Ceļu soma. Foto no arhīva

Prombraukušie latvieši ir pārsteigti par izdevumiem viņu mājās saukšanai

70
(atjaunots 15:16 28.03.2018)
Programmai, kuras mērķis ir palīdzēt darba migrantiem atgriezties mājās, šogad atvēlēts gandrīz pusmiljons eiro.

RĪGA, 28. marts — Sputnik. No Latvijas emigrējušie pilsoņi, kurus valdība nu cenšas aicināt mājās ar pusmiljonu vērtu programmu, to nosaukuši par naudas izšķiešanu un muļķību. Tamlīdzīgas domas pauž arī vairāku pašvaldību vadītāji, stāsta ru.focus, atsaucoties uz LNT.

Bagāžas iekraušana lidmašīnā
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

Latvijā darbu sācis pilotprojekts ar mērķi palīdzēt atgriezties dzimtenē darba migrantiem. Šiem mērķiem atvēlēti 425 tūkstoši eiro. Programmas ietvaros šī gada februārī katrā Latvija reģionā darbu sākuši koordinatori. Viņu uzdevums ir veidot sakarus ar ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem, lai noskaidrotu viņu vajadzības un problēmas, kas neļauj atgriezties dzimtenē, un sniegtu viņiem atbalstu. Projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM).

Paši emigranti valdības rīcību uzskata par izsmieklu – viņi prot lietot internetu un vajadzīgo informāciju var sameklēt paši. Bet naudas tērēšana tik bezjēdzīgiem projektiem atņem iespēju saņemt finansiālo atbalstu tiem, kam tā patiešām vajadzīga Latvijā.

"Tāds šoks! Kaut kādas mistiskas summas, kas ir ap pusmiljonu. Man vienkārši trūkst vārdu, cik bezkaunīgi jau Latvijā tiek zagta nauda. Tas ir vienkārši prātam neaptverami! Neviens par to šobrīd neatbildēs. Vienkārši atkal uzrakstīs – neizdevās plāns. Naudiņa būs izsaimniekota, un tas arī viss," – uzskata Lija Baha, kura no Latvijas pārcēlusies uz Mančestru.

Līdzīgu viedokli izteica arī Regbijas pilsētas iedzīvotājs Guntars Celmiņš.

"Vai tas būtu godīgi pret tiem Latvijas pilsoņiem, kas ir Latvijā un kāpēc viņos nevar ieguldīt? Mani personīgi tas neuzrunātu, jo tad, kad es biju Latvijā, tad valstij nebija īpašas intereses mani noturēt kā personību Latvijā."

"Ir Latvijā daudz cilvēku, kuri nespēj veikt maksājumus un pašiem nepieciešama palīdzība, šāda veida darbības ir patiesībā klaji amorālas. Ja pieņemam, ka šī akcija ir kādai partijai priekšvēlēšanu kampaņas elements, tad es droši varu pateikt, kas šis manipulācijas efekts uz ārzemju latviešiem ir praktiski nekāds," – uzskata emigrants Mančestrā Artūrs Kaufmanis.

Programmu neatbalsta arī vairāki vietējie politiķi.

"Mēs teicām, nevajag strādāt uz tiem, kas ir aizbraukuši. Mēs teicām, ka vajag strādāt uz tiem, kas ir šeit, lai neaizbrauktu," — uzskata Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats.

Latvija saskārusies ar iedzīvotāju masveida aizplūdi pēdējos gados – pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgie pilsoņi aizvien biežāk brauc darba meklējumos uz citām valstīm. Latvijas valdība meklē iespējas stimulēt pilsoņu vēlmi atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādā īpašu likumu latviešu diasporas atbalstam ārzemēs, kurš palīdzēs atrisināt arī reemigrācijas jautājumus.

Pie tam, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, emigrantu plūsma no Latvijas nesarūk. CSP apkopojusi datus par emigrantiem no 2014. līdz 2016. gadam. Vidēji Latvija ik dienas zaudē 55 cilvēkus: 25 vīriešus, 22 sievietes un 8 bērnus. Lielākā emigrantu grupa atrodama 25-29 gadu vecuma kategorijā (2014. gadā viņu daļa kopējā aizbraucēju plūsmā sastādīja 18,2%, 2015. gadā — 18%, 2016. gadā — 17%).

Pēc CSP rīcībā esošās informācijas Latvijas iedzīvotāji pārsvarā emigrē uz Lielbritāniju, Īriju, Vāciju un Norvēģiju. Emigrācija uz ASV trīs gadu laikā ir pieaugusi par 5 procentpunktiem.

70
Pēc temata
Iesalnieks: Latvijai vajadzīgi intelektuāļi, zivis bundžās varam sabāzt paši
Ekonomikas ministrs: aģenti palīdzēs ar atgriešanos aizbraukušajiem no Latvijas
Jums ir sliktas latviešu valodas zināšanas, brauciet atpakaļ: Latvijā atpakaļbraucējus negaida
Dombrovskis: latvieši no Lielbritānijas nebrauks uz stagnācijas purvu