Šprotes

Gasparjans: naudas un tranzīta vietā Latviju gaida pļauka no ES un Krievijas sankcijas

150
(atjaunots 09:51 01.04.2018)
Latvijā arī turpmāk spēlēs ar uguni, apspiežot krievu tiesības, kamēr neatklās, ka tai pagadījies sabojāt attiecības ne vien ar Krieviju, pie kā tā it kā tiecas, bet arī ar Eiropas Savienību, kurai tā visos veidos cenšas izpatikt.

RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik. Latvijas Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja reformu, kura paredz krievu skolu likvidēšanu. Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti, pret nobalsoja 16. Grozījumi stāsies spēkā pēc prezidenta Vējoņa atbalsta. Pats valsts vadītājs paziņojis, ka parakstīs dokumentu.

Žurnālists un politologs Armens Gasparjans komentējis situāciju iknedēļas NVS un Baltijas valstu notikumu apskatā radio Sputnik.

Visas problēmas atrisinājuši

Gasparjans atzīmējis, ka Latvijas varas iestādes noteikti meklē visu savu problēmu risinājumu krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību apspiešanā. Taču valstī ir tik daudz sāpīgu jautājumu, kuri izveidojuši masveida, gigantisku latviešu aizplūšanu no valsts, tādēļ, iespējams, kādreiz par iedzīvotāju vairākumu Latvijā kļūs tieši krievi.

"Jūs likvidējāt izglītību krievu valodā, jūs turpinājāt nacionālās segregācijas politiku, jums maz ar nepilsoņu pastāvēšanas faktu, jūs vēl arī pilsonību viņiem esat atņēmuši. Skaidrs, ka cilvēki, kuri vēlās mācīties krievu valodu, tā vai savādāk to iemācīsies, taču ko no tā iegūs Latvija," uzdevās ar jautājumu politologs.

Pēc viņa domām, šādu neapdomātu Latvijas varas iestāžu rīcību rezultātā, valstij parādās negatīvs tēls, kurš jau tā tiek veidots, pārvēršot kultūras personas par persona non grata un slēdzot visus iespējamos starptautiskos festivālus.

Gasparjans uzskata, ka tas notiekti atspoguļosies uz tūrismu plūsmas un, kā rezultāts tam, valstī pamazām vērsies ciet mazais bizness, kurš lielākoties strādā ar tūristiem.

Kā tas atsauksies

Turklāt politologs pastāstīja, ka visi soļi uz atklātu krievu tiesību apspiešanas pusi Latvijā kādā brīdī varētu kārtīgi atsaukties valstij ES līmenī, jo precedents jau ir izveidojies pateicoties Ungārijai.

Pēc Gasparjana sacītā, Ungārija, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts, jau ir vērsusies augstākajās ES instancēs sakarā ar to, ka Ukrainas teritorijā tiek apspiestas ungāru tiesības, tostarp, tāpat kā Latvijā neļauj mācīties dzimtajā valodā.

Šis jautājums automātiski noliks dienas kārtībā visu, kas notiek pēcpadomju teritorijā.

"Latvija riskē saņemt briesmīgu pļauku no ES, jo tās ir cilvēka bāziskās tiesības, par kuru pārkāpšanu Eiropā jau paši sevi ir gatavi nospiest. Turklāt ir vēl viens moments — tās ir Krievijas Federācijas sankcijas," uzsvēra Gasparjans.

Viņš atgādināja, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kuras ieviesa sankcijas pret Krieviju uzreiz pēc Krimas notikumiem, un saņēma atbildes sankcijas, kuras noveda, tostarp, pie dažu Latvijas uzņēmumu bankrota, kuri bija saistīti ar šprotēm.

"Krievija toreiz aizvietoja Latvijas šprotes ar Kaļiņingradas šprotēm, savukārt Latvija sacēla histēriju sakarā ar to, ka viņu šprotes vairs neviens nepērk, taču bija jau par vēlu. Un tas tikai šprošu līmenī. Un ja Krievija sāks ieviests sankcijas visā klāstā, kas tad būs," liek aizdomāties Gasparjans.

Latvijas demontāža

Viņš paskaidroja, ka viss, ko dara Latvijas varas iestādes pēdējo 25 gadu laikā — tā ir savas valsts demontāža — no jebkura viedokļa. Gasparjans salīdzināja Latvijas politiku ar cilvēka uzvedību, kurš sācis cirst nost sev pirkstus un nekādā veidā nevar apstāties.

"Latvijā rusofobija ir valsti veidojoša vēsture, tur par to saņem naudu. Latvijas valdība vairs nevar to apturēt, tā vairs nevar iziet un paziņot, ka viss, tagad mēs neesam rusofobi, bet rusofili. Tādēļ viņiem tagad atliek tikai svinēt savu neredzamo uzvaru cīņā ar krievu skolām un gaidīt brīdi, kad par to nāksies atbildēt," pateica Gasparjans.

Politologs atzīmēja, ka Baltijas valstīm vairs nav atlicis ko piedāvāt pārdošanai, izņemot rusofobiju. Krievijai pārdoties viņi nevar, jo jau atrodas ES un NATO. Un atpakaļceļa viņām nav. Vienīgai variants Baltijai ir sagaidīt, kamēr sabruks Eiropas Savienība un kā vienmēr pārmesties uz Krievijas pusi.

"Tā ir rotaļāšanās ar uguni, kura ne pie kā laba nenovedīs," noslēgumā pateica Gasparjans.    

150
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (54)
Pēc temata
Kāpēc ASV un Eiropa paslēpušās no Krievijas aiz "dzelzs aizkara"
Gasparjans: liekulība un centieni iztapt visiem atņems Latvijai tranzītu un naudu
Politologs: SS leģionāru glorifikācija Latvijā – baismīgs sveiciens no PSRS propagandas
Politologs: Latvija sadusmos Krieviju un saņems problēmas, kas to satricinās pašos pamatos
Latvijas karogs, foto no arhīva

Latvija iet pa iznīcības ceļu, raksta latviešu mediji

26
(atjaunots 14:24 09.08.2020)
Izlauzuši, pārdevuši, nojaukuši, sagrāvuši, uzbūvējuši bankas un supermārketus. Kur tā noticis? Kāpēc Latvijai nekāds karš nebūs vajadzīgs?

Portāla Pietiek.com autors stāsta par kādu valsti. Tās nosaukums gan nekur nav pieminēts. Tomēr, šķiet, vērīgs lasītājs pats novilks dažas paralēles un uzminēs, par kādu valsti ir runa (publicēts saīsinājums).

Lauzt ir vieglāk nekā celt

Ar "Pasaules valdības" un pašmāju kangaru palīdzību tika ievazāta "demokrātijas" sērga – pie varas "likumīgi" nokļuva mazskaitlīgi (pilnīgi pietiek ar 200 indivīdiem) bandītiski mafiozi grupējumi – "partijas", kuras pašu izdoto "likumu" aizsegā uzurpēja varu, nesodīti izlaupīja valsts īpašumus un dabas bagātības, nežēlīgi izmantoja un radīja neciešamus eksistences apstākļus vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Jau "demokrātijas" ieviešanas pirmajos mēnešos mākslīgi radīja masveidīgu bezdarbu – apturēja ražošanas objektu darbu, izlaupīja un izdemolēja faktiski visus smagās un vieglās rūpniecības uzņēmumus (izņemot vienu metalurģisko rūpnīcu, kurai bija ieplānots atbildīgs uzdevums – pārkausējot, neatgriezeniski iznīcināt visu likvidēto ražotņu tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojumu).

Tāds pats liktenis piemeklēja praktiski visas fabrikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības uzņēmumus. Iznīcināja arī vairums gaļas un lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu, piena kombinātus, lauku pienotavas.

Pēc tam likvidēja vairumu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču ražotņu – maizes kombinātus, olu ražošanas fermas, visas sērkociņu un visas cukura fabrikas. Izzāģēja milzīgas mežu platības un koksni par grašiem pārdeva ārzemniekiem. Sagrieza lūžņos kuģus. Izlaupīja un iztirgoja visu kaut cik pieejamo krāsaino un melno metālu krājumus – līdz pat elektrolīniju vadiem un lietus ūdens kolektoru restēm.

Nekavējoties iznīcināja aizsardzības sistēmas rūpnīcas, likvidēja karaklausību un izformēja kaut cik kaujas spējīgu armiju. Sāka pārdot ārzemniekiem katrai tautai pašu dārgāko – zemi.

Mafijas pārziņā

Faktiski visa valsts iedzīvotāju apgāde ar pārtikas un rūpniecības precēm kļuva atkarīga no importa piegādēm, kuras kontrolēja tie paši mafiozie grupējumi. Masveidā tika uzslieti saliekamie karkasa tipa "lielveikali", kuros par dempinga cenām tirgoja importētos, ar veselībai kaitīgām vielām piesātinātos un ģenētiski modificētos pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības, faktiski "vienreizējās lietošanai" paredzētās (pārsvarā plastmasas) rūpniecības preces.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Degvielu, smērvielu un kurināmā piegādi, kā arī to tirdzniecību, nosakot spekulatīvas cenas, kontrolēja mafija.

Sagrāva izglītības sistēmu un devalvēja skolotāja profesiju. Sagrāva veselības aizsardzības sistēmu, ārstu darba apmaksu nostādīja "ārpus likuma".

Vecākās paaudzes cilvēki, saņemot pensiju zem "iztikas minimuma", palika bez medicīniskās palīdzības – nesamaksājot speciālistu konsultācijām astronomiskas summas. Uz daļēji valsts kompensētām ārstnieciskām manipulācijām bija jāgaida daudzi mēneši, bet uz operācijām – pat vairāki gadi. Tāds pats liktenis piemeklēja arī pārējos iedzīvotājus.

Laukos iznīcināja visas algotās darbavietas, likvidēja daudzas skolas, feldšeru punktus, bibliotēkas, veikalus, banku un pasta nodaļas, tautas namus un citu iedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru.

Vairākkārtīgi paaugstinot braukšanas maksu, vienlaicīgi daudzkārt samazināja sabiedriskā transporta reisu skaitu starp rajonu pilsētām un lauku apdzīvotajām vietām.

Daži saglabājušies lauksaimniecības produkcijas un piena pārstrādes uzņēmumi, kuri arī atradās mafijas rokās, noteica tik zemas produktu iepirkuma cenas, ka praktiski visas zemnieku saimniecības pārtrauca ražošanu un izputēja.

Laucinieki masveidā meklēja darbu pilsētās, jaunākie un uzņēmīgākie darba meklējumos devās uz ārzemēm, bet vecākie un nespējīgākie, palikuši praktiski bez eksistences līdzekļiem un medicīniskās aprūpes, apmira turpat uz vietas.

Zēla un plauka "prihvatizācija", kuru visai veikli izmantoja bijušā režīma funkcionāri, tā radot pamatu savam legālajam (un ne tikai) "biznesam". Līdzīgā veidā radās arī "baņķieri" un "miljonāri", kuru izvirtušo dzīvesveidu sīki jo sīki "apgaismoja" un slavēja neskaitāmie "glancētie" žurnāli un televīzija.

Praktiski visi masu informācijas līdzekļi  atradās vai nu pašmāju, vai ārzemju mafijas klanu rīcībā, kas tos izmantoja savu savtīgo mērķu īstenošanai un "demokrātisko" vērtību sludināšanai. Paaudžu paaudzēs glabātās un laika pārbaudi izturējušās nacionālās vērtības – tauta, ģimene, cieņa pret sievieti, bērnu audzināšana, uzvedības normas ģimenē, skolā un sabiedriskās vietās tika izsmietas un nozākātas. Visā informatīvajā sfērā valdīja visatļautības, vardarbības, narkomānijas, izvirtības un nesodāmas noziedzības gaisotne.

"Neatkarīga" valsts

Tātad tika izdarīts viss, lai likvidētu gan tautiskumu, gan "valsts" politisko neatkarību, gan ekonomisko patstāvību. Lai šī "valsts" (pagaidām) varētu pastāvēt tikai no lielvalstīm atvēlētajās robežās.

Tātad šis mākslīgais veidojums (saukts par "neatkarīgu valsti") faktiski bija tikai nolietotu automašīnu, lētas un veselībai bīstamas sintētiskās pārtikas noieta tirgus.

Protams, ka aiz jebkuru ievesto plaša patēriņa preču spilgti krāsainā iepakojuma slēpās štancēts, neremontējams plastmasas daikts ar maksimāli īsu kalpošanas laiku, lai pēc iespējas ātrāk tas atkal būtu jāpērk jauns. Un pats galvenais – šīs „valsts” iedzīvotāji kļuva par ārkārtīgi lēta un bezpalīdzīga darbaspēka avotu (faktiski – balto vergu tirgu).

Sākās masveidīga emigrācija – simtiem tūkstoši jaunākie, stiprākie un uzņēmīgākie, sevis un savas ģimenes iztikas meklējumos, devās svešumā.

Autors raksta, ka visi šie notikumi ir atsevišķas grāmatas vērti. Taču tiks darīts viss iespējamais, lai neviens ne tikai tādu grāmatu neizdotu, bet pat neuzrakstītu! Tie, kuri mēģinās tādu grāmatu uzrakstīt, tiks izsmieti un noķengāti. Kas notiks ar sevišķi ietiepīgajiem? Viņi var neuzmanīgi izkrist pa logu, vai nokļūs zem auto riteņiem… Kam tad patiktu lasīt savu nekrologu?

26
Tagi:
nabadzība, ekonomika, Latvija
Pēc temata
Eksperts: Bordāns karantīnā noteikti negarlaikojas - jau Latviju padarījis par PSRS donoru
Iznīcinot PSRS pēdas, Latvija aizskārusi biznesu: Lindermans par latvisko
Kur bijušajā PSRS ir laba dzīve: Latvija izceļas pēcpadomju republikās
KF atsvaidzināja Kariņa atmiņu, kurš apsūdzēja PSRS latviešu diskriminēšanā
Bērns pie datora, foto no arhīva

Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana

19
(atjaunots 12:02 09.08.2020)
Attālināto mācību situācijā personālais dators kļūst par izglītības infrastruktūras neatņemamu daļu, tātad tas bērniem jāiegādājas uz valsts vai pašvaldības rēķina, uzskata iniciatīvas autori.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss sākta parakstu vākšana petīcijai "Par izglītības ieguves formu brīvu izvēli", kas ierosina rūpīgāk reglamentēt skolēnu attālināto mācību jautājumu.

Iniciatīvas autori uzskata, ka bērnu tiesības attālināto mācību kontekstā nav pietiekami noteiktas likumdošanā. Viņi atzīmē, ka jaunā koronavīrusa pandēmijas periodā informācijas tehnoloģiju pielietošanas pieaugums skolu izglītībā bija piespiedu pasākums.

"Nenoliedzami, ka digitālās tehnoloģijas paver jaunas iespējas izglītības organizācijā un personalizācijā. Arī turpmāk skolām, pedagogiem, skolēniem un ģimenēm jābūt tiesībām izmantot un eksperimentēt ar jaunām tehnoloģijām mācību procesā. Tomēr jaunas tehnoloģijas nes arī riskus – palielina nevienlīdzību izglītībā un var novest pie noteikta veida zināšanu vai kompetenču neapgūšanu.

Lai nodrošinātu labu izglītību visiem un izglītības sistēmas pielāgošanos mūsdienu izaicinājumiem, tehnoloģijām ir jābūt pieejamām, bet to izmantošanai – brīvprātīgai.

Tiem, kas grib un spēj, ir jānodrošina attālinātu mācību iespējas. Tiem, kas tam nav gatavi, ir jāgarantē tradicionālas izglītības ieguves formas.

Izglītības likumos ir jānodrošina izglītības ieguves formu brīva izvēle!" raksta iniciatīvas autori.

Lai aizsargātu bērnu un pedagogu tiesības, ieteikts izdarīt grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Pirmkārt, nepieciešams precīzāks klātienes izglītības formulējums, paredzot, ka tā ir izglītības ieguves forma, kuras ietvaros zināšanas tiek nododas ar personisku kontaktu, atrodoties vienā telpā. Otrkārt, petīcijas autori iesaka ieviest klātienes-attālinātu izglītības ieguves formu, kuras ietvaros apvienojas mijiedarbība klātienē un tālmācības metodes ar informācijas tehnoloģiju starpniecību.

Tāpat ieteikts piešķirt katram skolēnam tiesības apgūt mācību programmu klātienes formā. Vienlaikus skolēniem un viņu vecākiem ir jābūt tiesībām pāriet uz klātienes-attālinātām mācībām, bet skolām jābūt iespējai piedāvāt tādu formu ar plašu brīvību mācību procesa organizēšanā un adekvāta finansējuma garantijām.

Nav piemirsti arī skolēni, kas pandēmijas laikā nevarēja normāli mācīties attālināti, jo viņiem nebija laba datora. Autori iesaka paredzēt likumā, ka tālmācību situācijā personālais dators pieder pie izglītības pamata infrastruktūras un bērniem tas jāiegādājas uz valsts vai pašvaldības līdzekļu rēķina.

"Iznākumā izglītības sistēma attīstīsies vienmērīgi, ļaujot saglabāt esošās labās lietas un kvalitatīvi ieviest inovācijas. Tad katrs skolēns un katra ģimene varēs atrast sev piemērotu izglītības ieguves formu," teikts petīcijā.

1. septembrī skolas atsāks darbu ierastajā režīmā, tomēr tām jābūt gatavām pāriet pie tālmācībām, ja epidemioloģiskās situācija pasliktināsies.

19
Tagi:
izglītība, attālinātās mācības, Latvija
Pēc temata
Esi gatavs: vecāko klašu audzēkņus varētu sagaidīt attālinātās mācības
Vanaga: ar attālinātajām mācībām visi pagaidām tiek galā
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas
Vecāki jau ir krituši izmisumā: Šuplinska pastāstīja par attālinātām mācībām