ABLV

Bloomberg: banku krīze Latvijā jautājumos un atbildēs

360
(atjaunots 10:20 24.02.2018)
Kas bijis, kā būs, kā radīsies sirdsmiers – aģentūra Bloomberg saviem lasītājiem skaidro banku krīzi Latvijā.

RĪGA, 22. februāris — Sputnik. Viena no lielākajām bankām Latvijā apsūdzēta par Ziemeļkorejas naudas atmazgāšanu, Latvijas Bankas prezidents aizturēts sakarā ar apsūdzību korupcijā — par to, kā attīstījies finanšu skandāls un ko gaidīt tālāk, stāsta Bloomberg.

Kā saistīta Latvija un Ziemeļkoreja?

13. februārī ASV Finanšu ministrija paziņoja, ka trešā lielākā kredītiestāde Latvijā, banka ABLV par sava biznesa pamatu padarījusi naudas atmazgāšanu. FM paziņoja, ka banka kļuvusi par ēsmu organizētai nozeidzībai, korumpētām personām un tiem, kas vēlējušies izvairīties no sankciju sekām, ieskaitot Ziemeļkorejas kodolprogrammu.

Pēc tam klienti sākuši pamest ABLV, bet Eiropas Centrālā banka (ECB) lika Latvijai iesaldēt aizdomās turētās bankas maksājumus. ABLV noraidīja visas apsūdzības, paziņoja, ka spers soļus naudas atmazgāšanas novēršanai un solīja strādāt kopā ar ASV Finanšu ministriju.

Kāpēc tika aizturēts Latvijas Bankas prezidents?

Ilmāru Rimšēviču, ECB valdes locekli, uz 48 stundām aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sakarā ar apsūdzībām par kukuļa izspiešanu un saņemšanu. Par ķīlas naudu brīvībā izlaistais Rimšēvičs šīs apsūdzības noraidīja kā mēģinājumu viņu diskreditēt. Viņš atteicās atkāpties no amata, lai arī uz šo soli aicināja prezidents, finanšu ministre un Saeimas spīkere.

Tāpat Rimšēvičs izvirzīja vairākas atbildes apsūdzības pret vairākām bankām, tostarp arī Norvik Banku, kuras īpašnieks viņu apsūdzēja par izspiešanu. Rimšēvičs nosauca šīs apsūdzības par melīgām.

Kā tas varēja notikt?

Latvija, pēcpadomju valsts ar lielu krievvalodīgo mazākumtautību, ieguva neatkarību 1991. gadā un iestājās ES 2004. gadā. Jau sākotnēji tās bankas kļuva par skaidrās naudas magnētu. Tas gan sekmēja valsts banku sektora attīstību, taču tādas grupas kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) jau sen pauda bažas par naudas atmazgāšanas risku un banku darbības vājo kontroli.

Skaidrās naudas pieplūdums pastiprinājās 2012. gadā, kad ekonomiskās problēmas Kiprā lika bagātajiem ieguldītājiem no bijušās PSRS meklēt alternatīvu ārzonu. 2015. gadā Latvija daļēji apturēja šo tendenci 2015. gadā, kad sāka censties iestāties ESAO — daļa banku tika sodītas, dažas tika slēgtas. Pērn ārvalstu ieguldījumu skaits samazinājās par ceturto daļu.

Cik slikta ir Latvijas banku reputācija?

Pēdējo divu gadu desmitu laikā valstī izcēlušies vairāki lieli banku skandāli. Latvijas bankas tika apsūdzētas par dalību naudas atmazgāšanā, kas 2015. gadā tika nolaupīta Moldovas banku sistēmā, par 20 miljardu dolāru izvešanu no Krievijas laikā no 2010. līdz 2014. gadam, par korupcijas skandālu ar Skandināvijas telekomunikāciju kompāniju.

Šajos skandālos bija arī upuri. Trasta Kommercbanka, kas tika apsūdzēta par naudas izvešanu no Krievijas, tika slēgta 2016. gadā, lai arī noliedza visas apsūdzības. Privatbank tika piespriests sods 2 milj. eiro apmērā par piedalīšanos Moldovas shēmā. Pērn piecas Latvijas bankas piekrita samaksāt sodu par to, ka nav savākušas pietiekamu informāciju par transakcijām ar Ziemeļkoreju saistītos darījumos.

Kā tas ietekmēja Latviju?

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka Latvijas Bankas vadītāja aizturēšana un skandāls ap ABLV negatīvi ietekmējuši valsts reputāciju. Latvijas FM mainījusi savu kredītu stratēģiju un tuvākajā laikā atturēsies no refinansēšanas operācijām.

Aģentūras "Moody" un "Standard and Poor" piešķīra Latvijai kredītreitingu līmenī A3 (septītais augstākais vērtējums). Zviedrijas banka SEB, kuras filiāle Latvijā ir viena no lielākajām valstī, uzskata, ka finanšu tirgus Latvijā ir "stabils".

Kādus soļus spērusi ECB?

ECB instruēja Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) par to, ka nepieciešams noteikt moratoriju ABLV — bankai uz laiku liegts izpildīt maksājumus. Tāds pasākums veikts pirmo reizi ECB vēsturē.

Kāds būs ECB moratorija efekts?

Maksājumu apturēšana ir pretrunīgs pasākums, jo potenciāli tas var kaitēt bankas kontraģentiem. 2015. gadā, kad Austrija apturēja maksājumus Heta Asset Resolution, kompānijai, kas bija radīta izputējušas bankas darbības noslēgšanai, vācu kreditori cieta nopietnus zaudējumus, vienam pat bija nepieciešama finansiāla palīdzība.

Pie tam ES bankas dod priekšroku elastīgiem pasākumiem, piemēram, moratorijam, jo tas ļauj ekonomēt laiku un neļauj kreditoriem bēgt no problemātiskās bankas, novedot to līdz bojāejai. Pašlaik banku likumi ES neļauj tās varasiestādēm ieviest tādus liegumus tieši, taču tādas tiesības ir vietējām iestādēm.

Kas notiks ar banku?

ECB nebūtu pieprasījusi moratoriju, ja situācija nebūtu nopietna. Depozīti nav vienīgais finansēšanas avots, taču darbam bankai ir nepieciešama klientu un kontraģentu uzticība. Ārkārtas gadījumos ECB var atzīt bankas par bankrotējušām vai tuvām bankrotam, un tas nozīmē, ka tās pāriet eirozonas atbildībā.

Apsūdzības par naudas atmazgāšanu parasti izskata valsts varasiestādes, taču lēmums par to, vai bankai atņemt licenci, paliek ECB ziņā. Jebkurā gadījumā ASV Finanšu ministrija var slēgt ABLV piekļuvi ASV finanšu sistēmai, kas nodarīs bankai nopietnu kaitējumu.

360
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
"ABLV Bank" noraidījusi ASV apsūdzības naudas atmazgāšanā
Latvijas bankai ABLV Bank slēgta pieeja ASV finanšu sistēmai
Jurkāns: kas zog miljardus un kāpēc Latvijai vajadzīgi "VDK maisi" un "Valodas draugs"

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

21
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

21
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

15
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
15
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
Krievijas AM

Trampa administrācija sagatavojusi sankciju projektu pret Krievijas AM

0
(atjaunots 07:22 26.11.2020)
Sankciju saraksta projekts paredz ierobežojumus, kuru rezultātā ASV kompānijas būs spiestas saņemt īpašu licenci, lai turpinātu jebkādus sakarus ar Krievijas uzņēmumiem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Savienotās Valstis varētu ieviest sankcijas pret Krievijas Aizsardzības ministriju, virkni aizsardzības un civilās rūpniecības sfērā strādājošu uzņemumu, ar Vladimira Putina administrāciju saistītu federālo valsts unitāro uzņēmumu, kā arī Ņižegorodskas apgabala Galveno iekšlietu pārvaldes ekspertu-kriminālistu centru, vēsta RIA Novosti.

Par to liecina pašreizējā prezidenta Donalda Trampa administrācijas gatavotā sankciju saraksta projekta melnraksts, ar ko izdevies iepazīties ziņu aģentūrai. Jaunie pasākumi saistīti ar ierobežojumiem, ko plānots vērst pret 89 Ķīnas kompānijām, kas sadarbojas ar bruņotajiem spēkiem, un 28 Krievijas organizācijām aviācijas, raķešu kosmiskajā un kodolenerģētikas nozarēs, iekārtu un dzinēju būves jomā, kā arī zinātniskajiem centriem.

Citu starpā sarakstā varētu iekļūt valsts korporācijas "Rosatom" institūti, kas piedalījās perspektīvā bruņojuma izstrādē, divi "Roskosmos" uzņēmumi, kā arī helikopteru un aviācijas dzinēju ražotāji, aviācijas materiālu un gaisa satiksmes organizācijas sistēmu izstrādātāji un piegādātāji.

Ziņu aģentūras informācijas avots konstatēja: ja sankcijas tiks apstiprinātas, ASV kompānijas būs spiestas saņemt īpašu licenci, lai turpinātu jebkādus sakarus ar Krievijas uzņēmumiem.

Iepriekš ASV Valsts departaments informēja par sankcijām pret trim Krievijas uzņēmumiem ("Aviazapčastj", AAS "Elekon" un "Nilco Group") saskaņā ar likumu par masu iznīcības ieroču neizplatīšanu. Tās aizliedz jebkādām ASV valdības struktūrām sadarboties ar minētajām kompānijām un liedz tiesības izsniegt licences eksporta kontrolē esošo preču nodošanu.

0
Tagi:
sankcijas, Donalds Tramps, Krievija, ASV
Pēc temata
Pompeo piedraudējis ar sankcijām visiem, kas piegādās ieročus Irānai
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
NYT: Tramps plānojis uzbrukumu kodolobjektam Irānā
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa