Ceļu soma. Foto no arhīva

Prombraukušie latvieši ir pārsteigti par izdevumiem viņu mājās saukšanai

121
(atjaunots 15:16 28.03.2018)
Programmai, kuras mērķis ir palīdzēt darba migrantiem atgriezties mājās, šogad atvēlēts gandrīz pusmiljons eiro.

RĪGA, 28. marts — Sputnik. No Latvijas emigrējušie pilsoņi, kurus valdība nu cenšas aicināt mājās ar pusmiljonu vērtu programmu, to nosaukuši par naudas izšķiešanu un muļķību. Tamlīdzīgas domas pauž arī vairāku pašvaldību vadītāji, stāsta ru.focus, atsaucoties uz LNT.

Bagāžas iekraušana lidmašīnā
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

Latvijā darbu sācis pilotprojekts ar mērķi palīdzēt atgriezties dzimtenē darba migrantiem. Šiem mērķiem atvēlēti 425 tūkstoši eiro. Programmas ietvaros šī gada februārī katrā Latvija reģionā darbu sākuši koordinatori. Viņu uzdevums ir veidot sakarus ar ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem, lai noskaidrotu viņu vajadzības un problēmas, kas neļauj atgriezties dzimtenē, un sniegtu viņiem atbalstu. Projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM).

Paši emigranti valdības rīcību uzskata par izsmieklu – viņi prot lietot internetu un vajadzīgo informāciju var sameklēt paši. Bet naudas tērēšana tik bezjēdzīgiem projektiem atņem iespēju saņemt finansiālo atbalstu tiem, kam tā patiešām vajadzīga Latvijā.

"Tāds šoks! Kaut kādas mistiskas summas, kas ir ap pusmiljonu. Man vienkārši trūkst vārdu, cik bezkaunīgi jau Latvijā tiek zagta nauda. Tas ir vienkārši prātam neaptverami! Neviens par to šobrīd neatbildēs. Vienkārši atkal uzrakstīs – neizdevās plāns. Naudiņa būs izsaimniekota, un tas arī viss," – uzskata Lija Baha, kura no Latvijas pārcēlusies uz Mančestru.

Līdzīgu viedokli izteica arī Regbijas pilsētas iedzīvotājs Guntars Celmiņš.

"Vai tas būtu godīgi pret tiem Latvijas pilsoņiem, kas ir Latvijā un kāpēc viņos nevar ieguldīt? Mani personīgi tas neuzrunātu, jo tad, kad es biju Latvijā, tad valstij nebija īpašas intereses mani noturēt kā personību Latvijā."

"Ir Latvijā daudz cilvēku, kuri nespēj veikt maksājumus un pašiem nepieciešama palīdzība, šāda veida darbības ir patiesībā klaji amorālas. Ja pieņemam, ka šī akcija ir kādai partijai priekšvēlēšanu kampaņas elements, tad es droši varu pateikt, kas šis manipulācijas efekts uz ārzemju latviešiem ir praktiski nekāds," – uzskata emigrants Mančestrā Artūrs Kaufmanis.

Programmu neatbalsta arī vairāki vietējie politiķi.

"Mēs teicām, nevajag strādāt uz tiem, kas ir aizbraukuši. Mēs teicām, ka vajag strādāt uz tiem, kas ir šeit, lai neaizbrauktu," — uzskata Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats.

Latvija saskārusies ar iedzīvotāju masveida aizplūdi pēdējos gados – pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgie pilsoņi aizvien biežāk brauc darba meklējumos uz citām valstīm. Latvijas valdība meklē iespējas stimulēt pilsoņu vēlmi atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādā īpašu likumu latviešu diasporas atbalstam ārzemēs, kurš palīdzēs atrisināt arī reemigrācijas jautājumus.

Pie tam, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, emigrantu plūsma no Latvijas nesarūk. CSP apkopojusi datus par emigrantiem no 2014. līdz 2016. gadam. Vidēji Latvija ik dienas zaudē 55 cilvēkus: 25 vīriešus, 22 sievietes un 8 bērnus. Lielākā emigrantu grupa atrodama 25-29 gadu vecuma kategorijā (2014. gadā viņu daļa kopējā aizbraucēju plūsmā sastādīja 18,2%, 2015. gadā — 18%, 2016. gadā — 17%).

Pēc CSP rīcībā esošās informācijas Latvijas iedzīvotāji pārsvarā emigrē uz Lielbritāniju, Īriju, Vāciju un Norvēģiju. Emigrācija uz ASV trīs gadu laikā ir pieaugusi par 5 procentpunktiem.

121
Pēc temata
Iesalnieks: Latvijai vajadzīgi intelektuāļi, zivis bundžās varam sabāzt paši
Ekonomikas ministrs: aģenti palīdzēs ar atgriešanos aizbraukušajiem no Latvijas
Jums ir sliktas latviešu valodas zināšanas, brauciet atpakaļ: Latvijā atpakaļbraucējus negaida
Dombrovskis: latvieši no Lielbritānijas nebrauks uz stagnācijas purvu
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

15
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

15
Tagi:
Latvija, NATO
Sniegs Rīgā, foto no arhīva

Namīpašniekus Rīgā sodīs par sniegu uz jumtiem

14
(atjaunots 11:50 18.01.2021)
Rīgas dome vērsusies pie namu īpašniekiem un pārvaldniekiem ar lūgumu rūpīgi sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim sniegputeņu laikā. Maksimālais sods par prasību pārkāpumu – 1400 eiro.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Sakarā ar bagātīgajiem sniegputeņiem un mainīgajiem laikapstākļiem Rīgas dome lūdz namu īpašniekus un pārvaldniekus sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim atbilstoši normatīvo aktu prasībām, raksta Bb.lv.

Rīgas dome atgādināja, ka teritoriju uzkopšanas un ēku uzturēšanas noteikumi paredz arī sniega un ledus novākšanu no gājēju ietvēm un koplietošanas celiņiem pagalmos. Sniegs jānotīra ik dienas rīta pusē, lai nepakļautu gājējus riskam.

Vienlaikus namu īpašnieki un pārvaldnieki atbild par balkonu, lodžiju un jumtu stāvokli. Sods par minēto objektu neatbilstošu uzturēšanu var sasniegt 1400 eiro juridiskām personām un 350 eiro – fiziskām personām.

Pagalmu un ēku stāvokli pārbauda Rīgas domes administratīvā inspekcija. No 2020. gada decembra tā ierosinājusi jau 31 administratīvā pārkāpuma lietu par pagalmu un ēku neatbilstošu stāvokli ziemas periodā.

Tāpat Rīgas dome atgādināja, ka jumtu tīrīšana jāuzdod profesionāļiem – jumtu tīrīšana saviem spēkiem vai piesaistot privātpersonas nav pieļaujama. Uz jumta var atrasties tikai profesionālis, nodrošināts ar visām nepieciešamajām iekārtām darbu veikšanai augstumā.

14
Tagi:
sniegs, Rīgas dome
Pēc temata
Jaungada dāvana no austrumiem: Latvijai tuvojas sniegputenis