Inčukalna gāzes krātuvē

Latvijas Gāze: jaunie gāzes tirgotāji teju sasaldēja Latviju

187
(atjaunots 09:51 24.03.2018)
Pirms gāzes tirgus liberalizācijas Latvijā monopolists Latvijas Gāze iesūknēja Inčukalna Gāzes krātuvē pārziemošanai pietiekamus gāzes apjomus, tagad degvielu tirgot drīkst arī citas kompānijas, un tām nav obligāti jāiesūknē gāzi pazemes gāzes krātuvē un jāglabā tur noteikts apjoms.

RĪGA, 24. marts — Sputnik. Aizritējusī ziema bijusi samērā silta, tādēļ Latvijas gāzes tirgus liberalizācija negatīvas puses neskāra patērētājus. Taču, ja Inčukalna gāzes krātuvē neiesūknē stratēģisko gāzes rezervi, nākamziem, ja tā izrādīsies ļoti auksta, pastāv piegāžu ierobežošanas risks, uzskata Latvijas gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, raksta Dienas Bizness.

Pirms Latvijas gāzes tirgus atvēršanas krātuvi ik gadu aizpildīja bijušais monopolists Latvijas Gāze. Gāzes daudzums tika iepildīts tāds, lai ziemā patērētāji saņemti to ar nemainīgu padeves spiedienu. Pēc gāzes tirgus atvēršanas krātuvē gāze jāiepilda pašiem tirgotājiem. Ņemot vērā, ka par krātuvi ir jāmaksā, tirgotāju interese par to nav liela.

Ustjlugas osta
© Sputnik / Алексей Даничев

Pēc Kalvīša sacītā, pērnā gada rudenī Inčukalna gāzes krātuvē netika iepildīts pietiekams gāzes apjoms, tā tika piepildīta par apmēram 60%, tādēļ martā, kad krātuve ir jau praktiski tukša, nav iespējams nodrošināt pienācīgu spiedienu.

"Šajā ziemā bija tikai divas atbildīgas kompānijas — AS Latvijas gāze (625 milj. m3, salīdzinājumam — 2016. g. rudenī tika iesūknēti 1,2 miljardi m3) un AS Latvenergo, kuras bija iesūknējušās gāzi noliktavā Latvijā. Varam tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra un tāda ilgstoši saglabātos, piemēram, līdz martam. Faktiski kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu vai samazināšanu daudziem patērētājiem," pateica Kalvītis.

Viņš paskaidroja, ka šobrīd pārdevēji var iepirkt gāzi no Latvijas Gāze, Lietuvos Dujos, Eesti Gas un Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla, ja tajā ir attiecīgais produkts.

"Realitātē dabasgāze, ko pārdot, bija tikai Latvijas gāzei, un mēs bijām vienīgie, kas startēja iepirkumu konkursos rudenī. Protams, vēl jau paliek Gazprom, taču uz šādu pārdevēju nevar iziet, kurš katrs," atzīmēja Kalvītis.

Šī ziema bija samērā silta, bez ilgstošiem aukstuma periodiem (zem mīnus 20 grādiem), kas arī glāba situāciju, uzskata Kalvītis.

"Tieši aukstākajā laikā Latvijas gāzei bija liels pieprasījums pēc dabasgāzes, un arī Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādāja ar maksimālu jaudu. Turklāt, ja krātuve gribētu vienlaicīgi apmierināt visu klientu pieprasījumu, tad tas nebūtu bijis iespējams," pateica Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs.

Viņš paskaidroja, ka Latvijas Gāze vien dienā realizēja vairāk nekā 7 miljonus kubikmetrus gāzes, ap 4 miljoniem kubikmetru gribēja izmantot Latvenergo, tāpat degviela bija jāpiegādā Lietuvai un Igaunijai, turklāt, Krievija vēlējās pārsūknēt savus 7 miljonus kubikmetru.

Turēt īpašumā Inčukalnu ir par maz, tas ar kaut ko jāaizpilda

Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs uzskata par nepareizu to, ka Latvijas valdība koncentrējusi savus spēkus uz to, lai noturētu gāzes infrastruktūru (Inčukalna gāzes krātuvi un cauruļvadu tīklu), kura atrodas Conexus Baltic Grid uzraudzībā, valsts īpašumā. Pēc Kalvīša sacītā, pārvaldīt infrastruktūru — tas vēl nav viss, nepieciešams, lai kāds vēlētos to izmantot.

"Daudz būtiskāk bija veidot attiecības ar potenciālajiem gāzes piegādātājiem un radīt apstākļus, lai gāze vienmēr būtu Latvijā. Gāzes noliktava ir vajadzīga tikai gāzes tirgotājam, un pie viņus neapmierinošiem nosacījumiem tā var būt arī tukša, un tad jau būs jautājums, kas par to maksās," uzsvēra Kalvītis.

Pēc viņa domām, Latvijai nepieciešams izveidot stratēģisku dabasgāzes krājumus analoģiski naftas produktu rezervei (benzīns un dīzeļdegviela). Citādāk aukstā laikā nāksies ierobežot piegādes daudziem patērētājiem.

Pēc viņa sacītā, Latvijas Gāze par šādu risku brīdinājusi jau tā saucamās tirgus liberalizācijas paketes izstrādāšanas laikā.

"Diemžēl, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, nevis kādam vienai vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā," noslēdza Kalvītis.

Iepriekš arī Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne paziņoja, ka aukstuma apstākļos pastāv risks, ka Inčukalna gāzes krātuves operators varētu samazināt piegāžu apjomus klientiem. Lai garantētu stabilu sistēmas darbību, Conexus vēlas panākt, lai visi gāzes tirgotāji obligātā kārtībā iepildītu krātuvē kādu gāzes apjomu, lai beigās ietekmētu tarifus.    

187
Pēc temata
Cīņa par Eiropu: Valsts departaments raizējas par Baltijas valstīm un savu gāzi
Lietuva, Latvija un Polija stāsta par "Ziemeļu straumes 2" nestajiem draudiem
Politologs: Latvija sadusmos Krieviju un saņems problēmas, kas to satricinās pašos pamatos
Gāzesvads Balticconnector savienos Baltijas valstis un Somiju
Policijas darbinieks, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību

29
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.

Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.

Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.

Līderi pēc pašnāvību skaita

Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.

2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.

2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).

Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).

Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.

Kur meklēt palīdzību?

Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.

Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.

Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.

Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.

29
Tagi:
policija, Latvija, pašnāvība
Pēc temata
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
NMPD: kopš gada sākuma 140 pusaudži mēģinājuši izbeigt dzīvi pašnāvībā
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita
Autozaglis, foto no arhīva

Rīgā auto zaglis nonāk videoierakstā, nevis policijas rokās

25
(atjaunots 12:34 20.09.2020)
Parādījies video, kurā automobiļu zaglis noņem lukturus automobilim, kas ir novietots pie kādas daudzīvokļu mājas Rīgā.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Aculieciniekam izdevies nofilmēt, kā auto zaglis steigšus noņem lukturus kādam automobilim Rīgā, vēsta Bb.lv.

Videoierakstā, kas tika publicēts BreakingLV Twitter lapā, auto zaglis centīgi un ātri noņem lukturus automobilim, kuram kauc signalizācija.

BreakingLV video komentārā norāda, ka parasti ļaunprāšiem izdodas noņemt lukturus mašīnai 10-12 sekunžu laikā, taču šeit vientuļais zaglis pavazājās nedaudz ilgāk.

​Tāpat tiek atzīmēts, ka precīza vieta un laiks, kad tika uzņemts šis video, nav zināmi.

Atgādināsim, ka auto zagļi Rīgā sākuši aktīvi parādīties līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu. Aprīlī savus automobiļus bez lukturiem un ar sasistiem stikliem atklāja transportlīdzekļu īpašnieki Imantā, Mežciemā, Purvciemā, Dreiliņos un Ziepniekkalnā.

Lietotāji publicēja Internetā mašīnu fotogrāfijas ar noņemtiem lukturiem un izteica savus piedāvājumu attiecībā uz veidiem, kā cīnīties ar ļaunprāšiem.

Daži autovadītāji piedāvāja slēgt Latvijas un Lietuvas robežu, jo lietuviešu zagļi nebaidās aizdzīt dārgas mašīnas pat Skandināvijā, nerunājot jau par Latviju.

Vēl bija piedāvājums paņemt automobiļu lukturus un akumulatorus uz mājām.

25
Tagi:
zādzība, automašīnas, Rīga
Pēc temata
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Autovadītājus brīdina: nozagt automašīnu ir vieglāk nekā jebkad
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību