Pensionāri

ESAO: daudzi pensionāri Latvijā ir nabagi, it sevišķi sievietes

152
(atjaunots 09:50 08.03.2018)
ESAO paziņojusi, ka Latvijā lielākā veco ļaužu daļa dzīvo nabadzībā, pensiju pamata līmenis nomināli nepalielinās vairāk nekā 10 gadus, tomēr labklājības ministrs Jānis Reirs uzskata, ka Latvijas pensiju sistēmas vērtējums ir pietiekami labs.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, veicot Latvijas pensiju sistēmas izvērtēšanu, konstatējusi, ka valstī ir augsts nabadzības līmenis veco ļaužu vidū, pensiju pamata līmenis ir ļoti zems, kaut gan valstij ir iespējas palielināt tās līdz 20% līmenim no vidējās algas, vēsta rus.tvnet.lv.

ESAO konstatējusi, ka attiecīgais veco ļaužu nabadzības līmenis Latvijā ir ļoti augsts, it sevišķi cilvēku, kas vecāki par 75 gadiem, un sieviešu vidū. Pensiju pamata līmenis ir ļoti zems un nominālajā izteiksmē nav palielinājies jau vairāk nekā desmit gadus. Taču organizācija norāda, ka Latvijai ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas no esošā līmeņa, kurš sastāda 8% no vidējās algas valstī, līdz vidējam ESAO līmenim apmēram 20%.

Pensionāre
© Sputnik / Sergey Melkonov

ESAO piedāvā Latvijas valdībai samazināt 15 gadu iemaksu periodu, kurš nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai, kā arī ieviest pensijas precētiem sakarā ar apgādātāja zaudēšanu.

Turklāt ESAO atzīmē, ka Latvijai pakāpeniski ir jāpalielina mikrouzņēmumu strādnieku iemaksas un jāizlīdzina pašnodarbināto pensiju iemaksas ar darba ņēmēju iemaksām.

Tāpat nepieciešams no jauna iekļaut galvenajā pensiju sistēmā dienesta vecuma sasniegšanas pensijas, jo gandrīz 40% šādu pensiju saņēmēju ir jaunāki par 50 gadiem un vairums no viņiem strādā. ESAO uzskata, ka šādam izņēmumam nav pietiekama pamatojuma.

Latvijas labklājības ministrs Jānis Reirs, komentējot ESAO ziņojumu, paziņoja, ka Latvijas pensiju sistēmas analīze būšot ļoti noderīga tās turpmākai attīstībai un pilnveidošanai. Pēc ministra domām, pensiju sistēmas vērtējums ir pietiekami labs, jo ESAO nonāca pie secinājuma, ka tās finanšu stabilitāti un noturība nākotnē ir nodrošinātas.

Pēc ministra sacītā, mazo pensiju attiecīgi lielā skaita problēma ir labi zināma, un mērķis ir, lai situācija tiktu maksimāli uzlabota.

Latvijā ikmēnesi pensiju vidēji saņem 457 270 cilvēki. Pērn vidējā vecuma pensija sastādījusi 296,15 eiro. Ar nodokļiem neapliekamais pensiju minimums 2018. gadā sastāda 3 tūkstošus eiro gadā, jeb 250 eiro mēnesī, 2019. gadā tas tiks noteikts 3 240 eiro līmenī gadā, jeb 270 eiro mēnesī.

Saskaņā ar globālo pensiju indeksu, kuru sastādījusi franču finanšu korporācija Natixis. Latvija iekļuvusi pensionāriem sliktāko valstu TOP 10. Latvijas pozīcija izrādījusies sliktākā Baltijas valstu vidū: Igaunija kļuva 26. (65%), savukārt Lietuva — 31. (58%), kamēr Latvija ieņēmusi 33. vietu no 43 iespējamām.

 

152
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājiem nāksies strādāt vairāk, vai pensionāriem – mazāk ēst
Latvijā vairāk nekā 70% vientuļo pensionāru ir nabagi
Saeimā atteicās paaugstināt ar nodokli neapliekamo pensiju minimumu
Latvijas pensionāri ir vieni no strādīgākajiem Eiropā
Mere

Naudu nodzēra, bērnam nopirka šokolādīti: iztērēja 500 eiro pabalstu

3
(atjaunots 08:44 21.04.2021)
Lielākā daļa vecāku iztērējuši valsts atvēlēto pabalstu ikdienas vajadzībām, tomēr bijuši arī izņēmumi.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Martā vecāki saņēma no valsts ārkārtas pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu, vēsta Press.lv.

Diskusijā par šo pasākumu skanēja arī bažas – vai tik vecāki to naudu nenodzers? Šie izteikumi radīja vispārēju sašutumu, tomēr sociālie darbinieki patiešām sāka gatavot pabalsta saņemšanai ģimenes, kas līdz šim nekad nav turējušas rokās tādu summu. Kad pabalsti bija izsniegti, dažādos reģionos tikai organizētas sabiedriskās aptaujas par to, kā vecāki iztērējuši vai plāno iztērēt minēto naudu.

Gandrīz puse aptaujāto pastāstīja, ka nopirks bērniem apģērbu, ceturtā daļa aptaujāto atzina, ka centīsies segt neparedzētus izdevumus, mazāk nekā ceturtā daļa vēlas izmantot naudu mājokļa labiekārtošanai vai remontam.

Citi pastāstīja, ka līdzekļus plāno iztērēt sporta inventāra iegādei, aizvest bērnu pie laba stomatologa, apmaksāt mājskolotājus, atlikt vasaras nometnes apmaksai, nākamajam mācību gadam un tā tālāk.

Daudzi vēlējās ar šīs summas palīdzību segt parādus, bet ģimenes, kur finanšu jautājums nav tik akūts, nolēmušas atlikt naudu bērna nākotnei, cita starpā – atvērt krājkontu vai ieguldīt mājokļa iegādē.

Tāpat 17% vecāku pastāstīja, ka naudu iztērēs tehnikas iegādei bērna tālmācībām, lai arī, kā jau atzīmēts ne vienu vien reizi, šos izdevumus jāsedz valstij.

Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice atzīmēja, ka nav saņēmusi ziņas par situācijām, kad vecāki būtu iztērējuši pabalstus ar bērnu vajadzībām nesaistītām lietām.

Tiesa, sociālā darbiniece, kas strādā ārpus Rīgas, sarunā ar portālu Jauns.lv pastāstīja, ka daļa vecāku tomēr izmantojuši pabalstu tam neparedzētām vajadzībām.

Viņa atklāja, ka runa ir par neformāliem signāliem no ģimenēm, piemēram, dažas dienas pēc atbalsta saņemšanas vecāki "uzsēdušies uz korķa". Protams, viņi nelielījās sociālajiem darbiniekiem, ka naudu nodzēruši, drīzāk gan centās šo faktu slēpt un uz tālruņa zvaniem neatbildēja.

Oficiāli neviena iestāde, neviens speciālists nav pārbaudījis, kā izmantoti piešķirtie 500 eiro, tāpēc ir grūti nosaukt precīzu ģimeņu skaitu, kurā nauda līdz bērniem nenonāca.

Sociālā darbiniece atzina, ka viņai nav datu par to, ka visa nauda tādās ģimenēs būtu nodzera – būtu pareizāk teikt, ka daži vecāki pabalstu izmantojuši savām vajadzībām. Viņai pašai bija zināmi vairāki gadījumi, kuros pieaugušie, pērkot sev alkoholu, nopirka bērnam šokolādīti vai citus sīkumus.

Pēc viņas vārdiem, lielās pilsētās neviens ārpus ģimenes neuzzinās, ka pabalsts iztērēts vecāku vajadzībām. Tomēr mazpilsētās un laukos situācija ir citāda.

Sociālā darbiniece pastāstīja: ja cilvēks ilgu laiku bijis bez darba un dzīvo gandrīz bez naudas, pēkšņi ierodas veikalā ar vairākām 50 eiro banknotēm, nav jābūt ģēnijam, lai aptvertu, kādu naudu viņš tērē.

Pie tam daudzām ģimenēm šis atbalsts bija ļoti vajadzīgs un tika iztērēts lietderīgi.

Viņa atzina, ka ļoti priecājas par bērniem, kam, pateicoties šim pabalstam, parādījušies jauni velosipēdi. Daudzas ģimenes apdomāja iespēju iegādāties jaunu tālruni, datoru, printeri vai citas iekārtas. Pēc sociālās darbinieces domām, tas viss būs ļoti noderīgs skolēniem.

3
Tagi:
pabalsts, bērni, valdība
Pēc temata
Vairāk nekā 25% Latvijas iedzīvotāju ar grūtībām sedz ikdienas izdevumus
Vairāk nekā 35% Latvijas mājsaimniecību nav uzkrājumu
Naudu no helikoptera neizmētās: Petraviča par pabalstu izmaksām pensionāriem
Sola pabalstu 500 eiro apmērā: Rīgā aktivizējušies viltus sociālā dienesta darbinieki
Ādaži

Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības

13
(atjaunots 07:43 21.04.2021)
Līdz sestdienai Ādažu poligonā turpināsies mīnmetēju šaušanas mācības. Piecu rajonu iedzīvotājus lūdz nekrist panikā šāvienu un dārdu dēļ.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Nacionālie bruņotie spēki brīdināja Latvijas iedzīvotājus par to, ka Ādažu poligonā 20.-24. aprīlī notiks mīnmetēju un kājnieku atbalsta līdzekļu šaušanas mācības, raksta Mixnews.lv.

Tuvējo rajonu – Ādažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu un Inčukalna – iedzīvotājiem sniegta informācija par mācībām, kas notiks gan dienā, gan naktī. Ziņots, ka, iespējams, troksnis būs liels, tomēr iedzīvotāji lūgti nebīties no šāvienu dārdiem.

​Iepriekš vēstīts, ka Baltijas jūrā sākušās mīnu tralētāju mācības "Open Spirit", kas ik gadus notiek netālu no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas krastiem. Mācībās piedalās 21 kuģis no 11 NATO valstīm.

Igaunijas Aizsardzības ministrija pastāstīja, ka NATO 1. pastāvigā pretmīnu grupa, ko veido pieci kuģi, ieradās Igaunijā mācībām jau 16. aprīlī.

2018. gadā Latvija ieņēma līdera vietu aizsardzības izdevumu ziņā – tā ne tikai apsteidza visas Eiropas valstis, bet arī pārsniedza noteikto līmeni 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2021. gadā Latvijas Aizsardzības ministrija plāno savām vajadzībām saņemt 2,3% no IKP – rādītājs par 44 miljoniem eiro pārsniegs šiem izdevumiem atvēlēto summu 2020. gadā.

13
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki, Ādaži
Pēc temata
"Karavīri ir sajūsmā": Latvijā ieradīsies jauni karavīri no ASV
Neatkarīgās Latvijas Jūras spēkiem – 30. Rezultāti un perspektīvas
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā