Klusēšana

Latvija bagātajiem un latviešiem: krieviem jāzina sava vieta

117
(atjaunots 09:01 02.04.2018)
Tauta bez gribas: kādēļ krievus Latvijā vēlas nolaist sociālo kāpņu pašā lejā centās noskaidrot telekanāla "Rossija 24" žurnāliste Anna Afanasjeva dokumentālajā filmā "Tulkojuma grūtības".

RĪGA, 2. aprīlis — Sputnik. Dokumentālajā filmā "Tulkojuma grūtības" telekanāla "Rossija 24" žurnāliste pastāstīja par Latvijas nepilsoņiem, par to, kā krievvalodīgiem politiķiem bloķē visas iespējas aizstāvēt mazākumtautību tiesības, par valodas policijas ietekmi uz dzīvi valstī un par to, kādēļ mītiņi un tautas griba neko nerisina.

Par Afanasjevas filmas pamatu kļuva valodas politikas un izglītības jautājumi Latvijā, kā instrumenti nacionālās mazākumtautības apspiešanai valstī. Izņemot politiķus un tiesībsargus, žurnāliste vēršas arī pie Daugavpils pilsētas iedzīvotājiem, kurā vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krievi.

"Tiešu represīvu likumu pret ne valsts valodu nepastāv. Formāli situācija izskatās tā — vēlies runāt krieviski, runā, taču tikai kafejnīcā, uz ielas, ar draugiem, mājās, ar ģimeni. Darbā ir valsts valoda. To kontrolē valodas inspekcija, un lūk problēmas ar viņu var nopietni sarežģīt dzīvi mierīgā un mājīgā Latvijā," konstatē filmas autore.

Tautas griba

Par problēmām, ar kurām saskaras krievvalodīgie, cenšoties aizsargāt savas balsstiesības vietējās pārvaldes iestādēs, tostarp, pastāstīja Daugavpils deputāts Jurijs Zaicevs, kurš, iegūstot amatu vietējā domē, uzreiz devās uz valodas inspekciju anonīmas sūdzības dēļ.

Zaicevs atzīmē, ka visticamāk anonīmā sūdzība nāca no politiskajiem oponentiem, jo Latvijā valodas inspekciju ir ļoti ērti izmantot, lai aizvāktu politiskos konkurentus no ceļa.

"Valodas Inspekcija pakļaujas Tieslietu ministrijai, savukārt Tieslietu ministrija nodarbojas ar ko — ar cietumiem, soda izpildīšanas jautājumiem un tā tālāk. Sanāk, ka valoda mums ir pielīdzināta šiem jautājumiem. Faktiski, valodas inspektora griba tiek likta augstāka, nekā tautas griba," pastāstīja Zaicevs.

Afanasjeva savā filmā tāpat cenšas noskaidrot, kādēļ Latvijā krievi tik vārgi aizstāv savas tiesības. Žurnāliste atzīmē, ka tas ir dēļ bailēm izrādīties nelojālo vidū un iegūt lielākas problēmas, nekā pastāv šobrīd.

Pēc daudzbērnu mātes Jevgēnijas Krjukovas sacītā, kuras intervija prezentēta filmā, paši krievi Latvijā biežāk uzskata, ka jāsūta savus bērnus uz latviešu skolām un bērnudārziem, lai nākotnē viņiem būtu vieglāk adaptēties dzīvei šajā valstī.

"Iznāk, ka bērns pabeidz skolu un viņš jau ir uz pusi latvietis — runā latviski, un viņam arī mentalitāte mainās, iznāk sakņu apciršana. Tas ir cilvēks bez dzimtas, bez cilts — vienkārši norauta drāna. Viņš vēl nav kļuvis par latvieti, taču jau pārstājis būt krievs. Iznāk, ka Latvija ir bagātajiem un tiem, kam ir latviešu valoda," pastāstīja Krjukova.

Savu stāstu pastāstījis arī žurnālists Romāns Samarins — krievvalodīgās avīzes "Dinaburg" redaktors, kura nesen pārstājusi pastāvēt. Samarina stāsts tikai apstiprina to faktu, ka Latvijas varas iestādes nav gatavas paciest savā valstī kaut ko, kas ir pretrunā ar viņu interesēm un valdības līniju.

Kad tu neesi latvietis

"Ja tu esi latvietis un tev visus rādās "Kremļa roka", tad vienā acu mirklī tu vari kļūt par politiķi. Nav vajadzīga nedz izglītība, nedz liels prāts," paziņoja Samarins.

Vērts atzīmēt, ka Samarins principiāli atteicies mācīties latviešu valodu, skaidrojot savu pozīciju ar to, ka neredz jēgu mācīties valsts valodu, kurā viņš oficiāli ir nepilsonis.

Samarina sieva ir latviete, taču arī viņa atzīmē to, ka vēlētos aizbraukt no Latvijas uz Angliju, jo valstī, kura tika daudz pieprasa no saviem pilsoņiem, pastāv tika maz labu apstākļu priekš tiem.

Valsts liek šķēršļus arī biznesmeņiem. Uzņēmējs un deputāts Ivans Baranovs no Balviem pastāstīja, ka valodas problēmu dēļ, krievu biznesa partneri sen jau atteikušies sadarboties.

"Mēs vēršamies pie krieviem, sakām, ka vēlamies ar viņiem strādāt, un viņi saka, atvainojiet, Latvijai ir tāda attieksme pret Krieviju, ka mums vienkārši negribās nedz strādāt ar jums, nedz ieguldīt investīcijas. Tādēļ vienalga, ka esmu krievs. Esmu svešais te, un arī tur neesmu savējais," pastāstīja Baranovs.

Baranovs, kā viņa kolēģis Zaicevs, pazaudēja deputāta statusu, taču viņš devās tālāk, vērsās ANO Eiropas tiesā un paralēli iesniedza pieteikumu ceturtajam deputāta termiņam, izpētot likumus, uzsāka priekšvēlēšanu kampaņu un iekļuva Balvu domē, kur turpina vietējā līmenī cīnīties ar Saeimas politiku.

Valoda un politika

Tāpat Afanasjevai izdevies paņemt interviju Latvijas Valsts valodas centra direktoram Mārim Baltiņam, kurš lieliski prot krievu valodu, taču ar presi runā tikai un vienīgi latviešu valodā.

"Vēlos uzsvērt, ka mūsu iestāde veic valsts valodas likuma ievērošanas uzraudzību. Šī uzraudzība vispirms attiecas pret valsts valodu publiskā telpā, sabiedrības dzīvē un nekādā veidā neskar privātās dzīves jomu," paskaidroja Baltiņš, uzsverot, ka savā starpā cilvēki ir brīvi sarunāties  un sarakstīties jebkurā valodā.

Pēc Baltiņa sacītā, uzraudzības iestādes darbība, kura atrodas viņa pakļautībā, ir virzīta tikai un vienīgi uz valsts valodas saglabāšanu kā kultūrvērtība.

KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Taču politika, kuru īsteno valsts, neatbilst tam, ko deklarē Baltiņš. Krievu privātās skolas direktors Jakovs Pliners atcerējās, ka pirms 10 gadiem Saeimā kāds no deputātiem paziņoja: "Mums nav vajadzīga jūsu latviešu valoda, mums vajag, lai jūs zinātu savu vietu."

Pliners uzskata, ka Latvija politika joprojām pilnībā atbilst šim izteicienam.

Rīgas domes bijušais deputāts Ruslans Pankratovs tāpat filmā paudis savu pozīciju un pastāstīja savu cīņas stāstu par orģinālās vārda un uzvārda rakstības tiesībām Latvijā.

Turklāt par savu situācijas redzējumu Latvijā un par problēmām, ar kurām viņš pastāvīgi saskaroties, pastāstīja kādas Rīgas kafejnīcas īpašnieks Džeims Viliss.

Tāpat filmā ir prezentēti citu aktīvistu, sabiedrības cilvēku un politiķu viedokļi, kuriem nav vienaldzība esošā lietu kārtība Latvijā.

Pēc savas būtības, Afanasjevas filma ir aicinājums visiem nevienaldzīgajiem pret savas valsts likteni un pret to apdzīvojošajām tautām izrādīt aktivitāti, aizstāvēt savas intereses un nepadoties, neskatoties un visiem šķēršļiem, kurus Latvijas varas iestādes gatavas likt cilvēku priekšā. 

 

117
Pēc temata
"Krievu pasaules taustekļi". Kur bijušajā PSRS iepotē rusofobiju
Paiders: "krievu jautājums" Latvijā jau ir atrisināts, pateicoties Ždanokai
Barikāžu varoņi: savējie vai svešinieki
Kāpēc ASV ignorē Latvijas nepilsoņus
Latvijas NBS

Elitāra virsnieku skola: Latvijā izdomājuši risinājumu kadru trūkumam armijā

3
(atjaunots 17:43 01.06.2020)
Otrdien valdības sēdē tiks prezentēts vidējās izglītības mācību iestādes izveidošanas projekts, kur tiks gatavoti kareivji "ar labām eksakto priekšmetu zināšanām".

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Nacionālo bruņoto spēku skaits joprojām atpaliek no plānotā: 2019. gadā pamatsastāvu bija paredzēts novest līdz 6581 kareivim, taču faktiski ceturtajā ceturksnī pietrūka 7%, jeb 487 kareivji, raksta avīze "Segodņa". Tātad trūkst viena pilnvērtīga bataljona.

Aizsardzības ministrija radusi izeju – rīt valdības sēdē tiks prezentēts vidējās izglītības mācību iestādes izveidošanas projekts, kur tiks gatavoti kareivji "ar labām eksakto priekšmetu zināšanām", kuri spēs apgūt bruņojumā esošās sistēmas: kāpurķēžu CRVT platformas, M109 haubices, pretgaisa raķetes RBS-70, prettanku SPIKE, radarus. Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola kļūs arī par bāzisko iestādi, lai iestātos Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur, starp citu, kadeti saņem 900 eiro stipendiju pēc nodokļu samaksas.

Celšanās pusseptiņos no rīta

"Bruņoto spēku jaunās virsniecības paaudzes audzināšanai", kurai ir jāizceļas ar "līderību, kritisko domāšanu un argumentācijas iemaņām", ir jāsākas pusaudžu vecumā. Turklāt specializētājā skolā varēs likt uzsvaru uz sportu. Konceptuālajā paziņojumā Ministru kabinetam militārās iestādes vadītājs un vicepremjers Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") konstatēja, ka piecu gadu laikā tiem, kas iestājas Nacionālajās aizsardzības akadēmijā, ir samazinājies fiziskās sagatavotības līmenis: 30% nolika sporta eksāmenu ar vērtējumu "apmierinoši" vai "vāji "; profesionālā militārā dienesta pretendentu vidū tādi vispār bija 64%. Tiek atzīmēts, ka NBS pamatsastāva vidū pastāv profesionālās slimības paaugstinātas slodzes dēļ – cieš apakšstilba un pēdas locītavas, ceļgali, mugura.

Tādēļ diena Kalpaka skolas dienesta viesnīcā sāksies plkst. 6:30 (brīvdienās – plkst. 7:30) ar "vieglu fizisku aktivitāti", un pēc tam nodarbības turpināsies – ar pārtraukumu ēdienreizēm – līdz plkst. 20:00, pēc kā sekos brīvais laiks un plkst. 22:30 būs jāiet gulēt. Audzēkņi ikdienas režīmā nēsās militāro formastērpu, savukārt brīvdienas tiks aizpildītas ar sporta sacensībām un lekcijām.

"Motivētie un patriotiski noskaņotie Latvijas Republikas pilsoņi" mācīsies militārajā skolā no 10. līdz 12. klasei, padziļināti apgūstot tehniskos priekšmetus, angļu valodu, sportu, savukārt papildu gadā būs 960 stundu praktiskās kaujas gatavības kurss. Tā programmā būs aptuveni 30 disciplīnas, tai skaitā komandas psiholoģija, NATO struktūra, topogrāfija un orientēšanās…

Interesanti, ka ierindas mācība aizņem tikai 12 stundas, tikmēr šaušanas mācība – 38, bet militārā vadība – 110.

Kurzemes lāča stūrī

Iestāde būs visnotaļ elitāra: paredzēts uzņemt līdz 50 audzēkņiem gadā, ne vairāk par 25 klasē, tātad aptuveni 200 kadeti kopsummā. Pabeidzot Aizsardzības ministrijas finansēto skolu, absolventi iegūs kvalifikāciju "Jaunākā līmeņa militārais vadītājs". Iestājoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā viņiem tiks ieskaitīts "jaunā cīnītāja kurss". Savukārt armijā viņi uzreiz varēs iegūt kaprāļa uzplečus, uzsākot profesionālo karjeru. Vai arī kļūt par Zemessardzes leitnantu, pabeidzot civilo augstskolu.

Aizsardzības ministrija plāno piesaistīt darbam skolā 2021. gadā 60 profesionālus kareivjus un civilos speciālistus, pēcāk palielinot to skaitu līdz 76. Par dislokācijas vietu kļūs Rudbārži – muiža starp Liepāju un Saldu, kur 1919. gada ziemā pulkveža Kalpaka bataljons gatavojās kaujām "un sākās faktiskā Latvijas atbrīvošana no boļševikiem". Līdz neseniem laikiem šajā vietā atradās pamatskola, tās ēku arī pārveidos militārajā iestādē.

2021. gada budžets sastādīs 2 487 640 eiro, savukārt 2023. gadā – 8 094 240 eiro. Kopumā četru gadu laikā skolai plānots iztērēt 20,5 miljonus eiro. Lai stimulētu pedagogu darbu, noteiks 50% algas pielikumu.

3
Tagi:
skola, NBS
Pēc temata
Deviņi no desmit vietējiem iedzīvotājiem ir pret poligona paplašināšanu Daugavpils novadā
Stabils atalgojums un sociālās garantijas: Latvijas armija aicina bezdarbniekus dienēt
Latvijas NBS cer, ka situācija ar Covid-19 piesaistīs jauniesaucamos
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu
Valentīns Jeremejevs

Jeremejevs: Latvijā nav un nebija nepieciešamības ieviest ārkārtējā stāvokļa režīmu

30
(atjaunots 17:18 01.06.2020)
Ārkārtējās situācijas režīma ieviešana Latvijā ir nepamatota, valdībai nekavējoties tas ir jāatceļ, paziņoja "Tautas varas frontes" līderis Valentīns Jeremejevs.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sestdien policija aizturēja pie Brīvības pieminekļa Rīgā piketā izgājušos "Tautas varas frontes" (TVF) piekritējus, tai skaitā kustības līderi Valentīnu Jeremejevu. Pēc protestētāju sacītā, viņi uzstājās pret "noziegumiem pret demokrātiju un tautu". Par formālu piketētāju aizturēšanas iemeslu kļuva kopš 13. marta Latvijā ieviestā ārkārtējās situācijas režīma pārkāpšana.

Varasiestādes nejēdzīgi pagarināja ārkārtējās situācijas režīmu, paziņoja Sputnik Latvija pats Jeremejevs. Piemēra kārtā viņš minēja Baltkrieviju, kur, pēc viņa teiktā, ekonomiku, veselības aprūpi un izglītību netraumēja ierobežojošie pasākumi.

"Notikumu attīstība parādīja, ka nekādas ārkārtējās situācijas nepieciešamības Latvijā nebija. Valdībai bija jāatceļ ārkārtējās situācijas režīms, taču tā pagarināja to, vadoties pēc saviem politiskajiem mērķiem," uzsvēra Jeremejevs.

Pēc TVF līdera sacītā, viņš ne pirmo reizi paziņo par ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas nepieciešamību.

"Jau 1. maijā mani un vēl divus protestētājus arestēja pie Brīvības pieminekļa, atņēma Latvijas karogu. Uzskatu to par politisko pasūtījumu. Mūsu kustība neapmierina esošo varu dēļ tā, ka atņem tai elektorātu. Varas intereses ir tikai savu ietekmes jomu saglabāšanā, nekādi soļi situācijas normalizācijai valstī netiek sperti," sacīja Jeremejevs.

"Es uzstājos par ārkārtējās situācijas režīma atcelšanu, lai valstī tiktu atrisināti parasti cilvēku jautājumi. Tādēļ arī pieņēmu lēmumu iziet pie Brīvības pieminekļa," paskaidroja "Tautas varas frontes" līderis.

Latvijas valdība paziņoja, ka no 13. marta ievieš ārkārtējās situācijas režīmu, lai pretotos koronavīrusa izplatībai. Tika pieņemta virkne ekonomiska un sociāla rakstura ierobežojumu, kā rezultātā vairākas nozares, tai skaitā starptautiskie pasažieru pārvadājumi, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un viesnīcu bizness. Pašlaik ārkārtējās situācijas režīms ir spēkā līdz 9. jūnijam.

Saskaņā ar aktuālākajiem Veselības ministrijas datiem, Latvijā ir atklāti 1066 Covid-19 gadījumi, no kuriem 24 beidzās ar nāvi, bet 745 jau ir izveseļojušies. Kopumā pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 6,2 miljoni inficēto, vairāk nekā 374 tūkstoši cilvēku ir miruši, gandrīz 2,9 miljoni ir izveseļojušies.

Еремеев: в Латвии нет и не было необходимости вводить режим ЧС
30
Tagi:
ārkārtējā situācija, Valentīns Jeremejevs
Pēc temata
Divpadsmit dienas bez ēdiena: Aināra Kadiša cīņa pret sistēmu
Tukši solījumi "tautai": Latvijā nav naudas, nav darba, nav patiesības
Pie Brīvības pieminekļa notika protests pret ārkārtējās situācijas režīmu
Pret tautai naidīgu sistēmu: Latvijas "dzeltenās vestes" dosies pie Ministru kabineta