RĪGA, 17. marts — Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka pārbaudīs Re:Baltica centra izmeklēšanu, kurā tiek pagalvots, ka "Rīgas mēra popularitātei trīs gadu laika iztērēti vismaz 8 miljoni eiro no rīdzinieku maka".
Izmeklēšanas autore Inga Spriņģe nelolo īpašas cerības uz KNAB pārbaudi, vēsta LTV. Uz Nila Ušakova darbību sociālajos tīklos, pēc viņas domām, KNAB raugās pietiekami šauri. Turklāt likumdošana šajā jautājumā ir nepilnvērtīga.
Sanita Emberga un Inga Spriņģe savā pētījumā paziņo, ka nauda tika tērēta, piemēram, mediju uzpirkšanai, jauniešu noalgošanai no "Saskaņas" partijas, "štata piketētāju" finansēšanai un darbībai sociālajos tīklos.
"Pirmkārt, daļa piketētāju ir Saskaņas jaunieši. Divas no četrām pirmā piketa dalībniecēm, Emīlija Mendelsone un Gabija Sandlere, ir aktīvistes Saskaņas jauniešu organizācijā restart.lv. Otrkārt, no nacionāla mēroga medijiem sižeti ar sašutušajiem rīdziniekiem atrodami tikai PBK. Pirms politiķa karjeras Ušakovs bija PBK ziņu galvenais redaktors, publiskajā telpā ir pieejamas liecības par viņa jau kā politiķa ietekmi uz sižetu saturu un domes uzņēmumi regulāri pērk daudz reklāmas laika šajā kanālā," raksta autori.
Turklāt, Emberga un Spriņģe apgalvo, ka Ušakova profilos sociālajos tīklos iespējams atrast arī citus opozīcijas politiķus izsmejošus domes sēdes video. "Re:Baltica apkopotā informācija ļauj secināt, ka to radīšanai tika izmantoti pašvaldības — tātad rīdzinieku — resursi."
Tāpat Re:Baltica iesniegusi prasību tiesā pret Rīgas domi, lai pašvaldība atklātu portāla riga.lv izdevumus. Nils Ušakovs pagaidām nav komentējis centra publikāciju. Telekanāl vērsies pie pilsētas mēra preses sekretāres Lailas Ivānas, kura paskaidroja, ka viņš devies komandējumā.
"Tā ir lielākā starptautiskā nekustamā īpašuma izstāde, norisinās Kannās. Es jums nevarēšu pateikt, kā viņš šobrīd var vai nevar atbildēt uz zvanu," pateica viņa.
Mēru izdevies sazvanīt, taču viņš paziņoja, ka paskaidrojumus jāprasa viņa preses sekretārei: "To visu varēs uzzināt no Lailas Ivānas. Pašreiz neesmu Rīgā un ar jums varēšu sazināties pirmdien."
2017. gada decembrī Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa paziņoja, ka 2018. gada pirmajā pusē iestāde sāks dotāciju likumības un mērķu saprātīguma pārbaudi, kuras Rīgas dome piešķīrusi biedrībām un organizācijām
"Mēs skatīsimies nevis šauri uz kādiem no nodibinājumiem vai biedrībām, piemēram, "riga.lv", bet gan uz visu sistēmu kopumā: kā viss tiek plānots, organizēts, kā norisinās šo biedrību un nodibinājumu izvēle, proti, kuras tiek dotētas — kā tiek kontrolēts, vai tiek izpildīti līguma nosacījumi, kas noteikts līgumos un galu galā — kāds ir labums katram Rīgas iedzīvotājam par to, ko šī biedrība vai nodibinājums ir izdarījis," piebilda Krūmiņa.
RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.
"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.
IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.
Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.
RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.
Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.
Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.
Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.
Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.
LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.