Inčukalna gāzu krātuve

Inčukalnā beidzas gāze: Latvijā iespējams patēriņa ierobežojums

159
(atjaunots 15:15 05.03.2018)
Aukstuma dēļ gāzes pieprasījums Latvijā ir daudzkārt pieaudzis, un Inčukalna gāzes krātuves operators Conexus Baltic Grid brīdina par iespējamiem piegādes ierobežojumiem.

RĪGA, 5. marts — Sputnik. Ja sals tuvākajā laikā Latvijā saglabāsies, Inčukalna gāzes krātuves operators varētu samazināt piegādes apjomus – pēc gāzes tirgus atvēršanas PGK iesūknēti mazāki apjomi nekā parasti, un ar to var nepietikt pat sūknēšanai nepieciešamā spiediena radīšanai, vēsta rus.lsm.lv.

Pirms gāzes tirgus atvēršanas Latvijā krātuvi ik gadus uzpildīja bijušais monopolists – Latvijas gāze. Tika iesūknēts tik daudz, lai ziemā patērētāji to saņemtu ar nemainīgu spiedienu. Pēc tirgus atvēršanas gāzi krātuvē jāiesūknē pašiem tirgotājiem. Tā kā par glabāšanu jāmaksā, interese tirgotāju vidū ir zema.

Eksperts enerģētikas jomā Juris Ozoliņš pastāstīja: "Starp tirgotājiem, piegādātājiem un patērētājiem ir līgumattiecības. Viņiem jālemj pašiem. Nav nekādas starpības starp malkas šķūnīti un krāsni. Jādomā, kā pārziemot."

Zemās temperatūras apstākļos februārī Rīgas siltumelektrocentrāles strādā daudz intensīvāk. Turklāt gāze no Inčukalna PGK tiek piegādāta ne tikai patērētājiem Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā un pat Krievijā.

Inčukalna PGK operatora Conexus Baltic Grid aplēses liecina: ja nekļūs siltāks, gāzes padeves iespējas samazināsies.

"Ik dienas Inčukalnā glabātās gāzes apjomi samazinās. Pēc divām dienām tur būs 148 tūkstoši kubikmetru, pēc nedēļas jau 120 tūkstoši kubikmetru. Visi tie tūkstoši ir pieejami tikai tāpēc, ka pērn Conexus veidoja rezerves. Ja šo uzkrājumu nebūtu, tagad varētu izsūknēt tikai 80 tūkstošus kubikmetru, ar ko Latvijas vajadzībām nepietiek," – teica Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Viņa paskaidroja, ka gāzes piegādes patērētājiem prasa noteiktu spiedienu, un, tas var izrādīties nepietiekams, ņemot vērā to, ka gāzes PGK ir maz.

Lai garantētu stabilu sistēmas darbību, Conexus vēlas panākt, lai visi gāzes tirgotāji obligāti iesūknētu krātuvē zināmu gāzes apjomu, taču tas neizbēgami ietekmēs tarifus.

"Es protams, saprotu, Conexus komandu, taču arī mums visiem jāsaprot sekojošais: ja mēs citiem liksim glabāt gāzi, to nāksies atainot tarifos un maksāt par to," – skaidroja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Līdzīgu viedokli pauž arī Latvenergo. "Izvirzot prasību veidot stratēģiskās rezerves, tas ietekmēs arī gala cenu," – uzskata Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis.

Patlaban ar nolūku veidot sūknēšanai nepieciešamo spiedienu Conexus organizē noteikta dabasgāzes apjoma glabāšanas tiesību izsoles. Taču, tā kā gāzes īpašnieks zināmu laiku nevarēs izmantot krātuvē iesūknēto gāzi, operators būs spiests dzēst daļu zaudējumu. Pagaidām operators šos zaudējumus tarifos nav iekļāvis.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs vēsta, ka 2017./18. gada ziema Latvijā bija aukstākā pēdējo piecu gadu laikā – gaisa vidējā temperatūra sastādīja —2,4 grādus. Aukstākā pēdējo četru gadu laikā šī ziema kļuva februāra salu dēļ, kad vidējā gaisa temperatūra sasniedza —6,9 grādus – par veseliem trim grādiem mazāk nekā ilggadējs vidējais rādītājs. Interesanti, ka decembrī un janvārī tika pārsniegti vairāki augstas temperatūras rekordi, toties februāris apsteidza četrus aukstuma rekordus. Savukārt nokrišņu apjoms janvārī un februārī ievērojami pārsniedza normu, bet februārī, gluži otrādi, bija divkārt mazāks nekā parasti.

159
Pēc temata
Ventspilī iecerēts uzbūvēt SDG terminālu
Eiropas Komisija atteicās atbalstīt Baltijas SDG projektus
Latvija domā pārāk lēni: Baltijas valstis nav vienojušās par SDG
Medicīnas masa slimnīcā, foto no arhīva

Cipule: slimnīcās nokļūst visi, kam vajadzīga hospitalizācija

2
(atjaunots 22:23 22.01.2021)
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir spiests rūpīgi novērtēt Covid-19 pacientu hospitalizācijas nepieciešamību, ņemot vērā vietu trūkumu slimnīcās.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Par to, kā Covid-19 inficēto skaita pieaugums ietekmējis hospitalizācijas iespējas, Latvijas televīzijas ēterā pastāstīja Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.

Pēdējo dienu laikā valstī krītas hospitalizācijas gadījumus skaits, tomēr daudziem cilvēkiem ik dienas vēl joprojām vajadzīga aprūpe stacionārā, liels ir arī gultasvietu aizpildījums – 80% un vairāk. Slimnīcās nokļūst aptuveni simt pacienti dienā.

Atsevišķos rajonos saslimušo skaits slimnīcās sarūk, tāpat kā samazinās arī saslimstība darbinieku vidū, bet citviet pacientu skaits pieaug, pastāstīja Cipule.

Satraucoša tendence ir daudzu pacientu ārstēšanās ilgums, proti, pacienti ilgstoši atrodas intensīvās terapijas nodaļās, līdz ar to tur noslodze ir ļoti augsta. Piemēram, slimnīcu gultu noslodze Stradiņa slimnīcā ir 120%. Cipule skaidroja, ka šajā slimnīcā atsevišķās nodaļās izvērsts gultu skaits pacientiem, kas inficēti Covid-19.

Vienlaikus NMPD vadītāja apliecināja, ka aizvien visi slimnieki, kuriem nepieciešams ārstēties slimnīcās, tajās nokļūst.

"Jautājums ir par to, kādā veidā mēs to procesu noorganizējam un cik drošs tas īstenībā ir pacientiem. (..) Atsevišķās situācijās, dodoties izsaukumos un vērtējot parametrus pacientam, varam izvērtēt, ka viņš vēl nav jāhospitalizē," pastāstīja Cipule.

Turklāt pacienti ne vienmēr ir ar mieru doties uz slimnīcu valsts otrā malā.

"Ir pacienti, kas ir jau ar nopietniem plaušu bojājumiem, bet salīdzinoši ļoti labiem parametriem un netiek stacionēti. Tikai vēlāk tiek konstatēts, ka ir diezgan liels plaušu bojājums. Tāpēc no NMPD viedokļa mēs daudz drošāk justos, ja slimnīcās būtu lielākas iespējas uzņemt pacientus un mēs varētu pie vismazākajām aizdomām, nepaļaujoties tik daudz uz cipariem, papildu drošībai nogādāt pacientu slimnīcā, lai var izvērtēt, asinsanalīzes veikt, rentgena izmeklējumus," teica Cipule.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka vidēji 15% no visiem Covid-19 pacientiem nonāk stacionārā. Pie tam hospitalizēto skaits konkrētā dienā nav saistīts ar dienu iepriekš reģistrēto koronavīrusa gadījumu skaitu. Ārsti skaidro, ka dažkārt slimnieka stāvoklis pasliktinās pat vienu vai divas nedēļas pēc slimības diagnosticēšanas.

2
Tagi:
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā
Neielaida jau lidostā: kā darbojas prasība uzrādīt Covid-19 testu
Latvija atļaus ieceļot no valstīm ar augstu Covid-19 saslimstību
1991. gada barikādes Rīgā, foto no arhīva

Vai daudzi būtu gatavi šodien stāties uz barikādēm?

12
(atjaunots 22:16 22.01.2021)
Latvijā tagad labprāt patētiski spriež par 1991. gada janvāra barikādēm kā valsts neatkarības cīņas simbolu. Cik daudzi būtu gatavi tagad aizstāvēt valsts suverenitāti?

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Šogad tiek svinēta 1991. gada janvāra barikāžu 30. gadadiena. Tālaika notikumi pa šo laiku kļuvuši par vētrainas mītu sacerēšanas objektu un ieņēmuši goda vietu starp Latvijas nacionālās valsts tapšanas notikumiem. Interesanti, kā iedzīvotāji būtu rīkojušies šodien?

Kompānijas "Kantar TNS" aptauja 18-60 gadu vecuma iedzīvotāju grupā parādīja: mazāk nekā puse respondentu būtu gatavi iziet uz barikādēm, ja vajadzētu mūsdienās ar tādām metodēm aizstāvēt Latvijas neatkarību. Aptaujas rezultātus publicēja skaties.lv.

Tikai 18% respondentu apliecināja, ka noteikti stātos uz barikādēm, vēl 26% tādu iespēju pieļāva. Tātad kopumā apstiprinošu atbildi snieguši 44% aptaujāto.

Negatīvu atbildi sniedzis mazāks respondentu skaits – 34%. Rezultāti liecina, ka 17% paziņoja  - uz barikādēm noteikti nestāsies, vēl tikpat liels skaits drīzāk sliecās uz negatīvas atbildes pusi.

Katrs piektais (22%) nespēja dot konkrētu atbildi.

Barikāžu dienas Latvijā tradicionāli atzīmē no 13. līdz 17. janvārim 1991. gada notikumu piemiņai. Sputnik Latvija pastāstīja, kāpēc barikādes mūsdienu Latvijā ieguvušas tādu nozīmi.

12
Tagi:
barikādes, Rīga
Pēc temata
Manas jaunības barikādes: no milzīgām cerībām līdz pilnīgam kraham
Piemiņa stiklā: barikādēm veltītas vitrāžas Doma baznīcā
Latvija atcerējās barikādes: solījumi netika izpildīti, par PSRS nesēro

Suņi iemācījušies atpazīt Covid-19 inficētos: tas izdevies?

0
(atjaunots 22:26 22.01.2021)
Cilvēka labākie draugi – suņi, spēj ne tikai cilvēku pūlī atrast ar Covid-19 inficētu slimnieku, bet arī atšķirt koronavīrusa paveidu. Kā tas viņiem izdodas?

Itālijas lidostā notiek unikāls eksperiments. Suņi iemācījušies fiksēt ar Covid-19 inficētus cilvēkus, pat tad, ja slimība notiek bez simptomiem, kā arī noteikt koronavīrusa štammus.

Vai gribat uzzināt, kādu sugu suņi apguvuši tādas fantastiskas iemaņas, un ar vienu aci ieskatīties dresūras aizkulisēs? Par to stāsta mūsu video.

0
Tagi:
suns, koronavīruss
Pēc temata
Šodien Covid-19 tests pozitīvs, rīt negatīvs: eksperte skaidro, kā tas ir iespējams
Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju