Šprotes

Gasparjans: naudas un tranzīta vietā Latviju gaida pļauka no ES un Krievijas sankcijas

151
(atjaunots 09:51 01.04.2018)
Latvijā arī turpmāk spēlēs ar uguni, apspiežot krievu tiesības, kamēr neatklās, ka tai pagadījies sabojāt attiecības ne vien ar Krieviju, pie kā tā it kā tiecas, bet arī ar Eiropas Savienību, kurai tā visos veidos cenšas izpatikt.

RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik. Latvijas Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja reformu, kura paredz krievu skolu likvidēšanu. Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti, pret nobalsoja 16. Grozījumi stāsies spēkā pēc prezidenta Vējoņa atbalsta. Pats valsts vadītājs paziņojis, ka parakstīs dokumentu.

Žurnālists un politologs Armens Gasparjans komentējis situāciju iknedēļas NVS un Baltijas valstu notikumu apskatā radio Sputnik.

Visas problēmas atrisinājuši

Gasparjans atzīmējis, ka Latvijas varas iestādes noteikti meklē visu savu problēmu risinājumu krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību apspiešanā. Taču valstī ir tik daudz sāpīgu jautājumu, kuri izveidojuši masveida, gigantisku latviešu aizplūšanu no valsts, tādēļ, iespējams, kādreiz par iedzīvotāju vairākumu Latvijā kļūs tieši krievi.

"Jūs likvidējāt izglītību krievu valodā, jūs turpinājāt nacionālās segregācijas politiku, jums maz ar nepilsoņu pastāvēšanas faktu, jūs vēl arī pilsonību viņiem esat atņēmuši. Skaidrs, ka cilvēki, kuri vēlās mācīties krievu valodu, tā vai savādāk to iemācīsies, taču ko no tā iegūs Latvija," uzdevās ar jautājumu politologs.

Pēc viņa domām, šādu neapdomātu Latvijas varas iestāžu rīcību rezultātā, valstij parādās negatīvs tēls, kurš jau tā tiek veidots, pārvēršot kultūras personas par persona non grata un slēdzot visus iespējamos starptautiskos festivālus.

Gasparjans uzskata, ka tas notiekti atspoguļosies uz tūrismu plūsmas un, kā rezultāts tam, valstī pamazām vērsies ciet mazais bizness, kurš lielākoties strādā ar tūristiem.

Kā tas atsauksies

Turklāt politologs pastāstīja, ka visi soļi uz atklātu krievu tiesību apspiešanas pusi Latvijā kādā brīdī varētu kārtīgi atsaukties valstij ES līmenī, jo precedents jau ir izveidojies pateicoties Ungārijai.

Pēc Gasparjana sacītā, Ungārija, būdama Eiropas Savienības dalībvalsts, jau ir vērsusies augstākajās ES instancēs sakarā ar to, ka Ukrainas teritorijā tiek apspiestas ungāru tiesības, tostarp, tāpat kā Latvijā neļauj mācīties dzimtajā valodā.

Šis jautājums automātiski noliks dienas kārtībā visu, kas notiek pēcpadomju teritorijā.

"Latvija riskē saņemt briesmīgu pļauku no ES, jo tās ir cilvēka bāziskās tiesības, par kuru pārkāpšanu Eiropā jau paši sevi ir gatavi nospiest. Turklāt ir vēl viens moments — tās ir Krievijas Federācijas sankcijas," uzsvēra Gasparjans.

Viņš atgādināja, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kuras ieviesa sankcijas pret Krieviju uzreiz pēc Krimas notikumiem, un saņēma atbildes sankcijas, kuras noveda, tostarp, pie dažu Latvijas uzņēmumu bankrota, kuri bija saistīti ar šprotēm.

"Krievija toreiz aizvietoja Latvijas šprotes ar Kaļiņingradas šprotēm, savukārt Latvija sacēla histēriju sakarā ar to, ka viņu šprotes vairs neviens nepērk, taču bija jau par vēlu. Un tas tikai šprošu līmenī. Un ja Krievija sāks ieviests sankcijas visā klāstā, kas tad būs," liek aizdomāties Gasparjans.

Latvijas demontāža

Viņš paskaidroja, ka viss, ko dara Latvijas varas iestādes pēdējo 25 gadu laikā — tā ir savas valsts demontāža — no jebkura viedokļa. Gasparjans salīdzināja Latvijas politiku ar cilvēka uzvedību, kurš sācis cirst nost sev pirkstus un nekādā veidā nevar apstāties.

"Latvijā rusofobija ir valsti veidojoša vēsture, tur par to saņem naudu. Latvijas valdība vairs nevar to apturēt, tā vairs nevar iziet un paziņot, ka viss, tagad mēs neesam rusofobi, bet rusofili. Tādēļ viņiem tagad atliek tikai svinēt savu neredzamo uzvaru cīņā ar krievu skolām un gaidīt brīdi, kad par to nāksies atbildēt," pateica Gasparjans.

Politologs atzīmēja, ka Baltijas valstīm vairs nav atlicis ko piedāvāt pārdošanai, izņemot rusofobiju. Krievijai pārdoties viņi nevar, jo jau atrodas ES un NATO. Un atpakaļceļa viņām nav. Vienīgai variants Baltijai ir sagaidīt, kamēr sabruks Eiropas Savienība un kā vienmēr pārmesties uz Krievijas pusi.

"Tā ir rotaļāšanās ar uguni, kura ne pie kā laba nenovedīs," noslēgumā pateica Gasparjans.    

151
Temats:
Notikumu apskats ar Armenu Gasparjanu (56)
Pēc temata
Kāpēc ASV un Eiropa paslēpušās no Krievijas aiz "dzelzs aizkara"
Gasparjans: liekulība un centieni iztapt visiem atņems Latvijai tranzītu un naudu
Politologs: SS leģionāru glorifikācija Latvijā – baismīgs sveiciens no PSRS propagandas
Politologs: Latvija sadusmos Krieviju un saņems problēmas, kas to satricinās pašos pamatos

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

17
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

17
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt
Jānis Lemežis

Pie latviešu dziedātāja pēc uzstāšanās Krimā ķersies Latvijas VDD

16
(atjaunots 17:20 10.05.2021)
Latvijas Valsts drošības dienests izmantos dziedātāju Jāni Lemežu, kurš uzstājās Krimā ar dziesmu latviešu valodā, lai parādītu, ka nevajag braukāt uz Krievijas pussalu.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latviešu dziedātāja Jāņa Lemeža uzstāšanos starptautiskajā mūzikas festivālā "Ceļš uz Jaltu" Krimā pamanīja arī Latvijas Valsts drošības dienests (VDD), vēsta Mixnews.lv.

Atgādināsim, ka Lemežis nodziedāja "Balādi par karavīru", ko pats pārtulkojis latviski, un pat iekaroja festivāla sudraba balvu – ar savu priekšnesumu viņš ierindojās otrajā vietā.

Дорога на Ялту: музыканты из 15 стран исполнят военные песни на родных языках
Пресс-служба музыкального фестиваля "Дорога на Ялту"

Tagad VDD vērtēs "incidentu" savas kompetences ietvaros. Latviešu valodas popularizācija pasaulē, acīmredzot, netiks ņemta vērā.

Vēl vairāk, izmantojot Lemeža piemēru, VDD, spriežot pēc visa, gatavojas parādīt, ka uz Krievijas Krimu braukāt nevajag, jo Latvija neuzskata to par Krievijas teritoriju.

Specdienests aicināja Latvijas iedzīvotājus neapmeklēt Krimu un aptvert, ka par ES sankciju pārkāpumu paredzēta kriminālatbildība.

Jāpiebilst, ka kara dziesmas festivālu Jaltā, kas aizritēja no 29. aprīļa līdz 1. maijam, apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules. Konkurss saņēma vairāk nekā 300 pieteikumus no 51 valsts. Pusfinālā izgāja izpildītāji no 15 valstīm.

Krima un Krievija

Atgādināsim, ka Krima atgriezās Krievijas teritorijā pēc referenduma 2014. gadā. Tautas balsojumā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iestāsanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Saskaņā ar ES direktīvu, no 2014. gada ES juridiskajām personām aizliegts pārdot ES rezidentiem ceļojumus uz Krimu. Par tādiem pārkāpumiem seko brīdinājums vai pat naudas sods – tas atkarīgs no vietējo likumu stingrības.

Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no braucieniem uz Krimu, norādot uz saspringro situāciju drošības jomā Krimas pussalā, ko uzskata par nelikumīgi anektētu Ukrainas teritoriju, kā arī uz to, ka šajos apstākļos ceļotāji var nesaņemt konsulāro palīdzību.

Tomēr ārvalstu delegāti daudzkārt apciemojuši Krimu. Viņi nonākuši pie viena secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz tautas likumīgas gribas izpausmes pamata. Krimiešu izvēle referendumā – pievienoties Krievijai – saistīta ar reģiona iedzīvotāju interesēm.

16
Tagi:
Drošības dienests, latvieši, Krima, Krievija
Pēc temata
Igaunijas Puškina biedrības locekļi devušies braucienā pa Krimu
Krimā ieradusies delegācija no ASV
Latvija ieradusies Krimā: Sevastopolē atklāts pirmais latviešu restorāns