Bankas ABLV darbinieki sapulcējušies atvadu fotogrāfijai

Bloomberg: Latvijas naudasvads tiek slēgts

146
(atjaunots 10:12 12.03.2018)
Ilmārs Rimšēvičs palīdzējis izveidot banku sistēmu Latvijā, un tagad viņam jāaiziet pagātnē kopā ar to.

RĪGA, 11. marts — Sputnik. Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir aizliegts pildīt pienākumus. Neskatoties uz viņa apņemšanos apstrīdēt apsūdzības par kukuļošanu, viņa karjera, kuras virsotne tika sasniegta Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdē, acīmredzot, ir noslēgusies. Taču tas ir tikai "Latvijas korespondētājbanku" sistēmas, kas ļāva desmitiem miljardu dolāru pamest pēcpadomju telpu un nokļūt ārzonā, iznīcināšanas sindroms, vēsta Bloomberg.

Kopš neatkarības iegūšanas mazā Latvija sāka pragmatiski iedzīvoties no labuma, ko nesa lielo korumpēto valstu — Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas — tuvums. 90. gados tā kļuva pazīstama kā pēcpadomju Šveice, pateicoties elastīgajam un slēgtajam banku sektoram.

Taču drīzāk gan tā bija pilnīgs Šveices pretmets. Latvijas bankas, kas strādāja ar nerezidentiem, vienmēr turējās nostāk no tām, kas strādāja ar vietējiem klientiem un necentās piesaistīt depozītus. Rietumu korespondētājbanku attiecību attīstītais tīkls tām ļāva kļūt par cauruli, pa kuru pēcpadomju nauda tika pārsūknēta uz drošām vietām, tikpat platu, kā cauruļvads, pa kuru Krievijas gāze plūda uz Eiropu.

2013. gadā, kad Starptautiskais Valūtas fonds izpētīja šo sistēmu, tika konstatēts, ka ceturtā daļa nerezidentu kontu atvērti ārzemju bankās kā korespondentu konti. Tātad Šveice bija mērķis, nevis modelis.

"Latvijas bankas sniedz finanšu loģistikas pakalpojumus klientiem nerezidentiem, tas ir, operē ar īstermiņa naudas plūsmām," — 2012. gadā paskaidroja Kristaps Zakulis, toreizējais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs. — To var uzskatīt par finanšu pakalpojumu eksportu, kas uzlabo arī Latvijas maksājumu bilanci."

Krievijas, Ukrainas un citu pēcpadomju valstu uzņēmējiem bija jāizved nauda no savām valstīm un jāizvairās no nodokļiem. Viena no metodēm — izmantot fiktīvu ārvalstu pircēju ar kontu ārvalstu bankā, lai pārdotu pāri robežām. Latvijas bankas palīdzēja radīt tādus "tirdzniecības partnerus", ko kontrolēja paši klienti.

Ar banku darbiniekiem un īpašniekiem saistītas organizācijas radīja fiktīvas kompānijas dažādās valstīs. Klīst baumas, ka lielāko tādu kompāniju tīklu, ko jebkad atraduši žurnālisti, radīja Parex bankas komanda. Firmas bija iejauktas visdažādākajos "stiķos" — no Pola Manaforta, ASV prezidenta Donalda Trampa vēlēšanu kampaņas bijušā vadītāja, līdz 5 miljardu dolāru izšķērdēšanai no Kazahstānas bankas BTA.

Latvijai tas bija lielisks bizness. FKTK dari liecina, ka banku sektors, kas apkalpoja nerezidentus, nodrošināja 0,8-1,5% valsts IKP. Atliek tikai minēt, kāpēc kaimiņvalstis — Igaunija un Lietuva — neiekārtoja līdzīgu sistēmu.

Domājams, tāpēc, ka no visām trim Baltijas valstīm krievvalodīgo skaits Latvijā bija lielākais. Viņiem ir svars politikā ("krievu" partijas uzvar vienās vēlēšanās pēc otrām, taču nemainīgi paliek ārpus valdošās koalīcijas) un biznesā, tāpēc Latvija mazāk baidījās kārtot darīšanas ar pēcpadomju biznesmeņiem — krievu valodā un saskaņā ar krievu neformālajiem noteikumiem. No visām Baltijas valstīm tikai Latvijai ir "zelta vīzas" programma — uzturēšanās atļauja apmaiņā pret investīcijām, orientēta uz Krievijas pilsoņiem.

ASV valdībai Latvijas triki sagādāja bažas vismaz kopš 2006. gada, kad finansiālo noziegumu novēršanas tīkls ASV Finanšu ministrijas paspārnē (FinCEN) ziņoja par fiktīvu kompāniju izmantošanu ASV, kas saņēmušas aizdomīgus pārskaitījumus par 18 miljardiem dolāru, galvenokārt no Krievijas un Latvijas.

Pēdējos gados, it īpaši kopš Latvijas iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā 2016. gadā, raizes pārvērtās par spiedienu: cīņa ar naudas atmazgāšanu un nodokļu nemaksāšanu ir viens no galvenajiem ESAO mērķiem.

Tātad 2016. gadā Latvijas bankas lielā mērā zaudēja savu valdzinājumu nerezidentu acīs. Bankas pārtrauca darbu ar ārzonas uzņemumiem. Pārbaude par atbilstību standartiem kļuva pārāk nogurdinoša pēcpadomju uzņēmējiem, un konta atvēršana kļuva tikpat sarežģīta kā lielākajā daļā Eiropas valstu. Kipra un Malta izskatījās daudz pievilcīgāk.

Deutsche Bank, kas sniedza neaizvietojamus pakalpojumus Latvijas banku kontos esošo nerezidentu dolāru atmazgāšanai, apmēram pirms gada sāka pamest tirgu. 2016. gadā ārvalstu depozītu daļa Latvijas bankās — viens no nedaudzajiem pieejamajiem paralēlās banku aktivitātes indikatoriem — samazinājās no 57,3% līdz 42,6% un šādā līmenī saglabājās.

Taču ASV Finanšu ministrijai pakāpeniskais process šķita pārāk lēns. Februārī tā apsūdzēja ABLV, trešo lielāko banku valstī, par naudas atmazgāšanu. Kā piemērs tika minēti aizbēgušā ukraiņu oligarha Sergeja Kurčenko konti, miljarda dolāru zādzība no Moldovas bankām 2014. gadā un par iespējamā KTDR kodolprogrammas finansēšana. Pēc atslēgšanas no ASV finanšu sistēmas ABLV nespēja turpināt darbu un tika likvidēta.

Un tomēr ASV vēl nav apmierinātas. Ceturtdien Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pastāstīja, ka ASV ierēdnis viņu brīdinājis par iespējamām sankcijām pret citām bankām valstī.

Spiediens pret Rimšēviču ar mērķi piespiest viņu atkāpties no amata, iespējams, saistīts ar izvirzītajām apsūdzībām kukuļošanā. Taču galvenā problēma ir tā, ka Centrālās bankas vadītājs, kurš palīdzējis izstrādāt šo teicamo, izdevīgo, taču riskanto sistēmu, tagad kļuvis par tās simbolu. To vairs nevarēja paciest ne ASV, ne Eiropas iestādes, ko samulsināja tamlīdzīgas atklāsmes par ES dalībvalsti. Tās vēlas, lai Latvija pāršķirtu lappusi, atteiktos no savas pēcpadomju naudasvada specializācijas un sarīkotu pamatīgu tīrīšanu, uz kādu spējīga tikai jauna centrālās bankas komanda.

146
Pēc temata
Borovkovs: ASV "aprok" bankas Latvijā, bet tā tikai noliec galvu
Kučinskis par ABLV lietu: mēs nevēlamies kļūt par ES Šveici
Kravu vilciens, foto no arhīva

Viņiem nospļauties par tranzītu, te vēl ir kas pārdodams: Lindermans par lielo kļūdu

19
(atjaunots 18:16 29.11.2020)
Latvijas transporta nozares vadības asarainā vēstule diezin vai aizkustinās Krieviju un atdos Latvijai tranzītu? Kāpēc?

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Par to, kāpēc tranzīts no Krievijas Latvijā vairs neatgriezīsies, kā arī citiem jautājumiem savā iknedēļas notikumu apskatā runāja publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.

Kāpēc tranzīts neatgriezīsies Latvijā

Latvijas Satiksmes ministrija ielūkojusies bezdibenī, kur iegāzies tranzīts, saķērusi galvu un nosūtījusi vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā.

Izrādās, Latvijas transporta nozares vadība joprojām ar cerību skatās uz Krievijas pusi. Tāpēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtījis vēstuli savam kolēģim Krievijā Jurijam Petrovam, valsts transporta ministra vietniekam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," norādīts vēstulē, kuras autors atgādina: laiks aktivizēt šo auglīgo sadarbību.

Ir vēl viena dīvaina nianse: vēstuli sankcionējusi Latvijas Ārlietu ministrija.

"Man šķiet, nekā dīvaina nav. Protams, Latvijas valdošās klases absolūtajam vairākumam nospļauties par tranzītu, viņi no tā labumu negūst. Latvijai ir cita likvīda prece – rusofobija. Un viņi šo spriedzi atbalsta, saņemot no tā no eirofondiem pietiekami daudz naudas, lai valdošā klase, visnotaļ plaša Latvijā, dzīvotu normāli. Protams, Latvijā ir arī cilvēki, kas pārdzīvo katastrofu – tā ir gan zināma daļa valdībā, gan ĀM, gan dzelzceļnieki. Galu gala bez tranzīta ne viņiem, ne Latvijas iedzīvotājiem dzīves nav," konstatēja Vladimirs Lindermans.

Tomēr, atzīmēja publicists, asarainām vēstulēm nekāda nozīmīga efekta nebūs, jo tranzīta lejupslīde Latvijā par 50% - tā nav Krievijas atriebība, tās ir valsts stratēģijas sekas.

"Tas, ka Krievija pārvirza tranzītu, ir stratēģija, un tās pamatā nav nodoms nobeigt Latviju vai Igauniju, bet gan fakts, ka šīs valstis ir NATO locekļi un tieši pakļautas ASV. Tāpēc ir sarežģīti un no Krievijas drošības viedokļa bīstami veidot ar tām stabilas attiecības. Nav izdevīgi parakstīt ilgtermiņa līgumus, veidot perspektīvas un attiecības. Kāpēc apgādāt šo tranzīta artēriju, ja tā iesprūdīs, tiklīdz kaut kas atgadīsies. Kāpēc tas būtu vajadzīgs Krievijai? Tātad šis Krievijas kurss uz Ustjlugu un tā tālāk nepārtrūks. Protams, Krievija var pagādāt Latvijai kaut kādu daļu tranzīta, taču tikai gadījumā, ja Latvijas valdība mainīs kursu. Tomēr diezin vai viņi nomainīs kursu," uzsvēra Lindermans.

Publicists atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecinājis: Latvija veidos attiecības ar Krieviju pēc divu pieeju principa – principiālie jautājumi un tie, kuros iespējama zināma sadarbība. Te nav nekādas ķecerības, tā iekārtota jebkuras valsts politika: ir stratēģija, kurā nav kompromisu, un ir taktiskie lēmumi, ko var mainīt.

"Tomēr latviešu politikā ir principiālas pretrunas ar Krievijas politiku. Un Krievijas tranzīta novirzīšana uz savām ostām – tas ir stratēģijas elements, nevis tūlītēja tirdznieciska labuma jautājuma. Protams, vēstule no Latvijas ir uzrakstīta, tomēr diezin vai tā kaut ko dos," secināja Lindermans.

19
Tagi:
Latvija, tranzīts, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Skaistumkopšanas jomas pārstāvju protesta akcija pie Ministru kabineta, foto no arhīva

Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits

18
(atjaunots 17:49 29.11.2020)
Sociālie tīkli ir pilni ar fotogrāfijām, kurās rīdzinieki drūzmējas Rīgas tirdzniecības centros un atpūšas ielu ballītēs, tikmēr Latvijā pēdējās diennakts laikā samazinājies jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Rīgas iedzīvotāji staigā pa tirdzniecības centriem un iet uz ballītēm, aizmirstot par sociālo distanci, taču šosvētdien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecināja, ka pagaidām šī ballēšanās nav izraisījusi Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu.

Saskaņā ar Latvijas SPKC datiem, pēdējās diennakts laikā ir veikti 4037 koronavīrusa testi un atklāti 414 jauni inficēšanās gadījumi.

​Tiesa, pozitīvo testu daļa sastādīja 10,3%.

Četri pacienti ar Covid-19 diagnozi nomira. Viens no tiem bija vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem. Vēl viens pacients – vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Vēl divi cilvēki, kuriem Covid-19 kļuva par liktenīgu, bija vecumā no 75 līdz 80 un no 80 līdz 85 gadiem.

Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 16 975 cilvēki, izveseļojušies 1719 cilvēki, 197 cilvēki nomira.

​Sestdien, 28. novembrī, SPKC paziņoja, ka ir atklājis 753 Covid-19 gadījumu, nomira 3 cilvēki.

Atgādināsim, ka iepriekš sociālajos tīklos izcēlās sašutuma vilnis sakarā ar piektdienas ballēšanos Rīgā. Rīdziniekus "pieķēra" karstvīna ballītē galvaspilsētas centrā. Turklāt cilvēki publicēja fotogrāfijas ar daudziem atlaižu cienītājiem, kuri pūļiem devās uz tirdzniecības centriem "melnajā piektdienā".

18
Tagi:
koronavīruss, iedzīvotāji, Rīga
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Latvijas Valsts policija pastāstīja par "Covid disidentu" atklāšanas reidu rezultātiem

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija