Daudzbērnu ģimene. Foto no arhīva

Ģimenes Kurzemē ir lielākie optimisti Latvijā

14
(atjaunots 17:34 21.08.2019)
Ģimenes Kurzemē augstu novērtē savas iespējas savilkt galus kopā, bet Zemgales iedzīvotāji ir pārliecināti, ka dzīvo tikpat slikti kā Latgalē.

RĪGA, 21. marts — Sputnik. Ģimenes Latvijā jūtas nabagākas nekā agrāk, vēsta Smartlatvia.lv, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptauju par mājsaimniecību izdevumiem.

CSP dati liecina, ka 2017. gadā 43,6% ģimeņu ar grūtībām vai lielām grūtībām tika galā ar ikdienas izdevumiem – šis rādītājs par 1,4 procentpunktiem pārsniedz 2016. gada rezultātu. "Vidējo" daļa samazinājusies aptuveni tikpat daudz, bet apmierināto daļa gandrīz nav mainījusies.

CSP pārstāvis Viktors Veretjanovs paskaidroja, ka, iespējams, tas neliecina par iedzīvotāju labklājības krišanos gada laikā.

"Psiholoģiskais faktors un respondentu izvēle tieši tāpat ietekmē šo ikgadējo aptauju rezultātus, kā vairāk vai mazāk objektīvi ekonomiskie rādītāji," – viņš apgalvoja.

Jautājumā par ikdienas izdevumiem aptaujas organizētāji sniedz plašu izdevumu definīciju. Piemēram, ja gada laikā ģimenes labklājība uzlabojusies tiktāl, ka tā varējusi paņemt hipotekāro kredītu, un jauni izdevumi palielinājuši grūtības, ģimenes vērtējums var būt pesimistiskāks nekā citai ģimenei, kura pat nesapņo par mājokļa iegādi, taču pieradusi izgrozīties sava nelielā budžeta ietvaros.

Tiesa, CSP atzina, ka aptauja tomēr atspoguļo ģimenes budžeta stāvokli Latvijā, piemēram, tā liecina, ka neskatoties uz visām problēmām, Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, kuri tik tikko tiek galā ar ikdienas izdevumiem, un līdz ar labklājības izaugsmi aug arī optimistu skaits. 

Tas redzams arī atbilžu sadalījumā atbilstoši reģioniem: negatīvā vērtējuma daļa Rīgā ir par 20 procentpunktiem zemāka nekā Latgalē – šī reģiona iedzīvotāji vidēji pirms nodokļu nomaksas saņem par 400 eiro mazāk nekā rīdzinieki. Tiesa, arī šeit, iespējams, izpaužas psiholoģiskais faktors: Kurzemē negatīvā vērtējuma daļa ir tikai nedaudz lielāka nekā Rīgā, lai arī algas un ienākumu līmeņa ziņā Latvijas rietumu daļa gandrīz neatšķiras no Zemgales, kuras iedzīvotāji savu stāvokli vērtē gandrīz tikpat slikti, kā latgalieši.

"Iespējams, tas skaidrojams ar kultūras un psiholoģiskajām īpatnībām," – pieļāva Veretjanovs.

Agrāko aptauju un citu pētījumu dati liecina, ka dažus pēckrīzes gadus kurzemnieki savas spējas tikt galā ar ikdienas izdevumiem vērtēja optimistiskāk nekā pārējā valsts, un tikai 2015. gadā viņus apsteidza rīdzinieki. Taču rietumu Latvijas iedzīvotāju ienākumi visu šo laiku nesasniedza Pierīgas iedzīvotāju līmeni.

Līdzīgu rezultātu demonstrēja arī aptauja 2013. gadā, kad CSP centās noskaidrot, cik lielā mērā valsts iedzīvotāji ir apmierināti ar dzīvi: atzīme desmit baļļu skalā Kurzemē sasniedza 6,9 balles, bet vidējais rezultāts valstī – 6,5 balles.

14
Pēc temata
Vaira Vīķe-Freiberga aicināja cīnīties ar nabadzību Latvijā
Piektā daļa Baltijas iedzīvotāju dzīvo nabadzības līmenī
Tiesībsargs sola cīnīties ar nabadzību
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

4
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

4
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Stryker

Trokšņa granātas un militārās tehnikas kolonnas: Rīga pārtop mācību poligonā

9
(atjaunots 18:24 22.09.2020)
Latvijas galvaspilsētā šonedēļ notiks vērienīgas militārās policijas mācības, iedzīvotājus aicina neuztraukties.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Līdz 27. septembrim Rīgā norisināsies manevri mācību "Namejs 2020" ietvaros, kuru laikā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji apgūs objektu apsargāšanas tehniku, kā arī darbu ar aizturētajiem, raksta ВВ.lv.

Tiek ziņots, ka mācības notiks Šķirotavā, Krustpils un Asotes ielu apkaimē, kā arī Mežaparkā, Ķīšezera un Ezermalas ielas apkaimē.

Latvijas Aizsardzības ministrijā brīdina, ka mācības notiks dienas un nakts stundās, uzdevumu apgūšanas laikā tiks izmantota mācību munīcija un kaujas simulatori, kuri nerada draudus, taču var radīt daudz trokšņu. Mācību rīkotāji iepriekš atvainojas tuvējo māju iedzīvotājiem par iespējamajām neērtībām un palūdza neuztraukties, mācības ir rūpīgi izplānotas.

Tāpat militārās tehnikas virzības uz mācību norises vietu dēļ dažviet var tikt ierobežota civilā autotransporta kustība. NBS lūdz autovadītājus neradīt šķēršļus kolonnu virzībai.

Atgādināsim, ka mācības "Namejs 2020" norisinās visā Latvijā kopš 15. augusta līdz 4. oktobrim. Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš nosauca šīs mācības par vēl nebijušām. Pēc NBS komandiera sacītā, tā būs "ļoti liela aktivitāte".

Attiecībā uz NATO kareivju dalību gaidāmajās mācībās, Kalniņš skaidroja, ka militārie manevri Latvijā neiztiek bez ārzemju partneriem, taču vairums karavīru, kuri piedalīsies galvaspilsētas mācībās, tomēr būs no Zemessardzes.

9
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki
Pēc temata
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju