Pensionāri

ESAO: daudzi pensionāri Latvijā ir nabagi, it sevišķi sievietes

152
(atjaunots 09:50 08.03.2018)
ESAO paziņojusi, ka Latvijā lielākā veco ļaužu daļa dzīvo nabadzībā, pensiju pamata līmenis nomināli nepalielinās vairāk nekā 10 gadus, tomēr labklājības ministrs Jānis Reirs uzskata, ka Latvijas pensiju sistēmas vērtējums ir pietiekami labs.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, veicot Latvijas pensiju sistēmas izvērtēšanu, konstatējusi, ka valstī ir augsts nabadzības līmenis veco ļaužu vidū, pensiju pamata līmenis ir ļoti zems, kaut gan valstij ir iespējas palielināt tās līdz 20% līmenim no vidējās algas, vēsta rus.tvnet.lv.

ESAO konstatējusi, ka attiecīgais veco ļaužu nabadzības līmenis Latvijā ir ļoti augsts, it sevišķi cilvēku, kas vecāki par 75 gadiem, un sieviešu vidū. Pensiju pamata līmenis ir ļoti zems un nominālajā izteiksmē nav palielinājies jau vairāk nekā desmit gadus. Taču organizācija norāda, ka Latvijai ir ievērojamas iespējas palielināt pamata pensijas no esošā līmeņa, kurš sastāda 8% no vidējās algas valstī, līdz vidējam ESAO līmenim apmēram 20%.

Pensionāre
© Sputnik / Sergey Melkonov

ESAO piedāvā Latvijas valdībai samazināt 15 gadu iemaksu periodu, kurš nepieciešams minimālās pensijas saņemšanai, kā arī ieviest pensijas precētiem sakarā ar apgādātāja zaudēšanu.

Turklāt ESAO atzīmē, ka Latvijai pakāpeniski ir jāpalielina mikrouzņēmumu strādnieku iemaksas un jāizlīdzina pašnodarbināto pensiju iemaksas ar darba ņēmēju iemaksām.

Tāpat nepieciešams no jauna iekļaut galvenajā pensiju sistēmā dienesta vecuma sasniegšanas pensijas, jo gandrīz 40% šādu pensiju saņēmēju ir jaunāki par 50 gadiem un vairums no viņiem strādā. ESAO uzskata, ka šādam izņēmumam nav pietiekama pamatojuma.

Latvijas labklājības ministrs Jānis Reirs, komentējot ESAO ziņojumu, paziņoja, ka Latvijas pensiju sistēmas analīze būšot ļoti noderīga tās turpmākai attīstībai un pilnveidošanai. Pēc ministra domām, pensiju sistēmas vērtējums ir pietiekami labs, jo ESAO nonāca pie secinājuma, ka tās finanšu stabilitāti un noturība nākotnē ir nodrošinātas.

Pēc ministra sacītā, mazo pensiju attiecīgi lielā skaita problēma ir labi zināma, un mērķis ir, lai situācija tiktu maksimāli uzlabota.

Latvijā ikmēnesi pensiju vidēji saņem 457 270 cilvēki. Pērn vidējā vecuma pensija sastādījusi 296,15 eiro. Ar nodokļiem neapliekamais pensiju minimums 2018. gadā sastāda 3 tūkstošus eiro gadā, jeb 250 eiro mēnesī, 2019. gadā tas tiks noteikts 3 240 eiro līmenī gadā, jeb 270 eiro mēnesī.

Saskaņā ar globālo pensiju indeksu, kuru sastādījusi franču finanšu korporācija Natixis. Latvija iekļuvusi pensionāriem sliktāko valstu TOP 10. Latvijas pozīcija izrādījusies sliktākā Baltijas valstu vidū: Igaunija kļuva 26. (65%), savukārt Lietuva — 31. (58%), kamēr Latvija ieņēmusi 33. vietu no 43 iespējamām.

 

152
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājiem nāksies strādāt vairāk, vai pensionāriem – mazāk ēst
Latvijā vairāk nekā 70% vientuļo pensionāru ir nabagi
Saeimā atteicās paaugstināt ar nodokli neapliekamo pensiju minimumu
Latvijas pensionāri ir vieni no strādīgākajiem Eiropā
Rīgas osta

Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%

5
(atjaunots 14:09 25.11.2020)
Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pērn.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms šī gada desmit mēnešos ir samazinājies par 45,5%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 19,186 miljoniem tonnu, vēsta Baltic Course.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem, kopējais starptautisko pārvadājumu apjoms no janvāra līdz oktobrim sastādīja 17,558 miljonus tonnu, kas ir par 48% mazāk, nekā tajā pašā periodā 2019. gadā, savukārt iekšzemes pārvadājumu apjoms ir pieaudzis par 14,7%, līdz 1,628 miljoniem tonnu.

Tranzītkravu apjoms starptautiskos dzelzceļa pārvadājumos sastādīja 14,492 miljonus tonnu, kas ir par 52,9% mazāk, nekā pērnā gada janvārī-oktobrī. Importa kravu apjoms sastādīja 2,803 miljonus tonnu, kas ir par 1,9% vairāk, savukārt eksporta kravu apjoms – 263 tūkstoši tonnu, kas ir par 10,6% vairāk.

Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pirms gada, savukārt autokravu tranzīts cauri Latvijas teritorijai – 2,574 miljonus tonnu, kas ir par 31,2% mazāk, nekā pirms gada.

Iepriekš Latvijas Satiksmes ministrija nosūtīja vēstuli Krievijas Transporta ministrijai, kurā vērš uzmanību uz birokrātiskajām problēmām kravu noformēšanā, kas samazina to apjomu. Šobrīd shēma ir šāda: klienti veic pasūtījumu, šo sarakstu apstrādā RŽD apakšstruktūra – Firmas transporta apkalpošanas centrs, pēc tam seko saskaņošana Ekonomiskās attīstības ministrijā un Transporta ministrijā, un pēc tam atkal ir RŽD slēdziens. Oktobrī tādā veidā netika saskaņoti 94% pieteikto ogļu piegāžu. "Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās par to, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas, Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs," teikts vēstulē.

5
Tagi:
tranzīts, osta, kravas, dzelzceļa pārvadājumi
Pēc temata
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Aicinājumus diversijām ņems vērā: Baltkrievija strādā pie kravu novirzīšanas no Baltijas
Garām Baltijai. Japāna vedīs kravas uz Eiropu pa Krievijas Transsibīrijas maģistrāli
Mācību telpa, foto no arhīva

Trīs kvadrātmetri uz cilvēku: Latvijas Ministru kabinets apstiprināja jaunus ierobežojumus

6
(atjaunots 14:08 25.11.2020)
Latvijas Ministru kabinets aizgāja pēc tā saucamā reģionu ceļa – katrā rajonā var būt spēkā savs ierobežojošo pasākumu kopums, atkarībā no vīrusa izplatības līmeņa.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība apstiprināja jaunus ierobežojumus sakarā ar koronavīrusa pandēmiju, kuri lielākoties ir paredzēti mācību iestādēm. Divpadsmit pašvaldībās skolas tiek pārvestas pie tālmācībām.

Jau šonedēļ Daugavpilī, Baldonē, Krāslavā, Salacgrīvā, Aknīstē, Varakļānos, Mārupē, Mālpilī, Smiltenē, Garkalnē, Limbažos un Salaspilī tiks ieviesti striktāki ierobežojošie pasākumi – tur, saskaņā ar epidemiologu datiem, Covid-19 izplatības līmenis ir īpaši augsts. Par ļoti augstu līmeni noteikts uzskatīt tādu, kad kumulatīvais 14 saslimstības rādītājs pārsniedz valsts vidējo rādītāju par 50%. Saskaņā ar otrdienas datiem, kumulatīvais līmenis Latvijā sastādīja 275,9 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, tātad jaunie drošības pasākumi tiek piemēroti reģioniem, kur saslimstības līmenis pārsniedz 413,8 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

Augstākminētajās pašvaldībās no 27. novembra tiek apturēta visu izglītības iestāžu darbs, izņemot bērnudārzus un sākumskolas no 1. līdz 4. klasei.

Ar mērķi samazināt iedzīvotāju sociālos kontaktus šajos rajonos pārtrauc darbu kultūras iestādes, izstādes, gadatirgi. Sporta nodarbības ir atļautas tikai svaigā gaisā. Izņēmums izdarīts tikai bibliotēkām, kur grāmatas var paņemt līdzi. Tāpat tiek aizliegti visi privātie pasākumi, kur piedalās vairāk nekā viena mājsaimniecība. Izņēmumu sastāda bēres, kuru dalībniekiem ir jālieto sejas aizsargmaskas.

Sabiedriskajā transportā drīkstēs atrasties ne vairāk par 50% no maksimālā pasažieru skaita. Ja vadītājs nespēj kontrolēt pasažieru skaitu, tad sēdvietām ir jābūt marķētām atbilstoši distancēšanās noteikumiem. Veikalos un tirgos (arī ārpustelpās) var atrasties ne vairāk par 20% no maksimāli iespējamā cilvēku skaita.

Kas attiecas uz skolām ārpus šīm 12 pašvaldībām, tad tās var turpināt mācību procesu klātienē, taču katram skolēnam no 1. līdz 6. klasei ir jānodrošina 3 kvadrātmetru platība. Skolotājiem no 30. novembra ir pienākums lietot sejas maskas, tostarp stundu laikā.

Valdības lēmums "uzvilkt" maskas pedagogiem jau ir izpelnījies kritiku no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītājas Ingas Vanagas puses. Savā Facebook publicētajā komentārā viņa atzīmē: "Vadīt 5-6 mācību stundas maskās, kas aizsedz degunu un muti??? Visus lēmumus izprotu, bet šo... Lēmuma pieņēmēji, esat laipni aicināti novadīt dažas stundas, izskaidrot maskā tā, lai dzird un saprot visi skolēni. Varbūt tad sapratīsiet, ko nolēmāt?!"

Veselības ministrija loģiku attiecībā uz masku lietošanas prasībām skolotājiem un 3 kvadrātmetriem katram skolēnam paskaidroja Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa: "Mēs ceram, ka šādas platības noteikšana ļaus ievērot distanci starp bērniem, kā arī starp skolēniem un skolotāju. Savukārt sejas masku lietošana ļaus skolotājiem samazināt infekcijas izplatību.

Attiecībā uz augstskolām un profesionālo izglītību, ierobežojumi praktiskām nodarbībām tiek ieviesti tikai gadījumā, ja tās nav iespējams rīkot attālināti. Taču arī šādu nodarbību laikā vienā telpā nedrīkst pulcēties vairāk par 10 cilvēkiem."

Galvenais jautājums – kad tas viss beigsies un ko lai gaida nākotnē. Spriežot pēc dienas laikā izteiktajiem veselības ministre Ilzes Viņķeles paziņojumiem, maz iespējams, ka ierobežojumu režīms tiks izbeigts 6. decembrī.

Tikmēr Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs atzīmē pat zināmas pozitīvas tendences: "Pastāv laba tendence, kuru mēs novērojam. Ja salīdzina nedēļas, tas saslimstības izaugsme ir vērojama, taču tās intensitāte ir arvien zemāka. Pagājušajā nedēļā bija reģistrēti 2573 gadījumi, tas ir tikai par 4,6% vairāk, nekā iepriekšējā nedēļā. Vēl pirms diviem mēnešiem, pat pirms mēneša, mēs runājām, ka izaugsme no nedēļas pie nedēļas sastāda 45%, savukārt vienā nedēļā pat 60%. Ja šāda tendence turpināsies vēl nedēļu, tad nedēļas pieaugums apstāsies, un tas liecinās par situācijas stabilizēšanos."

Vienlaikus valdība pieņēma lēmumus par termiņa pagarināšanu, kura laikā uzņēmēji var iesniegt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumus. Šis termiņš tika pagarināts uz pusgadu, līdz 2021. gada 30. jūnijam. Sākotnējā variantā pieteikumu iesniegšanas termiņš nodokļu samaksas atlikšanai uzņēmējiem beidzās šī gada 31. decembrī.

Tāpat uz pusgadu, līdz 30. jūnijam, valsts un pašvaldību iestādēm ir pagarināta iespēja atbrīvot komersantus no telpu īres maksas, kuri izmanto īpašumu biznesā. Un visbeidzot, vēl viens atbalsta mehānisms uzņēmējiem, kuru apstiprināja valdība: līdz 30. jūnijam komersanti var "elastīgāk pielietot Darba likuma normas" un dīkstāves režīma laikā izmaksāt darbiniekiem 70% no darba algas, nevis 100%. Šīs normas termiņš arī ir pagarināts uz pusgadu. Galīgais lēmums par atbalsta mehānismu ir jāpieņem Saeimai.

6
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Rietumu vakcīnu pret Covid-19 ražotāji nosauca cenas: Krievijas Sputnik V būs lētāka
Latvijas iedzīvotāji ir sašutuši par policistu uzvedību saistībā ar Covid-19
Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā