Pazemes gāzes glabātava Inčukalnā

Latvijai nav vajadzīgi lieli gāzes apjomi lielā rūpniecība valstī mirusi 90. gados

72
(atjaunots 10:50 02.03.2018)
Kopš PSRS sabrukuma Latvijā negrozāmi krītas dabasgāzes patēriņš – valstī vairs nav lielo rūpniecības uzņēmumu un ķīmiskās rūpniecības, kas citastarp izmanto gāzi arī kā izejvielu avotu.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. Dabasgāzes patēriņš Latvijā pēdējo 26 gadu laikā ir ievērojami sarucis. Eksperti uzskata, ka tamlīdzīga tendence saglabāsies, jo lielie rūpniecības uzņēmumi Latvijā neparādās, gluži otrādi — tie beidz darbu, piemēram, kā "Liepājas metalurgs".

Laikā no 90. gadiem līdz 2016. gadam  gāzes patēriņš Latvijā ir samazinājies par 1565 miljoniem kubikmetru gadā (53,3%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lai arī patēriņa tendences visvairāk atkarīgas no pārveides nozares sarukuma, dabasgāzes patēriņš samazinājies arī rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivrūpniecības jomā un enerģētikā. Nedaudz vairāk šis energoresurss tiek lietots tikai mājsaimniecībās, raksta avīze Dienas Bizness.

Lielāko daļu dabasgāzes patēriņa veido pārveides sektors, kurā tā tiek izmantota elektrības un siltuma ražošanai, tāpēc tendences šajā jomā var gandrīz pilnībā pielīdzināt patēriņa izmaiņām visā nozarē.

Pēc CSP datiem, laikā no 90. gadiem līdz 2016. gadam dabasgāzes patēriņš pārveides sektorā ir samazinājies par 1094 miljoniem kubikmetru gadā (53,4%). Lielāko apjomu dabasgāzes elektroenerģijas un siltuma enerģijas ražošanai — 2094 miljonus kubikmetru — Latvija patērējusi 1991. gadā, vismazāk — 550 miljonus kubikmetru — 1994. gadā. Līdzīga situācija vērojama arī kopējā patēriņā — 1991. gadā patēriņš Latvijā sastādīja 2961 miljonus kubikmetru, bet 1994. gadā — tikai 1028 miljonus.

Tik krasas izmaiņas gāzes patēriņā enerģētikas eksperts Edgars Vīgants skaidro ar recesiju rūpniecībā. Viņš norādīja, ka energoresursu patēriņš korelē ar ekonomisko izaugsmi, ko apstiprina dabasgāzes patēriņā mērenā palielināšanās no 1997. gada līdz pēdējai krīzei pirms desmit gadiem.

Iepriekš vēstīts, ka 2017. gadā Latvija no "Gazprom" iegādājās 1,785 miljardus kubikmetru dabasgāzes — par 26% vairāk nekā 2016. gadā. 2015. gadā Latvija iepirka Krievijā 1,329 miljardus kubikmetru gāzes, 2014. gadā — 0,964 miljardus, 2013. gadā — 1,130 miljardus kubikmetru.

72
Pēc temata
Stratēģiskā utopija: Eiropa nespēj atteikties no Krievijas gāzes
Analītiķis: Baltijas valstis velti cer uz amerikāņu gāzi
Le Figaro: amerikāņu kompānijas nevēlas pārdot Eiropai SDG
Garnizona kapi Rīgā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība uzsākusi tiešsaistes stafeti par godu Rīgas atbrīvošanas dienai

15
(atjaunots 13:09 25.09.2020)
Krievijas vēstniecība aicina publicēt fotogrāfijas vai video ierakstus par ziedu nolikšanu padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Starp tiešsaistes stafetes dalībniekiem tiks izlozētas vērtīgas balvas.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. 13. oktobra, Rīgas atbrīvošanas dienas no vācu fašistiskajiem iebrucējiem priekšvakarā Krievijas vēstniecība Latvijā aizsākusi tiešsaistes stafeti "Mēs atceramies". Ielūgums piedalīties akcijā publicēts diplomātiskās misijas lapā Instagram.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Посольство России в Латвии 🇷🇺 (@rusemb.latvia)

Akcijas dalībnieki aicināti publicēt savās lapās fotogrāfijas vai video ierakstus, kuros redzams, kā viņi noliek ziedus pie memoriāla kādos padomju karavīru brāļu kapos Latvijas teritorijā. Publikācija jāpapildina ar tēmturiem #мы_помним #жителиЛатвиипомнят.

Pēc akcijas tiks izlozētas vērtīgas balvas. Izloze tiks parādīta tiešajā ēterā vēstniecības lapā Instagram. Katrai publikācijai tiks piešķirts kārtas numurs, uzvarētājs tiks izraudzīts ar nejaušu ciparu ģeneratora palīdzību.

Akcijai tiek pieņemtas publikācijas, kas nākušas klajā no 2020. gada 23. septembra līdz 15. oktobrim.

15
Tagi:
Latvija, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Latvijas aizsardzības ministram ieteica noskaidrot pie kareivjiem, kā atbrīvoja Rīgu
KF Aizsardzības ministrija publiskojusi arhīvu dokumentus par Rīgas atbrīvošanu
Zaharova atbildēja uz Latvijas ĀM vārdiem attiecībā uz salūtu par godu Rīgas atbrīvošanai
NA saskatījusi visatļautību un draudus svētkos par godu Rīgas atbrīvošanai no nacistiem
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības protesta akcija, foto no arhīva

Direktori sūdzas par skolotāju trūkumu, IZM nesaskata brīvas vietas

13
(atjaunots 20:54 24.09.2020)
Direktori ir spiesti skraidīt pa augstskolām un pierunāt studentus sākt darbu skolās, taču, ņemot vērā algu līmeni un arodam raksturīgo stresu, jaunu kadru pieplūdums nav sagaidāms. Kā iznācis, ka, saskaņā ar IZM datiem, Latvijā nav nevienas vakantas pedagoga likmes?

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Līdz ar jaunā mācību gada sākumu skolās no jauna ir aktuāla pedagogu trūkuma problēma, un jauno kadru pieplūdums nav sagaidāms, vēsta Latvijas radio 4.

Rīgas domes deputāte, Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova konstatēja, ka tīmeklī atrodami simtiem darba piedāvājumu dažādu priekšmetu skolotājiem visā Latvijā. Piemēram, vietnē visidarbi.lv ir 300 sludinājumu. Lielākā daļa – 155 vietas – ir Rīgā, taču arī reģionos to skaits nav mazs. Tikai pēdējās nedēļas laikā vien parādījušies 228 sludinājumi.

Tātad valda absolūta katastrofa ar pedagogiem, trūkst cilvēku, stāsta Vladova.

Viņa atklāja, ka pavisam nesen aprunājusies ar citiem direktoriem, kuri tāpat "gaudo" par skolotāju trūkumu, turklāt viņi nekur nav atrodami. Visi skraida pa universitātēm, pa bioloģijas, dabaszinātņu fakultātēm, aicinām studentus darbā, stāstīja direktore.

Iepriekš viņa aicināja izglītības ministri Ilgu Šuplinsku atkāpties no amata, jo politiķe nepilda pedagogiem dotos solījumus, nerisina nozares problēmas.

Rīgas 40. vidusskolas vadība bija spiesta matemātikas skolotāja vietā pieņemt darbā kāda skolēna tēvu – viņam ir profesionāla matemātiķa izglītība. Skolas direktore Jeļena Vediščeva atzina, ka jaunais pedagogs varējis aizpildīt tikai tās nodarbības, kas ļauj viņam strādāt pamata darba vietā, tomēr viņa atbalsts ir ļoti nozīmīgs, jo viņš atslogojis citus skolotājus.

Vediščeva norādīja, ka pedagogu kolektīvs nav nokomplektēts daudzās skolās un, acīmredzot, stāvoklis tikai pasliktināsies.

"Šī situācija brieda jau sen. Pie tam, ja netiks veikti pasākumi vietvaru un valsts līmenī, situācija tikai pasliktināsies, un, principā, pienāks brīdis, kad patiešām nebūs skolotāju," apliecināja Vediščeva.

Brīvu vietu nav

Toties Izglītības ministrija atzīmē: saskaņā ar pašvaldību datiem, septembra vidū neesot bijis nevienas brīvas skolotāja vietas.

IZM pārstāve Baiba Baškele skaidroja, ka iespējams runāt par vakantām stundām – šobrīd neesot nevienas pilnas vakances nevienā novadā, nevienā skolā.

Pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka šāda aina veidojas tāpēc, ka daudzas skolas mēģina saviem spēkiem risināt pedagogu trūkuma problēmu, sadalot slodzi starp pārējiem skolotājiem, kas spiesti daudz strādāt papildus, jo nav iespējams nosaukt precīzu vakanto vietu skaitu. Pie tam pārslodzes rezultātā daudzi saskaras ar profesionālo "izdegšanu", bet IZM nevēlas diskutēt par šo problēmu.

Vanaga paskaidroja, ka tagad, aktīvu mācību laikā, neviens vairs skaļi nekliedz par vakancēm, jo saprot: ja informācija parādīsies skolas vai pašvaldības tīmekļa vietnē, iespējams, ieradīsies tie, kas to visu kontrolē, būs pārbaudes un tā tālāk.

IZM mēģina daļēji atrisināt problēmu, pārkvalificējot pasniedzējus ar nelielu slodzi. Piemēram, pērn tā izdevies aizpildīt gandrīz 160 vakances.

Tomēr jaunos kadrus gaidīt nav vērts – studenti nevēlas strādāt skolās un saņemt 790 eiro. Jeļena Vediščeva apgalvoja, ka jaunieši ļoti labi saprot, - tādu naudu var nopelnīt arī bez stresa un birokrātiskiem šķēršļiem, kas pavada pedagogu darbu. Pie tam Rīgā pasniedzējs no citas pilsētas par tādu naudu pat nespēs noīrēt normālu mājokli.

Inga Vanaga ir pārliecināta: pedagogu trūkuma problēmu vairs neizdosies risināt skolu vai pašvaldību līmenī, kas piedāvā bonusus jaunajiem pedagogiem.

LIZDA vadītāja konstatēja, ka problēma jārisina nacionālajā līmenī: jāpārskata likmes veidošanas metodes, darba apmaksa un profesionālais atbalsts.

13
Tagi:
pedagogi, skola, IZM
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Pedagogs: skolotājam Latvijā ir nepieciešama pienācīga alga, nevis nebeidzamas reformas
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Atgriežamies pie mācībām: psiholoģe sniedza padomus skolēnu vecākiem

"Vispirms nobaroja, pēc tam ņēma asinis": gūstekne par Salaspils koncentrācijas nometni

0
(atjaunots 13:14 25.09.2020)
Salaspils koncentrācijas nometnes mazgadīgā gūstekne Elfrīda Kolobuhova nesaprot, kā var Salaspili nosaukt par "darba" vai "audzināšanas" nometni.

Salaspils koncentrācijas nometnes atbrīvošanas gadadienas priekšvakarā Krievijas vēstniecība Latvijā sākusi publicēt savā kanālā YouТube gūstekņu atmiņas par šo šausmīgo vietu.

Pirmajā video sižetā savu stāstu atklāja Elfrīda Kolobuhova. Viņa tika nogādāta nometnē trīs gadu vecumā.

Kopā ar viņu nometnē bija arī viņās 13 gadus vecā māsa. Pat daudzus gadus vēlāk sievietes tiekoties nespēja atcerēties šo laiku bez asarām.

Elfrīda Kolobuhova pastāstīja, kā gūstekņus ēdināja un kā "audzināja". Sīkāk – video ierakstā.

0
Tagi:
Salaspils koncentrācijas nometne, Latvija, Vēsture, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Salaspils jaunākā vēsture: "tagad šī zeme ir apkaunota līdz pēdējam"
Salaspils atbrīvošanas gadadiena. Latvijas vadība to atkal ignorējusi
"Kauns šiem cilvēkiem": Latvijas valdība aizmirsa par Salaspils atbrīvošanu
Lai neatcerētos: kā Latvijā pārraksta Salaspils koncentrācijas nometnes vēsturi
Korens: Latvijas tagadējie varasvīri ir parādījuši, cik tuvi viņiem ir Salaspils apsargi