Krievijas Ārlietu ministrija

Maskava apsūdzējusi oficiālo Rīgu iedzīvotāju piespiedu asimilācijā

74
(atjaunots 08:49 25.03.2018)
Krievijas ĀM oficiālā paziņojumā brīdinājusi, ka Latvijai derētu apzināties, kādus nedraudzīgus soļus tā sper, apspiežot krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības.

RĪGA, 25. marts — Sputnik. Krievijas Ārlietu ministrija reaģējusi uz Latvijas Saeimas likuma "Par izglītību" grozījumu pieņemšanu, kuri paredz krievu skolu likvidāciju.

Krievijas ĀM mājas lapā publicētajā paziņojumā, izglītības reforma Latvijā tiek raksturota kā "aizskarošs solis", kurš tika sperts par spīti masveida protestiem un pat krievu sabiedrības vēršanās pie Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa, kā arī pie dažādām vadošajām pasaules tiesībsargājošajām iestādēm.

"Latvija Krievu skolu asociācijas piedāvājumus sakarā ar izmaiņu ieviešanu minētā likuma grozījumos nerod esošo varas iestāžu atbalstu, bet gan gluži vienkārši tiek ignorēti," tiek uzsvērts paziņojumā.

Latvijas varas iestāžu saukļi par to, ka reforma nāks par labu valstij un tautām, kuras to apdzīvo, Krievijas ĀM nosauca par "liekulīgiem", atzīmējot, ka patiesībā Latvijas parlamenta rīcībai nav nekā kopīga ar šajā teritorijā dzīvojošo cilvēku interesēm.

"Šādi aizskaroši soļi, kurus veic ar liekulīgiem saukļiem, ir turpinājums pēdējo 25 gadu īstenotajai diskriminācijas politikai, kuras mērķis ir krievvalodīgo iedzīvotāju piespiedu asimilācija," teikts paziņojumā.

Tajā tāpat tiek norādīts, ka vairāk nekā trešdaļas iedzīvotāju likumīgās intereses, kā arī starptautisko likumu normas Latvijā tiek pārkāpti zem "integrācijas" un "valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas" iegansta aizsega.

"Latvijas Saeimas nacionālistiskā vairākuma pieņemtie grozījumi ir pretrunā ar šīs valsts vadības deklarācijām par uzticību augstajiem demokrātijas standartiem un vērtībām, kā arī ar veselu virkni starptautisko tiesību aktu," pauž sašutumu Krievijas ĀM.

Iestāde tāpat saka, ka Krievija cer uz objektīvu situācijas izvērtēšanu starptautiskās profila struktūrās un lūdz oficiālo Rīgu aizdomāties par to, ka tā nes atbildību par spriedzes eskalāciju starp Latviju un Krieviju.

"Oficiālajai Rīgai ir jāapzinās, ka ar saviem nedraudzīgajiem soļiem turpina sarežģīt abpusējās attiecības, un visa atbildība par to pilnībā gulstas uz Latviju," noslēdza Krievijas ĀM.

Iepriekš tika ziņots, ka Latvijas Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja reformu, kura paredz krievu skolu likvidēšanu. Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti, pret — 16. grozījumi stāsies spēkā pēc prezidenta Vējoņa apstiprināšanas.

Grozījumu apspriešanas gaitā "Vienotības" frakcijas līderis Hosams Abu Meri nosauca skolu reformas pieņemšanas dienu par svinīgu, jo, pēc viņa sacītā, Latvijai izdevies likt galu okupācijas sekām.

74
Pēc temata
Šadurskis: ja paklausīties arodbiedrību teikto, skolotāji neprot neko
Lavrovs: tiesības uz krievu valodu Latvijas skolās jāatspēko ECT
Šadurskis nosauca latgaļu valodu par "reliktu"
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Latvijā atklāta Covid-19 vakcīnu radīto blakņu statistika

8
(atjaunots 14:53 23.01.2021)
Zāļu valsts aģentūra pastāstīja, ka laikā no 28. decembra, kad Latvijā sākās vakcinācija Covid-19 profilaksei, saņemti 60 paziņojumi par blakusparādībām.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Līdz 20. janvārim Latvijā reģistrēti 14 blakusparādību gadījumi pēc Pfizer/BioNTech vakcīnas otrās devas, informēja Zāļu valsts aģentūra. Šajā laikā preparāta otru devu saņēmuši 2126 cilvēki, tātad par blaknēm informējis nepilns 1% vakcinēto, vēsta tvnet.lv.

Starp blaknēm pēc vakcīnas otrās devas atzīmētas sāpes un pietūkums vakcīnas vietā, nogurums, drudzis un sāpes muskuļos. Aģentūra atzīmēja, ka blakusparādības iespējamas biežāk nekā pēc pirmās devas – tas saistīts ar imūnsistēmas atbildes mehānisma īpatnībām.

Vienlaikus speciālisti uzsvēra: minētā reakcija neliecina, ka cilvēkam sācies Covid-19, jo vakcīnas nav "dzīvas".

Kopumā līdz 20. janvārim vakcinēti 16 278 cilvēki. Kopējais vakcīnu skaits sasniedzis 18 404, ieskaitot vakcināciju ar pirmo un otro devu.

Šajā periodā aģentūra saņēmusi 60 ziņas par reakciju pret vakcīnu Covid-19 profilaksei, tostarp piecas ziņas par Moderna vakcīnas radītajām blaknēm (to sāka izmantot no 13. janvāra) un 55 ziņas - par Pfizer/BioNTech vakcīnu (to sāka izmantot 28. decembrī).

Pārsvarā ziņots par zināmām un mērenām blaknēm, kas parasti pazūd vienas vai divu dienu laikā.

Visbiežāk sastopama tāda reakcija kā sāpes vakcīnas vietā, apsārtums, pietūkums, sāpīgi limfmezgli, nogurums, drudzis, galvassāpes, nelabums, sāpes locītavās un muskuļos, kā arī jutīga āda un kakla kairinājums.

Iepriekš ziņots, ka vairākos gadījumos radusies nepieciešamība atlikt vakcīnas otro devu, jo cilvēki inficējušies ar koronavīrusu starp vakcīnas pirmo un otro devu.

8
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, Latvija, vakcinācija
Pēc temata
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem
Šodien Covid-19 tests pozitīvs, rīt negatīvs: eksperte skaidro, kā tas ir iespējams
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
Medicīnas masa slimnīcā, foto no arhīva

Cipule: slimnīcās nokļūst visi, kam vajadzīga hospitalizācija

6
(atjaunots 22:23 22.01.2021)
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir spiests rūpīgi novērtēt Covid-19 pacientu hospitalizācijas nepieciešamību, ņemot vērā vietu trūkumu slimnīcās.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Par to, kā Covid-19 inficēto skaita pieaugums ietekmējis hospitalizācijas iespējas, Latvijas televīzijas ēterā pastāstīja Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.

Pēdējo dienu laikā valstī krītas hospitalizācijas gadījumus skaits, tomēr daudziem cilvēkiem ik dienas vēl joprojām vajadzīga aprūpe stacionārā, liels ir arī gultasvietu aizpildījums – 80% un vairāk. Slimnīcās nokļūst aptuveni simt pacienti dienā.

Atsevišķos rajonos saslimušo skaits slimnīcās sarūk, tāpat kā samazinās arī saslimstība darbinieku vidū, bet citviet pacientu skaits pieaug, pastāstīja Cipule.

Satraucoša tendence ir daudzu pacientu ārstēšanās ilgums, proti, pacienti ilgstoši atrodas intensīvās terapijas nodaļās, līdz ar to tur noslodze ir ļoti augsta. Piemēram, slimnīcu gultu noslodze Stradiņa slimnīcā ir 120%. Cipule skaidroja, ka šajā slimnīcā atsevišķās nodaļās izvērsts gultu skaits pacientiem, kas inficēti Covid-19.

Vienlaikus NMPD vadītāja apliecināja, ka aizvien visi slimnieki, kuriem nepieciešams ārstēties slimnīcās, tajās nokļūst.

"Jautājums ir par to, kādā veidā mēs to procesu noorganizējam un cik drošs tas īstenībā ir pacientiem. (..) Atsevišķās situācijās, dodoties izsaukumos un vērtējot parametrus pacientam, varam izvērtēt, ka viņš vēl nav jāhospitalizē," pastāstīja Cipule.

Turklāt pacienti ne vienmēr ir ar mieru doties uz slimnīcu valsts otrā malā.

"Ir pacienti, kas ir jau ar nopietniem plaušu bojājumiem, bet salīdzinoši ļoti labiem parametriem un netiek stacionēti. Tikai vēlāk tiek konstatēts, ka ir diezgan liels plaušu bojājums. Tāpēc no NMPD viedokļa mēs daudz drošāk justos, ja slimnīcās būtu lielākas iespējas uzņemt pacientus un mēs varētu pie vismazākajām aizdomām, nepaļaujoties tik daudz uz cipariem, papildu drošībai nogādāt pacientu slimnīcā, lai var izvērtēt, asinsanalīzes veikt, rentgena izmeklējumus," teica Cipule.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka vidēji 15% no visiem Covid-19 pacientiem nonāk stacionārā. Pie tam hospitalizēto skaits konkrētā dienā nav saistīts ar dienu iepriekš reģistrēto koronavīrusa gadījumu skaitu. Ārsti skaidro, ka dažkārt slimnieka stāvoklis pasliktinās pat vienu vai divas nedēļas pēc slimības diagnosticēšanas.

6
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Neielaida jau lidostā: kā darbojas prasība uzrādīt Covid-19 testu
Latvija atļaus ieceļot no valstīm ar augstu Covid-19 saslimstību