Eiro

Latvijas banka par 20 tūkstošiem eiro ir gatava padomāt par konta atvēršanu klientam

64
(atjaunots 10:39 17.03.2018)
Pēc skandāla ar ABLV dažas bankas Latvijā sākušas īstenot ierobežojošus pasākumus pret klientiem-nerezidentiem, viena no tām, piemēram, izskata dokumentus konta atvēršanai par 20 tūkstošiem eiro.

RĪGA, 17. marts — Sputnik. Pēc ABLV Bank skandāla Latvija gatavo likumprojektus, kuru mērķis iz samazināt nerezidentu daļu valsts bankās. Krievijas biznesmeņi, kuri vēlas noņemt iespējamos operāciju veikšanas aizliegumus dolāros un eiro ar saviem rietumu partneriem, iegūst otru pilsonību, raksta Forbes.

Banku drudzis

Problēmu sākumu Latvijas banku sistēmā šogad noteica ASV Finanšu ministrijas FinCEN struktūras februāra ziņojums par naudas atmazgāšanu ABLV Bank un korumpētajām darbībām Latvijas banku sistēmā. ABLV Bank visas apzūdzības noliedza, taču pieņēma lēmumu pašlikvidēties.

"Vispopulārākā un dinamiskāk attīstītākā valst banka piespiedu kārtā pašlikvidējas bez tiesu lēmumiem. Turklāt skarbāk, nekā iepriekšējās "atmazgāšanas" apkarošanas kampaņas laikā 2016. gadā, kad tika slēgta Latvijas Krājbanka un Trasta komercbanka. Pēc tās visu banku darbs ar klientiem — Latvijas nerezidentiem tika asi apgrūtināts," atzīmē Arbat Capital vadošais direktors Aleksejs Golubovičs.

Pēc "Infinity Group" starptautiskās nodokļu plānošanas nodaļas vadītājas Marijas Džusas sacītā, Latvijas bankas atteikušas strādāt ar klasiskām ofšoru kompānijām un vēra vaļā kontus tikai kompānijām no jurisdikcijas, kur ir likumā paredzētas atskaitīšanās prasības, un pieprasīja apstiprināt ofšora biznesa eksistenci (ofisa, darbinieku esamību).

Uzreiz pēc ABLV krišanas pieaug uztraukums attiecībā uz Rietumu banku, kura arī izdarījusi likmi uz klientu bāzes piesaistīšanu no NVS, pirmām kārtām, no Krievijas. Šī banka atteikusies no nerezidentu norēķinu operācijām dolāros un pārgāja uz eiro, teikts rakstā.

Drudzis radies ne vien lielākajās Latvijas bankās, kuras sapņoja kļūt par Šveices bankām līdzīgām, bet arī Centrālajā bankā. Februāra beigās sekoja Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimsēviča aizturēšana, kuru tur aizdomās par kukuļa izspiešanu, pats viņš to noliedz. Latvijas Bankas vadītājs jau ir paziņojis, ka negrasās atkāpties no amata — taču izmeklēšanas laikā viņš ir oficiāli atstādināts no pienākumu pildīšanas. Saskaņā ar mediju paziņojumiem, kukuli Rimšēvičs varēja izspiest no Krievijas baņķiera Grigorija Guseļņikova. Intervijā aģentūrai Associated Press Guseļņikovs pastāstīja, ka kopš 2015. gada Rimšēvičs regulāri caur starpniekiem pieprasījis no viņa kukuļus un draudēja "izspiest no tirgus" viņa banku Norvik.

Sekas

Banku skandālu sekas Latvijā būs ļoti nopietnas, tiek gatavots likumprojekts par aizliegumu strādāt ar kompānijām, kuras nespēj apstiprināt darbinieku un reāla biznesa esamību citā valstī. Tāpat tiek plānots ieviest ierobežojumus nerezidentu ieguldījumiem Latvijas bankās, paziņoja Marija Džusa. Šis mērs tiešā veidā skars vēl vairākas bankas Latvijā, kuru vidū Džusa nosauca Expobank, Rigensis bank, Meridian Trade Bank, Signet Bank (iepriekš M2M Latvia), BlueOrange Bank, Baltic International Bank, Regional investment bank, LPB un PrivatBank Latvia.

Bankas ABLV darbinieki sapulcējušies atvadu fotogrāfijai
© Sputnik / Sergey Melkonov

Pēc vienas no Latvijas banku darbinieka sacītā, pagaidām nerezidentu maksājumus dolāros šīs bankas nav atslēgušas. Taču dažas bankas sākušas īstenot ierobežojošus pasākumus klientiem-nerezidentiem — Rigensis Bank izskata dokumentus konta atvēršanai par 20 000 eiro, raksta žurnāls.

Vibeidzot sagraut Latvijas bankas var lēmums par sankciju ieviešanu no Amerikas varas iestāžu puses operāciju apkalpošanai ASV dolāros. Whitestone capital dibinātājas Aleksandrs Prosvirjakovs uzskata, ka šaubīgo operāciju apkalpošana, nepietiekams pašu kapitāla apjoms, liela atkarība no nerezidentu pasīviem, regulatora korumpēto aizgādņu shēmu atmaskošana — tas viss nedod iespēju garantēt dzīvotspēju Latvijas bankām.

"Parādās ziņas par to, ka lielākās starptautiskās bankas sāk atteikt Latvijas bankām maksājumu veikšanai dolāros. Tuvākajā laikā mēs pamanīsim nerezidentu klientu līdzekļu aizplūšanu no Latvijas bankām, kas varētu kļūt par visvājāko spēlētāju sagraušanas trigeri," saka Prosvirjakovs.

Otra pilsonība

Pēdējie skandāli var galu galā izbeigt Krievijas pilsoņu masveida banku operācijas Latvijā, kaut gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Pēteris Putniņš saka, ka vienu vai otru banku slēgšanas plāna nav.

"Latvijas finanšu sektora pašattīrīšanās ir jāturpina tik pat dinamiskā tempā. Te nav citu iespēju, ja vēlamies izveidot labu mūsu valsts finanšu sektora reputāciju un nodrošināt pārkāpumu neesamību noziedzīgā ceļā iegūto līdzekļu legalizēšanā," pateica Putniņš.

Pēc viņa sacītā, pieļaujamais nerezidentu biznesa apkalpošanas apjoms Latvijas bankās ir ap 5%.

Pie kā novedīs turpmākā skrūvju pievilkšana Krievijas pilsoņiem Baltijā? Pēc Paragon Advice Group partnera Aleksandra Zaharova sacītā, globālā ofšoru kontu norēķinu sistēma paliks pieejama tikai personām, kuras paspējušas nomainīt nodokļu rezidentūru. "Ar to skaidrojams nenormālais otrās pilsonības pieprasījums. Pieaug Krievijas biznesmeņu skaits ar otru pilsonību, kuri vēlas izvairīties no iespējamiem aizlieguma riskiem operāciju īstenošanai dolāros un eiro ar saviem rietumu partneriem. Tas izslēdz ģeopolitikas riskus," paskaidroja Zaharovs.    

64
Pēc temata
Kučinskis par ABLV lietu: mēs nevēlamies kļūt par ES Šveici
Lembergs novēlēja Latvijai nenomirt no bada bez Krievijas naudas
Deputāts: pakalpojumu nozarē jāprot komunicēt vairākās valodās