Vanšu tilts Rīgā

Par Latvijas banku problēmām amerikāņu politoloģe vaino PSRS

66
(atjaunots 10:17 05.04.2018)
Ar naudas atmazgāšanu Latvijā nodarbojas bijušie noziedznieki no Krievijas, kam PSRS laikos dāvāta iespēja ierasties Rīgā, pastāstīja amerikāņu politoloģe.

RĪGA, 5. aprīlis — Sputnik. Par to, ka Latvijas bankas iejauktas naudas atmazgāšanā, vainojama PSRS valsts politika, pastāstīja Džordža Meisona universitātes politoloģe Luīza Šellija amerikāņu telekanālam CNBC.

"Padomju laikā cilvēkiem pēc iznākšanas no cietuma bija aizliegts apmesties tur, kur viņi vēlējās. Vienlaikus PSRS centās rusificēt Baltiju, tāpēc bijušajiem noziedzniekiem ļāva apmesties Rīgā. Ar laiku Rīgā parādījās liels skaits krievu, kuru vidū dažiem bija krimināla pagātne," – paskaidroja Šellija.

"Kad PSRS sabruka, Rīgā jau bija kriminalizēti iedzīvotāji, kuru vidū pārsvarā bija krievi, un tas deva iespēju pārvērst Rīgu par krimināla tīkla centru, kas nodarbojās ar naudas atmazgāšanu un cilvēku tirdzniecību," – klāstīja Šellija.

Viņasprāt, pēc PSRS sabrukuma bijušo valsts uzņēmumu privatizācija Latvijā noritēja pavirši, tāpēc valstī parādījās jauna oligarhu klase, kuru vidū daži strādāja likuma "pelēkajā zonā". 

"Igaunija bija ļoti piesardzīga privatizācijas procesā, un viņi no paša sākuma izvairījās no tādām problēmām, — apgalvoja Šellija. – Taču Latvija tik piesardzīga nebija. Tāpēc gandrīz katrs ar Krieviju saistītais finanšu noziegums tika pastrādāts caur Latviju vai Moldovu."

Pēc Sputnik Latvija lūguma šos izteikumus komentēja organizācijas SBS Society for Baltic security vadītājs Mihails Černousovs. Padomju laikā viņš strādāja LPRS Kriminālizmeklēšanas Aģentūras nodaļā, lasīja lekcijas IeM augstskolā, kopš 90. gadu sākuma vada Latvijas Detektīvu federāciju.

"Profesores teiktais ir absolūti murgi, to saka cilvēks, kurš vispār neko nesaprot. Baltijas republikās – pierobežā – viss bija īpaši stingri salīdzinājumā ar citām Savienības republikām. Uz to pašu Rīgu ne tikai nevarēja vienkārši atbraukt – oficiāli pierakstīties un iekārtoties darbā – cilvēki, kuri agrāk sēdējuši "par nopietniem pantiem", bet arī "pašmāju" bijušie noziedznieki pēc soda izciešanas "par nopietniem pantiem" – viņiem nekavējoties bija jāpamet Latvijas galvaspilsēta. 101. kilometrs, protams, bija nosacīts jēdziens, taču Rīga, tāpat kā citas Baltijas republiku galvaspilsētas, bija slēgta "aizdomīgiem personāžiem", tur viss tika kontrolēts ārkārtīgi precīzi," – viņš paskaidroja.

66
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
Latvijas bankas maina biznesa modeli: dažās sākusies štatu samazinašāna
Kučinskis: vēl vienas bankas slēgšana Latvijā nekļūs par pārsteigumu
Bankas ABLV stāsts varētu atkārtoties Igaunijā
Nedēļas laikā no Latvijas bankām izņemts simtiem miljonu eiro
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

1
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

1
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

6
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

6
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts