Vīrietis ar čemodānu

Ne kvalitātes, ne kvantitātes: kas notiek ar Latvijas iedzīvotājiem

132
(atjaunots 13:07 13.03.2018)
Kas vainojams pie tā, ka Latvija nespēj pārvarēt demogrāfisko krīzi – valdība, kas nedara pietiekami daudz iedzīvotāju atbalstam, vai paši cilvēki, kuri nesteidz dzemdēt bērnus un tūkstošiem brauc prom no valsts.

RĪGA, 10. marts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Centrālais statistikas birojs informē, ka 1991. gadā Latvijas Republikā dzīvoja 2,66 miljoni cilvēku. Tagad šis rādītājs krities zem diviem miljoniem.

27 gadu laikā valsts zaudējusi aptuveni 700 tūkstošus cilvēku. Pārsvarā tas noticis divu faktoru ietekmes rezultātā: mirstība valstī pārsniedz dzimstību, turklāt iedzīvotāji emigrē uz Rietumeiropas valstīm, kur dzīves līmenis ir krietni augstāks. Eksperti uzskata, ka tuvākajos gados tendence saglabāsies.

Protams, valdība cenšas labot situāciju, taču, pēc Latvijas universitātes profesora Pētera Zvidriņa domām, šie pasākumi nav pietiekami. Viņaprāt, depopulāciju Latvijā varētu apturēt vien kompleksa ilgtermiņa programma, kas sekmēs iedzīvotāju skaita palielināšanos.

Vairāk nekā Tukumu

Zvidriņš uzsvēra: kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas valsts iedzīvotāju skaits sarūk, un arī aizvadītais gads nav šajā ziņā atšķīries no agrākajiem.

"2017. gadu Latvija atkal noslēdza ar iedzīvotāju zudumu, kuru skaits samazinājies par 20 tūkstošiem cilvēku. No viņiem 12 tūkstoši ir aizbraukuši no valsts. Turklāt mirstība pārsniedza dzimstību gandrīz par 8 tūkstošiem cilvēku," — konstatēja Zvidriņš.

Zinātnieks paskaidroja, ka gada laikā valsts zaudē tik daudz cilvēku, cik varētu dzīvot veselā pilsētā, piemēram, Tukumā. Pēc demogrāfa novērojumiem, iedzīvotāju skaits samazinās visās lielpilsētās, taču visbīstamākā situācija ir redzama mazajās apdzīvotajās vietās.

"Tādās pilsētās kā Durbe, Zilaiskalns, Ainaži, Subāte, kur dzīvo tikai 500-800 cilvēki, es vēroju ļoti satraucošu situāciju," — atzīmēja profesors.

Viņš uzsvēra, ka 2017. gadā Latvijā jaundzimušo skaits bijis par tūkstoš cilvēkiem mazāks nekā 2016. gadā, kas, iespējams, nav tik manāms procentuālajā attiecībā iedzīvotāju skaita sarukuma kopainā, taču būtiski ietekmē dzimstības koeficientu, jeb bērnu skaitu uz vienu reproduktīvā vecuma sievieti.

Demogrāfiskais apvērsums

"2016. gadā dzimstības koeficients sasniedza 1,74, sastādot rekordu pēdējo desmit gadu laikā, taču jau 2017. gadā rādītājs samazinājās un sasniedza 1,70. Tiesa, pagaidām šie aprēķini ir aptuveni, jo mums nav datu par to, cik bērni dzimuši sievietēm ārvalstīs. Saskaņā ar jauno metodiku, bērni, kas dzimuši ārvalstīs sievietēm ar Latvijas pilsonību, pieder pie mūsu valsts. Tie ir aptuveni 300-400 bērni gadā, un, ja arī pieskaitīsim viņus, saņemsim tieši par tūkstoš bērniem mazāk nekā gadu iepriekš," — teica Zvidriņš.

Profesors paskaidroja, ka pašreizējā situācijā nelielais dzimstības pieaugums, kas bija vērojams Latvijā pēdējo piecu gadu laikā, ir pazudis.

"Noticis pavērsiens pretējā virzienā, un, iespējams, šogad rādītājs būs vēl zemāks. Zīmējot līknes, redzams, ka dzimstības rādītājs sasniedzis maksimumu un krītas. Samazinās reproduktīva vecuma māmiņu skaits, tātad saglabājas negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums," — brīdināja eksperts.

Mainīt situāciju

Tomēr Zvidriņš pauda uzskatu, ka atbalsts mātēm varētu sekmēt dzimstības pieaugumu, un valdība jau spērusi dažus soļus šajā virzienā.

"Mēs zinām, ka aizvadītajā gadā šajā jomā notika pārmaiņas, tika palielināti pabalsti ģimenēm ar bērniem. Jā, piemaksas par pirmo un otro bērnu nav īpaši augušas, tikai par 3-4 eiro, toties par trešo bērnu tās būtiski pieaugušas. Ja agrāk pabalsta summa bija 34 eiro, tagad būs simt eiro," — viņš atzīmēja.

Stadions. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Филиппов

Tiesa, nav teikts, ka sievietes Latvijā dzemdēs vismaz trīs bērnus, uzskata eksperts. Pēc viņa domām, vajadzētu palielināt atbalstu par otro bērnu, lai mainītu dzimstības dinamiku.

Zvidriņš paskaidroja, ka statistikas dati liecināja par labu pabalsta palielināšanai tieši par trešo un nākamajiem bērniem, jo no kopējā jaundzimušo skaita trešais un nākamie bērni sastāda aptuveni piekto daļu, bet otro bērni — 40%. Tātad pabalsts par otro bērnu parasītu lielākus izdevumus no budžeta.

Tomēr eksperts norādīja, ka nepieciešami arī lielāki pabalsti ģimenēm ar trim bērniem.

"Lielākā daļa daudzbērnu ģimeņu Latvijā iekļūst trūcīgo zonā. Tāpēc domāju, ja šis pasākums palīdzinās izlīdzināt ienākumu starpību. Jā, iespējams, tas nav labākais veids, kā stimulēt dzimstību kopumā, taču nav noliedzams, ka tas dod zināmus pozitīvus rezultātus," — uzsvēra Zvidriņš.

Ne kvalitātes, ne kvantitātes

Demogrāfs pauda uzskatu, ka depopulācijas pārtraukšanai būtu jārisina arī migrācijas problēma, kurā pašlaik nav vērojamas nekādas izmaiņas.

"Gada laikā oficiāli esam zaudējuši 12 tūkstošus cilvēku, taču es uzskatu, ka šis rādītājs ir daudz augstāks, jo nebūt ne visi aizbraucēji reģistrējas. Aplēses liecina, ka viņu skaits, iespējams, ir par 25% lielāks, tātad situācija šajā jomā ir neapmierinoša, un mani pārsteidz, ka šis jautājums praktiski netiek izskatīts," — paziņoja eksperts.

Viņš atzīmēja, ka Lietuvā jau divus gadus tiek īstenota politika darbā ar diasporu un pastāv "vienas pieturas aģentūra", bet Latvija tikai sākusi par to domāt. Taisnības labad Zvidriņš atgādināja, ka demogrāfiskā situācija Lietuvā īpaši neatšķiras no stāvokļa Latvijā, un ES dalībvalstu vidū Lietuva ieņem pirmo vietu iedzīvotāju skaita samazināšanās jomā, par vienu punktu apsteidzot Latviju, tomēr migrācijas politikas jautājumā Lietuvas valdība strādā daudz aktīvāk.

Profesors piebilda, ka ar izmaiņām migrācijas politikā un pabalstiem daudzbērnu ģimenēm nepietiks, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju valstī, vajadzīgi arī soļi veselības aprūpes jomā, lai celtu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

"Esam nopietni samazinājuši bērnu mirstību, taču mums joprojām ir tikai apmēram divas trešdaļas pilnīgi veselu jaundzimušo, bet vienai trešdaļai ir zināmas saslimšanas vai defekti — gan fiziski, gan garīgi, un šajā jautājumā mums vēl ir jāstrādā," — atzīmēja Zvidriņs un paskaidroja, ka Latvijai jāpieņem kompleksa ilgtermiņa programma, kas ņemtu vērā visus faktorus iedzīvotāju skaita palielināšanai.

"Patlaban vēl nevar teikt, ka tāda programma būtu. Ir tikai atsevišķi pasākumi, taču ar tiem nepietiek, lai mainītu situāciju kopumā," — noslēgumā piebilda profesors.

132
Pēc temata
Dombrovskis: latvieši no Lielbritānijas nebrauks uz stagnācijas purvu
Latvija kļūst par "veco ļaužu zemi"
Demogrāfiskā krīze: cik maksā trešais bērns
Gulbenes novads pārvēršas par "pensionāru zemi"

Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus

18
(atjaunots 17:30 21.09.2020)
Advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja trīs melnā apģērbā tērpušies vīrieši, kuri atnāca pie viņa mājās bez ieročiem, pastāstīja Valsts policijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības lietas izmeklētājs Armands Ruks pastāstīja notikušā detaļas preses konferencē.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu. Taču jurists Mārtiņš Krieķis apgalvo, ka par slepkavības iemeslu kļuva elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Krieķis apsolīja samaksāt 20 tūkstošus eiro par informāciju par slepkavām.

Ruks pastāstīja žurnālistiem, ka mājā nozieguma laikā atradies arī Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins, kurš ir guvis smagas traumas.

Slepkavas bijuši trīs sportiskas miesas būves vīrieši, divi – aptuveni 175 cm augumā, viens bija virs 180 cm augumā. Viņi visi bija tērpušies melnās drēbēs, viņu sejas aizsedza maskas. Savā starpā viņi sarunājās krievu valodā. Ruks noliedza informāciju par to, ka slepkavas mājā ielaidis pats Rebenoks: pēc viņa sacītā, viņi iegājuši mājā no pagalma puses.

Izmeklētājs atsevišķi atzīmēja ka laupītājiem nebija līdzi speciāli līdzi paņemti ieroči, piemēram, pistole. Rebenoku sasēja ar vadu, savukārt slepkavības ieroča kārtā tika izmantots dēlis, kas tika izlauzts no terases. Vēlāk tā tika atrasta 200 metru attālumā no mājas.

Tika nozagtas dārglietas un dārgu pulksteņu kolekcija. Precīza summa pagaidām nav zināma.

Tāpat Ruks paziņoja, ka māja nebija aprīkota ar novērošanas kamerām, savukārt signalizāciju mājas saimnieki ieslēdza reti, tikai gadījumos, kad devās prom uz ilgāku laiku. Šoreiz tā nebija ieslēgta. Viņš aicināja visus rūpēties par sava mājokļa drošību.

Iepriekš Valsts policijā paziņoja, ka izskata arī versiju par slepkavību, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbību.

IeM vadītājs Sandis Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes. Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Ik gadu Latvijā tiek aplaupītas 20-28 mājas, taču aplaupīšanas ar slepkavībām notiek reti, atgādināja Valsts policijas priekšnieka v.i. Juris Šulte.

18
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

7
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

7
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus