Ķilavas pirms kūpināšanas

Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs

245
(atjaunots 12:21 17.02.2018)
Zivju pārstrādes uzņēmumam Kolumbija Ltd, kurš ir parādā bankai vairākus miljonus eiro, būs grūti atrast investoru – Krievijas sankciju dēļ interese par nozari ir zudusi, uzskata līdzīpašnieks.

RĪGA, 17. februāris — Sputnik. Liepājas zivju konservu ražošanas uzņēmums "Kolumbija Ltd", kurš pirms dažiem gadiem paņēma kredītus ražošanas modernizēšanai un attīstībai, nav spējis tos atmaksāt, jo Krievijas sankciju dēļ kompānijas ienākumi ir samazinājušies. Uzņēmuma turpmāko likteni beigās izlems valsts pārstāvis, vēsta liepajniekiem.lv.

Latvijas šprotes. Foto no arhīva
© Sputnik / Максим Блинов

Kompānijas "Kolumbija Ltd" kreditors ir patlaban likvidējamā Trasta komercbanka.

Iepriekš "Kolumbija Ltd" pildīja savas saistības pret banku, uzņēmums centās vienoties ar bankas likvidatoru par kredītsaistību restrukturizāciju, taču pārrunas neguva panākumus, Trasta komercbanka vērsās tiesā. Kurzemes rajona tiesa apmierināja bankas prasību un lika piedzīt parādu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Taču parāds miljona eiro apmērā ir vien neliela daļa no zivju pārstrādes uzņēmuma saistībām. Iepriekš Trasta komercbankas administrators Ilmārs Krūms vairākās izsolēs centās pārdot prasības tiesības pret "Kolumbija Ltd" un ar to saistītajām kompānijām "PK Invest", "Roņu 6" un "Baltā zivīte" par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro, taču pircējus  atrast neizdevās.

Sakarā ar Trasta komercbankas likvidācijas procesu pērnā gada vasarā Krūmu un maksātnespējas administratoru Māri Sprūdi arestēja policija. Krūms tika atstādināts no bankas maksātnespējas administratora pienākumu pildīšanas. Šobrīd bankas maksātnespējas administrators ir Armands Rasa.

Kurzemes rajona tiesā bankas pārstāvis paziņoja, ka administrators meklē investoru, lai zivju pārstrādes uzņēmums turpinātu darbu. Taču "Kolumbija Ltd" līdzīpašnieks Igors Krupņiks uzskata, ka investoru būšot grūti atrast — Krievijas sankciju un citu problēmu dēļ šobrīd intereses par zivju pārstrādes nozari praktiski nav.

Pēc Krupņika sacītā, rūpnīcas turpmākais liktenis beigu beigās ir valsts rokās.

"(Trasta komercbankas maksātnespējas —red.) Administrators ir valsts amatpersona, kas pārstāv valsts intereses. Līdz ar to zināmā mērā tā ir arī valsts atbildība — ir vai nav vajadzīgs šis ražotājs. No paša uzņēmuma nekas nav atkarīgs. Mēs strādājam, algas un nodokļus maksājam, ar piegādātājiem norēķināmies. Savukārt administratora pienākums ir atrast investoru vai arī mūsu kredītsaistības pārdot citai bankai," — teica uzņēmējs.

2015. gada jūnijā Krievijas lauksaimniecības preču kontroles iestāde "Rosseļhoznadzor" ieviesa aizliegumu zivju produkcijas ievešanai Krievijā no Latvijas un Igaunijas sistemātisku pārkāpumu dēļ, kurus iestāde atklāja inspekciju laikā, kā arī sakarā ar kancerogēnā benzopirēna esamību produkcijas sastāvā.

Zivju pārstrādes rūpnīcas "Brīvais Vilnis" vadītājs Arnolds Babris pastāstīja, ka zivju noieta tirgus sašaurināšanas dēļ Latvijas ražotāji bija spiesti nolaist šprotu cenas zem pašizmaksas.

2017. gada decembra vidū "Rosseļhoznadzor" atcēla aizliegumu šprošu piegādēm uz Krieviju diviem Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem. Atļauju piegādes atjaunošanai saņēma Latvijas uzņēmums SIA "Karavela" (zivju konservi), kā arī Igaunijas kompānija DGM Shipping AS (zivis un zivju produkcija).

Pēc vairāku ekspertu domām, zivju produkcijas ierobežojumu atcelšana Krievijā ir iespēja, ko Latvija un Igaunija centīgi izmantos, taču Baltijas ražotāju perspektīvas Krievijas tirgū neizskatās košas — šo nišu jau ir aizņēmuši Krievijas ražotāji.

Latvijas varas iestādes, kuras atbalstīja rietumu sankcijas pret Krieviju, uzskata, ka situāciju ar Krievijas ieviesto pārtikas embargo nav jādramatizē — pēc Latvijas premjerministra Māra Kučinska sacītā, Latvijas ražotāji spējuši pārorientēties un atrast jaunu noieta tirgu.

"Es uzskatu, ka sankcijas ir devušas mums daudz kā pozitīva. Kaut vai šprošu tirgū — uzņēmēji pārorientējās. Mēs parādījām Latvijas specifiku un plusus — to, ka maza valsts spēj ātri pārorientēties," pateica premjers.

 

245
Pēc temata
Kaļiņingradas šprotu programma "noslīcinās" Latvijas konservus
Sergejs Ļutarevičs: Latvijas šprotu piegāde varētu satricināt Krievijas tirgu
Latvijas šprotu cenas nokrita zem pašizmaksas Krievijas produktu embargo dēļ
MPV

Vai sirmgalvjus atslēgs no MPV, aicinās baltkrievu ārstus: jautājumi Veselības ministrijai

2
(atjaunots 08:37 24.10.2020)
"Saskaņa" pieprasa Veselības ministrijai sniegt informāciju par to, vai medicīna ir gatava īstai Covid-19 krīzei un vai tiešām pacientus varētu sākt šķirot "perspektīvajos" un "ne ļoti".

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. "Saskaņas" deputāti vērsās pie ministres Ilzes Viņķeles ar prasību paskaidrot, vai Latvijas Ārstu biedrības ētikas komisijas lēmums – Covid-19 epidēmijas krīzes gadījumā neārstēt sirmgalvju un "hroniskos" slimniekus – ir oficiāla valsts nostāja. Tāpat parlamentārieši interesējas, vai Veselības ministrija neplāno izveidot "zaļo koridoru" mediķiem no Baltkrievijas.

Partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas deputāti vērsās pie Veselības ministrijas vadītājas ar virkni jautājumu, kuri skar Latvijas medicīnas gatavību Covid-19 krīzei, kādi resursi ir valsts rīcībā un kā tie tiks iedalīti. Tostarp deputāti pievērsa uzmanību Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas lēmuma citātu publikācijai, kuru veica bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Tur tiek teikts par to, ka komisija atzinusi par ētisku neārstēt ar visiem pieejamajiem līdzekļiem cilvēkus vecumā virs 75 gadiem ar hroniskām slimībām un citus smagi slimus pacientus. Tad vairāk jauno un "perspektīvāku" pacientu saņems piekļuvi potenciāli dzīvību glābjošām ārstēšanas metodēm.

Deputāti lūdz Viņķeli paskaidrot, vai tā ir oficiālā valsts nostāja.

"Esmu pārliecināta, ka neviens ārsts nevēlas nonākt briesmīgas izvēles situācijā: šo pacientu glābsim, jo viņam ir izredzes izdzīvot, bet šo nē, jo viņam iespēju ir mazāk… Bet tas, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija pieņēmusi tamlīdzīgu lēmumu – jau pati par sevi ir diagnoze sabiedrības veselības sistēmai. Tas nozīmē, ka ārstiem, profesionāļiem ir pamats uzskatīt, ka veselības aizsardzības sistēma nespēs izturēt slogu slimības izplatīšanās un hospitalizāciju skaita pieauguma gadījumā. Un tas ir biedējoši," sacīja deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

Viņa paskaidroja, ka "Saskaņas" Saeimas frakcija šī iemesla dēļ nolēma vērsties pie Viņķeles ar prasību sniegt informāciju par reālo situāciju ar gultasvietu skaitu, slimnīcu nodrošinājumu ar nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu.

Daži no ministrei uzdotajiem jautājumiem:

– Kāds hospitalizāciju skaits un kādā laika periodā kļūs kritisks veselības aprūpes sistēmai? Tajā skaitā – saistībā ar personāla trūkumu medicīnā. Vai ir plāns dažādu profilu ārstu un medicīnas darbinieku pārcelšanai un pārkvalificēšanai darbā ar Covid-19 pacientiem?

– Vai ir plāns ambulatorās un stacionārās medicīniskās palīdzības organizēšanai pacientiem, kuru slimības krīzes epidemioloģiskā situācijā nav saistītas ar Covid-19? Kā tiks atdalītas Covid-19 pacientu un pacientu bez Covid-19 plūsmas?

– Kāds ir specializēto aizsardzības līdzekļu (masku, kombinezonu utt.) krājums, ko izmanto, lai pasargātu medicīnisko personālu no infekcijas?

– Cik valstī ir plaušu mākslīgās ventilācijas ierīču, kuras var izmantot tieši Covid-19 pacientu ārstēšanai?

– Ir zināms, ka Covid-19 rada daudz dažādu komplikāciju, tāpēc var būt nepieciešams ļoti dažāds medicīniskais aprīkojums. Vai ir revidēts nepieciešamais medicīniskais aprīkojums un kādi ir rezultāti? Vai notiek sarunas papildu medicīniskā aprīkojuma iegādes nepieciešamības gadījumā?

– Vai Veselības ministrija ir apstiprinājusi protokolu, kas ļautu ārstiem krasas epidēmiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā neārstēt pacientus, kuri vecāki par 75 gadiem, un hroniskus slimniekus?

"Zaļais koridors" baltkrievu ārstiem

Savā Viņķelei adresētajā informācijas pieprasījumā "Saskaņas" deputāti norāda, ka kadru deficīts veselības aprūpes sistēmā jau ir sasniedzis tādu līmeni, kad kļūst apšaubāma cilvēka medicīniskās palīdzības saņemšanas tiesību ievērošana. Opozīcija lūdz Veselības ministriju sniegt pasākumu plānu kadru deficīta krīzes pārvarēšanai medicīnā un akcentē iespēju piesaistīt mediķus no Baltkrievijas.

"Tagad iespēju apmeklēt ārstu var nākties gaidīt ilgāk par deviņiem mēnešiem. Daļēji tas ir saistīts ar ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pārtraukumiem uz trim nedēļām pavasarī sakarā ar Covid-19 izsludināto ārkārtas situāciju. Bet patiesībā galvenais iemesls nav ārkārtas situācija, bet gan hronisks ārstu trūkums pilnīgi visās valsts medicīnas iestādēs," saka medicīnas speciāliste, Babītes novada vicemēre Darja Cvetkova. "Covid-19 izgaismoja melnos caurumus Latvijas medicīnā , bet, iespējams, krīze Baltkrievijas norāda uz veidu, kā tos aizpildīt. Viens no iespējamiem un salīdzinoši lētiem risinājumiem ir – uzaicināt darbā ārstus no krīzes pārņemtās Baltkrievijas."

Pēc Cvetkovas sacītā, Veselības ministrija, sekojot Ekonomikas ministrijas piemēram, varētu izskatīt iespēju ieviest "zaļo koridoru" baltkrievu mediķiem, kā tas tika izdarīts priekš IT nozares.

"Ekonomikas ministrija piedāvā Baltkrievijas IT uzņēmumiem pārcelt savu biznesu uz Latviju. Un rada tā saukto "zaļo koridoru", atvieglojot birokrātiskās procedūras, kas nepieciešamas biznesa pārcelšanai. Protams, situācija IT un veselības aprūpes jomā ir principiāli atšķirīgas. Runa ir par dažādām metodēm, kā piesaistīt speciālistus Latvijai. Bet ir svarīgi definēt politisko nostāju: valstij ir jāatzīst, ka nozarei ir nepieciešami ārvalstu speciālisti, viņi jāaicina un jāsāk radīt apstākļi šādu speciālistu adaptācijai vietējam darba tirgum – tostarp, apmaksājot valsts valodas kursus," saka Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova. "Un mums jāatceras, ka Lietuvai un Polijai jau tagad ir plāni piesaistīt ārstus no Baltkrievijas – par kvalificētu darbaspēku ir spēcīga konkurence."

2
Pēc temata
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus
Ārsts

Vajag 600 000 masku nedēļā: cik ilgam laikam Latvijas slimnīcām pietiks aizsarglīdzekļu

1
(atjaunots 08:31 24.10.2020)
Pirmā Covid-19 viļņa laikā daudzas valstis, arī Latvija, saskārās ar masku un citu aizsarglīdzekļu deficītu; cik lielā mērā Latvijas slimnīcas šobrīd ir nodrošinātas un vai ir pamats raizēm par problēmām ar piegādēm šobrīd.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Individuālās aizsardzības līdzekļu – masku, cimdu, ķirurģisko halātu – rezervju Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) pietiks vidēji vienam diviem mēnešiem, vēsta TV3.

NMPD iepriekš norādīja uz riskiem, kas saistīti ar aizsarglīdzekļu iepirkumiem: tiek fiksēta termiņu neievērošana. Pagaidām slimnīcām masku pietiek, bet, kā atzīmēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, ir jārēķinās, ka līdz ar koronavīrusa pacientu skaita pieaugumu aizsarglīdzekļu patēriņš arī palielināsies.

"Tā kā mēs esam lielākā valsts slimnīca, mums ir ļoti lieli patēriņi. Ņemot vērā, ka nav redzams, kāda būs situācijas attīstība, arī mūsu patēriņš pieaugs. Šobrīd slimnīca ir nodrošinājusies aptuveni mēneša patēriņam, mēs esam centušies visu, ko mēs esam varējuši šobrīd," pastāstīja slimnīcas Aptiekas nodaļas vadītājs Rolands Karvonens.

Par aizsarglīdzekļu iepirkumiem un to rezervju izveidošanu atbild Aizsardzības ministrija. Tur paziņoja, ka šobrīd ir rezerve diviem mēnešiem, un iedrošināja, ka nedrīkst izveidoties situācija, kad kāda no slimnīcām paliks bez aizsarglīdzekļiem.

"Mēs ceram, ka decembrī mēs varēsim papildināt šos krājumus. Ja arī kādai no slimnīcām aptrūksies krājumu un nebūs iespējams nopirkt, neredzu problēmu, ka mēs sāksim izsniegt no esošajiem krājumiem.

Mūsu noliktavās pirmās kategorijas sejas maksas ir pieci miljoni un arī pārējām kategorijām ir līdzīgi. Tā kā es cerētu, ka mēs varētu nodrošināt šo apgādi līdz brīdim, kad tiek noslēgti jaunie iepirkumi," pastāstīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Katru nedēļu Latvijas slimnīcām ir vajadzīgs vairāk nekā 600 tūkstoši ķirurģisko masku un 200 tūkstoši respiratoru. Pandēmijas sākumā vienīgais aizsarglīdzekļu piegādātājs Eiropai lielos apjomos bija Ķīna. Loģistikas problēmu dēļ daudzas Eiropas valstis, arī Latvija, saskārās ar piegādes problēmām. Tagad kam tādam nav jānotiek. Taču ir jāņem vērā, ka otrais saslimšanas vilnis pieaug visā Eiropā, tādēļ pilnībā izslēgt aizkavēšanos nedrīkst.

1
Tagi:
maska
Pēc temata
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus
Latvijā antirekords pēc Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita, viens cilvēks miris
Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19