Mācības Summer Shield XIV Latvijā

Latvija sagatavos savus ceļus "karam" ar Krieviju

73
(atjaunots 11:00 06.04.2018)
Latvijas infrastruktūru sāks gatavot karam – patlaban dzelzceļi un autoceļu tilti nav piemēroti smagās militārās tehnikas pārvietošanai.

RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik. Nepieciešams novērtēt Latvijas infrastruktūras gatavību sabiedroto smagās militārās tehnikas pārvietošanai, ziņo Latvijas radio 4 programma "Doma laukums".

Eiropa strauji iet uz Eiropas aizsardzības savienības pusi, kas, domājams, parādīsies līdz 2025. gadam. Aizvadītajā nedēļā Eiropas Komisija (EK) paziņoja par īpašo darbības plānu, kura mērķis ir uzlabot militāro mobilitāti Eiropā un aiz tās robežām. ES atzīmēja, ka patlaban ir sarežģīti vai pat neiespējami pārvietot karavīrus un militāro tehniku no vienas valsts uz otru.

Par to, cik viegli vai grūti sabiedroto armijai nākt palīgā potenciālu draudu gadījumā, Eiropa iegrima domās pērnā gada nogalē. Ziņojumā ES konstatēja nopietnas problēmas un sagatavoja tā saucamās militārās mobilitātes plānu.

Laikā, kad ES Padomes priekšsēdētāja vietu ieņēma Igaunija, tika organizēta pārbaude Ziemeļu jūras koridora un Baltijas valstīs, tostarp arī Latvijā. Konstatēts, ka daudzviet transporta tīkls neizturēs militāro slodzi. Gan autoceļi, gan dzelzceļi un tilti neder lielu gabarītu smaga militārā transporta vai bruņojuma pārvietošanai. 

Tagad visām valstīm nāksies novērtēt savas infrastruktūras atbilstību gan civilajām, gan militārajām vajadzībām.

"Tas attiecas arī uz mums, jo Latvijā dislocēti NATO spēki… Jautājums – kā uzlabot militāro mobilitāti. Ir jāatrod vājās vietas un jāsastāda darbības plāns – ar pašu valstu finansējuma palīdzību vai Eiropas Savienības atbalstu," – uzskata Andris Kužnieks, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks.

Piemēri ir viegli atrodami. Pirms projekta Rail Baltica ieviešanas nebija iespējams nosūtīt militāru kravu pa dzelzceļu, piemēram, no Vācijas uz Lietuvu vai Latviju, ņemot vērā sliežu ceļu gabarītu atšķirību Rietumeiropā un Baltijā. Patlaban nāktos pie robežas pārkraut bruņutehniku no vieniem vilcieniem citos, un tam būtu nepieciešams ilgs laiks. Arī daži autoceļu tilti nav paredzēti tanku pārvietošanai.

Eiropas Komisija vēlas ne tikai atrisināt pašreizējās grūtības, bet arī novērst problēmas nākotnē, piemēram, jauna tilta būvdarbu gadījumā tā augstumam un kravnesībai jāatbilst militārajām prasībām. Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis norāda, ka patlaban tādu normu nav.

"Ir precīzi jānoskaidro, kādas būs slodzes. Ja zem 80 tonnām, tās izturēs daudzi tilti, ja lielāka, nāksies taisīt speciālas trases. Taču tilti pie mums ir sliktā stāvoklī, mums trūkst naudas to remontam," – atgādināja speciālists.

Militārās mobilitātes plāns paredz arī muitas procedūru vienkāršošanu karavīru vai militārā ekipējuma pārvadājumiem Eiropas Savienības teritorijā. Nacionālo bruņoto spēku bijušais komandieris Raimonds Graube atzīmēja, ka jānoregulē mijiedarbība starp militārajiem un civilajiem objektiem.

"Runa ir arī par to, kā mobilizēt tautsaimniecību. Daudzās valstīs šis jautājums jau ir atrisināts, mēs to vēl tikai risinām. Tas ir ļoti svarīgi un palīdz ietaupīt līdzekļus. Piemēram, miera laikā mums nav jāpērk piecdesmit ekskavatori, lai risinātu krīzes gadījumu uzdevumus. Taču šie 50 ekskavatori valstī ir: privātos un valsts uzņēmumos, privātīpašumā. Tātad jāizstrādā noteikumi, lai vajadzības gadījumā kompensētu tehnikas lietošanu. Izmantot likumīgi, nevis atņemt," – uzsvēra Graube.

Baltijas valstis vienas no pirmajām pievērsa Eiropas Savienības uzmanību militārās mobilitātes problēmām, stāsta Ainārs Latkovskis, Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs un Latvijas Nacionālās drošības padomes loceklis. Jau pērn Latvija ieviesa grozījumus likumā, lai militāru draudu gadījumā NATO un Eiropas Savienības valstu bruņotie spēki varētu nekavēti pārvadāt ekipējumu un pielādētus ieročus pāri valsts robežām.

"Protams, mums ir speciāls operatīvais Latvijas aizsardzības plāns. Tas ir slepens. Mēs zinām, no kuras puses var nākt potenciālais konflikts… Visi mūsu aprēķini attiecas uz, nedod Dievs, militāru konfliktu no vienas konkrētas puses… Piemērs: militārs konflikts, jāpārvieto tanki. Mums arī ir jādomā, jāmaina domāšana, jāskatās, kā sabiedrotie pārvietosies pa Latviju," – teica Latkovskis.

Jautāts par vietām, kam Baltijas valstīm jāpievērš īpaša uzmanība, politiķis minēja Lietuvas un Polijas robežu.

"Jautājumu Baltijas valstīs rada ne īpaši platais Suvalku koridors. Tā ir robeža starp Lietuvu un Poliju. Tur no vienas puses ir Kaļiņingradas apgabals, no otras puses – Baltkrievija. Tas jau ir nopietns jautājums – kā pārvietot NATO valstu militāros spēkus, kādus ceļus mēs izmantojam. To mēs, protams, aprobēsim. Tāpēc, ka tagad, kad sešas NATO valstis dislocējušas savas vienības Ādažos, viņi arī izvēlas ceļus, pa kuriem šurp nokļūt. Tātad mēs apzināmies šīs problēmas un esam gatavi tās risināt kopā ar citām valstīm," – secināja Latkovskis.

Līdz šī gada vidum valstīm nāksies novērtēt prasības militārajam transportam, līdz gada beigām – pastāstīt par muitas procedūru vienkāršošanu, bet nākamvasar – atskaitīties par pirmajiem plāna īstenošanas panākumiem.

73
Temats:
NATO austrumu flangā (74)
Pēc temata
Jurkāns: starp Krieviju un NATO Latvijai jāsēž klusu kā pīlei
NATO samazina Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības darbinieku skaitu
NATO nosaukusi sadarbības atjaunošanas nosacījumus ar Krieviju
ASV un NATO neprāts novedis pasauli uz kara sliekšņa