Lielbritānijas padomes nodaļa Krievijā

Latvija gatava izmitināt pie sevis Lielbritānijas padomi un BBC dienestu krievu valodā

44
(atjaunots 15:08 21.03.2018)
Lielbritānijas padomes darbība Krievijā tiek pārtraukta, ņemot vērā tās nenoregulēto statusu. Jautājumu par BBC darbību Krievijā valsts varasiestādes nav izskatījušas.

RĪGA, 21. marts — Sputnik. Latvija gatava uzņemt pie secis Lielbritānijas padomi vai korporācijas BBC redakciju krievu valodā, kas atrodas Krievijas teritorijā, paziņoja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

"Ja sekos kaut kāda eskalācija (Krievijas un Lielbritānijas attiecībās), mēs varētu kļūt par valsti, kas varētu uzņemt, piemēram, Lielbritānijas padomi Krievijā vai BBC nodaļu krievu valodā," – apgalvoja ministrs intervijā Latvijas radio.

17. martā Krievijas Ārlietu ministrija piešķīra persona non grata statusu 23 Lielbritānijas diplomātiem. Tāpat, ņemot vērā paritātes principu diplomātiskajās attiecībās, Krievija atsaukusi atļauju atklāt Lielbritānijas ģenerālo konsulātu Sanktpēterburgā.

Vienlaikus tiks pārtraukta Lielbritānijas padomes darbība Krievijā, ņemot vērā tās nenoregulēto statusu.

Informācija Lielbritānijas padomes vietnē liecina, ka tā ir starptautiska organizācija, kas pārstāv valsti kultūras un izglītības jomās. Darbojas vairāk nekā 100 valstīs. Vietnē izskan apgalvojums, ka Krievijā organizācija īsteno virkni projektu ar mērķi stiprināt Krievijas un Lielbritānijas sadarbību augstākās izglītības jomā. Tāpat padome sadarbojas ar Krievijas un Lielbritānijas radošo aprindu pārstāvjiem, lai īstenotu kultūras projektus radošās ekonomikas, arhitektūras, dizaina, literatūras, kino, mūzikas, vizuālās un tēlotājmākslas jomā, skaidrots organizācijas vietnē.

Jautājumu par BBC darbību Krievijā valsts varasiestādes nav izskatījušas.

Krievijas ĀM lēmumi sekoja valsts diplomātu izraidīšanai no Lielbritānijas saistībā ar Krievijas izlūkdienesta bijušā darbinieka Sergeja Skripaļa saindēšanas lietu. Lielbritānijas premjere Terēza Meja 14. martā paziņoja, ka 23 Krievijas diplomātiem jāpamet Apvienotās Karalistes teritorija nedēļas laikā. Politiķe pauda pārliecību, ka, izraidot vairāk nekā trešdaļu diplomātu, uz ilgiem gadiem tiks traucēta Krievijas izlūkošanas darbība Lielbritānijā.

Krievijas ĀM
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nosauca Londonas apsūdzības Skripaļa saindēšanas lietā par nekaunīgām un nepamatotām. Politiķis atzīmēja, ka Londonas rīcības pamatā cita starpā ir valsts nespēja pildīt Brexit jomā dotos solījumus.

"Man šķiet acīmredzams, ka šis stāsts (Skripaļa lieta – red.) pārsvarā atspoguļo Lielbritānijas pašreizējās valdības bezizeju, it īpaši situācijā, kad viņi nevar nodrošināt solījumus, ko tā devusi saviem iedzīvojumiem sakarā ar izstāšanos no ES," – teica Lavrovs.

Krievijas izlūkdienesta bijušais darbinieks Sergejs Skripaļs, notiesāts Krievijā par spiegošanu, un viņa meita Jūlija tika hospitalizēti pēc saindēšanās ar nezināmu vielu 4. martā Solsberijas pilsētā. Pirms tam Skripaļs saņēma patvērumu Lielbritānijā pēc Krievijas un ASV izlūku apmaiņas 2010. gadā, kad KF saņēma desmit cilvēkus, tostarp arī Annu Čapmani.

44
Pēc temata
Lielbritānija apsolījusi nodot OPCW "Skripaļa lietas" materiālus
Nomierinājušies: Londona gatava sadarboties ar Krieviju "Skripaļa lietā"
Telegraph: "Novičoks" bija paslēpts Skripaļa meitas čemodānā
Le Monde: eksperti apšauba Krievijas sakarus ar Skripaļa saindēšanu
Policijas darbinieks, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību

26
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.

Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.

Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.

Līderi pēc pašnāvību skaita

Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.

2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.

2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).

Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).

Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.

Kur meklēt palīdzību?

Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.

Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.

Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.

Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.

26
Tagi:
policija, Latvija, pašnāvība
Pēc temata
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
NMPD: kopš gada sākuma 140 pusaudži mēģinājuši izbeigt dzīvi pašnāvībā
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita
Autozaglis, foto no arhīva

Rīgā auto zaglis nonāk videoierakstā, nevis policijas rokās

22
(atjaunots 12:34 20.09.2020)
Parādījies video, kurā automobiļu zaglis noņem lukturus automobilim, kas ir novietots pie kādas daudzīvokļu mājas Rīgā.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Aculieciniekam izdevies nofilmēt, kā auto zaglis steigšus noņem lukturus kādam automobilim Rīgā, vēsta Bb.lv.

Videoierakstā, kas tika publicēts BreakingLV Twitter lapā, auto zaglis centīgi un ātri noņem lukturus automobilim, kuram kauc signalizācija.

BreakingLV video komentārā norāda, ka parasti ļaunprāšiem izdodas noņemt lukturus mašīnai 10-12 sekunžu laikā, taču šeit vientuļais zaglis pavazājās nedaudz ilgāk.

​Tāpat tiek atzīmēts, ka precīza vieta un laiks, kad tika uzņemts šis video, nav zināmi.

Atgādināsim, ka auto zagļi Rīgā sākuši aktīvi parādīties līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu. Aprīlī savus automobiļus bez lukturiem un ar sasistiem stikliem atklāja transportlīdzekļu īpašnieki Imantā, Mežciemā, Purvciemā, Dreiliņos un Ziepniekkalnā.

Lietotāji publicēja Internetā mašīnu fotogrāfijas ar noņemtiem lukturiem un izteica savus piedāvājumu attiecībā uz veidiem, kā cīnīties ar ļaunprāšiem.

Daži autovadītāji piedāvāja slēgt Latvijas un Lietuvas robežu, jo lietuviešu zagļi nebaidās aizdzīt dārgas mašīnas pat Skandināvijā, nerunājot jau par Latviju.

Vēl bija piedāvājums paņemt automobiļu lukturus un akumulatorus uz mājām.

22
Tagi:
zādzība, automašīnas, Rīga
Pēc temata
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Autovadītājus brīdina: nozagt automašīnu ir vieglāk nekā jebkad
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību