RĪGA, 13. marts — Sputnik. Drīz vien bērni vecumā līdz 13 gadiem varēs reģistrēties sociālajos tīklos tikai ar vecāku atļauju, vēsta Skaties.lv.
Sākotnēji plānots, ka bez vecāku atļaujas sociālajos tīklos varēs reģistrēties tikai pusaudži vecumā no 16 gadiem, taču aizvadītajā nedēļā Ministru kabinets nolēma, ka šim nolūkam pietiks ar 13 gadu vecumu. Jaunākiem bērniem būs jāsaņem vecāku atļauja reģistrācijai tādās platformās kā Facebook, Draugiem.lv, Twitter un Instagram.
Saeimas deputātiem jāapstiprina vecuma cenzs līdz 25. maijam – no šīs dienas likums stājas spēkā ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs. Likumpārkāpuma gadījumā sociālā tīkla īpašnieks var saņemt naudas sodu desmitiem miljonu eiro apmērā.
Tieslietu ministrija tomēr norādīja, ka personas datu aizsardzības jaunā regula neparedz veidu, kādā sociālo tīklu administratoriem nāktos noskaidrot lietotāju vecumu.
Resors informēja, ka datu menedžeri paši var izlemt, kā viņi nodrošinās pārskatāmu procesu, kas iedvesīs pietiekamu pārliecību par to, ka piekrišana ir juridiski atbilstoša, tātad, ja personas vecums neatbilst noteiktajam, saņemta vecāku atļauja.
Tieslietu ministrija piebilda, ka sociālo tīklu vadītāji var paši izvēlēties lētāko un ērtāko vecuma apstiprināšanas paņēmienu. Tiesa, Draugiem.lv vadība piezīmēja: tagad viņiem nāksies darīt to, ko nav paveikušas tiesībsargājošās iestādes. Uzņēmums būs spiests ieguldīt līdzekļus un laiku, lai izstrādātu trīs iespējamos vecuma identifikācijas veidus: autentifikāciju interneta bankā, e-parakstu vai personīgu vizīti ar iesniegumu.
Draugiem.lv vadība atzīmēja, ka bērni vecumā līdz 13 gadiem veido aptuveni 10% sociālā tīkla apmeklētāju. Līdz 25. maijam viņi saņems informāciju, ka tagad viņiem nepieciešama vecāku atļauja, lai lietotu portālu.
Pēc būtības, bērna profilu nāksies apvienot ar vecāku profilu, un vecāks būs spiests apstiprināt savu personību vienā no trim minētajiem veidiem, pastāstīja Draugiem.lv.
Tiesa, vēl joprojām bez atbildes palikusi virkne jautājumu: piemēram, kā rīkoties gadījumā, ja bērna uzvārds atšķiras no vecāku uzvārda, kā rīkoties audžuģimenēm utt.
RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.
Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.
Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.
Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.
Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.
Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.
RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vairāki desmiti cilvēku, neskatoties uz Rīgas domes aizliegumu, ieradās pie Krievijas vēstniecības Latvijā ar prasību atbrīvot blogeri Alekseju Navaļniju.
Atgādināsim, ka Aleksejs Navaļnijs tika aizturēts 17. janvārī Šeremetjevas lidostā Maskavā pēc ierašanās no Vācijas, kur blogeris ārstējās pēc domājamās saindēšanas. Iepriekš Krievijas Federālais sodu izpildes dienests informēja, ka plāno aizturēt Navaļniju, jo tiesai jāpieņem lēmums jautājumā par nosacītā soda aizstāšanu ar reālu brīvības atņemšanu pēc nosacītā ieslodzījuma režīma ļaunprātīgiem pārkāpumiem. A.Navaļnijam ir divas nosacītas sodāmības. Pirmā – uzņēmuma "Kirovļes" lietā – saistīta ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķiešanu, otrā – "Yves Rocher" lietā – par vairāk nekā 30 miljonu rubļu laupīšanu.
18. janvārī Himku pilsētas tiesa izbraukuma sesijā pieņēma lēmumu par Alekseja Navaļnija arestu uz 30 dienām. Viņš nogādāts izolatorā "Matrosskaja tišina", kur pavada 14 dienu karantīnu – viens trīsvietīgajā kamerā.
Iepriekš Rīgas dome noraidīja pieteikumu protesta akcijai pie Krievijas vēstniecības. Tomēr vairāki desmiti cilvēku ieradās ar plakātiem "Brīvību Aleksejam Navaļnijam!"
Pie tam cilvēki turējās drošā attālumā un ievēroja pandēmijas apstākļos noteikto distanci.
Tiesa, policisti pasākumu pārtrauca. Valsts policijas pārstāvji akcijas vietā pieprasīja nesankcionētās akcijas pārtraukšanu. Akcijas dalībnieki neiebilda un steigšus izklīda.