Rīga

Latvijai vairs neizdosies pārdot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas

119
(atjaunots 15:51 02.04.2020)
Ārzemniekiem, kuri 5 gadus pēc kārtas dzīvojuši Latvijā ar īslaicīgu uzturēšanās atļauju, valsts būs spiesta piešķirt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

RĪGA, 9. marts — Sputnik, Jūlija Granta. Ārzemnieku tiesības Latvijā tiks ievērojami paplašinātas attiecīgi Eiropas prasībām. Izmaiņas, tostarp, skars uzturēšanās atļaujas saņēmējus apmaiņā pret investīcijām un viņu ģimenes locekļus.

Tirgot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vairs neizdosies.

Astoņdesmit astoņi īslaicīgās uzturēšanās atļaujas īpašnieki samaksāja 5 tūkstošus eiro, lai pagarinātu tās atbilstoši jaunajiem noteikumiem, kuri stājās spēkā 1. janvārī. Vairāk nekā 500 ārzemnieki legalizēja savu uzturēšanos citā ceļā: nokārtoja latviešu valodu vismaz sākuma līmenī, iekārtojās darbā, izmainīja ģimenes stāvokļa statusu.

Piecu tūkstošu eiro nodevas un Imigrācijas likuma pastiprināšanu valdības komisija apstiprināja Nacionālās apvienības spiediena iespaidā, taču situācija varētu mainīties jau nākamgad. Latvijai ir pienākums pildīt Eiropas regulas attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, tādēļ tirgot pastāvīgo uzturēšanās atļauju vairs neizdosies. Saskaņā ar likumu "Par pastāvīgā ES iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā", ārzemniekiem, kuri 5 gadus pēc kārtas dzīvojuši Latvijā ar īslaicīgās uzturēšanās atļauju, valstij būs pienākums izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē IeM pārstāvji paziņoja, ka izmaiņas skars arī citus vīzu saņēmējus apmaiņā pret investīcijām.

Uzņēmumu amatpersonas saņems uzturēšanās atļauju ar viņu pienākumu izpildes derīguma termiņu ar nosacījumu, ka uzņēmumam ir aktīvs statuss. Piedāvāts atcelt prasību gaidīt, kamēr jaunizveidots uzņēmums nodzīvos gadu, pirms tiks atļauts iesniegt prasību par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu valdes loceklim. Vēl viens atvieglojums ir izsaukuma atcelšana uzturēšanās atļaujas noformēšanai uzņēmuma amatpersonai.

Jautājums, kurš pagaidām konceptuāli nav atrisināts, — kā būt ar ģimenes locekļu tiesībām atrasties Latvijā, ja pats investors ir miris.

Ierēdņu redzeslokā ir birokrātisko procedūru samazināšana. Tā, piemēram, mazināsies ārzemnieku skaits, kuriem ik gadu jāreģistrē uzturēšanās atļauja. Departaments ķeras pie elektronisko pakalpojumu paplašināšanas.

Obligātie integrācijas pasākumi ārzemniekiem tiks atcelti, jo pirmajā gadā nav devuši neko. Latviešu valodas zināšanu prasības pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanai tiks atceltas ģimeņu apvienošanās gadījumos, kā arī nostrādājot Latvijā vairāk nekā gadu un uzņēmumu amatpersonām. Starp citu, pret ES iedzīvotājiem nekādas prasības attiecībā uz valsts valodu vispār nedrīkst piemērot, paziņoja IeM Pilsonības un migrācijas departamenta (PMD) priekšnieka vietniece Maira Roze.

Darba migrācijas atvieglošana

Saskaņā ar PMD datiem, viesstrādnieki jau veido otru lielāko Latvijā legāli dzīvojošo ārzemnieku grupu pēc uzturēšanās atļaujas ieguvējiem apmaiņā pret investīcijām. Viņu skaits ir kļuvis gandrīz vienāds un sastāda ap 10 tūkstošiem. Nesen Ministru Kabinets kārtējo reizi paplašināja profesiju sarakstu, kurās valstij trūkst darba roku, un atviegloja ieceļošanas nosacījumus. Tā, piemēram, atbildes sagaidīšana no Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) par vakanci ir samazināta no 30 līdz 10 dienām, savukārt vidējā alga, ar kuru piesaista ārzemju darbiniekus samazinājusies no 1,5 no vidējās nozarē līdz 1,2.

Jaunie noteikumi paredz citus atvieglojumus. Piemēram, ja cilvēks nostrādājis Latvijā divus gadus, viņam dod 2 mēnešus jauna darba meklējumiem, mainot darba devēju tajā pašā nozarē.

Tāpat tiks atcelta prasība iegūt jaunu darba atļauju, mainot specialitāti vai amatu uzņēmuma ietvaros.

Ārvalstu darbinieki varēs iestāties bezdarba uzskaitē Nodarbinātības Valsts aģentūrā un iesniegt savus CV vakanču informācijas sistēmā.

Tāpat Maira Roze atzīmēja, ka ārvalstu speciālistiem, kuri ierodas darba meklējumos, uzreiz atļauts vest līdzi ģimenes locekļus, taču šīs tiesības izmanto nebūt ne visi. Paredzēts, ka līdz ar noteikumu atvieglošanu viesstrādnieku uzņemšanai darbā imigrantu ģimeņu skaits Latvijā ievērojami pieaugs.

Un kā tad latviskums un valsts valoda?

"Mūs vispār neinteresē, vai ārzemnieki zina latviešu valodu, tās ir viņu darba devēju un citu iestāžu rūpes. Ja profesija neparedz sabiedriskas funkcijas, valodas zināšanas vispār nav obligātas. Taču pastāv piemēri, kad cilvēkus aicina uz klientu apkalpošanu, un viņi, būdami dzimtenē, iziet intensīvu latviešu valodas kursu un veiksmīgi pielāgojas. Man ir zināms, ka šādā veidā Latvijā sākusi strādāt ukraiņu farmaceitu grupa," paziņoja Roze.

Līdz 2019. gada 31. martam IeM ir jāizstrādā jaunu Imigrācijas likuma redakciju, kurš varētu ievērojami paplašināt ārzemnieku tiesības atbilstoši Eiropas prasībām. Taču ar to nodarbosies jau jaunās Saeimas sastāvs.    

119
Pēc temata
Interese par uzturēšanās atļaujām pret investīcijām ir sarukusi desmitkārt
Nils Ušakovs kritizē valdības attieksmi pret uzturēšanās atļauju programmu
Lāči

Divi lāči: aculiecinieks nofilmējis ķepaiņu rotaļas Valkas novadā

4
(atjaunots 07:43 08.08.2020)
Divi lācēni kāpelēja pa kokiem un mielojās ar ogām. Tā viņi nokļuvuši sociālo tīklu lasītāju uzmanības lokā.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Latvijā būtiski augusi brūno lāču populācija, un iedzīvotāji aizvien biežāk sastop ķepaiņus mežā un par rod iespēju tos nofotografēt vai nofilmēt.

Sanitas Āboliņas lapā Facebook publicēts video ieraksts ar diviem lācēniem, kuri rotaļājas Valkas novadā. Dzīvnieki kāpelē pa kokiem un mielojas ar mellenēm.

Atgādināsim, ka pēdējos gados Igaunijā īstenoti mērķtiecīgi pasākumi brūno lāču populācijas vairošanai. Tagad viņiem kļuvis šauri Igaunijas teritorijā, un lāči apciemo Latviju.

Turklāt viņi ne tikai pastaigājas pa Latvijas mežiem pierobežas rajonā – viņi dodas dziļāk valstī un apmetas jaunās vietās. Speciālisti lēš, ka Latvijā, iespējams, dzīvo jau 20-50 lāči.

Lāčus medīt aizliegts, jo tie pieder pie aizsargājamo dzīvnieku kategorijas, tos uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde.

Savukārt ķepaiņi jaunajā teritorijā nekautrējas iznīcināt dažu labu biškopja stropu. Tāpēc dravu saimniekiem jau iepriekš iesaka aizsargāt savas bites.

4
Tagi:
dzīvnieki, lācis, Latvija
Pēc temata
Latviju apciemojuši lāči: ķepaiņi nokļuvuši pat līdz deputātam
Vīrietim izdevies iemūžināt lācēnu pāri Ainažu apkaimē
Strenču apkaimē sēņotāji mežā sastapa lāci
Igaunijā ieklīduši lāči no Krievijas: mednieki lūgti nenogalināt Poļu un Prošu

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

12
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

12
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
BelAES, foto no arhīva

Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai

0
(atjaunots 11:02 08.08.2020)
Lietuva cīnās par BelAES boikotu, Latvija – par iespēju pirkt lētu elektroenerģiju vajadzīgajā apjomā. Cīņa ritēs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai, uzskata eksperts Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Lietuva cer, ka Latvija pievienosies Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas boikotam, informēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs. Viņš atzina, ka pagaidām Latvija nav pieņēmusi viennozīmīgu lēmumu šajā jautājumā, un piezīmēja, ka katrai valstij ir savas nostādnes. Savu viedokli – nepirkt BelAES elektrību – skaidri paudusi tikai Polija.

"Neapšaubāmi, Lietuva izmantos visas iespējamās ietekmes formas, izņemot kara pieteikumu. Lietuvai tas šodien ir galvenais uzdevums gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā, lai cik dīvaino tas būtu. No stingras pozīcijas attiecībā pret Baltkrieviju, Krieviju un BelAES, piemēram, ir atkarīga valdošās koalīcijas uzvara visās gaidāmajās vēlēšanās," norādīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors, ekonomikas zinātņu doktors Nikolajs Meževičs intervijā Sputnik Lietuva.

Pie tam skaidrs, ka no ekonomikas viedokļa Latvijai ir ļoti izdevīgi pirkt BelAES elektroenerģiju pat gadījumā, ja nāksies celt savienojumu.

"Protams, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ļoti gribas uzstāties koru dziesmu stilā, nevis kā Krilova fabulā par gulbi, vēzi un līdaku. Tāpēc paskatīsimies, kas tur uzvarēs. Cīņā būs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai," konstatēja eksperts.

0
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Lietuvā sāk dalīt joda tabletes – gadījumam, ja BelAES notiks avārija
Lietuvas prezidents nodēvējis BelAES par "mūsdienu Černobiļu"