Pensionāri

ESAO: daudzi pensionāri Latvijā ir nabagi, it sevišķi sievietes

151
(atjaunots 09:50 08.03.2018)
ESAO paziņojusi, ka Latvijā lielākā veco ļaužu daļa dzīvo nabadzībā, pensiju pamata līmenis nomināli nepalielinās vairāk nekā 10 gadus, tomēr labklājības ministrs Jānis Reirs uzskata, ka Latvijas pensiju sistēmas vērtējums ir pietiekami labs.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, veicot Latvijas pensiju sistēmas izvērtēšanu, konstatējusi, ka valstī ir augsts nabadzības līmenis veco ļaužu vidū, pensiju pamata līmenis ir ļoti zems, kaut gan valstij ir iespējas palielināt tās līdz 20% līmenim no vidējās algas, vēsta rus.tvnet.lv.

ESAO konstatējusi, ka attiecīgais veco ļaužu nabadzības līmenis Latvijā ir ļoti augsts, it sevišķi cilvēku, kas vecāki par 75 gadiem, un sieviešu vidū. Pensiju pamata līmenis ir ļoti zems un nominālajā izteiksmē nav palielinājies jau vairāk nekā desmit gadus. Taču organizācija norāda, ka Latvijai ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas no esošā līmeņa, kurš sastāda 8% no vidējās algas valstī, līdz vidējam ESAO līmenim apmēram 20%.

Pensionāre
© Sputnik / Sergey Melkonov

ESAO piedāvā Latvijas valdībai samazināt 15 gadu iemaksu periodu, kurš nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai, kā arī ieviest pensijas precētiem sakarā ar apgādātāja zaudēšanu.

Turklāt ESAO atzīmē, ka Latvijai pakāpeniski ir jāpalielina mikrouzņēmumu strādnieku iemaksas un jāizlīdzina pašnodarbināto pensiju iemaksas ar darba ņēmēju iemaksām.

Tāpat nepieciešams no jauna iekļaut galvenajā pensiju sistēmā dienesta vecuma sasniegšanas pensijas, jo gandrīz 40% šādu pensiju saņēmēju ir jaunāki par 50 gadiem un vairums no viņiem strādā. ESAO uzskata, ka šādam izņēmumam nav pietiekama pamatojuma.

Latvijas labklājības ministrs Jānis Reirs, komentējot ESAO ziņojumu, paziņoja, ka Latvijas pensiju sistēmas analīze būšot ļoti noderīga tās turpmākai attīstībai un pilnveidošanai. Pēc ministra domām, pensiju sistēmas vērtējums ir pietiekami labs, jo ESAO nonāca pie secinājuma, ka tās finanšu stabilitāti un noturība nākotnē ir nodrošinātas.

Pēc ministra sacītā, mazo pensiju attiecīgi lielā skaita problēma ir labi zināma, un mērķis ir, lai situācija tiktu maksimāli uzlabota.

Latvijā ikmēnesi pensiju vidēji saņem 457 270 cilvēki. Pērn vidējā vecuma pensija sastādījusi 296,15 eiro. Ar nodokļiem neapliekamais pensiju minimums 2018. gadā sastāda 3 tūkstošus eiro gadā, jeb 250 eiro mēnesī, 2019. gadā tas tiks noteikts 3 240 eiro līmenī gadā, jeb 270 eiro mēnesī.

Saskaņā ar globālo pensiju indeksu, kuru sastādījusi franču finanšu korporācija Natixis. Latvija iekļuvusi pensionāriem sliktāko valstu TOP 10. Latvijas pozīcija izrādījusies sliktākā Baltijas valstu vidū: Igaunija kļuva 26. (65%), savukārt Lietuva — 31. (58%), kamēr Latvija ieņēmusi 33. vietu no 43 iespējamām.

 

151
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājiem nāksies strādāt vairāk, vai pensionāriem – mazāk ēst
Latvijā vairāk nekā 70% vientuļo pensionāru ir nabagi
Saeimā atteicās paaugstināt ar nodokli neapliekamo pensiju minimumu
Latvijas pensionāri ir vieni no strādīgākajiem Eiropā
COVID-19

Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts

2
(atjaunots 10:47 22.09.2020)
Gribētāju skaits veikt koronavīrusa testu Latvijā septembrī ir palielinājies vairākas reizes, tādēļ esošie testēšanas punkti ne vienmēr tiek galā ar lielo ažiotāžu.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Pirmdien, 21. septembrī Valkā tika atvērts koronavīrusa analīžu nodošanas punkts, raksta Tvnet.lv ar atsauci uz Valkas novada domes pārstāvi veselības aprūpes jautājumos Baibu Vorobjovu. Tagad analīzi varēs nodot vietējā poliklīnikā Rūjienas ielā 3b.

Testa veikšanai ir iepriekš jāpierakstās pa tālruni 8303. Darbadienās punkta darbalaiks ir no plkst. 8:00 līdz 20:00, sestdienās un svētku dienās – no plkst. 9:00 līdz 15:00, svētdienās iedzīvotājus pieņems no plkst. 9:00 līdz 12:00. Analīzes tiks veiktas par brīvu.

Kopš septembra sākuma gribētāju skaits veikt koronavīrusa testu ir krietni pieaudzis, tādēļ "Centrālā laboratorija" brīdina, ka pierakstīšanās var izraisīt grūtības. Operatori netiek galā ar pārāk lielu zvanu daudzumu. Gribētāju pieplūduma dēļ, visticamāk, arī nodošanas vietā nāksies pavadīt kādu laiku rindā.

Atgādināsim, ka vakar Latvijā tika ziņots par vienu jaunu koronavīrusa gadījumu pie 1153 testiem. Savukārt brīvdienās Latvijā bija vērojams neliels uzliesmojums – sestdien tika ziņots par 17 jauniem ar Covid-19 inficētajiem, savukārt svētdien – par 10 jauniem inficēšanās gadījumiem.

2
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Asfalts

Rīgā zem asfalta iegāzies kārtējais automobilis, šoreiz bija kravas mašīna

3
(atjaunots 09:14 22.09.2020)
Notikuma brīdī kravas automobilī, kurš stāvēja mājas pagalmā, iekrāva būvgružus; šoreiz incidents notika kādā Grīziņkalna iekšpagalmā.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Incidents notika Rūdolfa ielā, Grīziņkalnā. Asfalta iegruvuma dēļ zem zemes nokļuva Mercedes-Benz, raksta Mixnews.lv. Notikuma foto parādījās vienā no sociālajiem tīkliem.

Kravas mašīna stāvēja mājas pagalmā, tajā iekrāva būvgružus, kad aizmugurējā riepa iegāzās zem asfalta.

Valsts policijā paziņoja, ka dežūrdaļa saņēma izsaukumu ap plkst. 10:00, pirmdien, 21. septembrī. Par laimi, incidentā neviens nav cietis.

Un šis jau ir nebūt ne pirmais gadījums. Jūnija vidū Rīgā vairākās vietās izveidojās bedres bruģī un ielu asfalta segumā. Tā parādījās bedre Satiksmes ielas un Vienības gatves krustojumā, pie Torņakalna kapiem, iebruka bruģis Ģertrūdes un Akas ielu krustojumā. Bedru veidošanās rezultātā zem zemes iegāzās četras mašīnas: divas Ģertrūdes ielā un pa vienai Ziepniekkalnā un Pleskodālē.

Iegruvumu iemesls ir novecojusī notekūdeņu sistēma: spēcīgo lietavu dēļ ūdens izskalojis grunti zem ceļa.

Jūras ģeologs, ekstremālo dabas situāciju modelēšanas speciālists Konstantīns Ranks uzskata, ka šādi nelaimes gadījumi Latvijas galvaspilsētā notiks arvien biežāk.

Pēc viņa sacītā, Rīga stāv uz smilšainā māla smilšu slāņa, zem kura atrodas kaļķakmens un ģipšakmens starpslāņi – ieži, kurus viegli izšķīdina ūdens. Spēcīgu lietavu dēļ var veidoties tā saucamie karsta dobumi, kuri pēcāk iegrūst.

Šādu iegruvumu remonts izmaksā pilsētai ievērojamu naudas summu: piemēram, bedres likvidēšana Ziepniekkalnā izmaksās pašvaldībai aptuveni 19 tūkstošus eiro.

3
Tagi:
ceļi, Rīga
Pēc temata
Kārtējais automobilis Rīgā ielūzis bruģī
Latviešu politologs salīdzināja Rīgas vēlēšanas ar skaistuma konkursu
Ceļi un korupcija: kas pirms vēlēšanām rūp rīdziniekiem