Kurš vairāk, kurš tālāk: sociālie tīkli par Krievijas diplomātu izsūtīšanu
(atjaunots 16:12 28.03.2018)
Lēmums izsūtīt Krievijas diplomātus radījis virkni jautājumu gan politiķu, gan ekspertu, gan arī sociālo tīklu apmeklētāju vidū.RĪGA, 28. marts — Sputnik. Sociālo tīklu apmeklētāji aktīvi apspriež lēmumu izraidīt Krievijas diplomātus.
Iepriekš vēstīts, ka 23 valstis pieņēmušas lēmumu izsūtīt Krievijas diplomātus, solidarizējoties" ar Lielbritāniju "Skripaļa lietā".
Latvija nolēmusi izsūtīt Krievijas vēstniecības otro sekretāru un "Aeroflot" pārstāvniecības vadītāju.
Bijušais ekonomikas ministrs, pētnieciskā centra Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka tādas spriedzes eskalācijas tempā ASV un Krievijas starpā "abās pusēs drīz varētu beigties diplomāti ko izraidīt".
"Kā tad rīkoties? Varbūt "apmainīties" ar noteikto kodoltriecienu skaitu?" – vaicā Dombrovskis.
Ar šādu eskalācijas tempu starp ASV/ES un RU abās pusēs drīz varētu beigties diplomāti ko izraidīt.
— Vj.Dombrovskis (@VjDombrovskis) 26 марта 2018 г.
Ka tad rīkoties? Varbūt ‘apmainīties’ ar noteikto kodoltriecienu skaitu?
Ironiski atsaucās Saeimas deputāte no partijas "Saskaņa" Jūlija Stepaņenko.
"Spiegu izraidīšanas čempionāts: kurš vairāk?" – viņa vaicā.
Spiegu izraidīšanas čempionāts: kurš vairāk?
— Julija Stepanenko (@StepanenkoJulij) 26 марта 2018 г.
"Pagaidām līdere ASV. Laikam pat vairāk nekā UK. Trampam patīk visus pārspēt:)," – atbild Elza.
Pagaidām līdere ASV. Laikam pat vairāk nekā UK. Trampam patīk visus pārspēt:)
— elza 🌤️ (@elzalatv) 26 марта 2018 г.
Partijas "Progresīvie" valdes priekšsēdētājs Roberts Putins ir sajūsmā par ES solidaritāti ar Lielbritāniju, taču atzina, ka ES vienotības problēma nav pazudusi.
"Bet stress Krievijas ĀM tikt galā ar daudzajām valstīm vienlaikus, lai arī simbolisks, bet stress," – uzskata Putnis.
🇪🇺Tomēr skaista tā mūsu kopīgā Eiropa: 14 ES valstis izraida Krievijas diplomātus, solidarizējoties ar Lielbritāniju. Drusku gan pusglāze tukša / pilna dilemma par ES vienotību. Bet stress Krievijas ĀM tikt galā ar daudzajām valstīm vienlaikus, lai arī simbolisks, bet stress.
— Roberts Putnis (@roberts_putnis) 26 марта 2018 г.
Lietotājs Kaspars nav sapratis, ko īsti izraida.
"Tak bija rakstīts ka spiegus… tagad tikai diplomātus. Vai tas nozīmē, ka spiegi paliks?" – viņš vaicā.
Tak bija rakstīts ka spiegus… tagad tikaimdiplomātus. Vai tas nozīmē, ka spiegi paliks? https://t.co/FSXEoxaO4d
— Kaspars 🇱🇻 (@Kaspars712) 26 марта 2018 г.
Daudzi, tostarp arī Guntis Zarins pievērš uzmanību tam, ka spiegus izraida tikai pēc skaļiem starptautiskajiem skandāliem.
"Bet citādi — "spiego, mīļais, uz nebēdu. Mēs tāpat zinām, ka esi spiegs…" (ja nezinātu, tad jau nebūtu, ko izraidīt, vai ne?)," – viņš uzsvēra.
Interesanti, ka spiegus izraida tikai tad, ja sanāk starptautiski skandāli. Bet citādi — "spiego, mīļais, uz nebēdu. Mēs tāpat zinām, ka esi spiegs…" (ja nezinātu, tad jau nebūtu, ko izraidīt, vai ne?)
— Guntis Zarins (@Guntis_Zarins) 23 марта 2018 г.
Iepriekš vēstīts, ka 4. martā Lielbritānijā, Solsberijas pilsētā bez samaņas tika atrasts Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta bijušais darbinieks Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija.
©
REUTERS / Reinhard Krause
Lielbritānija apgalvo, ka par viņu saindēšanu ar vielu A234 vainojama Krievija. Pēc notikušā Lielbritānija izraidīja 23 Krievijas diplomātus un iesaldēja kontaktus ar Maskavu augstākajā līmenī. Krievija, atbildot uz šādu rīcību, izraidīja vairākus Lielbritānijas diplomātus, slēdza konsulātu Sanktpēterburgā un paziņoja par Lielbritānijas padomes darbības pārtraukšanu.
Lielbritānija cenšas ietekmēt Krieviju ar citu valstu palīdzību, aicinot tās veikt pasākumus pret Maskavu. Pēc ES samita Briselē aptuveni 20 valstis informēja, ka tiek izskatīta iespējama Krievijas diplomātu izraidīšana vai savu diplomātu atsaukšana no KF sakarā ar incidentu Solsberijā.
Pie tam nav nekādu reālu pierādījumu, kas liecinātu par Krievijas vainu. Maskava uzskata Londonas apsūdzības par provokāciju. Krievijas prezidents atgādināja, ka ķīmisko ieroču Krievijas rīcībā nav – tie iznīcināti starptautisko novērotāju uzraudzībā.
Krievijas diplomātus izsūta:
- ASV: 48 diplomātiskās misijas darbiniekus un 12 ANO misijas darbiniekus.
- Francija: 4 diplomātus
- Polija: 4 diplomātus
- Ukraina: 13 diplomātus
- Igaunija: militāro atašeju
- Lietuva: 3 diplomātus, tostarp divus militāros atašejus
- ānija: 2 diplomātus
- Latvija: 1 diplomātu un "Aeroflot" darbinieku
- Itālija: 2 diplomātus
- Nīderlande: 2 diplomātus
- Vācija: 4 diplomātus
- Čehija: 3 diplomātus
- Kanāda: 4 vēstniecības un ģenerālā konsulāta darbiniekus
- Somija: vienu diplomātu
- Rumānija: vienu diplomātu
- Maķedonija: vienu diplomātu
- Horvātija: vienu diplomātu
- Zviedrija: vienu diplomātu
- Norvēģija: vienu diplomātu
- Albānija: 2 diplomātus
- Spānija: 2 diplomātus
- Ungārija: vienu diplomātu
- Lielbritānija: 23 diplomātus (pametuši valsti aizvadītajā nedēļā)
ES valstis, kas neizsūtīja Krievijas diplomātus:
- Slovākija
- Slovēnija
- Portugāle
- Malta
- Luksemburga
- Kipra
- Īrija
- Grieķija
- Bulgārija
- Beļģija
- Austrija
Rīga – viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas
(atjaunots 14:33 05.06.2020)
Pandēmijas laikā slimnīcas Latvijā nebija pārslogotas un nepieciešamības gadījumā varēs uzņemt ceļotājus ar veselības problēmām.RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Latvijas galvaspilsēta ir viena no drošākajām pilsētām Eiropā ceļojumiem pandēmijas laikā. Šo sarakstu publicējis portāls European Best Destinantions.
Saraksts sastādīts saskaņā ar pašreizējo epidemioloģisko situāciju un inficēto cilvēku skaitu valstīs, pieeju individuālās aizsardzības līdzekļiem un vietām slimnīcā uz cilvēku. Sarakstā iekļautas 20 valstis.
Līderu trijniekā minēta Tbilisi (Gruzija), Korfu (Grieķija) un Cavtata (Horvātija).
Rīga ieņēmusi sarakstā 19. vietu.
"50 reizes mazāk inficētu cilvēku nekā dažās Eiropas valstīs, Latvija ir viens no virzieniem, ko pandēmija skārusi vismazāk. Tās slimnīcās nekad nebija problēmu ar pārslodzi koronavīrusa dēļ," teikts aprakstā.
Reitingā iekļauta arī Lietuvas galvaspilsēta Viļņa.
Iepriekš portāls European Best Destinantions iekļāva Jūrmalu un Nidu Lietuvā starp drošajām Eiropas pludmalēm.
Neapšaubāmi, tā ir laba ziņa tūrisma nozarei Latvijā, kas cietusi no pandēmijas. Latvijas tūrisma firmām un viesnīcām ir ļoti svarīgi šogad piesaistīt ārvalstu tūristus, un drošas valsts reputācija šajā ziņā ir augstu vērtējama.
Advokāts: Latvijai nepatīk emigranti no Krievijas, bet amerikāņi nebrauc
(atjaunots 12:58 05.06.2020)
Politisku apsvērumu dēļ Latvija pieliek punktu programmai, kas ļāva saņemt termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām – valdībai nepatīk, ka valsti pārpludinājuši krievi ar uzturēšanās atļaujām.RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Krievijas valdība sagatavojusi likumprojektu, kas ļauj ārvalstu uzņēmējiem saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā apmaiņā pret investīcijām: nekustamā īpašuma iegāde, ieguldījumi valsts vērtspapīros vai Krievijas uzņēmumos, kā arī uzņēmuma nodibināšana.
Vienlaikus Latvijā premjerministrs Krišjānis Kariņš uzdevis ministrijām sagatavot ierosinājumus ar mērķi ierobežot analogu programmu, kas, pēc viņa vārdiem, vairs nav aktuāla un būtu jālikvidē.
Dažādās valstīs jau gadu desmitiem pastāv termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, Sputnik Latvija pastāstīja Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe.
"Tādas programmas parādīšanās Krievijā nav neparasta, inovācija slēpjas finansiālās dalības apmērā. tāds pasākums daudziem uzņēmējiem atvieglos uzturēšanas Krievijā – saņemot uzturēšanās atļauju, uzturēšanās laiks valstī nav ierobežots, cilvēks var veikt jebkādu darba vai komerciālu darbību," konstatēja Joffe.
Viņš atzīmēja, ka uzturēšanās atļauju programma ir lietderīga, pārbaudīta un izstrādāta, bet Latvija vēlas to pārtraukt politisku apsvērumu dēļ.
"Latvija ir maza valsts ar nedaudziem iedzīvotājiem, taču atsakās no programmas politisku motīvu dēļ. Valdība raizējas par to, ka programmas dēļ Latviju sākuši pārpludināt krievvalodīgie no Krievijas, nevis amerikāņi. Tāpēc Latvijas valdība paziņoja, ka neredz jēgu programmā, ja termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām pārsvarā lūdz Krievijas pilsoņi," uzsvēra advokāts.
Statistika rāda, ka laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam uzturēšanās atļauju par investīcijām Latvijā saņēmuši vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku. Ieguldījumi Latvijas ekonomikā minētās programmas ietvaros sastādījuši 1,5 miljardus eiro.
Tagi:
Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.
Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.
Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.
Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.
Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.
Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.
Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.
"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.
"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,
Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.
Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.
BelAES starts
Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.
Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.
Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.
Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".
Tagi: