RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Opozīcija, kura savākusi parakstus par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju, pēc notikumiem ar Latvijas Bankas vadītāja aizturēšanu un ASV Finanšu ministrijas pretenzijām pret ABLV Bank uzskata par iespējamu aizdomāties par visas valdības atlaišanu, vēsta Latvijas Radio 4 raidījums "Atvērtais jautājums".
Iepriekš valdības opozīcijas pārstāvji solīja iniciēt Arvila Ašeradena demisiju, ja Ekonomikas ministrija nespēs rast risinājumu situācijai ar elektroenerģijas cenu kāpumu: obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modeļa izmaiņu dēļ dažos gadījumos rēķini palielinājušies līdz 60%.
"Opozīcija savākusi parakstus par ekonomikas ministra demisiju. Tas bija ceturtdien. Es domāju, ka pēc brīvdienu notikumiem, sestdien un svētdien, traģēdijas mērogs kļuvis daudz lielāks. Mums patiešām ir jāsāk domāt par valdības atlaišanu," paziņoja Saeimas deputāts no "Saskaņas" partijas Sergejs Potapkins.
Atgādināsim, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanā un pieņemšanā 100 tūkstošu eiro apmērā. Piektdien, 16, februārī, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veica kratīšanu Rimševiča darba kabinetā un pie viņa mājās. Sestdien Centrālās bankas vadītājs pavadīja vairāk nekā astoņas stundas Biroja ofisā, pēc kā tika ievietots izmeklēšanas izolatorā. Pēc Rimšēviča advokāta sacītā, Latvijas Bankas vadītāja draugs samaksājis 100 tūkstošu eiro drošības naudu.
Iepriekš tika ziņots, ka KNAB uzsācis pārbaudi sakarā ar medijos izskanējušo informāciju par kukuļa izspiešanu no lielākā Latvijas privātās bankas Norvik Banka akcionāra Grigorija Guseļņikova. Biznesmenis apgalvo, ka neesot devis kukuļus un tieši tādēļ FKTK pastiprināja prasības pret Norvik banku, cenšoties piespiest banku kļūt par maksātnespējīgu un radīt pamatu tās pārņemšanai un licences atņemšanai. Vēlāk kļuva zināms, ka Valsts policija uzsākusi kriminālprocesu pēc Norvik bankas iesnieguma.
Pirms dažām dienām Latvijā izveidojās skandāls, kas saistīts ar apsūdzībām naudas atmazgāšanā attiecībā pret ABLV Bank. Finanšu noziegumu novēršanas tīkls FinCEN, kurš atrodas ASV Finanšu ministrijas pakļautībā, 13. februārī paziņoja, ka tur aizdomās Latvijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanu, un piedāvāja bloķēt tās korespondenta kontus dolāros. Pamatojoties uz FinCEN paziņojumu sanāk, ka banka bijusi saistīta ar Ziemeļkorejas ieroču programmu. Tāpat FinCEN paziņojumā teikts, ka Latvijas ABLV Bank vadība uzpirka ierēdņus, kad viņu augstā riska biznesam draudēja ar tiesībaizsardzības rīcību.
Bankā savukārt paziņoja, ka amerikāņu apsūdzības pamatā ir nepamatota un nepatiesa informācija. Bankā uzsvēra, ka nekad nav devuši kukuļus amatpersonām. Ar savām apsūdzībām FinCEN nodarījis ievērojamu kaitējumu bankas reputācijai, atzīmēja ABLV Bank. Banka vērsusies Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs — Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Valsts policijā — ar lūgumu pārbaudīt FinCen apgalvojumus.
Pēc ekonomikas ministra Arvila Ašeradena sacītā, amerikāņu speciālisti plāno tuvāko divu nedēļu laikā atbraukt uz Latviju, lai izskaidrotu ABLV Bank atklātos pārkāpumus.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18. februārī ārkārtas sēdē nolēma uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus ABLV Bank, aizliedzot īstenot debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. ECB norāda, ka šis lēmums ir nepieciešams, lai sniegtu ABLV Bank pietiekamu laiku radušās situācijas stabilizēšanas pasākumu īstenošanai.
Tikmēr Latvijas Banka pieņēmusi lēmumu piešķirt ABLV Bank kredītu 97,5 miljonu eiro apmērā apmaiņā pret vērtspapīru ieķīlāšanu. Latvijas Bankā uzsvēra, ka šajā darījumā finanšu tirgū nekādā veidā netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi, savukārt ieķīlāto vērtspapīru vērtība ievērojami pārsniedz aizdevuma summu.
