Ķilavas pirms kūpināšanas

Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs

238
(atjaunots 12:21 17.02.2018)
Zivju pārstrādes uzņēmumam Kolumbija Ltd, kurš ir parādā bankai vairākus miljonus eiro, būs grūti atrast investoru – Krievijas sankciju dēļ interese par nozari ir zudusi, uzskata līdzīpašnieks.

RĪGA, 17. februāris — Sputnik. Liepājas zivju konservu ražošanas uzņēmums "Kolumbija Ltd", kurš pirms dažiem gadiem paņēma kredītus ražošanas modernizēšanai un attīstībai, nav spējis tos atmaksāt, jo Krievijas sankciju dēļ kompānijas ienākumi ir samazinājušies. Uzņēmuma turpmāko likteni beigās izlems valsts pārstāvis, vēsta liepajniekiem.lv.

Latvijas šprotes. Foto no arhīva
© Sputnik / Максим Блинов

Kompānijas "Kolumbija Ltd" kreditors ir patlaban likvidējamā Trasta komercbanka.

Iepriekš "Kolumbija Ltd" pildīja savas saistības pret banku, uzņēmums centās vienoties ar bankas likvidatoru par kredītsaistību restrukturizāciju, taču pārrunas neguva panākumus, Trasta komercbanka vērsās tiesā. Kurzemes rajona tiesa apmierināja bankas prasību un lika piedzīt parādu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Taču parāds miljona eiro apmērā ir vien neliela daļa no zivju pārstrādes uzņēmuma saistībām. Iepriekš Trasta komercbankas administrators Ilmārs Krūms vairākās izsolēs centās pārdot prasības tiesības pret "Kolumbija Ltd" un ar to saistītajām kompānijām "PK Invest", "Roņu 6" un "Baltā zivīte" par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro, taču pircējus  atrast neizdevās.

Sakarā ar Trasta komercbankas likvidācijas procesu pērnā gada vasarā Krūmu un maksātnespējas administratoru Māri Sprūdi arestēja policija. Krūms tika atstādināts no bankas maksātnespējas administratora pienākumu pildīšanas. Šobrīd bankas maksātnespējas administrators ir Armands Rasa.

Kurzemes rajona tiesā bankas pārstāvis paziņoja, ka administrators meklē investoru, lai zivju pārstrādes uzņēmums turpinātu darbu. Taču "Kolumbija Ltd" līdzīpašnieks Igors Krupņiks uzskata, ka investoru būšot grūti atrast — Krievijas sankciju un citu problēmu dēļ šobrīd intereses par zivju pārstrādes nozari praktiski nav.

Pēc Krupņika sacītā, rūpnīcas turpmākais liktenis beigu beigās ir valsts rokās.

"(Trasta komercbankas maksātnespējas —red.) Administrators ir valsts amatpersona, kas pārstāv valsts intereses. Līdz ar to zināmā mērā tā ir arī valsts atbildība — ir vai nav vajadzīgs šis ražotājs. No paša uzņēmuma nekas nav atkarīgs. Mēs strādājam, algas un nodokļus maksājam, ar piegādātājiem norēķināmies. Savukārt administratora pienākums ir atrast investoru vai arī mūsu kredītsaistības pārdot citai bankai," — teica uzņēmējs.

2015. gada jūnijā Krievijas lauksaimniecības preču kontroles iestāde "Rosseļhoznadzor" ieviesa aizliegumu zivju produkcijas ievešanai Krievijā no Latvijas un Igaunijas sistemātisku pārkāpumu dēļ, kurus iestāde atklāja inspekciju laikā, kā arī sakarā ar kancerogēnā benzopirēna esamību produkcijas sastāvā.

Zivju pārstrādes rūpnīcas "Brīvais Vilnis" vadītājs Arnolds Babris pastāstīja, ka zivju noieta tirgus sašaurināšanas dēļ Latvijas ražotāji bija spiesti nolaist šprotu cenas zem pašizmaksas.

2017. gada decembra vidū "Rosseļhoznadzor" atcēla aizliegumu šprošu piegādēm uz Krieviju diviem Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem. Atļauju piegādes atjaunošanai saņēma Latvijas uzņēmums SIA "Karavela" (zivju konservi), kā arī Igaunijas kompānija DGM Shipping AS (zivis un zivju produkcija).

Pēc vairāku ekspertu domām, zivju produkcijas ierobežojumu atcelšana Krievijā ir iespēja, ko Latvija un Igaunija centīgi izmantos, taču Baltijas ražotāju perspektīvas Krievijas tirgū neizskatās košas — šo nišu jau ir aizņēmuši Krievijas ražotāji.

Latvijas varas iestādes, kuras atbalstīja rietumu sankcijas pret Krieviju, uzskata, ka situāciju ar Krievijas ieviesto pārtikas embargo nav jādramatizē — pēc Latvijas premjerministra Māra Kučinska sacītā, Latvijas ražotāji spējuši pārorientēties un atrast jaunu noieta tirgu.

"Es uzskatu, ka sankcijas ir devušas mums daudz kā pozitīva. Kaut vai šprošu tirgū — uzņēmēji pārorientējās. Mēs parādījām Latvijas specifiku un plusus — to, ka maza valsts spēj ātri pārorientēties," pateica premjers.

 

238
Pēc temata
Kaļiņingradas šprotu programma "noslīcinās" Latvijas konservus
Sergejs Ļutarevičs: Latvijas šprotu piegāde varētu satricināt Krievijas tirgu
Latvijas šprotu cenas nokrita zem pašizmaksas Krievijas produktu embargo dēļ
Neatliekamās palīdzības mašīnas, foto no arhīva

"Nav naudas mirsti nost": rīdziniece saņēmusi rēķinu par ātrās palīdzības izsaukšanu

17
(atjaunots 15:58 08.07.2020)
Rīdziniece vērsusies pēc palīdzības ar spēcīgām sāpēm mugurā un augstu asinsspiedienu, taču pēc nedēļas saņēma NMPD rēķinu 62 eiro apmērā.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukšanu palīdzības sniegšanai, kas nav uzskatāma par ārkārtēju, rīdziniece būs spiesta samaksāt 62 eiro.

Par vēstuli no NMPD Svetlana pastāstīja Facebook publiskajā grupā Ķengarags.

"Gribu pastāstīt par nepatikšanām, kas ar mani notikušas, lai arī tam nav sakara ar tēmu. Pēc traumas nobīdījās 4. un 5. mugurkaula disks. Iespieda nervu. Spiediens pacēlās līdz 200, izsaucu ātros. Atbrauca uz Ķengaragu, ātri izdarīja injekciju – viņiem spiediens nez kāpēc bija normāls. Tāda man nav pat labā dienā. Bet šodien pa pastu atnāca vēstule par nepamatotu izsaukumu un 62 eiro. Gribas zināt, uz kurieni mēs ripojam?" par savām bēdām stāstīja sieviete.

Tomēr komentētāju domas dalījās: vieni piekrita sašutušajai sievietei un ieteica pārsūdzēt rēķinu, citi nostājās mediķu pusē un pārmeta sievietei: sak, spiediens (mediķu papīrā norādīts 145/80) nebija nāvējošs, pie ārsta varēja aiziet pati.

"Varat droši braukt uz Laktas ielu 8 un apstrīdēt. 145/80 nav nāvējošs spiediens. Bet 217 – tas jau ir ļoti augsts un bīstams. Kad pēdējo reizi mainījāt baterijas aparātā? Tas var rādīt nepareizi," publikācijas autorei ieteica Sergejs.

"Beigas... Pašai ir problēmas ar mugurkaulu, laikam saspieda, tā, ka pat acs sāp, visa kreisā puse kļūst nejūtīga, bet tagad saprotu – labāk nosprāgt, nekā būt parādā par to, kas valstij manā labā ir jādara apriori, jo esmu godīgs nodokļu maksātājs... No rīta ienāca prātā traka doma ātros izsaukt. Ja nav naudas, mirsti nost..." konstatēja Irina.

"Ja jūs būtu bomžs vai narkomāns, viss būtu bez maksas," sarkastiski atzīmēja Jekaterina.

"Manai mammai atnāca tāda pati vēstule. Par to, ka viņa epidēmijas laikā atteicās Ogrē braukt uz slimnīcu. Viņai bija spiediens 240/110," atcerējās Jeļena.

"Noteikti apstrīdiet! Kamēr cilvēki klusē, viņiem visu pierakstīs. Taču... Mūsu valstī ir grūti kaut ko panākt un pierādīt, vajag laiku un stiprus nervus. Lai jums veselība un pacietība!" autorei ieteica Kitija.

Publikācijas autore atcerējās, ka laikā, kad viņa saukusi ātros, tonometrs rādījis spiedienu 200 vienību apmērā, un no sāpēm viņai zudusi samaņa. Viņa stāsta, ka trauma jau ir otro mēnesi, bet tagad nevar nokļūt pat pie maksas ārsta.

"Tabletes Diclac ID 75, ko man izrakstīja ģimenes ārste, dzēru ik pēc stundas visu dienu, nelīdzēja. Bet pie speciālista, pat par maksu, pieraksts tagad tikai uz 15. jūliju," Svetlana paskaidroja, kāpēc izsaukusi NMPD.

Atgādināsim, ka pērn NMPD maksas pakalpojumu cenas valstī pieauga vidēji par 10%. Valdība apstiprināja maksas pakalpojumu cenu pieaugumu.

NMPD uzsvēra, ka cenas augušas atbilstoši ikdienas izdevumiem, un pārsvarā attiecas uz pakalpojumu apmaksu uzņēmumiem un iestādēm, kas noteiktās situācijās, piemēram, masu pasākumos izvēlējās NMPD mediķus, nevis uz dienesta pamatfunkciju – medicīniskas palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem ārkārtas situācijās.

Dienests uzsvēra, ka par izsaukumiem pacientiem ar nopietniem veselības traucējumiem maksa netiks iekasēta.

17
Tagi:
NMPD, Rīga
Pēc temata
Pacientus vedīs tālāk un ilgāk: kas notiks ar neatliekamo medicīnisko palīdzību reģionos
Ārstu nebūs tikpat daudz, kā agrāk: ātrajai palīdzībai iepirks mazākas un lētākas mašīnas
Neatliekamā palīdzība Latvijā paaugstinās nepamatoto izsaukumu maksu par 40%
Cipule: samazinājies nāvju skaits, gaidot ātrās palīdzības ierašanos
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg

23
(atjaunots 12:17 08.07.2020)
Telefonu krāpnieki atkal sarosījušies – tagad viņi izliekas ne tikai par banku darbiniekiem, bet arī kompānijas Bloomberg līdzstrādniekiem.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Latvijai pāri veļas telefona afēru vilnis – katru dienu dzirdamas kārtējās ziņas par mēģinājumiem izkrāpt naudu lētticīgiem cilvēkiem, izvilinot bankas datus vai izmantojot viltīgas finansiālās shēmas.

Šoreiz ļaundari izliekas par kompānijas Bloomberg darbiniekiem. Tas ir vadošais finansiālās informācijas piegādātājs finanšu tirgu profesionālajiem dalībniekiem.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv brīdina iedzīvotājus par riskiem.

"Uzmanību! Šodien saņemti vairāki ziņojumi par krāpniekiem, kas zvana un izliekas par Bloomberg pārstāvjiem, un aicina investēt apšaubāmās finanšu platformās. Krāpnieki sazinās krievu valodā. Aicinām šādos darījumos neiesaistīties un pēc iespējas ātrāk telefonsarunu pārtraukt!" iestāde brīdināja savā lapā Twitter.

Atgādināsim, ka pēdējā laikā Latvijā aktīvi darbojas telefona afēristi – zvanītāji sarunājas krievu valodā ar Baltijas valstīm neraksturīgu akcentu, tomēr uzdodas par vietējo banku darbiniekiem.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Pēc tam "baņķieri" ziņo klientam par mēģinājumu nesankcionēti noņemt no viņa bankas konta naudu un ierosina bloķēt šo operāciju, taču šim nolūkam viņiem nepieciešams aktivizēties ar Smart-ID palīdzību. Ja klients to izdarīja, nauda no konta vienkārši pazuda.

Piemēram, Valsts policijas Ludzas iecirknis jau ierosinājis četras krimināllietas par krāpšanos. Par tās upuriem kļuvuši Swedbank klienti. Interesanti, ka afēristiem bija zināms klienta vārds un uzvārds, kā arī personas kods. Vēl vairāk, ļaundari pat zvana no Swedbank oriģinālā numura.

Valsts policija atgādināja, ka bankas darbinieki nekad nelūgs jūsu personas datus. Nevajag tos nodot aizdomīgiem zvanītājiem.

Provizoriski dati liecina, ka krāpnieki zvanījuši no klientu centriem Ukrainā. Policija sākusi izmeklēšanu, taču tā var būt visai ilga, jo noziedznieki strādā ārvalstīs.

23
Tagi:
krāpniecība, Bloomberg
Pēc temata
Latvijā Swedbank klientu nauda ar viltīgu krāpšanu palīdzību aizplūst uz Ukrainu
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku
Fonda Vēsturiskā atmiņa vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs

Vēsturnieks atbildēja uz Latvijas vēstnieka spriedumiem par 1939.-1940. gadu notikumiem

0
(atjaunots 16:20 08.07.2020)
Vēsturnieks Aleksandrs Djukovs paskaidroja, kāpēc Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa viedoklis jautājumā par Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai ir nepamatots.

RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš norādīja, ka fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā rakstā "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu". Pie tam Riekstiņš atzīmēja, ka vēsturnieka vārdi neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina materiālā.

Sarunā ar Sputnik Latvija Djukovs atgādināja, ka viņa publikācijas pamatā ir arhīva dokumenti, kas pirmo reizi ieraudzījuši dienas gaismu.

"Tie ir nesen atslepenotie dokumenti no Krievijas prezidenta arhīva. Tie rāda, ka lēmums par Baltijas galīgo inkorporāciju PSRS sastāvā tika pieņemts Kremlī nevis 1939. gada septembrī, maijā vai jūnija sākumā, bet gan 1940. gada jūnija beigās un jūlija sākumā," pastāstīja Djukovs.

Vēsturnieks apstiprināja, ka viņa slēdziens nesakrīt pilnībā ar tēzi Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kurā teikts, ka lēmums par inkorporāciju pieņemts 1939. gada rudenī.

"Lieta tāda, ka dokumenti, ar kuriem strādāju es, tika iekļauti zinātniskajā apgrozījumā pēc tam, kad Putina raksts bija sagatavots. Tajā vienkārši nebija iespējams ņemt vērā jaunos atradumus arhīvos. Esmu pārliecināts: ja raksts būtu iznācis vēlāk, mēs ieraudzītu citādus formulējumus, pamatotus ar jaunajām arhīvu liecībām. Tāpēc Latvijas vēstnieka mēģinājumi izlikties, ka mans viedoklis balstās uz netiešiem slēdzieniem, ir nepamatoti," uzsvēra Djukovs.

Viņš atgādināja, ka Krievijas vēsturnieki jau ilgus gadus iekļauj zinātniskajā apgrozījumā jaunas arhīvu liecības par Krievijas un Baltijas attiecībām, paplašinot avotu bāzi.

"Esam spiesti strādāt ne tikai par sevi, bet arī Latvijas kolēģu vietā. Piemēram, pērn publicējām dokumentus no Latvijas vēstniecības arhīva par 1939.-40. gadu. Lai arī tie glabājas Latvijā, vietējie vēsturnieki ar tiem nav strādājuši. Gribētos, lai Latvijas vēstnieks Krievijā tam pievērstu uzmanību," konstatēja Djukovs.

Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju apgalvo, ka PSRS to bija okupējusi līdz 1991. gadam. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka par "padomju okupāciju" Baltijas valstīs 1940. gadā nevar būt ne runas, Baltijas pievienošana PSRS tiek uzskatīta par tālaika starptautisko tiesību normām atbilstošu. Turklāt laikā, kad republikas bija PSRS sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu), tajās darbojās nacionālās varas iestādes.

0
Tagi:
fonds "Vēsturiskā atmiņa", Māris Riekstiņš, Latvija
Pēc temata
Baltijas valstis Otrā pasaules kara priekšvakarā: arhīvi stāsta neglītu patiesību
Kolektīva pašiedvesma: kāpēc Latvija atkal cilā "okupācijas" kompensāciju tēmu
Krievijas kultūras ministrs devis vēstures mācību Viļņas mēram
Neapgūtā vēstures mācība: kāpēc nevēlēšanās nožēlot grēkus nāk par ļaunu