Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Labs draugs iemaksājis drošības naudu 100 tūkstošu eiro apmērā par Rimšēviča atbrīvošanu

92
(atjaunots 10:26 24.02.2018)
Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 18. februārī aizturēja Ilmāru Rimšēviču krimināllietas ietvaros, pašlaik viņš atrodas policijas izmeklēšanas izolatorā.

RĪGA, 19. februāris – Sputnik. Aizturēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču varētu izlaist no izolatora jau šovakar, paziņoja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš. Par Rimšēviču jau ir samaksāta drošības nauda 100 tūkstošu eiro apmērā, raksta avīze Dienas Bizness.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam noteica drošības naudas summu 100 tūkstošu eiro apmērā, kura jau iemaksāta Valsts Kasē, paziņoja Rimšēviča advokāts.

Advokāts pagaidām vēl nav redzējis KNAB lēmumu, taču, lai paātrinātu aizstāvamā atbrīvošanu, Vārpiņš organizēja ātru naudas pārskaitījumu Valsts Kases kontā. Nepieciešamos līdzekļus samaksājis viens no Rimšēviča labākajiem draugiem. Pats Rimšēvičs 2016. gada deklarācijā norādīja bezskaidras naudas uzkrājumus 67 133 eiro apmērā Latvijas Bankā un 28 574 eiro komercbankās. Viņa alga par darbu Latvijas Bankā 2016. gadā sastādīja 150 tūkstošus eiro.

Piektdien, 16. februārī, KNAB darbinieki veica kratīšanu Rimšēviča darba kabinetā un viņa mājās. Sestdien Latvijas Bankas vadītājs pavadīja ap astoņām stundām Biroja ofisā, pēc kā, pametot ēku, iekāpa iestādes mašīnā. Tāpat tiesībsargājošās iestādes aizturēja biznesmeni Māri Martinsonu, kurš vēlāk tika arestēts.

Kā vēsta portāls Diena, izmeklēšana, kas saista Rimšēviča un Martinsona vārdus, izskata trīs pretlikumīgu darbību versijas: kukuļa izspiešana no amatpersonas, personu grupas izspiešana pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecība kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā darbojas organizēta noziedzīga grupa, kuras locekļi, izmantojot dienesta stāvokli un politisko ietekmi, iespējams, pieprasījuši kukuļus, tostarp, no kredītiestādēm.

Pašlaik Rimšēvičs atrodas Valsts policijas izolatorā, paziņoja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš. Šodien notiks ne vien Ministru Kabineta ārkārtas sēde, bet arī Latvijas Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēde.

Iepriekš tika ziņots, ka KNAB sācis pārbaudi sakarā ar medijos izskanējušo informāciju par kukuļa izspiešanu no lielākā Latvijas privātās bankas Norvik Banka akcionāra Grigorija Guseļņikova. Tāpat KNAB pārbauda Finanšu noziegumu apkarošanas tīklā (FinCEN, ietilpst ASV Finanšu ministrijā) esošo informāciju par Latvijas bankas ABLV nelikumīgajiem darījumiem.

Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis pēc valdības ārkārtas sēdes, kurā tika izskatīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija par Latvijas Bankas prezidenta aizturēšanu un situācija ABLV Bank, paziņoja, ka šīs lietas nav saistītas savā starpā.

92
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
Mūrniece: Rimšēvičam ir jāatkāpjas no amata
Neizmantotu iespēju laiks: Rimšēvičs apkopojis 2016. gada rezultātus
Latvijas ekonomika neuzlabosies, ja sēdēsim rokas klēpī salikuši, uzskata Rimšēvičs
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

11
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

11
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

35
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

35
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi