Saules enerģijas elektrostacija

Ašeradens pret OIK: latviešu maki neiztur "zaļo" enerģiju

45
(atjaunots 13:44 09.03.2018)
Latvijas Saeima noraidījusi Latvijas Reģionu apvienības prasību par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Absolūti skaidrs, ka esošais obligātās iepirkuma komponentes finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis, un valdībai pienācis pēdējais brīdis padomāt par OIK likvidēšanu, paziņoja ekonomikas  ministrs Arvils Ašeradens, uzstājoties Saeimas debatēs sakarā ar Latvijas Reģionu apvienības iesniegto prasību par neuzticības izteikšanu viņam, raksta avīze Dienas Bizness.

Saeima noraidīja šo prasību.

Ašeradens paziņoja, ka Ekonomikas ministrija drīzumā sasniegs savu iespēju robežu OIK sistēmas ierobežošanā.

"Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība nav to gatava tālāk akceptēt. Arī Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas veidotāji aizvien skaļāk runā par atteikšanos no pārrobežu aizliegumiem, daudziem un atšķirīgiem atbalsta mehānismiem un tirgus kropļojošām subsīdijām," piebilda viņš.

"Zaļās" enerģijas ieviešanai ir jāmeklē inovatīvus, efektīvus un tālredzīgus risinājumus, iespējams, balstītus uz tirgus principiem, nevis iedzīvotāju maksājumu finansētus risinājumus, uzsvēra ministrs.

Viņš aicināja premjerministru Māri Kučinski izveidot gan vietējo, gan starptautisko ekspertu grupu ar politiķu iesaistīšanu tajā, lai apspriestu atteikšanos no vēsturiski neefektīvas OIK sistēmas, un izveidot tādu sistēmu, kura atbilstu sabiedrības interesēm.

Atgādināsim, opozīcija savāca trešdaļu deputātu parakstus, lai iniciētu ministra demisiju, ja Ekonomikas ministrija nespēs atrast risinājumu situācijai ar elektroenerģijas cenu kāpumu, ar kuru saskarās Latvijas iedzīvotāji līdz ar jaunā gada iestāšanos.

Līdz 2018. gadam Latvijas iedzīvotāji maksāja OIK 2,679 eiro par kilovatstundu, taču kopš 2018. gada 1. janvāra OIK pārstāja būt vienāds lielums visiem patērētājiem, tās apmērs veidojas no pastāvīgās un mainīgās daļas. Pastāvīgā daļa tiek noteikta atkarībā no pieslēguma veida: vienas fāzes vai trīs fāžu pieslēgums ar dažādu strāvu. Mainīgā daļa proporcionāli ir atkarīga no patērētās elektroenerģijas apjoma.

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeļa izmaiņu dēļ atsevišķos gadījumos rēķini, sākot ar 1. janvāri, palielinājušies līdz pat 60%. par to, ka jaunās cenas izrādījušās vienkārši zaglīgas, paziņoja gan lauksaimnieki, gan ceļu būves uzņēmumi, gan vienkārši pilsētnieki, un pat luterāņu baznīca.    

45
Pēc temata
Opozīcija vēlas atstādināt ekonomikas ministru
Zemnieku elektrības rēķinus apspriedīs ministra sapulcē
Pavisam aptrakuši: iedzīvotājus šokējuši rēķini par elektrību
Darba devēji Latvijā sadumpojušies pret "zaļo reketu"
Francijas un Latvijas prezidentu Emanuela Makrona un Egila Levita tikšanās Rīgā

"Klaunāde ar maskām, BMW un spļāviens dvēselē": sociālo tīklu reakcija uz Makrona vizīti

4
(atjaunots 18:35 30.09.2020)
Sociālo tīklu lietotāji uzmanīgi seko līdzi Francijas prezidenta vizītei Latvijā – visvairāk uzmanības komentētāji veltīja sejas maskām, BMW mašīnai, ar kuru atbrauca Makrons, kā arī runām un dāvanām.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Aizritējušajā otrdienā, 29. septembrī, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons. Pēdējo reizi Francijas prezidents, toreiz tas bija Žaks Širaks, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās 2001. gadā, tādēļ Makrona ierašanās izraisīja lielu publikas uzmanību.

Vakar Makrons veica oficiālās pārrunas ar Latvijas pārstāvjiem Rīgas pilī, kur pēcāk viņam par godu tika sarīkotas svinīgas vakariņas.

"Klaunāde ar maskām"

Sociālo tīklu lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka visi pasākuma dalībnieki bija sejas maskās.

"Ja vēl pirms gada kāds atsūtītu šādu "fotku" no nākotnes, man tiešām uzsprāgtu smadzenes," sarkastiski raksta Karna Eglaina, publicējot galveno personu fotogrāfiju maskās.

"Tas neviltotais prezidenta Makrona un Brižitas pārsteigums, ka maskas jāvalkā uz ielas, bet var novilkt telpās..." ziņo žurnālists Frederiks Ozols.

​"Jautājums ir, vai Kariņš tiekoties ar Makronu vilka masku? Nevaru nekur bildes atrast, tādām noteikti ir jābūt," interesējas lietotāja ar ļoti skanīgu lietotājvārdu Trollfluencers.

"Skatoties Francijas prezidenta sagaidīšanu, šķiet mēs esam palaiduši garām lielisku iespēju Latvijas PR pasaules medijos, tā vietā sarīkojot klaunādi ar maskām, nevis parādot savu veiksmes stāstu pasaulei..." pauž sašutumu Saeimas deputāts Ivars Zariņš.

​"Tur jau aiz tās maskas nemaz nevar saprast, ir vai nav Makrons. Varbūt patiesībā Putins," atbildes kārtā pajokoja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

​Joka versiju par to, ka zem maskas varēja slēpties kāds cits atbalstīja arī vēsturnieks Kaspars Zellis.

"Kā var būt drošs, ka aiz tās maskas slēpjas īstais Makrons?" raksta Twitter Zellis.

​Izkāpa no BMW, nevis no Citroen

Neatstāja nepamanītu komentētāji vēl vienu interesantu faktu – pie Rīgas pils Francijas prezidents Emanuels Makrons piebrauca ar BMW markas automobili, ko daži izvērtēja teju vai valsts nodevību, ņemot vērā Francijas autobūves sasniegumus.

"Vai Francijas valsts galvas vizināšana ar Bavārijas motorrūpnīcā ražotu braucamrīku nevelk uz diplomātiskām nepatikšanām," uzdod jautājumu Varis Vagotiņš-Vagulis.

​"Es nespēju noticēt, Makrons tikko izkāpa no BMW, nevis no Citroen," atzīmē žurnālists Maiks Koljērs.

​Viesmīlīgos komentētājus uztrauca arī esošajā epidemioloģiskajā un ekonomiskajā situācijā aktuāls jautājums par to, kur tad apmetīsies Francijas prezidents ar sievu.

"Kur Makrons paliks pa nakti? Tagad tās tukšās viesnīcas tādas pabaisas un daļa vispār ciet," uztraucas par Francijas vadītāja komfortablo izmitināšanu lietotājs Mahris Zmeycharauski.

​Savukārt žurnāliste Inese Liepiņa nopriecājās par to, kādu dāvanu saņēma Francijas prezidents.

"O, Egils Levits Makronam dāvinās divus Ērenpreiss riteņus, kaut kā pat moderni, nav tev tautasdziesmu grāmata," slavē veiksmīgo izvēli žurnāliste Liepiņa.

​Un lūk, starp citu, arī šo pašu Ērenpreiss velosipēdu fotogrāfija – patiešām neiedomājami stilīga dāvana.

​Tiesa, sociālo tīklu lietotāji rosināja arī nopietnus tematus. Tā, latviešu dzejniece Liāna Langa-Bokša nosodīja tautiešus par dzēlīgajiem komentāriem.

"Makrona un viņa kundzes vizīte LV ir nozīmīgs politisks notikums, par kuru varētu priecāties. Nē, - dzēlīgi komentāri, ieskābis nīgrums - kā jau ierasts pie letiņiem," sūrojas dzejniece Liāna Langa-Bokša.

​"Vakar mēģināju noskatīties tiešraidi no Rīgas pils Francijas līdera sagaidīšanā @ltvzinas. Nācās atkal slēgt ārā, jo komentēja nevis TV komentētājs vai jomas eksperts, bet politiķe. Atkal garām! Kas notiek @ltv?" pauž sašutumu par valsts medijiem mediju nozares eksperte un profesore Sandra Veinberga.

"Atbrauca un iespļāva dvēselē"

Savukārt Makrona celtais dialoga ar Krieviju temats izraisīja ļoti asu un neviennozīmīgu reakciju. Nacionālpatriotiskā spārna pārstāvji atklāti pauda sašutumu par šādu piedāvājumu no Francijas vadītāja.

"Vispār jau Francijas prezidents, turklāt ar ļoti izteiksmīgu ķermeņa valodu un vārdiem tobrīd, runāja par stratēģisko dialogu ar Krieviju. Bet mēs izceļam tikai Raiņa un Ziedoņa pieminēšanu un to, ka nu ziņa par Latviju aiziet pasaulē. Tas dialoga ar Krieviju temats mums par sīku?" pauda izbrīnu žurnālists Frederiks Ozols.

​"Tā jau es domāju. Latvijā visi, tiekoties ar Makronu, uzvilks padevības uzpurņus. Ikdienā neviens uzpurņus nelieto, bet kā ieradies lielais viesis, kurš nupat Lietuvā visus aicināja "uz dialogu" ar savu draugu Putinu, tā visi no kabatām vel ārā šo lojalitātes apliecinājumu," pauda sašutumu pazīstams latviešu publicists Bens Latkovskis.

​"Kā jau bija gaidāms, tad Makrons atbraucis mācīt mums kā jāuzvedas ar krieviem (Putinu), jo viņš, lūk, nav naivs, bet mēs, kas krievu urku paņēmienus zinām no bērnības, neko taču nesaprotam no "globālās stratēģijas". Pretīgi skatīties to klanīšanos šī Putina šuneļa priekšā," piebilda speciālists "krievu urkās" Bens Latkovskis.

4
Tagi:
Egils Levits, Makrons
Pēc temata
Makrons vizītes laikā Latvijā paziņoja par nepieciešamību atjaunot dialogu ar KF
Covid-19

Latvijā straujš Covid-19 saslimstības kāpums: 95 jauni gadījumi

3
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Diennakts laikā Latvijā ir atklāti 95 jauni Covid-19 gadījumi – tas ir lielākais skaits visā novērojumu laikā.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Latvijā diennakts laikā ir veikts rekordliels koronavīrusa testu skaits – 4271, atklāti 95 jauni inficēšanās gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Saskaņā ar SPKC datiem, 63 cilvēkiem inficēšanās avots ir zināms, četri atgriezās no ārzemēm (Ukraina, Krievija, Austrija), par 28 cilvēkiem informācija tiek noskaidrota.

Kopumā Latvijā kopš epidēmijas sākuma ir veikti 320 018 Covid-19 izmeklējumi, 1824 cilvēkiem diagnoze apstiprinājās, no tiem 1307 izveseļojās, bet 37 nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti 5 cilvēki ar Covid-19. Kopumā slimnīcās ārstējas 19 pacienti, vienam no viņiem ir smaga slimības gaita, pārējie 18 atrodas vidēji smagā stāvoklī. Kopumā no slimnīcām pēc ārstēšanās saistībā ar Covid-19 izrakstīti 229 cilvēki.

Lietuvā diennakts laikā atklāti 115 jauni inficēšanās ar koronavīrusu gadījumi, kopējais saslimšanas gadījumu skaits sasniedzis 4693, paziņoja trešdien Lietuvas Veselības ministrija. Covid-19 aiznesa 92 cilvēku dzīvības, 19 inficētie nomira citu iemeslu dēļ. Aizritējušajā diennaktī veikti 6993 koronavīrusa testi.

Igaunijā diennaktī veikti 2733 Covid-19 testi, 57 gadījumos rezultāts bijis pozitīvs. Kopumā Igaunijā ir veikts vairāk nekā 213 000 pirmreizējo testu, no tiem pozitīvi bijis 3371 (1,58%). Kopš ziemas Igaunijā no koronavīrusa miruši 64 cilvēki.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 1 miljons cilvēku nomira, savukārt izveseļojās vairāk nekā 25,1 miljons.

3
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
Latvijā samazināts pašizolācijas termiņš ar Covid-19 inficēto kontaktpersonām