Vīrietis ar čemodānu

Ne kvalitātes, ne kvantitātes: kas notiek ar Latvijas iedzīvotājiem

110
(atjaunots 13:07 13.03.2018)
Andrejs Solopenko
Kas vainojams pie tā, ka Latvija nespēj pārvarēt demogrāfisko krīzi – valdība, kas nedara pietiekami daudz iedzīvotāju atbalstam, vai paši cilvēki, kuri nesteidz dzemdēt bērnus un tūkstošiem brauc prom no valsts.

RĪGA, 10. marts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Centrālais statistikas birojs informē, ka 1991. gadā Latvijas Republikā dzīvoja 2,66 miljoni cilvēku. Tagad šis rādītājs krities zem diviem miljoniem.

27 gadu laikā valsts zaudējusi aptuveni 700 tūkstošus cilvēku. Pārsvarā tas noticis divu faktoru ietekmes rezultātā: mirstība valstī pārsniedz dzimstību, turklāt iedzīvotāji emigrē uz Rietumeiropas valstīm, kur dzīves līmenis ir krietni augstāks. Eksperti uzskata, ka tuvākajos gados tendence saglabāsies.

Protams, valdība cenšas labot situāciju, taču, pēc Latvijas universitātes profesora Pētera Zvidriņa domām, šie pasākumi nav pietiekami. Viņaprāt, depopulāciju Latvijā varētu apturēt vien kompleksa ilgtermiņa programma, kas sekmēs iedzīvotāju skaita palielināšanos.

Vairāk nekā Tukumu

Zvidriņš uzsvēra: kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas valsts iedzīvotāju skaits sarūk, un arī aizvadītais gads nav šajā ziņā atšķīries no agrākajiem.

"2017. gadu Latvija atkal noslēdza ar iedzīvotāju zudumu, kuru skaits samazinājies par 20 tūkstošiem cilvēku. No viņiem 12 tūkstoši ir aizbraukuši no valsts. Turklāt mirstība pārsniedza dzimstību gandrīz par 8 tūkstošiem cilvēku," — konstatēja Zvidriņš.

Zinātnieks paskaidroja, ka gada laikā valsts zaudē tik daudz cilvēku, cik varētu dzīvot veselā pilsētā, piemēram, Tukumā. Pēc demogrāfa novērojumiem, iedzīvotāju skaits samazinās visās lielpilsētās, taču visbīstamākā situācija ir redzama mazajās apdzīvotajās vietās.

"Tādās pilsētās kā Durbe, Zilaiskalns, Ainaži, Subāte, kur dzīvo tikai 500-800 cilvēki, es vēroju ļoti satraucošu situāciju," — atzīmēja profesors.

Viņš uzsvēra, ka 2017. gadā Latvijā jaundzimušo skaits bijis par tūkstoš cilvēkiem mazāks nekā 2016. gadā, kas, iespējams, nav tik manāms procentuālajā attiecībā iedzīvotāju skaita sarukuma kopainā, taču būtiski ietekmē dzimstības koeficientu, jeb bērnu skaitu uz vienu reproduktīvā vecuma sievieti.

Demogrāfiskais apvērsums

"2016. gadā dzimstības koeficients sasniedza 1,74, sastādot rekordu pēdējo desmit gadu laikā, taču jau 2017. gadā rādītājs samazinājās un sasniedza 1,70. Tiesa, pagaidām šie aprēķini ir aptuveni, jo mums nav datu par to, cik bērni dzimuši sievietēm ārvalstīs. Saskaņā ar jauno metodiku, bērni, kas dzimuši ārvalstīs sievietēm ar Latvijas pilsonību, pieder pie mūsu valsts. Tie ir aptuveni 300-400 bērni gadā, un, ja arī pieskaitīsim viņus, saņemsim tieši par tūkstoš bērniem mazāk nekā gadu iepriekš," — teica Zvidriņš.

Profesors paskaidroja, ka pašreizējā situācijā nelielais dzimstības pieaugums, kas bija vērojams Latvijā pēdējo piecu gadu laikā, ir pazudis.

"Noticis pavērsiens pretējā virzienā, un, iespējams, šogad rādītājs būs vēl zemāks. Zīmējot līknes, redzams, ka dzimstības rādītājs sasniedzis maksimumu un krītas. Samazinās reproduktīva vecuma māmiņu skaits, tātad saglabājas negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums," — brīdināja eksperts.

Mainīt situāciju

Tomēr Zvidriņš pauda uzskatu, ka atbalsts mātēm varētu sekmēt dzimstības pieaugumu, un valdība jau spērusi dažus soļus šajā virzienā.

"Mēs zinām, ka aizvadītajā gadā šajā jomā notika pārmaiņas, tika palielināti pabalsti ģimenēm ar bērniem. Jā, piemaksas par pirmo un otro bērnu nav īpaši augušas, tikai par 3-4 eiro, toties par trešo bērnu tās būtiski pieaugušas. Ja agrāk pabalsta summa bija 34 eiro, tagad būs simt eiro," — viņš atzīmēja.

Stadions. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Филиппов

Tiesa, nav teikts, ka sievietes Latvijā dzemdēs vismaz trīs bērnus, uzskata eksperts. Pēc viņa domām, vajadzētu palielināt atbalstu par otro bērnu, lai mainītu dzimstības dinamiku.

Zvidriņš paskaidroja, ka statistikas dati liecināja par labu pabalsta palielināšanai tieši par trešo un nākamajiem bērniem, jo no kopējā jaundzimušo skaita trešais un nākamie bērni sastāda aptuveni piekto daļu, bet otro bērni — 40%. Tātad pabalsts par otro bērnu parasītu lielākus izdevumus no budžeta.

Tomēr eksperts norādīja, ka nepieciešami arī lielāki pabalsti ģimenēm ar trim bērniem.

"Lielākā daļa daudzbērnu ģimeņu Latvijā iekļūst trūcīgo zonā. Tāpēc domāju, ja šis pasākums palīdzinās izlīdzināt ienākumu starpību. Jā, iespējams, tas nav labākais veids, kā stimulēt dzimstību kopumā, taču nav noliedzams, ka tas dod zināmus pozitīvus rezultātus," — uzsvēra Zvidriņš.

Ne kvalitātes, ne kvantitātes

Demogrāfs pauda uzskatu, ka depopulācijas pārtraukšanai būtu jārisina arī migrācijas problēma, kurā pašlaik nav vērojamas nekādas izmaiņas.

"Gada laikā oficiāli esam zaudējuši 12 tūkstošus cilvēku, taču es uzskatu, ka šis rādītājs ir daudz augstāks, jo nebūt ne visi aizbraucēji reģistrējas. Aplēses liecina, ka viņu skaits, iespējams, ir par 25% lielāks, tātad situācija šajā jomā ir neapmierinoša, un mani pārsteidz, ka šis jautājums praktiski netiek izskatīts," — paziņoja eksperts.

Viņš atzīmēja, ka Lietuvā jau divus gadus tiek īstenota politika darbā ar diasporu un pastāv "vienas pieturas aģentūra", bet Latvija tikai sākusi par to domāt. Taisnības labad Zvidriņš atgādināja, ka demogrāfiskā situācija Lietuvā īpaši neatšķiras no stāvokļa Latvijā, un ES dalībvalstu vidū Lietuva ieņem pirmo vietu iedzīvotāju skaita samazināšanās jomā, par vienu punktu apsteidzot Latviju, tomēr migrācijas politikas jautājumā Lietuvas valdība strādā daudz aktīvāk.

Profesors piebilda, ka ar izmaiņām migrācijas politikā un pabalstiem daudzbērnu ģimenēm nepietiks, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju valstī, vajadzīgi arī soļi veselības aprūpes jomā, lai celtu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

"Esam nopietni samazinājuši bērnu mirstību, taču mums joprojām ir tikai apmēram divas trešdaļas pilnīgi veselu jaundzimušo, bet vienai trešdaļai ir zināmas saslimšanas vai defekti — gan fiziski, gan garīgi, un šajā jautājumā mums vēl ir jāstrādā," — atzīmēja Zvidriņs un paskaidroja, ka Latvijai jāpieņem kompleksa ilgtermiņa programma, kas ņemtu vērā visus faktorus iedzīvotāju skaita palielināšanai.

"Patlaban vēl nevar teikt, ka tāda programma būtu. Ir tikai atsevišķi pasākumi, taču ar tiem nepietiek, lai mainītu situāciju kopumā," — noslēgumā piebilda profesors.

110
Pēc temata
Dombrovskis: latvieši no Lielbritānijas nebrauks uz stagnācijas purvu
Latvija kļūst par "veco ļaužu zemi"
Demogrāfiskā krīze: cik maksā trešais bērns
Gulbenes novads pārvēršas par "pensionāru zemi"