Meitene latviešu tautas tērpā

Terminoloģijas nozīme: Diasporas likums Latvijas piederīgajiem vai latviešiem

120
(atjaunots 14:33 17.02.2018)
Kamēr premjers Kučinskis stāsta britu spīkerim par Latvijas kopienas cilvēktiesību nozīmi, Nacionālā apvienība izstrādā Diasporas likumu, kurš aicina pasargāt nevis visus ārzemēs esošos Latvijas piederīgos, bet tikai latviešus.

RĪGA, 17. februāris — Sputnik. Nacionālā apvienība gatavo Diasporas likuma projektu, vēsta partijas mājas lapā deputāts Rihards Kols, Saeimas Ārpolitikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Deputāts atgādināja, ka proporcionāli iedzīvotāju skaitam latviešu diaspora joprojām ir viena no lielākajām Eiropā.

Jāatzīmē, ka topošā likumprojekta aprakstā Kols raksta tieši par latviešiem, nevis par Latvijas piederīgajiem — tieši latvieši ārzemēs, pēc viņa sacītā, ir "neatņemama daļa no Latvijas valsts, kultūras un tās identitātes".

"Ja līdz šim politiskajā retorikā bieži dzirdēts kā diasporu raksturo kā resursu, tad nu beidzot, līdz ar jaunā Diasporas likuma izstrādi, no valsts puses definēsim un, gribētu cerēt, arī patiesi apzināsimies diasporu kā patiesu un nemaināmu vērtību," — raksta Kols.

Pēc Nacionālās apvienības domām, darbu ar diasporu jāveic sistemātiski, lai "nodrošinātu latviešu valodas un kultūras pieejamību ilgtermiņā".

Jaunajā likumā tiks aptverts plašs jautājumu loks: reemigrācija, diasporas atbalsts izglītības, kultūras, ekonomikas, identitātes, tradīciju, ministriju un pašvaldību programmu nozarē.

"(Tas viss tiks aprakstīts) vienā visaptverošā likumā, kas definētu skaidru un nepārprotamu valsts politiku attiecībā uz diasporu. Nevis kā ik gadu lemjamu jautājumu, bet gan kā likumā noteiktu pienākumu un faktu," — raksta Kols.

Plānots, ka likumprojekts tiks iesniegts Saeimā jau šopavasar.

ĀM ir savs redzējums

Arī Latvijas ĀM uzskata Diasporas likuma pieņemšanu par savu prioritāti.

"Šogad ir jāizstrādā un jāpieņem Diasporas likums. Tam jābūt praktiskam, ne deklaratīvam un vienojošam, ne šķeļošam," — vēsta Ārlietu ministrijas parlamenta sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Tieši tādēļ janvāra beigās Saeimas Ārpolitikas komisijas sēdē ministrija piedāvāja ar premjera rīkojumu izveidot šajā sakarā darba grupu un aicināt tajā strādāt diasporas pārstāvjus, ziņoja avīze Diena.

Nacionālās apvienības deputāti Rihards Kols un Jānis Dombrava paziņoja, ka tas nozīmētu funkciju dublēšanu. Kols uzsvēra, ka "mēs dosim signālu, ka mēs kā likumdevēji nevaram izstrādāt likumprojektu", ja darba grupa tiks izveidota valdības paspārnē.

Lidosta
© Sputnik / Sergey Melkonov

Beigu beigās darba grupu veidoja Saeimas Ārpolitikas komisija.

Tās pirmā sēde notika pirmdien ar ministriju pārstāvju, nevalstisko organizāciju un diasporas pārstāvju piedalīšanos.

Ne tikai latvieši

Vērts atzīmēt, ka, runājot par diasporu, ĀM pārstāve Zanda Kalniņa-Lukaševica ietver tajā ne tikai latviešus, bet arī tos, kam Latvijas valstiskā piederība — tātad Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, neatkarīgi no tautības.

"Ārpus Latvijas šobrīd dzīvo un strādā 370 tūkstoši latviešu un personu ar Latvijas valstisko piederību. Ir svarīgi saprast, Latvija — tie esam mēs visi kopā: gan tie, kas šobrīd atrodas šeit, Latvijā, gan tie, kas šobrīd dzīvo un strādā ārpus Latvijas," — uzsvēra Kalniņa-Lukaševica.

Arī premjerministrs Māris Kučinskis runā par Latvijas kopienas piederīgo, nevis tikai latviešu kopienas tiesībām.

"Tiekoties Rīgā ar Lielbritānijas parlamenta Pārstāvju palātas spīkeru Džonu Berkovu, uzsvēru, ka mums ir svarīgas Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas kopienas cilvēku tiesības, un tā tas būs arī pēc Brexit," — uzrakstīja Kučinskis.

 

120
Pēc temata
Jums ir sliktas latviešu valodas zināšanas, brauciet atpakaļ: Latvijā atpakaļbraucējus negaida
Diena: 17 tūkstoši Latvijas bērnu nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē
Politico: Latvija – zūdošā valsts
Latgale, SOS! Kā izmirst Latvijas reģions ar lielāko krievu tautības iedzīvotāju skaitu
Latvijas policija

Profesionālā darbība vai aplaupīšana? Divas Latvijas skaļās slepkavības versijas

2
(atjaunots 08:44 21.09.2020)
Zvērinātu advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja ar aplaupīšanas mērķi? Vai slepkavība tomēr bija saistīta ar viņa profesionālo darbību? Ja pareiza ir pēdējā versija, tad kāda tieši Rebenoka darbība noveda pie traģēdijas?

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pēc Latvijas Valsts policijas pārstāves Gitas Gžibovskas sacītā, pašlaik tiek izskatītas divas zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības versijas, vēsta Mixnews.lv.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu. Valsts policijā jau ziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Taču jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka, viņaprāt, šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu, savukārt par iemeslu kļuva politika – precīzāk, elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Tāpat Krieķis paziņoja, ka šajā lietā ir vēl viens cietušais – Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins. Viņš ir guvis smagas traumas, apgalvo jurists.

Gžibovska paziņoja, ka slepkavības versija saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību policijā arī tiek izskatīta. Tiesa, viņa neprecizēja, ar kādu konkrēti darbību šī slepkavība varētu būt saistīta. Rebenoks nodarbojās gan ar advokatūru, gan ar uzņēmējdarbību, gan ar politiku.

Zināms, ka Rebenoks bija Signes Balderes-Sildedzes – "OlainFarm" vadības locekles – oponents. Viņa ieguva kontroli pār uzņēmumu ar aizbildniecības pār nelaiķa Valērija Maligina nepilngadīgo meitu starpniecību.

Tāpat atgādināsim, ka 2019. gada vasarā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iecēla Rebenoku "Latvenergo" pagaidu padomes vadītāja amatā, taču viņš drīz vien atkāpās no amata "politiskā spiediena" dēļ, precīzāk – premjerministra Krišjāņa Kariņa sašutuma dēļ, un par padomes vadītāja vietas izpildītāju kļuva Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Februāra sākumā Rebenoku ietekmes tirdzniecībā apsūdzēja bijušais KPV LV vadītājs Artuss Kaimiņš, savukārt Eglītis iesniedza atlūgumu un nosūtīja Saeimas Mandātu, Ētikas un iesniegumu komisijai lūgumu izvērtēt Nemiro lēmumus, kurš atkal centās iecelt Rebenoku "Latvenergo" valdē.

Praktiski vienlaikus Internetā parādījās kompromitējoši materiāli pret Rebenoku, kurš, kā tika apgalvots, tika nolīgts, lai palīdzētu dažiem farmaceitiskās firmas "OlainFarm" īpašniekiem iegūt kontroli pār valdi.

"Sajūta, ka 90. gadi atgriežas"

Par Rebenoka slepkavību jau izteicies Latvijas IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Viņš paziņoja, ka policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Bijušais Latvijas premjerministrs un bijušais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše, atšķirībā no Ģirģena, jau jūtas kā 90. gados. Šajā sajūtā viņš padalījās ar Facebook lietotājiem.

Repše ievietoja publikāciju, kurā atzīmēja: "Briti spēj pat specdienestu noziegumus ātri atklāt līdz pat vainīgo vārdiem. Vai mūsu dienestiem nebūtu laiks saņemties? Citādi sajūta, ka 90-tie atgriežas."

2
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Baltijas valstis ir Eiropas Savienības līderes pēc tīšu slepkavību skaita
Bijušās prokurores pazušana: policijai ir aizdomas, ka tā ir slepkavība
 Sandis Ģirģens

Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību

4
(atjaunots 08:21 21.09.2020)
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība ir jau trešais šāda veida noziegums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā, tāpēc policisti pieliks visus spēkus, lai atklātu šo lietu.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Svētdien, 20. septembrī, kļuva zināms, ka zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kurš bija viens no farmakoloģiskās kompānijas "OlainFarm" padomes locekļiem, tika noslepkavots savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu.

Valsts policija paziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Autozaglis, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda visdziļāko līdzjūtību nogalinātā radiniekiem un komentēja šo skaļo lietu.

Viņš paziņoja, ka policija strādājusi pastiprinātā režīmā visas nakts garumā, un tagad policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi, paziņoja Latvijas IeM vadītājs.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi.

Vērts atzīmēt, ka jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka viņš bijis pie viņa ciemos, pēc kā vēlā naktī aizbrauca mājās, kur arī tika atrasts nogalināts. Un Krieķis uzskata, ka šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu.

Pēc Krieķa domām, šīs slepkavības pamats ir politisks, savukārt pasūtītāji ir saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Atgādināsim, ka 2018. gada maijā Rīgā, netālu no Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šauts tika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Tiek uzskatīts, ka slepkavas bija divi. IeM praktiski uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, ir veikta pēc pasūtījuma.

2019. gada jūlijā Latvijā, Mārupē, tika nogalināts advokāts, bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.

4
Tagi:
slepkavība, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi