Herberts Cukurs

Vecās pasakas: Nacionālā apvienība atkal attaisno Herbertu Cukuru

471
(atjaunots 13:41 24.02.2018)
Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Krišteins atkal nācis klajā ar apgalvojumiem par to, ka Cukura vaina nav pierādīta, taču rodas jautājums, kāpēc Cukurs slēpās Dienvidamerikā, ja glāba ebrejus, nevis piedalījās viņu iznīcināšanā.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik, Mihails Gubins. Jau atkal Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības, skandalozais Aleksandrs Krišteins aizstāv latviešu tautas varoni, kapteini Herbertu Cukuru no ebrejiem.

Iepriekš politiķis līdzīgas domas pauda 2005. gada maijā, un tās viņam maksāja dārgi. Runa ir par toreizējā Tautas partijas deputāta pazīstamo atklāto vēstuli Latvijas Ebreju kopienas padomei. Iepriekš Padome publicēja paziņojumu, kurā pauda bažas par antisemītisma un ekstrēmisma izaugsmi valstī, kā arī norādīja, ka Kiršteins atbalsta "ultralatvisku" noskaņojumu.

"Krieviski uzrakstītais un sliktā latviešu valodā iztulkotais Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes paziņojums ar nosodījumu Herberta Cukura darbības izvērtējumam satur klajus melus un izplatīts vienlaicīgi ar Krievijas Federācijas varas iestāžu uzbrukumiem Latvijai," — atbildēja Kiršteins.

Sava vēstījuma noslēgumā viņš pat piedraudēja: "Ņemot vērā vēsturisko pieredzi, uz kuru atsaucas paziņojuma autori, nevajadzētu atkārtot 1940. gada kļūdas, atklāti sadarbojoties ar latviešu tautas ienaidniekiem."

Izcēlās skandāls, un 2005. gada 26. maijā Tautas partijas valde izslēdza Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Aleksandru Kiršteinu no partijas. Lēmums par to tika pieņemts vienbalsīgi.

Tautas partijas valde konstatēja, ka deputāta darbības pēdējās dienās novedušas pat līdz tādiem izteikumiem, kuri robežojas ar antisemītismu.

Vēl vairāk, 2006. gada 12. aprīlī TB/LNNK valde nolēma neuzņemt Kiršteinu savās rindās. Neviļus atmiņā uzpeld formulējums "atlaists no gestapo par nežēlību".

Tāpēc, kad Kiršteins no jauna metās aizstāvēt Cukuru, neviens nebija pārsteigts. Visiem zināms, ka šis latviešu politiķis vienlīdz necieš krievus un ebrejus. To viņš nesen apstiprināja, nosaucot krievu valodu par "starptautiskā sionisma valodu".

Skaidrs, ka Kiršteina un viņa domubiedru acīs Cukurs ir spilgts piemērs tam, kā ebreji pēc krievu mudinājuma "apmelojuši un iedzinuši nāvē" latviešu varoni.

Pirms kara aviācijas kapteinis Herberts Cukurs Latvijā bija gluži kā Valērijs Čkalovs vai Čārlzs Lindenbergs savās valstīs. 1934. gadā Cukurs kļuva par nacionālo varoni – viņš paštaisītā lidmašīnā aizlidoja līdz Gambijai, Kurzemes hercoga kādreizējai kolonijai Āfrikā, un atgriezās mājās!

Neviens neapstrīd Cukura varoņdarbus. Taču par viņa tālākajiem darbiem domas dalās.

Vispārpieņemtā versija pauž, ka 1941. gadā Herberts Cukurs pārgājis nacistu pusē. Viņš bija palīgpolicijas virsnieks un Viktora Arāja "labā roka" – viņa komandā Cukurs iestājās brīvprātīgi. Kļuva par Rīgas geto bendi – viņš ir atbildīgs par 13 tūkstošu cilvēku slepkavībām, pārraudzīja vēl 30 tūkstošu cilvēku likvidāciju. 

Cukura aizstāvji apgalvo, ka neesot nekādu tiešu pierādījumu viņa dalībai noziegumos. Savukārt esošos esot izdomājuši čekisti, taču pat viņi neesot spējuši neko pierādīt. Gluži pretēji, Cukurs glābis ebrejus — pieejama informācija par četriem izglābtajiem. Pie tam viņš bijis tikai garāžas priekšnieks, nevis Arāja vietnieks. 1941. gada 4. jūlijā, kad nodega sinagoga ar cilvēkiem, viņš pat neesot bijis Rīgā. Kiršteins savā rakstā atkārtoja visus šos jau dzirdētos argumentus, lai arī atsaucas uz jaunu Izraēlā izdotu grāmatu. 

Rodas jautājums – kam ticēt? Cukura kaismīgie aizstāvji – Aleksandrs Kiršteins un Roberts Kļimovičs saka, ka nav nekādu dokumentu par Cukura dalību akcijās pret ebrejiem, ka visi Izraēlas izlūkdienesta Mossad iesniegtie pierādījumi nākuši no NKVD un izjūk pēc objektīvas analīzes. Ka Cukurs nav varējis vadīt cilvēku apšaušanas Rumbulā, jo viņu pavadījuši vācieši. Tāpēc Mossad īstenotā Cukura likvidācija esot Latvijas pilsoņa slepkavība, par ko Izraēlai jāatvainojas un jāizmaksā kompensācija bojāgājušā radiem.

Izraēla atbild, ka visi apgalvojumi par to, ka Cukura apsūdzību pamatā esot tikai "atsevišķu liecinieku" izteikumi" un pierādīt viņa vainu "nav varējuši par čekisti", ir rupjš vēsturisko faktu izkropļojums. Ne tikai padomju valsts drošības iestādes, bet arī Izraēlas memoriālā kompleksa "Jad Vašem" darbiniekiem izdevās apkopot un dokumentēt simtiem liecību, ko devuši latviešu kolaboracionisti, kuri piedalījās ebreju iznīcināšanā Cukura vadībā, kā arī dzīvajos palikušie geto gūstekņi.

Herberta Cukura nāves apstākļi Urugvajas galvaspilsētā 1962. gada februārī jau ir labi zināmi. Citu starpā ziņas par to snieguši Izraēlas specdienestu bijušie vadītāji. Šī iemesla dēļ Cukura aizstāvjiem bieži vaicā, kāpēc "Mossad" divus gadu desmitus pēc kara beigām ieguldīja lielus finansiālos un cilvēku resursus Cukura meklējumos? Lai atmaksātu prastam šoferim?

"Mossad" nekad nav bijusi tiesnesis, – tā ir izpildes institūcija, kas īsteno pavēles. Tai gadās kļūdīties, iespējams, pat izpildīt noziedzīgas pavēles. Par "Mossad" un Izraēlas "kļūdām" augstāko cenu samaksājis samaksājis ne tikai Cukurs, – tā emocionāli, taču bez jebkādiem pierādījumiem klāsta Roberts Kļimovičs.

Taču rodas vēl viens jautājums: kāpēc Cukurs slēpās Dienvidamerikā, ja glāba ebrejus, nevis piedalījās viņu slepkavībās? Būtu pierādījis savu nevainību, parādījis izglābtos, būtu kļuvis par "Taisno starp tautām" kā Žanis Lipke. Uz šo jautājumu saprotama atbilde nav saņemta.

Domājams, šis stāsts ne ar ko nebeigsies. Latviešu nacionālisti stāstīs par "žīdu čekistu" plānu iznīcināt un apmelot latviešu varoni un visu tautu, par ko Izraēlai būtu jālūdz piedošana. Diezin vai atradīsies tādi Cukura vainas pierādījumi, ko viņi pieņemts.

Izraēla apgalvos, ka nepieciešamo pierādījumu ir pietiekam un Latvijas ebreju bendes slepkavībai bija arī politiski mērķi. Tādējādi "Mossad" lika Eiropas valstu valdībām saprast: ja viņi neķersies klāt nacistiskajiem noziedzniekiem, atradīsies cilvēki, kuri to izdarīs viņu vietā citām metodēm.

Prese pieminēs "Rīgas bendi" sakarā ar latviešu nacionālistu akcijām un izteikumiem vai 23. februārī, kad 1965. gadā Herberta Cukura līķis tika atrasts kastē Montevideo pilsētā.

471
Pēc temata
Time of Israel pieķēra deputātu Kiršteinu antisemītismā
Kiršteins: sēdināt tos, kuri Salaspili sauc par nāves nometni
Eksperts: atkārtoti izdota "Mein kampf" – atmaskots ļaunums
Leģiona piemiņas diena - maldi vai meli?
Kravu vilciens, foto no arhīva

Viņiem nospļauties par tranzītu, te vēl ir kas pārdodams: Lindermans par lielo kļūdu

21
(atjaunots 18:16 29.11.2020)
Latvijas transporta nozares vadības asarainā vēstule diezin vai aizkustinās Krieviju un atdos Latvijai tranzītu? Kāpēc?

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Par to, kāpēc tranzīts no Krievijas Latvijā vairs neatgriezīsies, kā arī citiem jautājumiem savā iknedēļas notikumu apskatā runāja publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.

Kāpēc tranzīts neatgriezīsies Latvijā

Latvijas Satiksmes ministrija ielūkojusies bezdibenī, kur iegāzies tranzīts, saķērusi galvu un nosūtījusi vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā.

Izrādās, Latvijas transporta nozares vadība joprojām ar cerību skatās uz Krievijas pusi. Tāpēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtījis vēstuli savam kolēģim Krievijā Jurijam Petrovam, valsts transporta ministra vietniekam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," norādīts vēstulē, kuras autors atgādina: laiks aktivizēt šo auglīgo sadarbību.

Ir vēl viena dīvaina nianse: vēstuli sankcionējusi Latvijas Ārlietu ministrija.

"Man šķiet, nekā dīvaina nav. Protams, Latvijas valdošās klases absolūtajam vairākumam nospļauties par tranzītu, viņi no tā labumu negūst. Latvijai ir cita likvīda prece – rusofobija. Un viņi šo spriedzi atbalsta, saņemot no tā no eirofondiem pietiekami daudz naudas, lai valdošā klase, visnotaļ plaša Latvijā, dzīvotu normāli. Protams, Latvijā ir arī cilvēki, kas pārdzīvo katastrofu – tā ir gan zināma daļa valdībā, gan ĀM, gan dzelzceļnieki. Galu gala bez tranzīta ne viņiem, ne Latvijas iedzīvotājiem dzīves nav," konstatēja Vladimirs Lindermans.

Tomēr, atzīmēja publicists, asarainām vēstulēm nekāda nozīmīga efekta nebūs, jo tranzīta lejupslīde Latvijā par 50% - tā nav Krievijas atriebība, tās ir valsts stratēģijas sekas.

"Tas, ka Krievija pārvirza tranzītu, ir stratēģija, un tās pamatā nav nodoms nobeigt Latviju vai Igauniju, bet gan fakts, ka šīs valstis ir NATO locekļi un tieši pakļautas ASV. Tāpēc ir sarežģīti un no Krievijas drošības viedokļa bīstami veidot ar tām stabilas attiecības. Nav izdevīgi parakstīt ilgtermiņa līgumus, veidot perspektīvas un attiecības. Kāpēc apgādāt šo tranzīta artēriju, ja tā iesprūdīs, tiklīdz kaut kas atgadīsies. Kāpēc tas būtu vajadzīgs Krievijai? Tātad šis Krievijas kurss uz Ustjlugu un tā tālāk nepārtrūks. Protams, Krievija var pagādāt Latvijai kaut kādu daļu tranzīta, taču tikai gadījumā, ja Latvijas valdība mainīs kursu. Tomēr diezin vai viņi nomainīs kursu," uzsvēra Lindermans.

Publicists atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecinājis: Latvija veidos attiecības ar Krieviju pēc divu pieeju principa – principiālie jautājumi un tie, kuros iespējama zināma sadarbība. Te nav nekādas ķecerības, tā iekārtota jebkuras valsts politika: ir stratēģija, kurā nav kompromisu, un ir taktiskie lēmumi, ko var mainīt.

"Tomēr latviešu politikā ir principiālas pretrunas ar Krievijas politiku. Un Krievijas tranzīta novirzīšana uz savām ostām – tas ir stratēģijas elements, nevis tūlītēja tirdznieciska labuma jautājuma. Protams, vēstule no Latvijas ir uzrakstīta, tomēr diezin vai tā kaut ko dos," secināja Lindermans.

21
Tagi:
Latvija, tranzīts, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Skaistumkopšanas jomas pārstāvju protesta akcija pie Ministru kabineta, foto no arhīva

Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits

18
(atjaunots 17:49 29.11.2020)
Sociālie tīkli ir pilni ar fotogrāfijām, kurās rīdzinieki drūzmējas Rīgas tirdzniecības centros un atpūšas ielu ballītēs, tikmēr Latvijā pēdējās diennakts laikā samazinājies jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Rīgas iedzīvotāji staigā pa tirdzniecības centriem un iet uz ballītēm, aizmirstot par sociālo distanci, taču šosvētdien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecināja, ka pagaidām šī ballēšanās nav izraisījusi Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu.

Saskaņā ar Latvijas SPKC datiem, pēdējās diennakts laikā ir veikti 4037 koronavīrusa testi un atklāti 414 jauni inficēšanās gadījumi.

​Tiesa, pozitīvo testu daļa sastādīja 10,3%.

Četri pacienti ar Covid-19 diagnozi nomira. Viens no tiem bija vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem. Vēl viens pacients – vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Vēl divi cilvēki, kuriem Covid-19 kļuva par liktenīgu, bija vecumā no 75 līdz 80 un no 80 līdz 85 gadiem.

Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 16 975 cilvēki, izveseļojušies 1719 cilvēki, 197 cilvēki nomira.

​Sestdien, 28. novembrī, SPKC paziņoja, ka ir atklājis 753 Covid-19 gadījumu, nomira 3 cilvēki.

Atgādināsim, ka iepriekš sociālajos tīklos izcēlās sašutuma vilnis sakarā ar piektdienas ballēšanos Rīgā. Rīdziniekus "pieķēra" karstvīna ballītē galvaspilsētas centrā. Turklāt cilvēki publicēja fotogrāfijas ar daudziem atlaižu cienītājiem, kuri pūļiem devās uz tirdzniecības centriem "melnajā piektdienā".

18
Tagi:
koronavīruss, iedzīvotāji, Rīga
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Latvijas Valsts policija pastāstīja par "Covid disidentu" atklāšanas reidu rezultātiem

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija