Kurš vairāk, kurš tālāk: sociālie tīkli par Krievijas diplomātu izsūtīšanu
(atjaunots 16:12 28.03.2018)
Lēmums izsūtīt Krievijas diplomātus radījis virkni jautājumu gan politiķu, gan ekspertu, gan arī sociālo tīklu apmeklētāju vidū.RĪGA, 28. marts — Sputnik. Sociālo tīklu apmeklētāji aktīvi apspriež lēmumu izraidīt Krievijas diplomātus.
Iepriekš vēstīts, ka 23 valstis pieņēmušas lēmumu izsūtīt Krievijas diplomātus, solidarizējoties" ar Lielbritāniju "Skripaļa lietā".
Latvija nolēmusi izsūtīt Krievijas vēstniecības otro sekretāru un "Aeroflot" pārstāvniecības vadītāju.
Bijušais ekonomikas ministrs, pētnieciskā centra Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka tādas spriedzes eskalācijas tempā ASV un Krievijas starpā "abās pusēs drīz varētu beigties diplomāti ko izraidīt".
"Kā tad rīkoties? Varbūt "apmainīties" ar noteikto kodoltriecienu skaitu?" – vaicā Dombrovskis.
Ar šādu eskalācijas tempu starp ASV/ES un RU abās pusēs drīz varētu beigties diplomāti ko izraidīt.
— Vj.Dombrovskis (@VjDombrovskis) 26 марта 2018 г.
Ka tad rīkoties? Varbūt ‘apmainīties’ ar noteikto kodoltriecienu skaitu?
Ironiski atsaucās Saeimas deputāte no partijas "Saskaņa" Jūlija Stepaņenko.
"Spiegu izraidīšanas čempionāts: kurš vairāk?" – viņa vaicā.
Spiegu izraidīšanas čempionāts: kurš vairāk?
— Julija Stepanenko (@StepanenkoJulij) 26 марта 2018 г.
"Pagaidām līdere ASV. Laikam pat vairāk nekā UK. Trampam patīk visus pārspēt:)," – atbild Elza.
Pagaidām līdere ASV. Laikam pat vairāk nekā UK. Trampam patīk visus pārspēt:)
— elza 🌤️ (@elzalatv) 26 марта 2018 г.
Partijas "Progresīvie" valdes priekšsēdētājs Roberts Putins ir sajūsmā par ES solidaritāti ar Lielbritāniju, taču atzina, ka ES vienotības problēma nav pazudusi.
"Bet stress Krievijas ĀM tikt galā ar daudzajām valstīm vienlaikus, lai arī simbolisks, bet stress," – uzskata Putnis.
🇪🇺Tomēr skaista tā mūsu kopīgā Eiropa: 14 ES valstis izraida Krievijas diplomātus, solidarizējoties ar Lielbritāniju. Drusku gan pusglāze tukša / pilna dilemma par ES vienotību. Bet stress Krievijas ĀM tikt galā ar daudzajām valstīm vienlaikus, lai arī simbolisks, bet stress.
— Roberts Putnis (@roberts_putnis) 26 марта 2018 г.
Lietotājs Kaspars nav sapratis, ko īsti izraida.
"Tak bija rakstīts ka spiegus… tagad tikai diplomātus. Vai tas nozīmē, ka spiegi paliks?" – viņš vaicā.
Tak bija rakstīts ka spiegus… tagad tikaimdiplomātus. Vai tas nozīmē, ka spiegi paliks? https://t.co/FSXEoxaO4d
— Kaspars 🇱🇻 (@Kaspars712) 26 марта 2018 г.
Daudzi, tostarp arī Guntis Zarins pievērš uzmanību tam, ka spiegus izraida tikai pēc skaļiem starptautiskajiem skandāliem.
"Bet citādi — "spiego, mīļais, uz nebēdu. Mēs tāpat zinām, ka esi spiegs…" (ja nezinātu, tad jau nebūtu, ko izraidīt, vai ne?)," – viņš uzsvēra.
Interesanti, ka spiegus izraida tikai tad, ja sanāk starptautiski skandāli. Bet citādi — "spiego, mīļais, uz nebēdu. Mēs tāpat zinām, ka esi spiegs…" (ja nezinātu, tad jau nebūtu, ko izraidīt, vai ne?)
— Guntis Zarins (@Guntis_Zarins) 23 марта 2018 г.
Iepriekš vēstīts, ka 4. martā Lielbritānijā, Solsberijas pilsētā bez samaņas tika atrasts Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta bijušais darbinieks Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija.
©
REUTERS / Reinhard Krause
Lielbritānija apgalvo, ka par viņu saindēšanu ar vielu A234 vainojama Krievija. Pēc notikušā Lielbritānija izraidīja 23 Krievijas diplomātus un iesaldēja kontaktus ar Maskavu augstākajā līmenī. Krievija, atbildot uz šādu rīcību, izraidīja vairākus Lielbritānijas diplomātus, slēdza konsulātu Sanktpēterburgā un paziņoja par Lielbritānijas padomes darbības pārtraukšanu.
Lielbritānija cenšas ietekmēt Krieviju ar citu valstu palīdzību, aicinot tās veikt pasākumus pret Maskavu. Pēc ES samita Briselē aptuveni 20 valstis informēja, ka tiek izskatīta iespējama Krievijas diplomātu izraidīšana vai savu diplomātu atsaukšana no KF sakarā ar incidentu Solsberijā.
Pie tam nav nekādu reālu pierādījumu, kas liecinātu par Krievijas vainu. Maskava uzskata Londonas apsūdzības par provokāciju. Krievijas prezidents atgādināja, ka ķīmisko ieroču Krievijas rīcībā nav – tie iznīcināti starptautisko novērotāju uzraudzībā.
Krievijas diplomātus izsūta:
- ASV: 48 diplomātiskās misijas darbiniekus un 12 ANO misijas darbiniekus.
- Francija: 4 diplomātus
- Polija: 4 diplomātus
- Ukraina: 13 diplomātus
- Igaunija: militāro atašeju
- Lietuva: 3 diplomātus, tostarp divus militāros atašejus
- ānija: 2 diplomātus
- Latvija: 1 diplomātu un "Aeroflot" darbinieku
- Itālija: 2 diplomātus
- Nīderlande: 2 diplomātus
- Vācija: 4 diplomātus
- Čehija: 3 diplomātus
- Kanāda: 4 vēstniecības un ģenerālā konsulāta darbiniekus
- Somija: vienu diplomātu
- Rumānija: vienu diplomātu
- Maķedonija: vienu diplomātu
- Horvātija: vienu diplomātu
- Zviedrija: vienu diplomātu
- Norvēģija: vienu diplomātu
- Albānija: 2 diplomātus
- Spānija: 2 diplomātus
- Ungārija: vienu diplomātu
- Lielbritānija: 23 diplomātus (pametuši valsti aizvadītajā nedēļā)
ES valstis, kas neizsūtīja Krievijas diplomātus:
- Slovākija
- Slovēnija
- Portugāle
- Malta
- Luksemburga
- Kipra
- Īrija
- Grieķija
- Bulgārija
- Beļģija
- Austrija
Zemākā dzimstība 100 gadu laikā: demogrāfija Latvijā krītas neredzētā ātrumā
(atjaunots 16:13 21.01.2021)
2020. gada beigās Latvija ir pārspējusi pati savu simts gadus veco antirekordu: decembrī valstī dzimuši tikai 1273 bērni. Gada laikā aizgājēju skaits apsteidzis jaundzimušo skaitu vairāk nekā par 11 tūkstošiem.RĪGA, 21. janvāris — Sputnik. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2020. gada decembris izcēlies ar zemāko dzimstību pēdējo 100 gadu laikā, ziņots CSP vietnē.
Kopā aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo – par 1,3 tūkstošiem, jeb 6,9% mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši).
Dzimušo skaits decembrī mazākais pēdējā simtgadē.
— Latvijas statistika (@CSP_Latvija) January 20, 2021
2020. gadā Latvijā reģistrēti 17,5 tūkstoši jaundzimušo, un tas ir par 1,3 tūkstošiem jeb 6,9 % mazāk nekā 2019. gadā (18,8 tūkstoši). https://t.co/Xt8cHRkfbo pic.twitter.com/xiOwcz6CA0
Pie tam, CSP atzīmēja, kopš 2020. gada jūlija jaundzimušo skaits ar katru mēnesi kritās. Pērnā gada otrajā pusē jaundzimušo skaits bija par 11,4% mazāks nekā 2019. gada jūlijā-decembrī. 2020. gada decembrī civilā stāvokļa reģistrācijas iestādes fiksēti 1273 jaundzimušie – par 17,2% mazāk nekā 2019. gada decembri. Tas ir mazākais jaundzimušo skaits decembrī pēdējā gadsimta laikā.
Pie tam CSP atskaitījās arī par to, ka 2020. gadā mirušo skaits par 11,2 tūkstošiem pārsniedzis jaundzimušo skaitu. 2020. gada decembrī jaundzimušo bija par 1905 mazāk nekā mirušo.
Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits sastādīja 1,894 milj. cilvēku.
Sarežģīts krustojums, retākā mašīna un roku veiklība: krāpnieki Rīgas ielās
(atjaunots 17:07 20.01.2021)
Ik gadu Latvijas apdrošināšanas kompānijām Latvijā izkrāp desmitiem tūkstošu eiro par tīšām izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiemRĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Rīgā ir daži krustojumi, ko krāpnieki izmanto, lai sarīkotu tīšu CSN un pēc tam piepelnītos, izkrāpjot naudu no apdrošināšanas kompānijām, informē Latvijas Televīzija.
Viena no tādām vietām atrodas Brīvības pieminekļa pakājē. Ik gadu, izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem.
"Tie, kuri brauc no Brīvības ielas, var veikt šeit tikai pagriezienu pa kreisi: no kreisās malējās un vidējās joslas principā var tēmēt jebkurā no trim joslām, kas ir uz Raiņa bulvāra. Šī situācija parasti izraisa konfliktu par vidējās joslas ieņemšanu," satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.
Autovadītāji, kas brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu, veicot pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži ieņem vidējo joslu, arī visi autovadītāji, kas brauc pa kreiso joslu un vēlas doties uz stacijas pusi, tāpat ieņem vidējo joslu, un sākas problēmas.
"Krustojuma vidū, kad sākas manevri, sāk strādāt labās rokas princips, un principā, tas, kurš nāk no vidējās joslas, tam ir priekšroka – viņš var ieņemt jebkuru joslu, it kā gar degunu nobraucot tam, kurš atrodas kreisajā malējā joslā uz Brīvības ielas. Tā ir viena no vietām, kas ir ļoti piemērota krāpšanas gadījumu īstenošanai," stāsta Irbītis.
Rīgā ir autovadītāji, kuri dodas ielās "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem. Uzņēmumi katru gadu saskaras ar desmitiem šādu gadījumu, tomēr pierādīt, ka tā bija krāpniecība ir sarežģīti. No likuma viedokļa pret krāpniekiem nav jābrauc.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja Jāņa Abāšina vārdiem, līdzīgas vietas, ko izmanto krāpnieki, izmanto krāpnieki, ir Deglava un Stirnu ielas pagrieziens un Mūkusalas aplis.
"Parasti šīs krāpšanas notiek ar retākām mašīnām, sauksim tā – mašīnām, kādu uz mūsu ielām ir ļoti maz. Lai šādas mašīnas saremontētu, ir ļoti ilgi jāgaida rezerves daļas vai šo rezerves daļu nav, un tad apdrošinātājs ir sagatavojis tāmi – tāme ir gatava, un ir jāgaida mēnesis vai divi šīs rezerves daļas. Un klients saka – maksājiet man naudā! Tad apdrošinātājs izmaksā naudā, un tad šo automašīnu salabo nevis solīdi servisā, bet auto saremontē kaut kur garāžā pilnīgi pa lēto," paskaidroja Abāšins.
Pēc viņa vārdiem, izķert tādus krāpniekus var, kad tiek piefiksēts, ka tie ar apskaužamu regularitāti nonāk līdzīgā satiksmes negadījumā.
"Zinot to, ka tagad ļoti daudziem mašīnās ir kameras, zinot to, ka daudziem telefoni filmē mašīnās, un zinot to, ka šis cilvēks reizi trīs mēnešos parādās kā cietušais apdrošinātāju datu bāzēs, tad paiet laiciņš un šādus cilvēkus izķer," viņš teica.
Neskatoties uz to, ka Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra krustojums jau sen sevi ir pierādījis kā pateicīgu vietu krāpniecībai, nekādi satiksmes uzlabojumi joprojām nebija veikti.
Ko nu iesākt? Igauņu armiju pārvarējis ģenerālis Sals
(atjaunots 16:36 21.01.2021)
Igaunijā noticis tas, par ko visi tur nopietni bažījās. Republikas bruņotos spēkus neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks.Šoziem igauņu karavīri beidzot visu ir sapratuši par valsts nacionālā karoga krāsām. Viņu karogs apzimē baltu sniegu apakšā, aukstas zilas debesis augšā un vienu treknu melnu joslu pa vidu. Pēc visiem tiem manevriem svaigā gaisā acīs tumst un zobi klab, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.
Tapas poligonā ar vareno igauņu armiju gadījusies varena nelaime. Noticis tas, no kā visi baidījās. Armiju neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks. Tātad tomēr iebrucis. Un ne jau kaut kur pamalē, - viņu pašu mācībās. Tur, kur igauņi paši, nu, vai pēc vecāko brāļu scenārija lemj, ko un kā viņiem uzvarēt. Uzvar gan vienmēr vienus un tos pašus krievus.
Bet te... varbūt pandēmija iejaucās, varbūt puiši neiespringa pēc svētkiem, tomēr viņi pavisam piemirsuši, ka ģenerālis Sals dien Krievijas armijā. Jāpiebilst gan, ka pie viņiem bija -12. No krievu viedokļa tas drīzāk bija kapteinis Vēsums. Tik un tā igauņu karavīri dabūja cepures, bet izrādījās, ka tās nemaz nesilda pat tādā laikā. Bet citu viņiem nav. Tikai vieglas galvassegas ar sintētisko kažoku. Kepkas.
Tikai puteņos kļūst skaidrs, ka jēgas no tām pamaz. Ātri uzsūc valgmi, pārklājas ar ledu. Piedevām vēl tik tikko turas uz galvas – krīt nost ne tikai aktīvu kustību dēļ – to pat vējš nopūš. Nav jau gluži tā, ka igauņi būtu tādi siltumnīcas dīgsti, tomēr sals it nemaz nevairo cīņasspēju, ja ekipējums, tā sakot, neiet krastā. Varēja tak paši tos manevrus "nosačkot". Būtu vismaz pagaidījuši. Citādi tak skudriņas skrien. Nē, nekā nebija. Lūdzu, te jums būs apstākļi, tur – klajas debesis. Nē, sals veselībai par labu nenāk, tie ir tīrie meli. Krievu propaganda.
Igauņi teju vai nepameta kvazicīņas lauku. Jā, karsti gan ir igauņu puiši, bet ar nosalušām ausīm neko daudz nesakarosi. Labi, ka komandieri apžēlojās un atļāva puišiem uzvilkt kapuces, lai arī noteikumi to neparedz. Vismaz sasildījas, ja ne uzvarēja.
Pavisam cita lieta ir ausaines: siltas, uzticamas, ar dabisku kažokādu – tagad atceras tie, kam gadījies ostīt pulveri vēl padomju laikos. Paklusām gan, jo te par tādām atmiņām var pa taisno no Tapas uz etapu aiziet. It īpaši, ja ar tādām pašām skumjām atcerēsies kokardi, kas to ausaini rotāja.
Bet Igaunijā pat bez īsta sala pagadās īsti atsaldētie. Tie, kas ar Krieviju karo, paši savos kabinetos sēdēdami. Bet karavīri jau nav pie vainas. Viņiem dota pavēle. Protams, viņi gatavi pildīt jebkuru pavēli, pat nosaldēt ausis, lai vecmāmiņai iespītētu. Vecmāmiņai – ne jau ļaunākajam ienaidniekam. Ja nu kļūs kurli pašā nepiemērotākajā brīdī un nesadzirdēs ienaidnieka doto, iespējams, labāko padomu viņu dzīvītē – padodieties vai tiksiet iznīcināti.