Inčukalna gāzes krātuvē

Latvijas Gāze: jaunie gāzes tirgotāji teju sasaldēja Latviju

195
(atjaunots 09:51 24.03.2018)
Pirms gāzes tirgus liberalizācijas Latvijā monopolists Latvijas Gāze iesūknēja Inčukalna Gāzes krātuvē pārziemošanai pietiekamus gāzes apjomus, tagad degvielu tirgot drīkst arī citas kompānijas, un tām nav obligāti jāiesūknē gāzi pazemes gāzes krātuvē un jāglabā tur noteikts apjoms.

RĪGA, 24. marts — Sputnik. Aizritējusī ziema bijusi samērā silta, tādēļ Latvijas gāzes tirgus liberalizācija negatīvas puses neskāra patērētājus. Taču, ja Inčukalna gāzes krātuvē neiesūknē stratēģisko gāzes rezervi, nākamziem, ja tā izrādīsies ļoti auksta, pastāv piegāžu ierobežošanas risks, uzskata Latvijas gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, raksta Dienas Bizness.

Pirms Latvijas gāzes tirgus atvēršanas krātuvi ik gadu aizpildīja bijušais monopolists Latvijas Gāze. Gāzes daudzums tika iepildīts tāds, lai ziemā patērētāji saņemti to ar nemainīgu padeves spiedienu. Pēc gāzes tirgus atvēršanas krātuvē gāze jāiepilda pašiem tirgotājiem. Ņemot vērā, ka par krātuvi ir jāmaksā, tirgotāju interese par to nav liela.

Ustjlugas osta
© Sputnik / Алексей Даничев

Pēc Kalvīša sacītā, pērnā gada rudenī Inčukalna gāzes krātuvē netika iepildīts pietiekams gāzes apjoms, tā tika piepildīta par apmēram 60%, tādēļ martā, kad krātuve ir jau praktiski tukša, nav iespējams nodrošināt pienācīgu spiedienu.

"Šajā ziemā bija tikai divas atbildīgas kompānijas — AS Latvijas gāze (625 milj. m3, salīdzinājumam — 2016. g. rudenī tika iesūknēti 1,2 miljardi m3) un AS Latvenergo, kuras bija iesūknējušās gāzi noliktavā Latvijā. Varam tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra un tāda ilgstoši saglabātos, piemēram, līdz martam. Faktiski kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu vai samazināšanu daudziem patērētājiem," pateica Kalvītis.

Viņš paskaidroja, ka šobrīd pārdevēji var iepirkt gāzi no Latvijas Gāze, Lietuvos Dujos, Eesti Gas un Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla, ja tajā ir attiecīgais produkts.

"Realitātē dabasgāze, ko pārdot, bija tikai Latvijas gāzei, un mēs bijām vienīgie, kas startēja iepirkumu konkursos rudenī. Protams, vēl jau paliek Gazprom, taču uz šādu pārdevēju nevar iziet, kurš katrs," atzīmēja Kalvītis.

Šī ziema bija samērā silta, bez ilgstošiem aukstuma periodiem (zem mīnus 20 grādiem), kas arī glāba situāciju, uzskata Kalvītis.

"Tieši aukstākajā laikā Latvijas gāzei bija liels pieprasījums pēc dabasgāzes, un arī Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādāja ar maksimālu jaudu. Turklāt, ja krātuve gribētu vienlaicīgi apmierināt visu klientu pieprasījumu, tad tas nebūtu bijis iespējams," pateica Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs.

Viņš paskaidroja, ka Latvijas Gāze vien dienā realizēja vairāk nekā 7 miljonus kubikmetrus gāzes, ap 4 miljoniem kubikmetru gribēja izmantot Latvenergo, tāpat degviela bija jāpiegādā Lietuvai un Igaunijai, turklāt, Krievija vēlējās pārsūknēt savus 7 miljonus kubikmetru.

Turēt īpašumā Inčukalnu ir par maz, tas ar kaut ko jāaizpilda

Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs uzskata par nepareizu to, ka Latvijas valdība koncentrējusi savus spēkus uz to, lai noturētu gāzes infrastruktūru (Inčukalna gāzes krātuvi un cauruļvadu tīklu), kura atrodas Conexus Baltic Grid uzraudzībā, valsts īpašumā. Pēc Kalvīša sacītā, pārvaldīt infrastruktūru — tas vēl nav viss, nepieciešams, lai kāds vēlētos to izmantot.

"Daudz būtiskāk bija veidot attiecības ar potenciālajiem gāzes piegādātājiem un radīt apstākļus, lai gāze vienmēr būtu Latvijā. Gāzes noliktava ir vajadzīga tikai gāzes tirgotājam, un pie viņus neapmierinošiem nosacījumiem tā var būt arī tukša, un tad jau būs jautājums, kas par to maksās," uzsvēra Kalvītis.

Pēc viņa domām, Latvijai nepieciešams izveidot stratēģisku dabasgāzes krājumus analoģiski naftas produktu rezervei (benzīns un dīzeļdegviela). Citādāk aukstā laikā nāksies ierobežot piegādes daudziem patērētājiem.

Pēc viņa sacītā, Latvijas Gāze par šādu risku brīdinājusi jau tā saucamās tirgus liberalizācijas paketes izstrādāšanas laikā.

"Diemžēl, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, nevis kādam vienai vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā," noslēdza Kalvītis.

Iepriekš arī Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne paziņoja, ka aukstuma apstākļos pastāv risks, ka Inčukalna gāzes krātuves operators varētu samazināt piegāžu apjomus klientiem. Lai garantētu stabilu sistēmas darbību, Conexus vēlas panākt, lai visi gāzes tirgotāji obligātā kārtībā iepildītu krātuvē kādu gāzes apjomu, lai beigās ietekmētu tarifus.    

195
Pēc temata
Cīņa par Eiropu: Valsts departaments raizējas par Baltijas valstīm un savu gāzi
Lietuva, Latvija un Polija stāsta par "Ziemeļu straumes 2" nestajiem draudiem
Politologs: Latvija sadusmos Krieviju un saņems problēmas, kas to satricinās pašos pamatos
Gāzesvads Balticconnector savienos Baltijas valstis un Somiju

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

15
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

15
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

18
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

18
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem