Bagāžas iekraušana lidmašīnā

Ekonomikas ministrs: aģenti palīdzēs ar atgriešanos aizbraukušajiem no Latvijas

40
(atjaunots 14:31 22.03.2018)
Pilotprojekta ietvaros šī gada februārī katrā no Latvijas reģioniem darbu uzsākuši koordinatori – viņu uzdevums ir sakaru izveidošana ar Latvijas iedzīvotājiem, kuri dzīvo ārzemēs, lai noskaidrotu, kādas ir viņu vajadzības un problēmas.

RĪGA, 22. marts – Sputnik. Jaunā ideja atgriezt aizbraukušos tautiešus uz Latvijas reģioniem ar aģentu palīdzību ir "ļoti gudra", paziņoja Latvijas Radio intervijā ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība").

Bagāžas iekraušana lidmašīnā
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

Tiek uzskatīts, ka katrā no pieciem reģioniem strādās aģents, kurš, sazinoties ar ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, palīdzēs viņiem atrast darbu, skolu vai bērnudārzu bērniem, kā arī dzīvesvietu Latvijā. Ašeradens norādīja, ka "atgriežoties dzimtenē, ir miljons detaļu, kuras ir jāpatur prātā", tādēļ aģentu esamība ir nepieciešama.

Pēc viņa sacītā, drīzumā vidējā alga Latvijā "uz papīra" būšot 1 000 eiro, kas atbilst vidējam minimālās algas līmenim Eiropas Savienībā. Tā kā daudzi aizbraukušie uz ārzemēm strādā zemi apmaksātos darbos, viņi būs ieinteresēti atgriezties tur, kur dzīvo viņu radinieki un draugi, pārliecināts ministrs.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba migrantiem atgriezties dzimtenē, jau sācis savu darbu februāra sākumā. Taču VARAM reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits atzina, ka jau Pirmais uzdevums – atrast emigrantus, kuri vēlētos atgriezties, – kļuvis par izaicinājumu. Plānots, ka pilotprojekts, kuram piešķirts gandrīz pusmiljons eiro, ilgs gadu, un šī laika garumā reģionālajiem reemigrācijas koordinatoriem ir jāsazinās ne mazāk kā ar 500 latviešiem ārzemēs.

Latvija saskārusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā – pēc iestāšanās ES darbspējīgi pilsoņi arvien biežāk brauc strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē veidus kā stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu Latvijas diasporas atbalsta likumu ārzemēs, kurš, tostarp, palīdzēs atrisināt reemigrācijas jautājumus.

Taču, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), emigrantu plūsma no Latvijas nekrītas. CSP apkopoja datus par emigrantiem no 2014. līdz 2016. gadam. Vidēji Latvija ikdienu zaudē 55 cilvēkus – 25 vīriešus, 22 sievietes un 8 bērnus. Vislielākais emigrantu skaits ir vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem (2014. gadā to daļa kopējā aizbraucēju plūsmā sastādīja 18,2%, 2015. gadā – 18%, 2016. gadā – 17%). Saskaņā ar CSP ziņām latvieši lielākoties emigrē uz Lielbritāniju, Īriju, Vāciju un Norvēģiju. Emigrācija uz ASV trīs gadu laikā pieaugusi gandrīz par 5 procentpunktiem.

40
Pēc temata
Kučinskis: jāpadomā, kā sūtīt migrantus atpakaļ
Latvija visus integrēs: ĀM gaida emigrantu masveida mājāsbraukšanas vilni
Latviešu emigranti par Brexit: problēmas jau ir sākušās
Emigranti neatgriezīsies Latvijā bez nopietna iemesla
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

16
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

16
Tagi:
Latvija, NATO
Sniegs Rīgā, foto no arhīva

Namīpašniekus Rīgā sodīs par sniegu uz jumtiem

14
(atjaunots 11:50 18.01.2021)
Rīgas dome vērsusies pie namu īpašniekiem un pārvaldniekiem ar lūgumu rūpīgi sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim sniegputeņu laikā. Maksimālais sods par prasību pārkāpumu – 1400 eiro.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Sakarā ar bagātīgajiem sniegputeņiem un mainīgajiem laikapstākļiem Rīgas dome lūdz namu īpašniekus un pārvaldniekus sekot jumtu un pagalma teritoriju stāvoklim atbilstoši normatīvo aktu prasībām, raksta Bb.lv.

Rīgas dome atgādināja, ka teritoriju uzkopšanas un ēku uzturēšanas noteikumi paredz arī sniega un ledus novākšanu no gājēju ietvēm un koplietošanas celiņiem pagalmos. Sniegs jānotīra ik dienas rīta pusē, lai nepakļautu gājējus riskam.

Vienlaikus namu īpašnieki un pārvaldnieki atbild par balkonu, lodžiju un jumtu stāvokli. Sods par minēto objektu neatbilstošu uzturēšanu var sasniegt 1400 eiro juridiskām personām un 350 eiro – fiziskām personām.

Pagalmu un ēku stāvokli pārbauda Rīgas domes administratīvā inspekcija. No 2020. gada decembra tā ierosinājusi jau 31 administratīvā pārkāpuma lietu par pagalmu un ēku neatbilstošu stāvokli ziemas periodā.

Tāpat Rīgas dome atgādināja, ka jumtu tīrīšana jāuzdod profesionāļiem – jumtu tīrīšana saviem spēkiem vai piesaistot privātpersonas nav pieļaujama. Uz jumta var atrasties tikai profesionālis, nodrošināts ar visām nepieciešamajām iekārtām darbu veikšanai augstumā.

14
Tagi:
sniegs, Rīgas dome
Pēc temata
Jaungada dāvana no austrumiem: Latvijai tuvojas sniegputenis