Vislatvijas vecāku sapulce

Mēs līdz beigām stāvēsim par krievu skolām: Vislatvijas vecāku sapulces rezultāti

151
(atjaunots 08:50 01.04.2018)
Rīgā norisinājās Vislatvijas vecāku sapulce, kur nolēma maksimāliem spēkiem pretoties izglītības ministra Kārļa Šadurska reformai un aicināt prezidentu nepasludināt likuma grozījumus, kuri iznīcina krievu skolas.

RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik, Jevgēnijs Leškovskis. Simtiem vecākus un viņu bērnus, politisko un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus savienoja Krievu skolu aizsardzības štābu saucieni lielajā sapulcē viesnīcas "Latvija" konferenču zālē.

Sapulcei bija jānotiek jau janvārī, taču tam visos veidos traucēja Rīgas dome ar "Saskaņu" un mēru Nilu Ušakovu vadībā, kurš sen rīkojas saskaņā ar nacionālās elites interesēm. Viņš teju ar personīgu rīkojumu patraucēja sarīkot vecāku un sabiedrības cilvēku tikšanos Kongresu namā, un pēc tam arī citās vietās. Visbeidzot, organizatori — Krievijas skolu aizstāvības štābs — vienojās ar viesnīcu "Latvija", kura nekādā veidā nepakļaujas pašvaldībai. Un viss notika pienācīgā līmenī.

Вселатвийское родительское собрание
© Sputnik / Sergey Melkonov
Vislatvijas vecāku sapulce

Tikšanās mērķis bija dot iespēju uzstāties ne tikai politiķiem vai sabiedrības cilvēkiem, bet arī vecākiem — pirmie, kurus skars "Melnā Kārļa" reforma. Tāpat tika sagatavota Vislatvijas vecāku sapulces rezolūcija, vecāku paziņojums prezidentam Raimondam Vējonim un, visbeidzot, latviešu mammām un tētiem, lai tie, jau no sava vārda, iestātos par krievu skolām.

Žurnālists Viktors Avotiņš, kurš strādā nacionālajos medijos, regulāri sarunājās gan ar latviešu inteliģenci, gan ar latviešu skolu pārstāvjiem, uzstājās tribīnē: "Nevajag domāt, it kā visi latvieši atbalsta reformu. Ļoti daudzi saprot, ka šī reforma ir tikai un vienīgi politisks lēmums. Un latvieši apzinās, ka šāda reforma tikai pastiprinās spriedzi sabiedrībā."

Mūsu bērni jūk prātā

Trīs bērnu māte Jeļena Stepanova pastāstīja Sputnik:

"Mans vecākais dēls kaut kā pabeidza skolu: jo ir ļoti grūti svešā valodā apgūt eksaktās zinātnes. Beigās gudrs puisis nevarēja iestāties augstskolā. Šobrīd divas manas meitas mācās skolā — 6. un 9. klasē. Tās nav mācības, bet kaut kāds murgs! Bērniem vispār nav brīvā laika, pēc skolas viņiem nākas nevis vienkārši pildīt mājas darbus, apgūt tieši priekšmetu tematus, bet gan nodarboties ar visa tulkošanu latviešu valodā.

Вселатвийское родительское собрание
© Sputnik / Sergey Melkonov
Vislatvijas vecāku sapulce

Vaid ne tikai manas meitenes, bet arī visa skola. Un mums bail iedomāties, ka tas ir tikai sākums, jo tas viss joprojām ir saskaņā ar bilingvālo mācību sistēmu, un kas būs vēl priekšā, kad skolas par simts procentiem pāries uz latviešu valodu. Un tādi vecāki kā es līdz galam stāvēsim par krievu skolām."

Cita mamma — Jekaterina Aleksandrenkova, kura audzina divas meitas, pateica sekojošo:

"Politiķi ne jau vienkārši nogalina krievu skolas, viņi padara par margināliem milzīgu iedzīvotāju daļu — visas mazākumtautības. Mūsu bērni jau tagad, pabeidzot pat bilingvālās skolas, knapi-knapi iestājas augstskolās un konkurē darba tirgū ar latviešiem. Taču priekšā būs vēl briesmīgāka situācija, kad krievu skolas iznīcinās vispār."

Jekaterina Aleksandrenkova atkārtoja citu vecāku vārdus, ka krievu bērni nevar tikpat labi apgūt priekšmetus kā latvieši, jo vienalga mācās svešā valodā. Bērni lielākajā daļā kļūst par noslēgtiem, runā vienkāršos teikumos, viņiem rodas kompleksi, jo pastāvīgi baidās pateikt kaut ko ne tā un izdarīt "muļķīgas kļūdas".

Joprojām nav veikta profesionāla bilingvālās izglītības sistēmas izmeklēšana, ko lika izdarīt Satversmes tiesa jau 2005. gadā. Tikai pēc šīs pārbaudes varētu galīgi apstiprināt bilingvālo sistēmu. Taču tagad politiķi iet vēl tālāk — un vispār pārved krievu skolas uz mācībām latviešu valodā.

Лидер партии Русский союз Латвии Татьяна Жданок на Вселатвийском родительском собрании
© Sputnik / Sergey Melkonov
"Latvijas Krievu savienība" partijas līdere Tatjana Ždanoka Vislatvijas vecāku sapulcē

"Arī skolotāji ir šokā. Šobrīd, patiesībā, notiek teju piecas dažādas reformas. Skolu apvienošana vai slēgšana provincē, latviešu un mazākumtautību skolu apvienošana nelielās pilsētās, skolotāju pārizglītošana atbilstoši rietumu (lielākoties, skandināvu) mācību modeļiem, kompetences sistēma — "no zināšanām pie prasmēm" (piemēram, savieno vienā priekšmetā ķīmiju, fiziku un bioloģiju), plus vēl arī jaunā reforma.

Pie visa tā nav gatavi pedagogi un nav normālu grāmatu. Faktiski tagad nevis skola nodarbojas ar bērnu izglītošanu, taču viss gulstas uz vecāku pleciem," saka Jekaterina Aleksandrenkova.

Pat nacisti neko tādu neatļāvās darīt

"1991. gadā tauta iestājās par demokrātisku Latviju, taču saņēma nacionālistisku. Un tagad nacionālisms visbeidzot uzvarējis demokrātiju, iznīcinot krievu skolas. Atzīmēšu, ka pat nacistu okupācijas laikā Latvijā krievu skolas šeit turpināja strādāt. Taču tagad mēs esam Eiropas Savienībā, kuras ierēdņi pārspējuši pat hitleriešus, ļaujot kaudzītei politiķu, kuri norūpējušies par savu nacionālo ideju, iznīcināt šeit krievu skolu kā patstāvīgu sistēmu," uzsvēra Latvijas Krievu kopienas prezidents Vladimirs Sokolovs.

Вселатвийское родительское собрание
© Sputnik / Sergey Melkonov
Vislatvijas vecāku sapulce

Savukārt sabiedrības cilvēks Vladimirs Lindermans uzskata, ka tagad jau nav nekādu ilūziju par to, kas tieši saasina situāciju Latvijā, pastiprina spriedzi starp krieviem un latviešiem.

"Latviešu politiķi tagad izvēlējušies šādu taktiku: vispār neklausīties "šajos krievos". It kā mūsu nav. Taču neskatoties uz to, mums ir svarīgi parādīt, ja ne šiem cilvēkiem Saeimā, tad Eiropas sabiedrībai, ka krievi pretojas lēmumam par viņu nacionālo skolu slēgšanu. Un ielu akcijas — tas ir viens, savukārt tāda vecāku sapulce kā šodien — reprezentatīvs pasākums, tas parāda, ka pretošanās kustības dalībnieki nav kaut kādu tur saujiņa marginālu, kuru interesēm var spļaut virsū no Saeimas tribīnes," saka Vladimirs Lindermans.

No sliktas aitas kaut vai vilnas kamols

"Ja līdz šim mēs centāmies kaut kā likt nacionālo politiķu prātiem sadzirdēt ar kliedzieniem un bungu sišanu nacionālajiem, tad tagad, tā kā tas nelīdz, mūs virzīs uz priekšu naids un vēl lielāka apņēmība. Tiem politiķiem, kuri vēlējušies iznīcināt krievu skolas, ir jāzina: šobrīd arvien spēcīgāk un spēcīgāk notiek krievu konsolidēšana Latvijā, pilsoņu sabiedrības strukturēšana. Un pretošanās formas būs arvien nežēlīgākas. Ticiet man, pastāv cerība patīt lenti atpakaļ — un neslēgt krievu skolas. Tagad jautājums ir tikai par spēku daudzumu," pārliecināts viens no sapulces rīkotājiem, Krievu skolu aizstāvības štāba dalībnieks, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs, eirodeputāts Miroslavs Mitrofanovs.

Евродепутат Мирослав Митрофанов на Вселатвийском родительском собрании
© Sputnik / Sergey Melkonov
Eirodeputāts Miroslavs Mitrofanovs Vislatvijas vecāku sapulcē

Jā, pie jautājuma par to, ka ārkārtīgi piesardzīgais "Saskaņas" politiķis Boriss Cilevičs, sekojot viscaur lojālajam Nilam Ušakova, paziņoja, ka derētu apstrīdēt krievu skolu pāreju uz latviešu valodu Satversmes tiesā.

"No sliktas aitas kaut vai vilnas kamols. "Saskaņas" partija, pēc būtības, nekādā veidā nav traucējusi nacionālajai elitei visus šos gadus nodarboties ar melnajām lietām, kuru rezultāts ir esošā izglītības reforma un attiecīgs likumprojekts. Taču tas, ka tagad "Saskaņa" vismaz kaut kā kustas un apgriežas no vienas malas uz otru, gausi elsojot parlamentā, — tā jau ir kustība. Satversmes tiesā protams ir jāiesniedz prasība. Un tas ir labi. Taču, draugi, bez ilūzijām: nekādas tiesas Latvijā problēmas neatrisinās un krievu skolas atgūt nevarēs. Savukārt pateicoties Eiropas spiedienam problēma varētu tikt atrisināta, tur ir spējīgi aizliegt Latvijai pārkāpt starptautiskās normas un Eiropas Savienības valsts nacionālās mazākumtautības tiesības," saka eirodeputāts.

Trešdien, 4. aprīlī, plkst. 17:00 notiks skaļa protesta akcija pie Pulvertorņa, tieši pretī Izglītības ministrijai, un pēc tam tās dalībnieki daudzu tūkstošu maršā dosies pie Rīgas pils, kur vērsīsies pie prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu neparakstīt asimilācijas izmaiņas Izglītības likumā. Satversmes 72. pants sniedz prezidentam tiesības apturēt Saeimas pieņemto likumu stāšanos spēkā.

Gaidāmās akcijas devīze: "Mēs pieprasām prezidentam Vējonim būt par visu Latvijas iedzīvotāju prezidentu, nevis par valdošo latviešu partiju prezidentu!", "Mūsu nodokļi, mūsu skolas, mūsu valoda, mūsu bērni — mūsu tiesības!"    

151
Pēc temata
Petropavlovskis: cīnīsimies par krievu skolām Eiropas Parlamentā
Žans Klods Junkers atbildējis Latvijas Krievu kopienai
Lavrovs: tiesības uz krievu valodu Latvijas skolās jāatspēko ECT
Kaziņņiks par pēcpadomju šizofrēniju un sirmo sovjetizmu, kas nogremdēs Latviju
Banku ēkas Rīgas centrā, foto no arhīva

"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju

35
(atjaunots 23:39 17.09.2020)
Uzņēmējs, kurš pēc savas pieredzes ir izjutis visu Latvijas banku sistēmas darbības absurdumu, ir neapmierināts ar "speciālo pieņemšanu" baltkrievu kompānijām.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievu kompānijām, kuras grasās pārcelt savu darbību uz Latviju, apsolīja "zaļo koridoru" – tikmēr Latvijā jau strādājošiem uzņēmumiem nākas saskarties ar absurdām banku prasībām.

"Zaļā koridora" izveidošana ārzemju kompānijām sadusmojusi vienu no Latvijas uzņēmējiem, kuram pašam "palaimējies" saskarties ar bankas iestāžu represīvajām metodēm. Viņš ir pārliecināts, ka sākumā vajadzētu normalizēt attieksmi pret esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, un pēc tam domāt par biznesa piesaistīšanu no citām valstīm.

"Vakar @ltvpanorama klausījos, ka 12 jaunie BLR uzņēmumi, kuri pārcels savu darbību uz Latviju, gada laikā samaksās nodokļos 250 000 EUR un tiem būšot "zaļais koridoris" Latvijas bankās," raksta Twitter uzņēmējs Mārtiņš Lauva.

​​"​Tikmēr vienam no manis vadītajiem uzņēmumam, kurš pagājušajā gadā nodokļos Latvijā samaksāja ~400 000 EUR, banka nelaiž cauri maksājumu uz Eiropas LIELĀKĀ attiecīgas produkcijas ražotāja kontu par jau uz Rīgas ostu ceļā esošu kuģi, prasot pierādīt, ka tas nav FIKTĪVS darījums...

Kuģa dokumenti (bill of lading), kas ir absolūts standarts starptautiskajā tirdzniecībā, kur ir fiksēts kravas apjoms, kravas apraksts, uzkraušanas laiks utt. nebija pietiekami, vajadzēja vēl iesniegt līgumus, rēķinus, klientu sarakstus, noliktavu līgumus utt.," sūrojas biznesmenis.

Pēc Lauvas sacītā, var tikai un vienīgi sveikt šādas rūpes par topošajiem nodokļu maksātājiem no Baltkrievijas un "zaļā koridora" ieviešanu bankās, taču šobrīd problēmas vēl pastāv vietējām kompānijām.

"Bet varbūt iesākumā vajadzētu normalizēt banku attieksmi pret jau esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, lai tās vismaz neiznīcina reāli strādājošus uzņēmumus," raksta Lauva.

"Manā gadījumā, ja maksājums nebūtu izgājis cauri, soda nauda par kuģa dīkstāvi Rīgas ostā būtu aptuveni 10'000eur dienā. Un nu jau vairākus gadus šādas pilnīgi absurdas, banku radītas situācijas ir jebkura Latvijas uzņēmēja ikdiena," piebilst uzņēmējs.

Komentētāji gandrīz vienbalsīgi atbalstīja autora sašutumu un pat operatīvi aprēķināja, ka izdevīgums no Baltkrievijas kompāniju pārvākšanās Latvijas budžetam pagaidām izskatās visnotaļ pieticīgi, jo algas daudzološajā nozarē sastādīs vien 550 eiro pirms nodokļu samaksas.

"Ja matemātika mani neviļ, tad tas sanāk 1736 EUR nodokļos mēnesī? Vai arī katrs no viņiem samaksās 250 tūkstošus gadā? Arī nav nekādi dižie celmlauži gan," apšauba viesstrādnieku veiksmīgumu Arvīds Rasa.

​​"​Pēc tā sižeta veicu nelielus aprēķinus: ja 500 darbinieki gadā "algu nodokļos" (IIN?) samaksā 250 tūkstošus, man sanāk, ka viens cilvēks katru mēnesi samaksā 42 €... šāda summa ir pie 550 eiro bruto algas," sniedz aptuvenos skaitļus Dzintars Hmieļevskis.

​Citus sociālo tīklu lietotājus pārsteidza tas, kura tad banka atvērs kontus ārzemju kompānijām.

"Tad Latvijas valdība var komandēt privātas Zviedru bankas? Mums pašiem taču savu vairs nav," retoriski vaicā Ineta Butāne.

​​"​"Zaļā koridora" pieminēšana liek domāt, ka valdībai tomēr ir ietekme uz bankām. Vai arī tā ir tukša runāšana," piekrīt lietotājs ar segvārdu Chiulju Pussala.

​​"​Nu ja, nu ja! Ja atvērs koridori, piemēram baltkrievu Sababa Labs LLC, kas ir interneta kazino un spēļu biznesā, tad Znotiņai un VID būs, ko darīt. Welkommen," prognozē nodokļu problēmas kāds ar lietotājvārdu Dzintars.

​Atgādināsim, ka, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, lēmumu pārcelt savu biznesu uz Latviju pieņēmušas 12 Baltkrievijas kompānijas. Šīs kompānijas pārstāv informācijas, kumunikācijas un citu tehnoloģiju nozares, tostarp ar "zaļo" enerģiju saistīto tehnoloģiju nozares.

Dažas no tām tiek kvalificētas kā jaunas kompānijas atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam. Firmas plāno pārcelt uz Latviju aptuveni 470 savu esošo darbinieku, galvenokārt valdes priekšsēdētājus un galvenos speciālistus.

35
Tagi:
sociālie tīkli, Uzņēmēji, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Latvijas Ekonomikas ministrija vēlas izveidot "zaļo koridoru" baltkrievu investoriem
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Georga lentīte, foto no arhīva

Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi aizliegumu publiski lietot Georga lentītes

33
(atjaunots 23:30 17.09.2020)
Saeima pirmajā lasījumā nobalsojusi par aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskos pasākumos. Grozījumu autori ir Nacionālās apvienības politiķi.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus likumdošanā, kuri paredz aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskos pasākumos – gan izklaides un svētku pasākumos, gan sapulcēs, gājienos un piketos, liecina informācija parlamenta tīmekļa vietnē.

Grozījumu autori ir Nacionālās apvienības deputāti.

Georga lentīte
© Sputnik / Александр Кондратюк

Par aizliegumu izmantot Georga lentītes izklaides un svētku pasākumos nobalsoja 49 deputāti, pret – 34 deputāti. Balsojumā par lentīšu aizliegumu piketos un gājienos: 49 "par", 33 – "pret".

Iepriekš Saeima atbalstīja grozījumus Publisko pasākumu likumā, kuri aizliedz bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku, kā arī kārtībsargājošo iestāžu pārstāvju formas tērpu un apģērba elementu izmantošanu.

Iepriekš vēstīts, ka ierosinājumu aizliegt Georga lentītes asi nosodīja gan Latvijā dzīvojošie krievi, gan Krievija.

Bijušais EP deputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs paziņoja, ka tā ir tikai kārtējā nacionālistu iniciatīva, un piezīmēja: viņiem tik un tā neizdosies atņemt lentīti tiem, kam tā dārga.

Krievijas Sabiedriskā palāta plāno vērsties Eiropas Parlamentā un EDSO jautājumā par Latvijas nacionālistu iniciatīvu, lai Eiropas organizācijas nepārprotami nosodītu iniciatīvu, kas var stiprināt nacionālistiskos spēkus un provocēt konfliktus un sadursmes.

33
Tagi:
Georga lentīte, Saeima
Pēc temata
Krievu valodu aizvākt, Georga lentes aizliegt: Lindermans par Latvijas perspektīvām
Latviešu varoņi arī saņēma Georga krustus: Cilevičs par Georga lentes aizliegumu
Pliners: nevienu nespiež nēsāt Georga lentīti, tomēr cilvēkiem uz to ir tiesības
Zaharova asi izteicās par Latvijas Saeimas darbu pie Georga lentes aizlieguma
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

0
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

0
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē