Eiro

Zatlers: Latvijā arī naudas čemodāna nodošana nav kukuļošana

47
(atjaunots 10:37 09.03.2018)
Pat aizturēšanas brīdī ar naudas čemodāna nodošanu Latvijā var izvairīties no soda par korupciju – problēma ir pierādījumu apstiprināšanā un likuma interpretācijā, uzskata bijušais valsts prezidents Valdis Zatlers.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Korupcijā vainojamā Ilmāra Rimšēviča lietā pierādījumu vākšana būs pagrūti darāma, Latvijā pat ja cilvēku pieķer naudas čemodāna nodošanas brīdī, tas negarantē to, ka viņš tiks sodīts, paziņoja Latvijas Radio intervijā bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers.

Bijušais valsts vadītājs atzīmēja, ka parasti kukuļņēmējus noķer naudas nodošanas brīdī.

"Un arī tad, pieķerot ar pusmiljonu koferīti, mums iet ļoti grūti ar pierādījumu nostiprināšanu. Un pat, ja viss tas ir kārtībā, iet ļoti grūti ar likumu interpretēšanu. Mums ir ļoti slikta pieredze," paziņoja Zatlers.

Ņemot vērā, ka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča gadījumā runa ir par senu gadu notikumiem, pierādīt izspiešanas un kukuļņemšanas faktus, ja tādas ir bijušas, būšot ļoti grūti, uzskata Zatlers.

"Kas tad varētu būt tie pierādījumi? Acīmredzot kādi neskaidri bankas pārvedumi, jau vairs pie rokas neko nevar pieķert. Tie [pierādījumi] vairākus gadus ir gulējuši, tagad ir parādījušies," pateica Zatlers.

Viņš atzīmēja, tā kā kriminālprocess jau ir uzsākts, aizliegts izmantot speciālas izmeklēšanas metodes.

"Rimšēviču vairs nevar izsekot, nevar klausīties viņa telefonsarunas, nevar atvērt viņa e-pastus, ko varbūt varēja darīt līdz tam — operatīvās izmeklēšanas laikā. Tā kā es nedomāju, ka šis process būs ļoti viegls," noslēgumā teica Zatlers.

Atgādināsim, Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs tika aizturēts sakarā aizdomām par kukuļa izspiešanu un saņemšanu 100 tūkstošu eiro apmērā. Vēlāk ierēdni izlaida apmaiņā pret drošības naudu simts tūkstošu eiro apmērā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbauda liecības, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augstākā līmeņa finanšu sektora darbinieks izspieda kukuļus no lielākā Norvik bankas akcionāra Grigorija Guseļņikova. Associated Press intervijā baņķieris paziņoja, ka ar kukuļu izspiešanu ir saistīts Rimšēvičs. Pats Rimšēvičš to kategoriski noliedz.

Rimšēvičs turpina būt Latvijas Bankas vadītājs un nāk uz darbu, kaut arī nepilda pienākumus. Saskaņā ar likumu, Saeima drīkst atstādināt viņu no amata tikai pēc viņa paša gribas vai arī sakarā ar tiesas apsūdzības spriedumu. Tāpat Rimšēvičam aizliegts izbraukt no valsts un pildīt funkcijas, kas saistītas ar darbu Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomē.    

47
Pēc temata
Satversmes Aizsardzības birojs neuzskata Rimšēviča lietu par uzbrukumu Latvijai
Pabriks nosauca skandālu ar Rimšēviču par specdienestu darbu
Latvijas Bankas prezidents saņēmis lielāko algas piemaksu
Latvijas Bankas prezidenta deklarācija ieinteresējusi KNAB
Policijas mašīna

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem

5
(atjaunots 11:13 02.12.2020)
Visvairāk administratīvo lietu uzsākts par sejas masku režīma pārkāpumiem, kā arī par nereģistrētu robežas šķērsošanu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ārkārtējās situācijas režīma darbības laikā Latvijā Valsts policija ir uzsākusi jau 609 administratīvās lietas, kuras skar pasākumu neievērošanu, kas tika ieviesti Covid-19 izplatības savaldīšanai valstī, raksta Tvnet.lv. Tiek ziņots, ka galvenie pārkāpumi ir masku nelietošana sabiedriskās vietās un nereģistrēta robežas šķērsošana.

Par sejas masku nelietošanu uzsākts 221 administratīvais process, 57 lietas ierosinātas par pašizolācijas pārkāpumiem, vēl 205 par elektroniskās anketas neaizpildīšanu, šķērsojot valsts robežu, 36 – par distancēšanas noteikumu neievērošanu.

Uzsākti 40 procesi par vairāk nekā 10 personu dalību privātā pasākumā, septiņi – par vairāk nekā 50 personu dalību pulcēšanās un piketos. Savukārt 53 procesi skar citus gadījumus, piemēram, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu uz vietas vai neatļautu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu.

Kopš 9. novembra policija ir veikusi 19 006 preventīvās pārbaudes un reaģēja uz 522 izsaukumiem par epidemioloģiskās drošības pasākumu pārkāpumiem, un 934 reizes policijas darbinieki izteica brīdinājumus.

Vairāk nekā 800 preventīvo pārbaužu tika veikts aizritējušajā piektdienā visā Latvijā, tostarp 112 no tām tirdzniecības centros.

No ārzemēm ieceļojušo personu pārbaužu ietvaros policija veica 16 597 telefona zvanus un 4613 reizes devās uz pārbaudēm vietās.

5
Tagi:
ārkārtējā situācija, koronavīruss, policija
Pēc temata
Ļaujiet strādāt: manikīra un pedikīra meistari izgāja piketā pie Saeimas
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
Ministru kabineta ēka

Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus

9
(atjaunots 10:53 02.12.2020)
Latvijas valdība pieņēma lēmumu pagarināt ārkārtējās situācijas režīmu līdz 11. janvārim, ieviešot vēl striktākus ierobežojumus.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņinkovs. Par ārkārtējās situācijas režīma pagarināšanu pēc valdības sēdes, kura ilga gandrīz 12 stundas, paziņojas Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš. Ministru kabinets papildināja ierobežojumu sarakstu. Tostarp no 3. decembra visā Latvijas teritorijā būs atļauts kopā pulcēties ne vairāk kā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), kā arī jāievēro 2 metru distance. Tiek atcelti visi privātie pasākumi, ballītes, pulcēšanās.

Ierobežota veikalu darbība – brīvdienās viņi pārtrauc darbu, izņemot tos, kuri pārdod pārtikas produktus, kā arī pirmās nepieciešamības preces (zāles, higiēnas preces).

Taču negaidītas pozitīvas izmaiņas notikušas manikīra meistaru un skaistumkopšanas salonu darbībā. Izskatās, ka valdība būs sadzirdējusi viņu protestus un "pielīdzināja viņu tiesības" frizieriem, atļaujot apkalpot klientus.

Par skolām: aizsargmaskas visā darbadienas garumā būs jāvalkā ne vien skolas darbiniekiem, bet arī bērnudārzu darbiniekiem. Skolās pēc 4. janvāra maskas nāksies valkāt visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem – gan mācību stundās, gan starpbrīžos. No 7. decembra visā valstī 5.-6. klašu skolēni pāriet pie tālmācībām.

Aizsargmaskas ir jālieto jebkurās telpās ārpus savas mājas. No 7. decembra sabiedriskajā transportā maskas (vai šalles, lakatus, kuri aizsedz degunu un muti) būs jālieto bērniem virs 7 gadu vecuma (pieaugušajiem jāievēro stingrāki noteikumi – izmantot drīkst tikai aizargmaskas). Tāpat no 7. decembra ierobežos pasažieru skaitu sabiedriskajā transportā – ne vairāk par 50% no noteiktā maksimālā pasažieru skaita.

Veselības ministre Ilze Viņķele papildināja: aizsargmaskas nāksies lietot arī darbavietās, tiesa, ja cilvēks kabinetā atrodas viens, šādas nepieciešamības nav. Turklāt tiek pārtraukts ierastais ēdnīcu un kafejnīcu darbs uzņēmumos: tie drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Līdz 11. janvārim tiek pārtraukts visu kultūras iestāžu, izstāžu, gadatirgu (ieskaitot Ziemassvētku tirgus uz ielas) darbs. Bibliotēkas drīkst izsniegt grāmatas lasītājiem.

Bēres un kristības nepieciešamības gadījumā var notikt ar ne vairāk kā 10 cilvēkiem no divām mājsaimniecībām, taču dalībniekiem obligāti ir jālieto sejas aizsargmaskas. Baznīcās kopējam apmeklētāju skaitam ir jābūt ierobežotam līdz 20% no maksimāli pieļaujamā.

Atļauts rīkot pulcēšanās, piketus un gājienus, taču tie var notikt tikai svaigā gaisā ar ne vairāk kā 25 dalībniekiem un ar distances ievērošanu dalībnieku starpā.

Latvijas valdības vadītājs paziņoja, ka no 7. decembra tiek ieviesta stingrāka Latvijas robežas šķērsošanas kontrole: "Mēs gribam zināt par katru, kurš iebrauc valstī." Robežsargiem sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju ir jāizkontrolē, lai katrs iebraucējs aizpilda elektronisko Covid-19 pasi un tālāk pavada pašizolācijā nepieciešamo dienu skaitu.

Tāpat, uzstājoties pēc valdības sēdes mediju priekšā, premjers Kariņš izdarīja paziņojumu sakarā ar gaidāmo vakcināciju: valsts iedzīvotājiem tā būs par brīvu. Prognozēts, ka plaša vakcinācija var notikt 6 mēnešu garumā pēc pirmo vakcīnu saņemšanas. Valdības vadītājs pieļāva, ka tas var notikt jau janvārī. 2021. gadā vakcīnu iegādei no budžeta paredzēts piešķirt 26,7 miljonus eiro.

9
Tagi:
valdība, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves