Kalkulators

Veselāki nekļūšot: Eirokomisija nav apmierināta ar nodokļu reformu Latvijā

51
(atjaunots 14:06 08.03.2018)
Viena no galvenajām Eirokomisijas piezīmēm Latvijas nodokļu reformai saistīta ar valsts finansēto medicīnisko pakalpojumu saistīšanu ar sociālajām iemaksām.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Eirokomisija izteica kritiskas piezīmes sakarā ar Latvijā īstenoto nodokļu reformu, atskaitē teikts, ka nolūki saglabāt trīs gadu laikā spēkā esošo nodokļu politiku ierobežos veselības aprūpei un sociālajai palīdzībai pieejamos resursus, vēsta rus.lsm.lv.

Eirokomisija atzīst, ka Latvija paveikusi visaptverošu nodokļu reformu un veic reformas citās nozarēs, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē un valsts pārvaldē. Reformu mērķis ir viens — atrisināt galvenās problēmas, taču to efektivitāti atšķiras.

Vīrietis ar portfeli. Foto no arhīva
Sputnik / Владимир Федоренко

Eirokomisija norādījusi, ka veselības aprūpes finansējuma palielināšana apmierinās daļu vajadzību, taču nesen pieņemtie pakalpojumu pieejamības ierobežojumi draud ar iedzīvotāju veselības pasliktināšanos. Valsts finansēto medicīnas pakalpojumu sasaistes rezultātā ar sociālajām iemaksām daļa iedzīvotāju pazaudēs piekļuvi pilnam veselības aprūpes pakalpojumu grozam, teikts atskaitē.

Eirokomisija atzīmē, ka valsts izdevumu plāns 2020. gadam joprojām stipri atpaliek no ES vidējā rādītāja. Par spīti nesenajiem uzlabojumiem, nevienlīdzības un nabadzības līmenis paliek augsts un liecina par vāju sociālās drošības un pabalstu modeli, atzīmēts dokumentā.

Tāpat Eirokomisija vērš uzmanību uz to, ka nodokļu reforma nav atstājusi iespējas izdevumu palielināšanai citās nozarēs.

Nodokļu reforma Latvijā paredz liela mēroga izmaiņas Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likumā, Solidaritātes nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākumu nodokļu likumā, Valsts sociālās apdrošināšanas likumā un Akcīzes nodokļa likumā.

"Vienotība" pieprasa novērst trūkumus

Nodokļu reforma Latvijā ir veikta neapmierinoši, un finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) jānovērš tās trūkumi, uzskata "Vienotības" partija.

"Vienotības" partijas deputāti 7. martā tikšanās laikā ar finanšu ministri konstatēja, ka jaunajā kārtībā ir vērā ņemami trūkumi, tā nav uzņēmējiem un iedzīvotājiem saprotama.

"Labi iecerētā nodokļu reforma ir radījusi lielas neskaidrības un pārpratumus par to, kā dzīvē īstenot jaunās nodokļu normas," pateica "Vienotības" frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.

Deputāti uzskata, ka kvalitatīva nodokļu reforma ir tieša finanšu ministra atbildība, un partija sagaida, ka tuvākajā laikā visi reformas trūkumi tiks apkopoti, un tiks piedāvāts to novēršanas un sabiedrības informēšanas plāns.

51
Pēc temata
Finanšu ministrija atvainojusies par pārlieku lielo pensiju
Latvijas IKP parādījis rekordlielu pieaugumu pēdējo sešu gadu laikā
VID: 85 uzņēmumi nevar samaksāt nodokļus ABLV likvidēšanas dēļ
"Kauna saraksts": VID publicējis uzņēmumu sarakstu, kuros maksā minimālo algu
Mairis Briedis

"Latvijas vizītkarte": publicists izkritizēja bokseri Briedi par pareizticīgo ikonām

6
(atjaunots 08:44 30.09.2020)
Pasaules boksa supersērijas uzvarētājs Latvijas sportists Mairis Briedis saņēmis dozu kritikas par savu pareizticību – tas pat nav tik slikti, ka Brieža uzvaru redzamākie mediji piemin atturīgi, atzīmēja publicists Māris Luste.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Pirms dažām dienām Pasaules boksa supersērijas finālā Latvijas sportists Mairis Briedis izcīnīja uzvaru pār kubieti Junieru Dortikosu. Briedis kļuva par Muhameda Ali trofejas, Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) un žurnāla Ring titula ieguvēju.

Taču atšķirībā no vairuma Latvijas iedzīvotāju, publicists Māris Luste pievērsa uzmanību nebūt ne boksera sasniegumiem sportā, bet gan viņa pareizticīgo ikonām ģērbtuvē un veltīja šim apstāklim veselu opusu Facebook.

"Lai arī politiķi cits caur citu steidz sveikt bokseri Briedi par Latvijas vārda nešanu pasaulē, varbūt nemaz nav tik slikti, ka redzamākie sporta mediji viņa uzvaru atspoguļo visai rezervēti. Profesionālā boksa asociāciju konkurence ir sīva, tādēļ dūres meistaru publicitāte atkarīga vienīgi no redakcijas simpātijām. Un ja Briedis ir Latvijas vizītkarte pasaulē, tad šī vizītkarte ir krievu valodā aurojoši sekundanti un pareizticīgo ikonas ģērbtuvē pirms cīņas. Gluži pretēji - viņa pretinieka kubieša Dortikosa nometnē dzirdam vienīgi spāņu valodu, lai arī uzvarētāja pasludināšanas ceremonijā tumsnējais atlēts parādās ietinies savas mājvietas - ASV karogā," raksta Māris Luste.

"Tā kā globālā mērogā Krievija paliek Krievija neatkarīgi no tā, vai tajā valda impēriskie, padomju vai federālie likumi, deviņdesmitajos uzskatījām par pienākumu katram satiktajam ārzemniekam skaidrot, ka latvieši nav krievi un pat runā citā valodā. Izskaidrot to šodien uz Latvijas vizītkartes - Brieža piemēra, būtu visai grūti," sūrojas ieraksta autors.

Pēc Māra Lustes sacītā, Livonija jau 16. gadsimtā izsludināja ticības brīvību un līdzjutējiem, protams, nav nekādas daļas gar to, kādu vīraku Briedis kurina ģērbtuvē.

"Galu galā - viņš ringā dodas pēc Muhameda Ali vārdā nosauktās balvas. Un kā zināms - katoļu un baptistu apdzīvotajā Luīvilā dzimušā Kasiusa Marsellusa Kleja pāreja islāma kārtā līdzinājās kārtīgam aperkotam pa sabiedrības žokli. Šis bija gluži revolucionārs "Black Lives Matter" izaicinājums - populāra, bērnībā kristīta vergu šķiras atvase bija uzdrošinājusies izvēlēties reliģiju un pat nomainīt ironisko vārdu romiešu antīkajā tradīcijā, kas, vergturiem par uzjautrinājumu, reiz tika piekopta visai bieži. "Celies kājās, Baltā Amerika! Kāds ir mans vārds, kretīn?" - uz Vegasas ringa dēļiem notriektajam rases brālim Floidam Patersonam 1965. gadā kliedza Kasiuss - Muhameds. Tam pašam katolim Patersonam ar zvaigžņoti strīpaino karogu plecos, kurš "patriotisku apsvērumu" vadīts, pirms cīņas solīja šajā "krusta karā" atgūt Amerikai čempiona kroni," turpina savu sarežģīto stāstu publicists Luste.

Tiesa, publicists atzīmē, ka Brieža pareizticībā iespējams nav nekādu zemūdens akmeņu. Taču rietumu kristieši uzstājas par pacifismu, kamēr Krievu Pareizticīgā baznīca "atbalsta kodolieroču izstrādi un palīdz Kremlim militarizēt sabiedrību". "Ar šo baznīcu gluži vai simbiozē esošo Krievijas Stratēģisko raķešu spēku devīze "Pēc mums klusums" visai cieši sasaucas ar apokaliptisko redzējumu, kas Svētās Krievijas tradicionālo vērtību aizstāvībai akceptē jebkādus līdzekļus. Un kā jautā vadošais reliģijas ekspluatators politiskiem mērķiem - Putins: kam mums pasaule, kurā nav Krievijas?"

"Komunisma ideja ir izgāzusies un vienīgā Krievijas iespēja atkal stabili nostāties pret Rietumiem, atrasta tās nomaiņā pret citu globālu ideoloģiju - tikumību un "ģimenes vērtībām", kuras Maskava ar politiskām manipulācijām un oligarhu naudu nu cenšas piejaucēt pasaulei, atverot reliģiskus centrus un pareizticīgos dievnamus te Singapūrā, te Parīzē," atmasko Kremļa "viltīgo ieceri" Luste.

Maskavas patriarhāts, diemžēl, pārvērsts kareivīgās tikumības propagandas institūtā, nonāk pie secinājuma autors.

"Protams, kāds teiks, ka Briedis ir profesionālis un sacensībās pārstāv tikai sevi. Nevis Latviju, Pareizticīgo baznīcu, postpadomju humanitāro telpu ar krievu valodu starpetniskās saziņas līdzekļa kvalitātē vai bijušo darbavietu - Valsts policiju ar kuras uzšuvi uz halāta viņš lepojas joprojām. Taču šķiet, ka to neapzinās ne viņš pats, ne politiķi, ne arī ierindas līdzjutēji," brīdina par briesmām Māris Luste, pievienojot savai publikācijai slavenā boksera attēlu pareizticīgo ikonu fonā.

Zem publicista Māra Lustes publikācijas izcēlās aktīva diskusija un vairums komentētāju atklāti pauda sašutumu par autora viedokli.

"Latvijā arī ir pareizticīgo baznīca, dievkalpojumi notiek gan baznīcas slāvu, gan latviešu valodā. Vispār jau pareizticīgie ir gan Serbijā un Bulgārijā, gan Grieķijā un Rumānijā. Vieglāk bija uzrakstīt "man kaut kā galīgi nepatīk krievi"," nosodīja autoru Lolita Tomsone.

"Tā kā Mairi pazīstu personīgi, tad varu pateikt par šo rakstu, ka tas ir pilns ar naidu vai skaudību, grūti saprast. Mairis Briedis ir daudz lielāks patriots, kā jūs domājat... Nav tik skaidrs, kam veltījāt tik garu savārstījumu, varēja tak īsāk pateikt, ka nepatīk viņa reliģija," pauž sašutumu Gatis Panavs.

"Sīks murgotājs un intrigants. Un ja Brieža treneris būtu brits, kura uzmundrinājumi fonā skanētu angliski? Nevajag apliet ar samazgām cilvēku, kurš ar savu balvu fotografējas pie Brīvības pieminekļa un uzreiz pēc cīņas lepojas, ka palīdzējis pacelt Latviju uz ērgļa spārniem. Ir pilnīgi skaidrs, kas ir viņa spēka avoti," uzskata Viesturs Rudzītis.

"Piesieties pie kāda cilvēka ticības ir ļoti nepieklājīgi," norāda Martins Smits.

"Kad tad Latvija bijusi tīrasiņu latviešu lielvalsts? Apbrīnojami, kādai tumsai jābūt cilvēkā, lai tērētu enerģiju šādā sacerējumā," atbildēja publicistam Jolanta Eriņa.

Atzīmēsim, ka Mairis Briedis nekad nav plaši stāstījis par saviem reliģiskajiem uzskatiem. Taču ir zināms, ka 2017. gadā 11.novembra krastmalā bokseris izpildīja pareizticīgo rituālu – trīs reizes ielienot ūdenī, katru reizi nokrustojoties. Izejot no ūdens, sportists atzinās, ka sajūtas bijušas ļoti asas, taču tas bija tā vērts.

Atgādināsim, ka Mairis Briedis, kuram janvārī būs 35 gadi, savā profesionālajā karjerā ir izcīnījis 26 uzvaras, 19 no kurām – ar nokautu, un piedzīvoja vienu zaudējumu no iepriekšējās sezonas supersērijas uzvarētāja – ukraiņu boksera Aleksandra Usika.

6
Tagi:
Mairis Briedis
Pēc temata
Mairis Briedis pasaules čempions boksā WBO: cīņas labākie brīži
Operāciju zāle P. Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā

4
(atjaunots 08:18 30.09.2020)
Priekšlaicīga mirstība no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir trīs reizes augstāka, nekā vidēji Eiropā; problēmu šajā jomā bijis daudz arī agrāk, taču ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi tās ir saasinājuši.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi pasliktināja sirds un asinsvadu slimību pacientu stāvokli, vēsta TV3.

Aptauja, kas tika veikta Pasaules sirds dienas gaidās, parādīja, ka kardioloģisko slimnieku stāvoklis pasliktinājies stresa un ar jauno koronavīrusu saistīto ierobežojumu dēļ.

"Tas, ko pacienti mums stāsta, no kā viņi visvairāk šobrīd cieš un ar ko saskāras, ir grūtā pieejamība pie ārstiem, pie speciālistiem, kas faktiski nav nekas jauns. Arī pirms Covid-19, mēs zinām, ka bija jau garas rindas, lai tiktu pie šiem ārstiem. Nu šīs rindas kļuvušas vēl garākas. (…) Mēs zinām, kad ir ļoti daudz cilvēki kas netika vienkārši uz šim vizītēm, kad viņiem vajadzēja. Un tos reālos datus un to, kāda ir situācija, mēs redzēsim pēc pusgada, varbūt tikai pēc gada," pastāstīja Pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.

Šonedēļ šī organizācija nosūtīja Veselības ministrijai vēstuli ar aicinājumu nekavējoties atrisināt problēmas kardioloģijā. Šobrīd vairāk nekā puse nāvju ir saistītas ar sirds un asinsvadu slimībām. Pērn no tām mira 15 tūkstoši cilvēku.

Taču visvairāk speciālistus uztrauc priekšlaicīgā mirstība – vecumā līdz 64 gadiem. Šis rādītājs Latvijā ir trīs reizes augstāks, nekā vidēji Eiropā.

"Būtībā no šīm slimībām nevajadzētu mirt jauniem cilvēkiem. Diemžēl tā ir, ka arī, skatoties, teiksim, uz Eiropas vidējo rādītāju, mums šī tendence ir augstāka. (...) Šeit būtu jāņem vērā riska faktori, jo šīs nav slimības, no kurām pēkšņi… Tur ir kaut kāds laika periods ar riska faktoriem, kuru rezultātā cilvēks mirst no infarkta vai no insulta," saka SPKC pārstāve Ilze Straume.

Ir trīs galvenie riska faktori – nepareizs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids un smēķēšana. Jaunā tendence ir tāda, ka pacientu ar infarktu vecuma amplitūda ir paplašinājusies. Slimnīcā ar šādu diagnozi arvien biežāk nonāk gan 40 gadus veci cilvēki, gan pacienti virs 85 gadiem.

"Tas liecina, ka mūsu sabiedrība noveco, ka mums ir vairāk šo gados veco pacientu. Un, no otras puses, šie jaunie pacienti liecina par to, ka kaut kas primārajā profilaksē nav izdarīts pareizi. Acīmredzot mums ir diezgan daudz pacientu, kuri nav novērsuši riska faktorus, kas ir noveduši pie šis agrīnas infarkta attīstības," paskaidroja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Sirds un asinsvadu slimību klīnikas vadītājs Artis Kalniņš.

Sirds veselības formula paliek nemainīga. Uzturā ir jālieto dārzeņi un augļi, graudaugi un pākšaugi, netaukaini piena produkti un zivis, mazāk treknas gaļas un saldumu. Tāpat ārsti iesaka nodarboties ar sportu vismaz četras-sešas reizes nedēļā. Un, protams, jāatbrīvojas no kaitīgiem ieradumiem, ja tādi ir.

4
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim