Klusēšana

Latvija bagātajiem un latviešiem: krieviem jāzina sava vieta

131
(atjaunots 09:01 02.04.2018)
Tauta bez gribas: kādēļ krievus Latvijā vēlas nolaist sociālo kāpņu pašā lejā centās noskaidrot telekanāla "Rossija 24" žurnāliste Anna Afanasjeva dokumentālajā filmā "Tulkojuma grūtības".

RĪGA, 2. aprīlis — Sputnik. Dokumentālajā filmā "Tulkojuma grūtības" telekanāla "Rossija 24" žurnāliste pastāstīja par Latvijas nepilsoņiem, par to, kā krievvalodīgiem politiķiem bloķē visas iespējas aizstāvēt mazākumtautību tiesības, par valodas policijas ietekmi uz dzīvi valstī un par to, kādēļ mītiņi un tautas griba neko nerisina.

Par Afanasjevas filmas pamatu kļuva valodas politikas un izglītības jautājumi Latvijā, kā instrumenti nacionālās mazākumtautības apspiešanai valstī. Izņemot politiķus un tiesībsargus, žurnāliste vēršas arī pie Daugavpils pilsētas iedzīvotājiem, kurā vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievi.

"Tiešu represīvu likumu pret ne valsts valodu nepastāv. Formāli situācija izskatās tā — vēlies runāt krieviski, runā, taču tikai kafejnīcā, uz ielas, ar draugiem, mājās, ar ģimeni. Darbā ir valsts valoda. To kontrolē valodas inspekcija, un lūk problēmas ar viņu var nopietni sarežģīt dzīvi mierīgā un mājīgā Latvijā," konstatē filmas autore.

Tautas griba

Par problēmām, ar kurām saskaras krievvalodīgie, cenšoties aizsargāt savas balsstiesības vietējās pārvaldes iestādēs, tostarp, pastāstīja Daugavpils deputāts Jurijs Zaicevs, kurš, iegūstot amatu vietējā domē, uzreiz devās uz valodas inspekciju anonīmas sūdzības dēļ.

Zaicevs atzīmē, ka visticamāk anonīmā sūdzība nāca no politiskajiem oponentiem, jo Latvijā valodas inspekciju ir ļoti ērti izmantot, lai aizvāktu politiskos konkurentus no ceļa.

"Valodas Inspekcija pakļaujas Tieslietu ministrijai, savukārt Tieslietu ministrija nodarbojas ar ko — ar cietumiem, soda izpildīšanas jautājumiem un tā tālāk. Sanāk, ka valoda mums ir pielīdzināta šiem jautājumiem. Faktiski, valodas inspektora griba tiek likta augstāka, nekā tautas griba," pastāstīja Zaicevs.

Afanasjeva savā filmā tāpat cenšas noskaidrot, kādēļ Latvijā krievi tik vārgi aizstāv savas tiesības. Žurnāliste atzīmē, ka tas ir dēļ bailēm izrādīties nelojālo vidū un iegūt lielākas problēmas, nekā pastāv šobrīd.

Pēc daudzbērnu mātes Jevgēnijas Krjukovas sacītā, kuras intervija prezentēta filmā, paši krievi Latvijā biežāk uzskata, ka jāsūta savus bērnus uz latviešu skolām un bērnudārziem, lai nākotnē viņiem būtu vieglāk adaptēties dzīvei šajā valstī.

"Iznāk, ka bērns pabeidz skolu un viņš jau ir uz pusi latvietis — runā latviski, un viņam arī mentalitāte mainās, iznāk sakņu apciršana. Tas ir cilvēks bez dzimtas, bez cilts — vienkārši norauta drāna. Viņš vēl nav kļuvis par latvieti, taču jau pārstājis būt krievs. Iznāk, ka Latvija ir bagātajiem un tiem, kam ir latviešu valoda," pastāstīja Krjukova.

Savu stāstu pastāstījis arī žurnālists Romāns Samarins — krievvalodīgās avīzes "Dinaburg" redaktors, kura nesen pārstājusi pastāvēt. Samarina stāsts tikai apstiprina to faktu, ka Latvijas varas iestādes nav gatavas paciest savā valstī kaut ko, kas ir pretrunā ar viņu interesēm un valdības līniju.

Kad tu neesi latvietis

"Ja tu esi latvietis un tev visus rādās "Kremļa roka", tad vienā acu mirklī tu vari kļūt par politiķi. Nav vajadzīga nedz izglītība, nedz liels prāts," paziņoja Samarins.

Vērts atzīmēt, ka Samarins principiāli atteicies mācīties latviešu valodu, skaidrojot savu pozīciju ar to, ka neredz jēgu mācīties valsts valodu, kurā viņš oficiāli ir nepilsonis.

Samarina sieva ir latviete, taču arī viņa atzīmē to, ka vēlētos aizbraukt no Latvijas uz Angliju, jo valstī, kura tika daudz pieprasa no saviem pilsoņiem, pastāv tika maz labu apstākļu priekš tiem.

Valsts liek šķēršļus arī biznesmeņiem. Uzņēmējs un deputāts Ivans Baranovs no Balviem pastāstīja, ka valodas problēmu dēļ, krievu biznesa partneri sen jau atteikušies sadarboties.

"Mēs vēršamies pie krieviem, sakām, ka vēlamies ar viņiem strādāt, un viņi saka, atvainojiet, Latvijai ir tāda attieksme pret Krieviju, ka mums vienkārši negribās nedz strādāt ar jums, nedz ieguldīt investīcijas. Tādēļ vienalga, ka esmu krievs. Esmu svešais te, un arī tur neesmu savējais," pastāstīja Baranovs.

Baranovs, kā viņa kolēģis Zaicevs, pazaudēja deputāta statusu, taču viņš devās tālāk, vērsās ANO Eiropas tiesā un paralēli iesniedza pieteikumu ceturtajam deputāta termiņam, izpētot likumus, uzsāka priekšvēlēšanu kampaņu un iekļuva Balvu domē, kur turpina vietējā līmenī cīnīties ar Saeimas politiku.

Valoda un politika

Tāpat Afanasjevai izdevies paņemt interviju Latvijas Valsts valodas centra direktoram Mārim Baltiņam, kurš lieliski prot krievu valodu, taču ar presi runā tikai un vienīgi latviešu valodā.

"Vēlos uzsvērt, ka mūsu iestāde veic valsts valodas likuma ievērošanas uzraudzību. Šī uzraudzība vispirms attiecas pret valsts valodu publiskā telpā, sabiedrības dzīvē un nekādā veidā neskar privātās dzīves jomu," paskaidroja Baltiņš, uzsverot, ka savā starpā cilvēki ir brīvi sarunāties  un sarakstīties jebkurā valodā.

Pēc Baltiņa sacītā, uzraudzības iestādes darbība, kura atrodas viņa pakļautībā, ir virzīta tikai un vienīgi uz valsts valodas saglabāšanu kā kultūrvērtība.

KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Taču politika, kuru īsteno valsts, neatbilst tam, ko deklarē Baltiņš. Krievu privātās skolas direktors Jakovs Pliners atcerējās, ka pirms 10 gadiem Saeimā kāds no deputātiem paziņoja: "Mums nav vajadzīga jūsu latviešu valoda, mums vajag, lai jūs zinātu savu vietu."

Pliners uzskata, ka Latvija politika joprojām pilnībā atbilst šim izteicienam.

Rīgas domes bijušais deputāts Ruslans Pankratovs tāpat filmā paudis savu pozīciju un pastāstīja savu cīņas stāstu par orģinālās vārda un uzvārda rakstības tiesībām Latvijā.

Turklāt par savu situācijas redzējumu Latvijā un par problēmām, ar kurām viņš pastāvīgi saskaroties, pastāstīja kādas Rīgas kafejnīcas īpašnieks Džeims Viliss.

Tāpat filmā ir prezentēti citu aktīvistu, sabiedrības cilvēku un politiķu viedokļi, kuriem nav vienaldzība esošā lietu kārtība Latvijā.

Pēc savas būtības, Afanasjevas filma ir aicinājums visiem nevienaldzīgajiem pret savas valsts likteni un pret to apdzīvojošajām tautām izrādīt aktivitāti, aizstāvēt savas intereses un nepadoties, neskatoties un visiem šķēršļiem, kurus Latvijas varas iestādes gatavas likt cilvēku priekšā. 

 

131
Pēc temata
"Krievu pasaules taustekļi". Kur bijušajā PSRS iepotē rusofobiju
Paiders: "krievu jautājums" Latvijā jau ir atrisināts, pateicoties Ždanokai
Barikāžu varoņi: savējie vai svešinieki
Kāpēc ASV ignorē Latvijas nepilsoņus
Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska, foto no arhīva

Latviešu valoda ir apdraudēta kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu

2
(atjaunots 20:05 28.02.2021)
Pedagogi no jauna lūdz Saeimas deputātus pievērst uzmanību izglītības reformai Latvijā un ministres Ilgas Šuplinskas darbībai. Pēc viņu domām, politiķes soļi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Pedagogi ir noraizējušies par mācību stundu skaitu, kas skolās atvēlēts latviešu valodas un literatūras apgūšanai – to ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies ar atklātu vēstuli pie Saeimas deputātiem, vēsta Bb.lv.

Skolotāji aicina Saeimas deputātus veidot konstruktīvu dialogu ar profesionāļiem, lai novērtētu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas virzīto kompetenču izglītības reformu.

Izrādās, cietusi arī latviešu valoda, kamēr valstī vajāja krievu valodu, un tagad valsts valodai draud briesmas. Divas stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apgūšanai (430 stundas trīs gadu laikā) skolotāji uzskata par nepietiekamām, lai skolēni varētu apgūt priekšmetus šajā valodā. Vēl vairāk, pedagogi ir pārliecināti, ka tādi ierobežojumi kaitē valodas attīstībai.

Skolotāji norāda, ka reforma pārvērtusi latviešu valodu par atsevišķu elementu apmācībām ārpus konteksta, lai arī agrāk tā bija sistēma. Tagad uzmanība tiek pievērsta tekstam. Speciālisti uzskata, ka steidzami jāatjauno sistemātiska pieeja.

Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst gan pasaules, gan latviešu literatūras klasiķi, jāgūst priekšstats par literatūru kā mākslu, kas iekļaujas noteiktā ērā un kontekstā.

Tāpat nepieciešams, lai skolotājam būtu iespēja modināt skolēnu interesi par jaunāko literatūru, likt aptvert, ka labas literatūras lasīšana nozīmē dalību saturīgā dialogā par svarīgām un aktuālām lietām, jo literatūra ir nozīmīga latviešu identitātes daļa.

Skolotāji runā par teorētisko zināšanu nepieciešamību, atgādina par grāmatu un mācību līdzekļu zemo kvalitāti. Pēc viņu domām, mācību grāmatas tiek sagatavotas steigā, netiek ņemtas vērā to recenzijas.

Vārdu sakot, skolotāji aicina Saeimu risināt šo jautājumu, lai saglabātu Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu.

Sūdzība nav pirmā

Jāpiebilst, ka jau iepriekš LIZDA nāk klajā ar pretenzijām par Šuplinskas darbībām. 2020. gada novembrī arodbiedrība paziņoja, ka vēlas panākt politiķes demisiju.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka ārkārtējās situācijas režīma apstākļos skolotājiem izvirzītas neadekvātas prasības. Viņa piezīmēja, ka izglītības jaunā satura ieviešanai trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu un informācijas tehnoloģiju, bet tālmācības gan skolēniem, gan skolotājiem notiek īpaša stresa apstākļos, un tas ietekmē izglītības kvalitāti.

Tiek ignorētas arī pirmskolas izglītības pedagogu vajadzības, netiek risināts finansējuma trūkuma jautājums augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un šajos apstākļos, norādīja Vanaga, ministre plāno līdz gada beigām (2020. gada) apstiprināt valdībā paaugstinātas prasības darba kvalitātei. Ja skolotājs tās neizpildīs, viņa alga tiks samazināta par 20%, bija sašutusi Vanaga.

Toreiz skolotāju prasības par ministres demisiju atbalstīja "Saskaņa", taču nekāda demisija nenotika.

Iespējams, skolotāji nolēmuši "spēlēt uz visu banku", sūdzoties par to, ka Šuplinska cenšas iedzīt kapā latviešu valodu, ja politiķi ignorē visas pārējās piezīmes.

2
Tagi:
Ilga Šuplinska, latviešu valoda, izglītība
Pēc temata
"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?
Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs
Alkohola tests, foto no arhīva

Sodiem nav jēgas: IeM grib atjaunot arestu par braukšanu reibumā

9
(atjaunots 15:00 28.02.2021)
Ir jāpieņem stingrāks sods par sēšanos pie stūres alkohola reibumā – soda naudas problēmu neatrisina, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

RĪGA, 28. februāris - Sputnik. Latvijā jāatjauno administratīvā aresta pielietošana sodam par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, vēsta rus.tvnet.lv.

Administratīvais arests, jeb brīvības atņemšana uz laiku līdz 15 diennaktīm, 2020. gada 1. jūlijā tika svītrots no pasākumiem, kas tiek vērsti pret iereibušiem autovadītājiem. Patlaban par braukšanu dzērumā tiek piespriests sods līdz 2 tūkstošu eiro apmērā, kā arī autovadītāja tiesību atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

Ģirģens uzskata, ka situācija ar iereibušajiem autovadītājiem ir katastrofāla un aicināja no jauna ieviest iespēju pielietot administratīvo arestu cīņai ar sēšanos pie stūres reibumā. Ministrs konstatēja, ka ar sodiem problēmu atrisināt neizdosies: lai ietekmētu dzērājšoferus, sodu politikai jābūt efektīvai un konsekventai.

Latvijas valstij jāmeklē efektīvi risinājumi iereibušu braucēju problēmas risināšanai, norāda arī Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.

Viņš uzsvēra, ka arests vairs netiek piemērots, bet tendence nav pozitīva. Pēc viņa domām, tas ir viens solis līdz traģēdijai, jo iereibis vadītājs ir potenciāli bīstams.

Iepriekš jau vēstīts, ka 2020. gadā Latvijā reģistrēti 733 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti iereibuši vadītāji. Par vadīšanu alkohola reibumā noformēti protokoli pret 2789 cilvēkiem, un 211 protokoli – par vadīšanu narkotiku reibumā.

Gadu iepriekš aizturēto iereibušo automīļotāju skaits sasniedza 3,5 tūkstošus cilvēku, pie tam trešā daļa no ceļu inspekcijas darbinieku apturētajiem vadītājiem jau zaudējuši tiesības par tādu pašu pārkāpumu.

9
Tagi:
automašīnas, IeM, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Korekcijas kursi: Latvijā tiks pārskatīts sods dzērājšoferiem
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Diennakts laikā Latvija notikuši 100 CSNg, ir bojāgājušie
Jauna sodu sistēma par CSN pārkāpumiem: daži pieaugs līdz 7 tūkstošiem eiro