Naudas maks

Alga Latvijā ir vairāk nekā trīskārt mazāka nekā vidējā darba samaksa eirozonā

78
(atjaunots 11:12 23.03.2018)
Desmit gadu laikā darba stundas likme Latvijā pieaugusi mazāk nekā par trim eiro.

RĪGA, 22. marts – Sputnik. Pērn vidējā darba stundas likme Eiropas Savienībā sastādīja 23,1 eiro, savukārt eirozonā 26,9 eiro, liecina Eurostat jaunākie dati. Desmit gadu laikā šie rādītāji sastādīja 19,5 eiro un 21,8 eiro attiecīgi.

Vislielākās algas reģistrētas Luksemburgā (43,8 eiro stundā), Dānijā (38,7 eiro) un Beļģijā (37,9 eiro). Tāpat 30 eiro slieksni šķērsojusi Francija (33 eiro stundā), Nīderlande (33,7 eiro), Vācija (32,3 eiro). Igaunijā stundas likme vidēji sastāda 10,5 eiro.

Tieši pretēji, viszemākās algas ir Bulgārijā (5,1 eiro stundā), Rumānijā (5,5 eiro) un Polijā (6,3 eiro). Pavisam nedaudz tās apsteigušas Ungārija (7,6 eiro stundā), Lietuva (8,4 eiro), Horvātija (8,5 eiro) un Latvija (8,6 eiro).

Salīdzinot ar 2007. gadu, visās ES dalībvalstīs algas ir palielinājušās, izņemot Grieķiju un Lielbritāniju: darba stundas likme samazinājusies par 7%, līdz 11,2 eiro un 25,5 eiro attiecīgi.

Vislielākais pieaugums atzīmēts Bulgārijā, vairāk nekā divas reizes, no 2,3 eiro līdz 5,1 eiro. Balkānu valsts apsteigusi Igauniju (darba stundas likme palielinājusies par 67%), Slovākiju un Lietuvu (palielinājums par 62%).

78
Pēc temata
Starp Ungāriju un Rumāniju: jaunie ES dati par minimālo algu
Piektā daļa darbinieku Latvijā 2017. gadā saņēmuši minimālo algu vai mazāk
Eksperts: Latvijas iedzīvotāji labāk nestrādā nemaz, nekā strādā par mazu algu
Latvijas jaunieši pirmajā darba vietā vēlas saņemt algu 1000 eiro apmērā
KNAB

Bijušo ģenerālprokuroru apsūdz konfidenciālas informācijas izpaušanā

1
(atjaunots 12:13 05.08.2020)
Jelgavas prokurores aizturēšana kļuva vien par sākumu – lietā var būt iesaistīti arī citi prokuratūras darbinieki, kā arī bijušais ģenerālprokurors.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdz bijušajam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram izvirzīt apsūdzības par dienesta informācijas izpaušanu, vēsta BB.lv.

Otrdien KNAB iesniedza Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus pret bijušo un vienu esošo Ģenerālprokuratūras amatpersonu (vārdus Birojā nenosauca) par iespējamo Krimināllikuma 329. panta pārkāpšanu – dienesta informācijas izpaušana, kas nav valsts noslēpums.

Lieta izcelta no KNAB iepriekš uzsāktā kriminālprocesa.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju medijos, KNAB lūdz izvirzīt apsūdzības Kalnmeieram lietas ietvaros, kurā figurē Jelgavas prokurore Zinaīda Egle, kura tika aizturēta jūlija beigās.

Provizoriski, Kalnmeiers neilgi pirms savu pilnvaru beigām padalījās ar dažiem prokuroriem informācijā par Egles lietu. Viena no viņiem, Metodikas nodaļas vecākā prokurore Elita Jurkjāne, pastāstīja par to savam vīram zvērinātam advokātam Jurim Jurkjānam, bet tālāk informācija nonāca pie advokātes Ievas Cīrules, kura kopā ar prokurori egli figurē kukuļošanas epizodē.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska apstiprināja aģentūrai LETA, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns pēc KNAB pieprasījuma piemērojis pret vienu no vecākajiem prokuroriem aizliegumu ieņemt amatu. Likumā paredzētajā kārtībā 10 dienu laikā Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pieņems lēmumu par personu saukšanu pie kriminālatbildības.

Stukāns apstiprināja, ka pret Jurkjāni pielietots ierobežojošs pasākumus – uz izmeklēšanas laiku aizliegums ieņem līdzšinējo amatu – un viņa ir atstādināta no amata pienākumu izpildes.

Pati Jurkjāne, viņas vīrs, Cīrule un viņas aizstāvis Saulvedis Vārpiņš no komentāriem atteicās.

Par atklāšanai neparedzētās informācijas izpaušanu Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu arestu, piespiedu darbus vai naudas sodu.

Atgādināsim, ka pērn tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) paziņoja, ka Kalnmeiers neatbilst likumā norādītajai prasībai par ģenerālprokurora nevainojamu reputāciju, kā arī nespēj nodrošināt kvalitatīvu prokuratūras darbu, kontrolēt pakļautībā esošo prokuroru darbu, organizēt darbu tā, lai prokuratūra pēc iespējas ātrāk pārņemtu pieņemto starptautisko praksi.

Taču toreiz Augstākās tiesas senatore Marika Senkāne neatrada pamatojumu Kalnmeiera atstādināšanai, un viņš palika amatā līdz šī gada jūnijam, kad viņu nomainīja Stukāns.

1
Tagi:
KNAB
Pēc temata
KNAB trūkst speciālistu, taču tas nevar atļauties maksāt augstas algas
Izšķērdē valsts mantu: KNAB piemēroja naudas sodu Rēzeknes mēram
Lieta pret KNAB bijušo vadītāju nodota kriminālvajāšanai

Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt

4
(atjaunots 12:09 05.08.2020)
Latvijā reģistrēts neliels Covid-19 saslimstības pieaugums, visvairāk inficēto ieradušies no ārzemēm.

RĪGA, 5. augusts – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 2212 koronavīrusa testi, atklāti 8 jauni inficēšanās gadījumi, paziņoja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, pieci cilvēki, kuriem ir atklāts Covid-19, ieradās no ārzemēm (Lielbritānija, Baltkrievija, Serbija, Nīderlande), vēl ar trīs inficētajiem tiek strādāts, lai iegūtu papildu informāciju un noteiktu inficēšanās ķēdes.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 206 080 Covid-19 izmeklējumi, 1257 testi izrādījušies pozitīvi, 1070 izveseļojās, 32 nomita.

Pēdējo 24 stundu laikā neviens ar Covid-19 inficētais nav nogādāts slimnīcā. Stacionāros turpina ārstēties seši pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. No slimnīcām ir izrakstīts 191 pacients, kurš ārstējās no Covid-19.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē jau ir atklāti vairāk nekā 18,7 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 704 tūkstoši cilvēku nomira un gandrīz 12 miljoni izveseļojās.

4
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē