Kasiere lielveikalā. Foto no arhīva

Te ir Latvija, mācies valodu, ēzeli: brits apmeklējis veikalu Latvijā

177
(atjaunots 14:57 27.03.2018)
Britu pircējam, kurš latviešu valodu nepārvalda, rupji ieteikuši mācīties valodu.

RĪGA, 27. marts — Sputnik. Pircējs no Lielbritānijas veikalu tīklā Maxima saņēmis rupju aizrādījumu par latviešu valodas zināšanu trūkumu. Sašutušais pircējs pameta veikalu pēc skaļa strīda ar veikala personālu. Citi pircēji uzņēma incidentu video, kas nokļuva tīklā, vēsta Mixnews.

Videoierakstā brits strīdas ar veikala personālu – darbinieki apgalvo, ka viņam esot jārunā latviski. Iespējams, domstarpības radīja Maxima specializētās kases, kurās tiek apkalpoti tikai daži klienti, piemēram, pircēji ar maziem bērniem.

"Te ir Latvija! Runā latviski! Lasīt proti! Iemācies! Ēzelis tāds!" – tūristam paziņoja veikala darbiniece.

Sašutušais brits steigšus pameta veikalu.

Ar latviešu valodas prasmju trūkumu vai nevēlēšanos runāt latviski saistītas konfliktsituācijas rodas regulāri un tiek plaši apspriestas.

Uzbrukumiem nereti pakļauti veikalu kasieri, kuri sāk sarunu ar pircēju krievu valodā. Piemēram, pērnuruden plašu rezonansi radīja pircējas un kasieres strīds Maxima veikalā. Saruna sākās ar to, ka pārdevēja nosauca pirkuma summu krieviski, bet pircēja Ieva Brante pieprasīja apkalpot viņu valsts valodā. Rezultātā izcēlās strīds ar draudiem izsaukt nezināmu "specbrigādi" no vienas puses un pašvaldības policiju – no otras. Noskaidrojās, ka kasiere ir latviete un valodu prot, vienkārši pie pircējas vērsusies krieviski, jo viņai šķitis, ka pircēja ir krieviete.

Diskusijas par to, cik nepieciešamas valodas zināšanas darbiniekiem, Latvijā rit jau ilgu laiku. Nesen Nacionālā apvienība izstrādāja vairākus grozījumus Darba likumā.

Deputāti vēlas aizliegt darba devējam pieprasīt svešvalodu zināšanas, ja tās lietošana nav iekļauta viņa pienākumos. Ja runa ir par valsts vai pašvaldības iestādi, darba devējs nevarēs pieprasīt no darbinieka svešvalodu zināšanas, kas nav iekļauta ES oficiālo valodu sarakstā.

NA politiķi iesaka piešķirt darbiniekam tiesības sarunāties tikai valsts valodā gan ar Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, gan arī ārvalstniekiem, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju Latvijā.

Valodas likuma ievērošanu Latvijā kontrolē Valsts valodas centrs. Tā uzmanības lokā ir politiķi, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu vai vāji pārvalda latviešu valodu, uzņēmēji, kuri izmanto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kuri izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki ar klientiem nerunā latviski, viesizrādes un pat skolu izlaiduma pasākumi.

Šī gada janvārī VVC pat laida klajā lietotni "Valodas draugs". Jebkurš lietotājs tagad var nosūtīt informāciju par valodas normu pārkāpumiem vai uzslavēt par latviešu valodas lietošanu.

177
Pēc temata
"Korovka" īstam latvietim: uzņēmējs "troļļo" VVC
Ērģelniece: skatītāji sūdzas VVC, kad koncertā skan vārdi krievu valodā
Kafejnīcas īpašnieks spiests atlaist sevi no darba pēc VVC inspekcijas
Latvijas Avīze: ārstu piespieda iesniegt atlūgumu sarunāšanās valsts valodā dēļ
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

1
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

1
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

7
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

7
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro