Inčukalna gāzes krātuvē

Latvijas Gāze: jaunie gāzes tirgotāji teju sasaldēja Latviju

191
(atjaunots 09:51 24.03.2018)
Pirms gāzes tirgus liberalizācijas Latvijā monopolists Latvijas Gāze iesūknēja Inčukalna Gāzes krātuvē pārziemošanai pietiekamus gāzes apjomus, tagad degvielu tirgot drīkst arī citas kompānijas, un tām nav obligāti jāiesūknē gāzi pazemes gāzes krātuvē un jāglabā tur noteikts apjoms.

RĪGA, 24. marts — Sputnik. Aizritējusī ziema bijusi samērā silta, tādēļ Latvijas gāzes tirgus liberalizācija negatīvas puses neskāra patērētājus. Taču, ja Inčukalna gāzes krātuvē neiesūknē stratēģisko gāzes rezervi, nākamziem, ja tā izrādīsies ļoti auksta, pastāv piegāžu ierobežošanas risks, uzskata Latvijas gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, raksta Dienas Bizness.

Pirms Latvijas gāzes tirgus atvēršanas krātuvi ik gadu aizpildīja bijušais monopolists Latvijas Gāze. Gāzes daudzums tika iepildīts tāds, lai ziemā patērētāji saņemti to ar nemainīgu padeves spiedienu. Pēc gāzes tirgus atvēršanas krātuvē gāze jāiepilda pašiem tirgotājiem. Ņemot vērā, ka par krātuvi ir jāmaksā, tirgotāju interese par to nav liela.

Ustjlugas osta
© Sputnik / Алексей Даничев

Pēc Kalvīša sacītā, pērnā gada rudenī Inčukalna gāzes krātuvē netika iepildīts pietiekams gāzes apjoms, tā tika piepildīta par apmēram 60%, tādēļ martā, kad krātuve ir jau praktiski tukša, nav iespējams nodrošināt pienācīgu spiedienu.

"Šajā ziemā bija tikai divas atbildīgas kompānijas — AS Latvijas gāze (625 milj. m3, salīdzinājumam — 2016. g. rudenī tika iesūknēti 1,2 miljardi m3) un AS Latvenergo, kuras bija iesūknējušās gāzi noliktavā Latvijā. Varam tikai minēt par to, kas notiktu, tad, ja janvārī iestātos ļoti zema temperatūra un tāda ilgstoši saglabātos, piemēram, līdz martam. Faktiski kādā brīdī būtu jāpieņem lēmums par dabasgāzes piegāžu ierobežošanu vai samazināšanu daudziem patērētājiem," pateica Kalvītis.

Viņš paskaidroja, ka šobrīd pārdevēji var iepirkt gāzi no Latvijas Gāze, Lietuvos Dujos, Eesti Gas un Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla, ja tajā ir attiecīgais produkts.

"Realitātē dabasgāze, ko pārdot, bija tikai Latvijas gāzei, un mēs bijām vienīgie, kas startēja iepirkumu konkursos rudenī. Protams, vēl jau paliek Gazprom, taču uz šādu pārdevēju nevar iziet, kurš katrs," atzīmēja Kalvītis.

Šī ziema bija samērā silta, bez ilgstošiem aukstuma periodiem (zem mīnus 20 grādiem), kas arī glāba situāciju, uzskata Kalvītis.

"Tieši aukstākajā laikā Latvijas gāzei bija liels pieprasījums pēc dabasgāzes, un arī Inčukalna pazemes gāzes krātuve strādāja ar maksimālu jaudu. Turklāt, ja krātuve gribētu vienlaicīgi apmierināt visu klientu pieprasījumu, tad tas nebūtu bijis iespējams," pateica Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs.

Viņš paskaidroja, ka Latvijas Gāze vien dienā realizēja vairāk nekā 7 miljonus kubikmetrus gāzes, ap 4 miljoniem kubikmetru gribēja izmantot Latvenergo, tāpat degviela bija jāpiegādā Lietuvai un Igaunijai, turklāt, Krievija vēlējās pārsūknēt savus 7 miljonus kubikmetru.

Turēt īpašumā Inčukalnu ir par maz, tas ar kaut ko jāaizpilda

Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs uzskata par nepareizu to, ka Latvijas valdība koncentrējusi savus spēkus uz to, lai noturētu gāzes infrastruktūru (Inčukalna gāzes krātuvi un cauruļvadu tīklu), kura atrodas Conexus Baltic Grid uzraudzībā, valsts īpašumā. Pēc Kalvīša sacītā, pārvaldīt infrastruktūru — tas vēl nav viss, nepieciešams, lai kāds vēlētos to izmantot.

"Daudz būtiskāk bija veidot attiecības ar potenciālajiem gāzes piegādātājiem un radīt apstākļus, lai gāze vienmēr būtu Latvijā. Gāzes noliktava ir vajadzīga tikai gāzes tirgotājam, un pie viņus neapmierinošiem nosacījumiem tā var būt arī tukša, un tad jau būs jautājums, kas par to maksās," uzsvēra Kalvītis.

Pēc viņa domām, Latvijai nepieciešams izveidot stratēģisku dabasgāzes krājumus analoģiski naftas produktu rezervei (benzīns un dīzeļdegviela). Citādāk aukstā laikā nāksies ierobežot piegādes daudziem patērētājiem.

Pēc viņa sacītā, Latvijas Gāze par šādu risku brīdinājusi jau tā saucamās tirgus liberalizācijas paketes izstrādāšanas laikā.

"Diemžēl, ja valsts balstīsies tikai uz uzņēmēju vēlmi iesūknēt dabasgāzi pazemes glabātuvē un maksāt par šo pakalpojumu, tad var rasties būtiskas problēmas, nevis kādam vienai vai dažiem atsevišķiem uzņēmumiem, bet gan valstij kopumā," noslēdza Kalvītis.

Iepriekš arī Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne paziņoja, ka aukstuma apstākļos pastāv risks, ka Inčukalna gāzes krātuves operators varētu samazināt piegāžu apjomus klientiem. Lai garantētu stabilu sistēmas darbību, Conexus vēlas panākt, lai visi gāzes tirgotāji obligātā kārtībā iepildītu krātuvē kādu gāzes apjomu, lai beigās ietekmētu tarifus.    

191
Pēc temata
Cīņa par Eiropu: Valsts departaments raizējas par Baltijas valstīm un savu gāzi
Lietuva, Latvija un Polija stāsta par "Ziemeļu straumes 2" nestajiem draudiem
Politologs: Latvija sadusmos Krieviju un saņems problēmas, kas to satricinās pašos pamatos
Gāzesvads Balticconnector savienos Baltijas valstis un Somiju
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

5
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

5
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Paciente ar gripas simptomiem, foto no arhīva

Latvijā pagaidām nav sākusies gripas epidēmija

4
(atjaunots 18:32 23.11.2020)
Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi palīdz arī pret gripas izplatību – Latvijā ir mazāk saslimušo, nekā parasti šajā laikā.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijā ir reģistrēti vien divi gripas gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.

Paziņojumi par diviem gripas gadījumiem vecuma grupās līdz 14 gadiem un no 15 līdz 64 gadiem saņemti no ģimenes ārstiem no Jūrmalas. Medicīnas iestāžu stacionāri par gripas gadījumiem aizvadītajā nedēļā nav ziņojuši.

Pacientu skaits, kuri vērsās pēc ambulatorās medicīniskās palīdzības sakarā ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, pagājušajā nedēļā arī bija mazāks, nekā parasti ap šo laiku. Vidēji tika reģistrēti 895,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ne īpaši pārsniedz pirmās novembra nedēļas rezultātus, kad tika reģistrēti 882,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopš gripas sezonas sākuma, kas skaitās nedēļa no 28. septembra līdz 4. oktobrim, netika reģistrēts neviens gripas pacienta nāves gadījums.

Šī gada septembrī eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kirjakidu brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – bīstamību.

Eiropas gripas sezona sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū-decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijas laikā slimo no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku katru gadu, gadā no gripas mirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un riska grupās esošie.

Paredzēts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas apmēru.

4
Tagi:
SPKC, Latvija, gripa
Pēc temata
Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem
Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību