Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Labs draugs iemaksājis drošības naudu 100 tūkstošu eiro apmērā par Rimšēviča atbrīvošanu

93
(atjaunots 10:26 24.02.2018)
Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 18. februārī aizturēja Ilmāru Rimšēviču krimināllietas ietvaros, pašlaik viņš atrodas policijas izmeklēšanas izolatorā.

RĪGA, 19. februāris – Sputnik. Aizturēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču varētu izlaist no izolatora jau šovakar, paziņoja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš. Par Rimšēviču jau ir samaksāta drošības nauda 100 tūkstošu eiro apmērā, raksta avīze Dienas Bizness.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam noteica drošības naudas summu 100 tūkstošu eiro apmērā, kura jau iemaksāta Valsts Kasē, paziņoja Rimšēviča advokāts.

Advokāts pagaidām vēl nav redzējis KNAB lēmumu, taču, lai paātrinātu aizstāvamā atbrīvošanu, Vārpiņš organizēja ātru naudas pārskaitījumu Valsts Kases kontā. Nepieciešamos līdzekļus samaksājis viens no Rimšēviča labākajiem draugiem. Pats Rimšēvičs 2016. gada deklarācijā norādīja bezskaidras naudas uzkrājumus 67 133 eiro apmērā Latvijas Bankā un 28 574 eiro komercbankās. Viņa alga par darbu Latvijas Bankā 2016. gadā sastādīja 150 tūkstošus eiro.

Piektdien, 16. februārī, KNAB darbinieki veica kratīšanu Rimšēviča darba kabinetā un viņa mājās. Sestdien Latvijas Bankas vadītājs pavadīja ap astoņām stundām Biroja ofisā, pēc kā, pametot ēku, iekāpa iestādes mašīnā. Tāpat tiesībsargājošās iestādes aizturēja biznesmeni Māri Martinsonu, kurš vēlāk tika arestēts.

Kā vēsta portāls Diena, izmeklēšana, kas saista Rimšēviča un Martinsona vārdus, izskata trīs pretlikumīgu darbību versijas: kukuļa izspiešana no amatpersonas, personu grupas izspiešana pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecība kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā darbojas organizēta noziedzīga grupa, kuras locekļi, izmantojot dienesta stāvokli un politisko ietekmi, iespējams, pieprasījuši kukuļus, tostarp, no kredītiestādēm.

Pašlaik Rimšēvičs atrodas Valsts policijas izolatorā, paziņoja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš. Šodien notiks ne vien Ministru Kabineta ārkārtas sēde, bet arī Latvijas Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēde.

Iepriekš tika ziņots, ka KNAB sācis pārbaudi sakarā ar medijos izskanējušo informāciju par kukuļa izspiešanu no lielākā Latvijas privātās bankas Norvik Banka akcionāra Grigorija Guseļņikova. Tāpat KNAB pārbauda Finanšu noziegumu apkarošanas tīklā (FinCEN, ietilpst ASV Finanšu ministrijā) esošo informāciju par Latvijas bankas ABLV nelikumīgajiem darījumiem.

Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis pēc valdības ārkārtas sēdes, kurā tika izskatīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija par Latvijas Bankas prezidenta aizturēšanu un situācija ABLV Bank, paziņoja, ka šīs lietas nav saistītas savā starpā.

93
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
Mūrniece: Rimšēvičam ir jāatkāpjas no amata
Neizmantotu iespēju laiks: Rimšēvičs apkopojis 2016. gada rezultātus
Latvijas ekonomika neuzlabosies, ja sēdēsim rokas klēpī salikuši, uzskata Rimšēvičs
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

4
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

4
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Vecrīgas pagalmiņš, foto no arhīva

Dzīvojamais fonds Rīgā ir pagrimis: 240 ēkām nepieciešama steidzama renovācija

3
(atjaunots 16:22 26.11.2020)
Steidzamiem remontdarbiem 240 daudzdzīvokļu mājās Rīgā būs vajadzīgs aptuveni miljons eiro. Vēl 300 nami gaida savu kārtu.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Šogad aptuveni 240 daudzdzīvokļu mājām Rīgā nepieciešams steidzams remonts, stāsta Lsm.lv. Šīm vajadzībām jāatvēl vismaz miljons eiro. Vēl apmēram 300 ēkas nonākušas pie kritiska stāvokļa robežas, un jau tuvākajā laikā var kļūt nelietojamas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Ingrīda Mutjanko pastāstīja, ka pārsvarā runa ir par divstāvu koka daudzdzīvokļu mājām. Viņa konstatēja, ka šajās mājās galvenokārt iekārtotas sausās tualetes bedres. Šādas konstrukcijas neparedz dušas kabīņu, veļas mazgājamo mašīnu vai citu ērtību iekārtošanu, ko vēlas cilvēki mūsdienu pasaulē.

"Tas ir ļoti liels ūdens patēriņš, un tas viss aiziet tajās sausajās tualetes bedrēs. Tās pārpildās, gadiem ilgi pagrabā, ja tas ir iekārtots, mitrums ir paaugstināts. Un visas šīs kontrukcijas, ne tikai koka – ir arī metāla sijas, pārsegumi, ko bojā korozija. Un tādās mājās ir ķieģeļu arkas, kas tāpat cieš mitruma rezultātā. Tāpēc šīs mājas jau ir sliktā tehniskajā stāvoklī," atzīmēja Mutjanko.

Īpaša uzmanība jāvelta paneļu daudzstāvu māju iedzīvotājiem. Mājokļu un vides departamenta pārstāve pastāstīja, ka šo ēku tehniskais stāvoklis ir normāls, tomēr vērojams liels morālais nolietojums. Tajās ir mazas platības – nelielas virtuves, nelielas dzīvojamās telpas, bet cilvēkiem, protams, gribas dzīvot komfortablos apstākļos, plašāk un labāk.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā, Limbažu ielā sabruka daļa mājas. Saskaņā ar dokumentiem, to vajadzēja remontēt jau 2018. gadā, taču pārvaldnieks nevarēja saskaņot darbu īstenošanas plānu ar īpašniekiem. Šī iemesla dēļ remonts tika atlikts.

Dokumentācija liecina, ka 2020. gadā Rīgas pašvaldība ieguldījusi līdzekļus 56 pašvaldības dzīvokļu remontā.

3
Tagi:
mājokļi, renovācija, Rīga
Pēc temata
Vairāk nekā miljons eiro: rīdzinieki regulāri pārmaksā mājas kopējo skaitītāju dēļ
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk