums jau ir atrisināts, mēs to vēl tikai risinām. Tas ir ļoti svarīgi un palīdz ietaupīt līdzekļus. Piemēram, miera laikā mums nav jāpērk piecdesmit ekskavatori, lai risinātu krīzes gadījumu uzdevumus. Taču šie 50 ekskavatori valstī ir: privātos un valsts uzņēmumos, privātīpašumā. Tātad jāizstrādā noteikumi, lai vajadzības gadījumā kompensētu tehnikas lietošanu. Izmantot likumīgi, nevis atņemt," – uzsvēra Graube.

Baltijas valstis vienas no pirmajām pievērsa Eiropas Savienības uzmanību militārās mobilitātes problēmām, stāsta Ainārs Latkovskis, Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs un Latvijas Nacionālās drošības padomes loceklis. Jau pērn Latvija ieviesa grozījumus likumā, lai militāru draudu gadījumā NATO un Eiropas Savienības valstu bruņotie spēki varētu nekavēti pārvadāt ekipējumu un pielādētus ieročus pāri valsts robežām.

"Protams, mums ir speciāls operatīvais Latvijas aizsardzības plāns. Tas ir slepens. Mēs zinām, no kuras puses var nākt potenciālais konflikts… Visi mūsu aprēķini attiecas uz, nedod Dievs, militāru konfliktu no vienas konkrētas puses… Piemērs: militārs konflikts, jāpārvieto tanki. Mums arī ir jādomā, jāmaina domāšana, jāskatās, kā sabiedrotie pārvietosies pa Latviju," – teica Latkovskis.

Jautāts par vietām, kam Baltijas valstīm jāpievērš īpaša uzmanība, politiķis minēja Lietuvas un Polijas robežu.

"Jautājumu Baltijas valstīs rada ne īpaši platais Suvalku koridors. Tā ir robeža starp Lietuvu un Poliju. Tur no vienas puses ir Kaļiņingradas apgabals, no otras puses – Baltkrievija. Tas jau ir nopietns jautājums – kā pārvietot NATO valstu militāros spēkus, kādus ceļus mēs izmantojam. To mēs, protams, aprobēsim. Tāpēc, ka tagad, kad sešas NATO valstis dislocējušas savas vienības Ādažos, viņi arī izvēlas ceļus, pa kuriem šurp nokļūt. Tātad mēs apzināmies šīs problēmas un esam gatavi tās risināt kopā ar citām valstīm," – secināja Latkovskis.

Līdz šī gada vidum valstīm nāksies novērtēt prasības militārajam transportam, līdz gada beigām – pastāstīt par muitas procedūru vienkāršošanu, bet nākamvasar – atskaitīties par pirmajiem plāna īstenošanas panākumiem.

150
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
Jurkāns: starp Krieviju un NATO Latvijai jāsēž klusu kā pīlei
NATO samazina Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības darbinieku skaitu
NATO nosaukusi sadarbības atjaunošanas nosacījumus ar Krieviju
ASV un NATO neprāts novedis pasauli uz kara sliekšņa
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

7
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

7
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"

18
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Kādus superuzdevumus risina valdība smagajos pandēmijas un tās radīto ierobežojumu laikos?

Ziniet, bieži nākas dzirdēt, kā kritizē Saeimu par to, ka deputāti balso "automātiski" un pat miegā par visiem no valdības ienākošajiem likumprojektiem, jo paši nenieka nesajēdz. Pat neko daudz nediskutē. Sak, tāpēc valstī krītas likumdošanas procesa un tā rezultātā saņemto likumu kvalitāte.

Slēpjaties aiz vīģes lapiņas...

Arī tautas kalpiem ir savas pretenzijas pret ministriem. Saeimas deputāts Ivars Zariņš debatēs par epidēmijas ierobežošanai parerdzētajiem pasākumiem valdībā izteicās, ka tā neciena parlamentu un apmētā ar aizkulisēs pieņemtiem lēmumiem – ko pameta, to ēd. Pēc viņa domām, parlaments ir pārvērsts par vīģes lapiņu.

Tagad aprunāsimies sīkāk par lapiņām un stiebriņiem. Cienījamie kritiķi, esiet reiz reālisti. Grozījumi mēdz būt likumdošanas aktiem visnotaļ specifiskās cilvēces zināšanu un pat zemapziņas nozarēs un jomās (runa, piemēram, ir par neseno aizliegumu tirgot zeķubikses ārkārtējās situācijas periodā).

Nesen, 7. janvārī valdība apstiprināja noteikumus par pārtikā aizliegtajiem augiem un augu daļām. Sarakstā iekļuvuši 60 augi un augu daļas, ko aizliegts izmantot pārtikas produktos.

Parasti vadībai un deputātiem nekas nav jādara – viņi vienkārši kopē Briseles iestrādes un šablonus. Tomēr te ir cits gadijums.

Dažādās valstīs aug dažādi augi! Tāpēc dalībvalstis bija spiestas pašas sacerēt visdažādākos tiesiskos aktus, lēmumus, sarakstus, principus, "labas prakses" ieteikumus un citus dokumentus, kas reglamentē jautājumu.

Tas jums nav nekāds Nacionālās attīstības plāns

Tas nav nekāds nieka jautājums. Ja valdība pieņems Nacionālo attīstības plānu 2020.-2050. gadiem, un tā izrādīsies katastrofāla kļūda un nepiepildāms sapnis, pēc 30 gadiem viņus neviens vairs pat nepieminēs. Ne plānu, ne valdību. Bet, ja kāds iedzīvotājs, kuru jau tagad ir pārāk maz, saindēsies ar kādām ziedlapiņām vai vīģes lapiņām, par to var sākties tiesas darbi.

Bet jūs gribat uzvelt tādu slogu deputātu plecos. Patiešām, nevar taču Saeimā dibināt speciālu Ēdamo un indīgo augu komisiju.

Zemkopības ministrijā noteikti ir speciālists. Iespējams, pat kāds sirms zintnieks, no senčiem mantojis slepenas zināšanas par to, ka burkāniem un kartupeļiem jāēd saknītes, bet rabarberiem, gluži otrādi, - lapas. Un par to, ka no zaļiem āboliem var gadīties caureja.

Vectētiņš nervozi pīpē savu zālīti

Starp citu, saknītēs un lakstos var būt visādas nelabas bioloģiski aktīvas vielas, tādas, ka fuga zivis ne blakus nestāv. Visādi terpenoīdi, tropāni, izohinolīni, piperidīni, steroīdi, alkaloīdi, saponīni, proteolītiskie enzīmi, kardenolīdi vai sirds glikozīdi, diterpeonīdi un feniletilamīna atvasinājumi un citi neapetītlīgi draņķi. No tādiem var gadīties saindēšanās, nelabums, galvas sāpes, nogurums vai gluži pretēji – uzbudinājums, aizsmakums, svīšana, paātrināta sirdsdarbība, pazeminars spiediens, blaugznas, neglīti plankumi uz ādas, siekalošanās un dzejošana, var trīcēt rokas un kājas (svētā Vita deja).

Vispār jau agrāk vectētiņi un vecmāmiņas mācīja bērniem, ko var bāzt mutē, ko – ne. Tagad gadžetu un sociālo tīklu dēļ paaudžu saikne ir pārtrūkusi, un valdība bija spiesta uzņemties agrāk tai neraksturīgas funkcijas. Varbūt nemaz tik slikti nav – no kurienes vectētiņam zināt, ka šitā saknīte satur proteolītiskos enzīmus, ka tevi jupis.

Kaut kāda velnišķība

Tāpēc teiksim paldies mūsu valdībai. Ministri modri iekļāvuši melnajā sarakstā tādus Latvijai raksturīgus biotopus kā balanda, velnoga, čūskoga, driģene, maijpuķītes, velnābolus un tā tālāk. Vajag tikai vēl precizēt, vai aizliegums ēst maijpuķītes nav pretrunā Satversmei?

Atceros, bērnībā mēs metām līgumu vilkogai un tīruma gundegai – tai ar dzeltenajiem ziediņiem. Toreiz "trakajos totalitārisma laikos" PSRS valdībai bija nospļauties, tā risināja svarīgos industrializācijas, meliorācijas un kosmisko lidojumu uzdevumus. Apēd tu kaut visas maijpuķītes un gundegas apkaimē (turklāt padomju valstī bērniem ļoti trūka čipsu un košļeņu, tas tak ir labi zināms!).

Bet mūsējie, Latvijas valdība, spriežot pēc visa, paši apēduši vagonu driģeņu un izpīpējuši tonnu kaltētu maijpuķīšu, lai pieņemtu nosvērtu un viedu lēmumu! Paldies Dievam, ka vēl dzīvi palikuši!

Desertam – zupa no cirvja

Bet tagad, lūdzami, ejiet un netraucējiet mūsu ministru kabinetam darbā – tas risina daudz svarīgākas lietas.

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai būs jānovērtē Lauksaimniecības akadēmijas pētījums, apmaksāts no Eiropas programmām Covid-19 apkarošanai. Pētījuma mērķis – radīt pārtikas paketes modeli silta ēdiena gatavošanai skolēniem, kad ēdināšana skolās nav pieejama.

Nē, ne jau kosmosā, lai arī visu skolēnu (vai vismaz izglītības ministres Šuplinskas) aizsūtīšana kosmosā atrisinātu milzum daudz problēmu. Pagaidām – ēdināšana mājās. Citādi vecākiem, pēc ministru domām, kovids izēdis pēdējās smadzenes un viņi aizmirsuši, kā barot savus skolas vecuma bērnus. Pieliks vēl zupā kādas nepareizas saknītes.

Nesen sociālajos tīklos vareni kritizēja tādus antikovida pētījumus, kam tikai pērn vien atvēlēti 5 miljoni eiro.

Ministrija mierina: pētījuma kvalitātes pārbaudei var piesaistīt neatkarīgos ārvalstu ekspertus. Proti, skolēnu pusdienu modeli novērtēs vēl rietumu eksperti. Un līdz tam brīdim varbūt arī epidēmija beigsies.

Atklāti sakot, tagad, kad daudz vecāki palikuši bez naudas piespiedu dīkstāves dēļ, zinātniekiem nāktos izdomāt kādu īpašu recepti, kādu "zupu no cirvja". Lai gan, piedodiet, cirvji, visdrīzāk gan ierakstīti kādā īpašā neapēdamu lietu sarakstā.

18
Tagi:
iedzīvotāji, pandēmija
Pēc temata
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Ekonomikas ministrija izstrādā jaunu preču sarakstu iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem