KNAB pārbaudīs Re:Baltica publikāciju par Ušakovu
(atjaunots 10:52 17.03.2018)
Pats mērs pagaidām nekomentē nedz publikāciju, nedz informāciju par pārbaudi.RĪGA, 17. marts — Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka pārbaudīs Re:Baltica centra izmeklēšanu, kurā tiek pagalvots, ka "Rīgas mēra popularitātei trīs gadu laika iztērēti vismaz 8 miljoni eiro no rīdzinieku maka".
Izmeklēšanas autore Inga Spriņģe nelolo īpašas cerības uz KNAB pārbaudi, vēsta LTV. Uz Nila Ušakova darbību sociālajos tīklos, pēc viņas domām, KNAB raugās pietiekami šauri. Turklāt likumdošana šajā jautājumā ir nepilnvērtīga.
Sanita Emberga un Inga Spriņģe savā pētījumā paziņo, ka nauda tika tērēta, piemēram, mediju uzpirkšanai, jauniešu noalgošanai no "Saskaņas" partijas, "štata piketētāju" finansēšanai un darbībai sociālajos tīklos.
"Pirmkārt, daļa piketētāju ir Saskaņas jaunieši. Divas no četrām pirmā piketa dalībniecēm, Emīlija Mendelsone un Gabija Sandlere, ir aktīvistes Saskaņas jauniešu organizācijā restart.lv. Otrkārt, no nacionāla mēroga medijiem sižeti ar sašutušajiem rīdziniekiem atrodami tikai PBK. Pirms politiķa karjeras Ušakovs bija PBK ziņu galvenais redaktors, publiskajā telpā ir pieejamas liecības par viņa jau kā politiķa ietekmi uz sižetu saturu un domes uzņēmumi regulāri pērk daudz reklāmas laika šajā kanālā," raksta autori.
Turklāt, Emberga un Spriņģe apgalvo, ka Ušakova profilos sociālajos tīklos iespējams atrast arī citus opozīcijas politiķus izsmejošus domes sēdes video. "Re:Baltica apkopotā informācija ļauj secināt, ka to radīšanai tika izmantoti pašvaldības — tātad rīdzinieku — resursi."
Tāpat Re:Baltica iesniegusi prasību tiesā pret Rīgas domi, lai pašvaldība atklātu portāla riga.lv izdevumus. Nils Ušakovs pagaidām nav komentējis centra publikāciju. Telekanāl vērsies pie pilsētas mēra preses sekretāres Lailas Ivānas, kura paskaidroja, ka viņš devies komandējumā.
"Tā ir lielākā starptautiskā nekustamā īpašuma izstāde, norisinās Kannās. Es jums nevarēšu pateikt, kā viņš šobrīd var vai nevar atbildēt uz zvanu," pateica viņa.
Mēru izdevies sazvanīt, taču viņš paziņoja, ka paskaidrojumus jāprasa viņa preses sekretārei: "To visu varēs uzzināt no Lailas Ivānas. Pašreiz neesmu Rīgā un ar jums varēšu sazināties pirmdien."
2017. gada decembrī Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa paziņoja, ka 2018. gada pirmajā pusē iestāde sāks dotāciju likumības un mērķu saprātīguma pārbaudi, kuras Rīgas dome piešķīrusi biedrībām un organizācijām
"Mēs skatīsimies nevis šauri uz kādiem no nodibinājumiem vai biedrībām, piemēram, "riga.lv", bet gan uz visu sistēmu kopumā: kā viss tiek plānots, organizēts, kā norisinās šo biedrību un nodibinājumu izvēle, proti, kuras tiek dotētas — kā tiek kontrolēts, vai tiek izpildīti līguma nosacījumi, kas noteikts līgumos un galu galā — kāds ir labums katram Rīgas iedzīvotājam par to, ko šī biedrība vai nodibinājums ir izdarījis," piebilda Krūmiņa.
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
(atjaunots 09:51 16.04.2021)
Brīvdienās ikviens interesents varēs ierasties vienā no vakcinācijas punktiem septiņās Latvijas pilsētās, un vakcinēties Covid-19 profilaksei, ja paspēs, pirms izsīks vakcīnas krājumi.RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Šajā nedēļas nogalē vakcinācijas punktos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un Cēsīs ikviens varēs vakcinēties Covid-19 profilaksei dzīvās rindas kārtībā. To pastāstīja Vakcinācijas projektu biroja pārstāve Agnese Strazda, vēsta Mixnews.lv.
Tiesa, pieejams tikai AstraZeneca preparāts.
Prioritārās vakcinācijas grupās iekļautie cilvēki tomēr saņems priekšrocības – viņi tiks aicināti veidot speciālu rindu, kurā varēs vakcīnu saņemt ātrāk. Pārējiem tāpat tiks organizēta atsevišķa rinda.
Tiklīdz vakcinācijas punktā izsīks preparāta krājumi, iedzīvotāju pieņemšana tiks pārtraukta, punkts – slēgts.
15. aprīlī Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča jau pastāstīja, ka drīz vien Latvija varēšot atvērt masveida vakcinācijas punktu durvis ne tikai cilvēkiem no prioritārajām grupām, bet arī visiem, kas vēlas vakcinēties.
Atgādināsim, ka aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā noritēja eksperiments ar dzīvo rindu divos vakcinācijas punktos – konferenču centrā "Atta" un izstāžu zālē Ķīpsalā. Vakcinācijas birojs atzina, ka eksperiments ir izdevies, lai arī no diviem tūkstošiem vakcīnas devu, kas bija piegādātas šajos vakcinācijas centros, izdevies izmantot tikai 1034.
Pie tam saņemt vakcīnu varēja vienīgi cilvēki no prioritārajām grupām. Šajā kategorijā iekļauti cilvēki vecumā no 60 gadiem, hroniski pacienti, personas, kas dzīvo kopā ar hroniski slimiem bērniem un bērniem ar imūnsupresiju, kā arī personas, kas kopj smagi slimus cilvēkus mājās.
Juhņēviča atzīmēja, ka tuvākajā laikā dzīvo rindu varēs piedāvāt visiem, ir tikai viena problēma – vakcīnu trūkums. Kamēŗ preparātu apjoms nav liels, prioritārajām grupām tiek dota priekšroka.
Jāpiebilst, ka 14. aprīlī Dānija informēja, ka plāno pilnībā atteikties no AstraZeneca vakcīnas lietošanas, – varasiestādes norāda, ka preparāts retos gadījumos var radīt trombu veidošanos.
Tiklīdz parādījās ziņas par Dānijas lēmumu, Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts savā lapā Twitter ziņoja, ka VM nekavējoties sazināsies ar Dānijas valdību, lai uzzinātu noraidīto vakcīnas devu tālāko likteni, jo Latvija vēlētos tās saņemt savām vajadzībām.
Nedēļas nogalē lielajos vakcinācijas centros ar AstraZeneca vakcīnu varēs vakcinēties ikviens. Izmantojiet iespēju! Vairāk informācijas: https://t.co/Pzov03aJOD
— Vakcinācija Latvijā (@VakcinacijaLV) April 15, 2021
Latvijas ārlietu ministrs devies uz Kijevu – "atbalstīt Ukrainu"
(atjaunots 08:30 16.04.2021)
Baltijas valstu ārlietu ministri devušies vizītē uz Kijevu "paust atbalstu un demonstrēt solidaritāti". RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Kamēr Ukrainas Bruņotie spēki savelk smago tehniku pie saskarsmes līnijas Donbasā, lai sāktu jaunu posmu karā ar pašu valsts pilsoņiem, Baltijas valstu ārlietu ministru delegācija dodas uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti, vēsta BВ.lv.
Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu un Lietuvas ārlietu ministru Gabrielu Landsberģi ielūdza apmeklēt Kijevu Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba.
With my Estonian and Lithuanian colleagues @eliimets and @GLandsbergis in #Vilnius before departure to #Kyiv to show support and solidarity with #Ukraine 🇱🇻 🇪🇪 🇱🇹 🤝 🇺🇦 pic.twitter.com/w4vckOmdEI
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 15, 2021
Baltijas valstu ārlietu ministri dodas vizītē uz Ukrainu, lai paustu atbalstu un saņemtu detalizētu informāciju par situāciju. Tāpat ministri plāno apspriest sadarbības stiprināšanu drošības jomā un Ukrainas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas attīstību.
©
Foto : U.S. Army photo / Kimberly Spinner
Atgādināsim, ka 2021. gada maijā-jūnijā ieplānotas NATO mācības "Defender Europe 2021". Manevru gaitā plānots izspēlēt uzbrukuma un aizsardzības darbības Austrumeiropā un Baltijas valstīs. NATO manevros piedalīsies arī Ukraina.
Iepriekš Ukrainas pārstāvis trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs, uzstājoties Ukrainas televīzijā, iepriekš paziņoja, ka mācībās "Defender Europe" tiks izspēlēts "karš ar Krieviju".
Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.
Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.
"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.
Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.
"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.
Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.
Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева