Mācības Summer Shield XIV Latvijā

Latvija sagatavos savus ceļus "karam" ar Krieviju

148
(atjaunots 11:00 06.04.2018)
Latvijas infrastruktūru sāks gatavot karam – patlaban dzelzceļi un autoceļu tilti nav piemēroti smagās militārās tehnikas pārvietošanai.

RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik. Nepieciešams novērtēt Latvijas infrastruktūras gatavību sabiedroto smagās militārās tehnikas pārvietošanai, ziņo Latvijas radio 4 programma "Doma laukums".

Eiropa strauji iet uz Eiropas aizsardzības savienības pusi, kas, domājams, parādīsies līdz 2025. gadam. Aizvadītajā nedēļā Eiropas Komisija (EK) paziņoja par īpašo darbības plānu, kura mērķis ir uzlabot militāro mobilitāti Eiropā un aiz tās robežām. ES atzīmēja, ka patlaban ir sarežģīti vai pat neiespējami pārvietot karavīrus un militāro tehniku no vienas valsts uz otru.

Par to, cik viegli vai grūti sabiedroto armijai nākt palīgā potenciālu draudu gadījumā, Eiropa iegrima domās pērnā gada nogalē. Ziņojumā ES konstatēja nopietnas problēmas un sagatavoja tā saucamās militārās mobilitātes plānu.

Laikā, kad ES Padomes priekšsēdētāja vietu ieņēma Igaunija, tika organizēta pārbaude Ziemeļu jūras koridora un Baltijas valstīs, tostarp arī Latvijā. Konstatēts, ka daudzviet transporta tīkls neizturēs militāro slodzi. Gan autoceļi, gan dzelzceļi un tilti neder lielu gabarītu smaga militārā transporta vai bruņojuma pārvietošanai. 

Tagad visām valstīm nāksies novērtēt savas infrastruktūras atbilstību gan civilajām, gan militārajām vajadzībām.

"Tas attiecas arī uz mums, jo Latvijā dislocēti NATO spēki… Jautājums – kā uzlabot militāro mobilitāti. Ir jāatrod vājās vietas un jāsastāda darbības plāns – ar pašu valstu finansējuma palīdzību vai Eiropas Savienības atbalstu," – uzskata Andris Kužnieks, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks.

Piemēri ir viegli atrodami. Pirms projekta Rail Baltica ieviešanas nebija iespējams nosūtīt militāru kravu pa dzelzceļu, piemēram, no Vācijas uz Lietuvu vai Latviju, ņemot vērā sliežu ceļu gabarītu atšķirību Rietumeiropā un Baltijā. Patlaban nāktos pie robežas pārkraut bruņutehniku no vieniem vilcieniem citos, un tam būtu nepieciešams ilgs laiks. Arī daži autoceļu tilti nav paredzēti tanku pārvietošanai.

Eiropas Komisija vēlas ne tikai atrisināt pašreizējās grūtības, bet arī novērst problēmas nākotnē, piemēram, jauna tilta būvdarbu gadījumā tā augstumam un kravnesībai jāatbilst militārajām prasībām. Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis norāda, ka patlaban tādu normu nav.

"Ir precīzi jānoskaidro, kādas būs slodzes. Ja zem 80 tonnām, tās izturēs daudzi tilti, ja lielāka, nāksies taisīt speciālas trases. Taču tilti pie mums ir sliktā stāvoklī, mums trūkst naudas to remontam," – atgādināja speciālists.

Militārās mobilitātes plāns paredz arī muitas procedūru vienkāršošanu karavīru vai militārā ekipējuma pārvadājumiem Eiropas Savienības teritorijā. Nacionālo bruņoto spēku bijušais komandieris Raimonds Graube atzīmēja, ka jānoregulē mijiedarbība starp militārajiem un civilajiem objektiem.

"Runa ir arī par to, kā mobilizēt tautsaimniecību. Daudzās valstīs šis jautājums jau ir atrisināts, mēs to vēl tikai risinām. Tas ir ļoti svarīgi un palīdz ietaupīt līdzekļus. Piemēram, miera laikā mums nav jāpērk piecdesmit ekskavatori, lai risinātu krīzes gadījumu uzdevumus. Taču šie 50 ekskavatori valstī ir: privātos un valsts uzņēmumos, privātīpašumā. Tātad jāizstrādā noteikumi, lai vajadzības gadījumā kompensētu tehnikas lietošanu. Izmantot likumīgi, nevis atņemt," – uzsvēra Graube.

Baltijas valstis vienas no pirmajām pievērsa Eiropas Savienības uzmanību militārās mobilitātes problēmām, stāsta Ainārs Latkovskis, Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs un Latvijas Nacionālās drošības padomes loceklis. Jau pērn Latvija ieviesa grozījumus likumā, lai militāru draudu gadījumā NATO un Eiropas Savienības valstu bruņotie spēki varētu nekavēti pārvadāt ekipējumu un pielādētus ieročus pāri valsts robežām.

"Protams, mums ir speciāls operatīvais Latvijas aizsardzības plāns. Tas ir slepens. Mēs zinām, no kuras puses var nākt potenciālais konflikts… Visi mūsu aprēķini attiecas uz, nedod Dievs, militāru konfliktu no vienas konkrētas puses… Piemērs: militārs konflikts, jāpārvieto tanki. Mums arī ir jādomā, jāmaina domāšana, jāskatās, kā sabiedrotie pārvietosies pa Latviju," – teica Latkovskis.

Jautāts par vietām, kam Baltijas valstīm jāpievērš īpaša uzmanība, politiķis minēja Lietuvas un Polijas robežu.

"Jautājumu Baltijas valstīs rada ne īpaši platais Suvalku koridors. Tā ir robeža starp Lietuvu un Poliju. Tur no vienas puses ir Kaļiņingradas apgabals, no otras puses – Baltkrievija. Tas jau ir nopietns jautājums – kā pārvietot NATO valstu militāros spēkus, kādus ceļus mēs izmantojam. To mēs, protams, aprobēsim. Tāpēc, ka tagad, kad sešas NATO valstis dislocējušas savas vienības Ādažos, viņi arī izvēlas ceļus, pa kuriem šurp nokļūt. Tātad mēs apzināmies šīs problēmas un esam gatavi tās risināt kopā ar citām valstīm," – secināja Latkovskis.

Līdz šī gada vidum valstīm nāksies novērtēt prasības militārajam transportam, līdz gada beigām – pastāstīt par muitas procedūru vienkāršošanu, bet nākamvasar – atskaitīties par pirmajiem plāna īstenošanas panākumiem.

148
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
Jurkāns: starp Krieviju un NATO Latvijai jāsēž klusu kā pīlei
NATO samazina Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības darbinieku skaitu
NATO nosaukusi sadarbības atjaunošanas nosacījumus ar Krieviju
ASV un NATO neprāts novedis pasauli uz kara sliekšņa
Uzņēmēji, foto no arhīva

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi

0
(atjaunots 13:32 28.09.2020)
Pēc speciālistu domām, baltkrievu augsti kvalificēto kadru piesaistīšana Latvijā atnesīs ne tikai labumu visai ekonomikai kopumā, bet arī pacels valsts kredītiestāžu līmeni un iespējas.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Iepriekš kļuva zināms, ka Latvija visai nopietni noskaņota virknes baltkrievu kompāniju darbības pārcelšanai savā teritorijā. Latvijas valdība ir gatava piešķirt termiņuzturēšanās atļauju ne tikai augsti kvalificētiem speciālistiem, bet arī visiem viņu ģimenes locekļiem. Septembra vidū jau 12 kompānijas no Baltkrievijas pauda vēlmi izmantot piedāvājumu. Kopumā uz Latviju atbrauks aptuveni 500 cilvēku, pārsvarā vadošie speciālisti un valdes pārstāvji.

Pašlaik ir uzsākts esošo datu par Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu darījumiem pārbaudes process, to iniciējis Finanšu izlūkošanas dienests (FID).

"FID sācis darbu pie dienesta rīcībā esošo datu analīzes saistībā ar Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu veiktajiem darījumiem. Ar iegūtajiem secinājumiem tiks iepazīstinātas Latvijas finanšu iestādes un citas kompetentās institūcijas," paziņoja iestādē.

FID atzīmēja, ka fakts, ka baltkrievu kompānijas pārceļas uz Latviju, var nest pozitīvu fiskālo efektu valsts ekonomikai, kā arī parādīt kredītiestāžu iespējas pārvaldīt riskus, kas saistīti ar baltkrievu uzņēmumu apkalpošanu.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvija ir gatava uzņemt augsti kvalificētus darbiniekus no Baltkrievijas, piešķirt viņiem termiņuzturēšanās atļauju, kā arī sniegt atbalstu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns paziņoja, ka aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai pēc iespējas ātrāk sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam. Ar tādu pašu paziņojumu uzstājās arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pēc viņa sacītā, pašlaik tiek izstrādāti risinājumi, lai baltkrievu kompānijām būtu visas iespējas pēc iespējas ātrāk pārcelties uz Latviju.

0
Tagi:
termiņuzturēšanās atļauja, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Investējis 38 miljonus, bet tagad slēguši kontu: kā biznesam no Krievijas strādāt Latvijā
Bankas neatvērs kontus baltkrieviem: LIAA paziņojumu Lembergs uzskata par propagandu
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Covid-19 eksprestesta veikšana, foto no arhīva

Latvijā atklāts 21 jauns Covid-19 gadījums, stacionēti četri cilvēki

0
(atjaunots 12:47 28.09.2020)
Saskaņā ar SPKC datiem, 13 cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, četri cilvēki – ārzemēs (Ukrainā un Indijā), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 1398 koronavīrusa testi, atklāts 21 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, 13 gadījumos inficēšanās avots ir noteikts, četri cilvēki atbraukuši no ārzemēm (Ukraina, Indija), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 312 230 Covid-19 izmeklējumi, 1697 cilvēkiem diagnoze apstiprinājās, no kuriem 1304 izveseļojās, bet 36 nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti četri cilvēki ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas 11 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā pēc ārstēšanās no koronavīrusa infekcijas no slimnīcas ir izrakstīti 226 pacienti.

Pārresoru koordinācijas grupa šodien, 28. septembrī, apspriedīs situāciju ar Covid-19 izplatību, paziņoja grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Pēc viņa sacītā, pagaidām netiek apspriesta iespēja pārskatīt epidemioloģiskās drošības pasākumus saslimstības pieauguma Latvijā dēļ.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,3 miljoni inficēšanās gadījumu, mirušo skaits pārsniedzis miljonu, savukārt izveseļojušies vairāk nekā 24,6 miljoni cilvēku.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Igaunija vienkāršo iebraukšanas kārtību no Latvijas
Ja ministrs saslims, visi būs apdraudēti: Latvijas valdība turpinās strādāt attālināti
Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem