Darba birža

Eksperts: Latvijas iedzīvotāji labāk nestrādā nemaz, nekā strādā par mazu algu

138
(atjaunots 09:12 17.02.2018)
Bezdarbnieki Latvijā dod priekšroku pabalstam un nesāk darbu, ja nevar atrast vietu ar labu algu, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts sociālajos jautājumos Pēteris Leiškalns.

RĪGA, 17. februāris — Sputnik. Bezdarbnieku princips atšķiras no darba tirgus vajadzībām — Latvijas iedzīvotāji labāk nestrādās nemaz, nekā strādās par nelielu naudu, Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts sociālajos jautājumos Pēteris Leiškalns pastāstīja Latvijas radio 4 ēterā.

"Ko dara mūsu iedzīvotāji Latvijā? Viņi atsakās strādāt par mazu algu, jo viņiem tāda nauda nav vajadzīga. Viņi neatrod darbu. Kamēr ir bezdarbnieka pabalsts vai citi pabalsti, viņš uzskata, ka tas nav vajadzīgs. Taču ir arī citi cilvēki, kuri ietu strādāt par piedāvāto algu, taču viņiem nav atbilstošās kvalifikācijas. Bezdarbnieka princips atšķiras no darba tirgus vajadzībām," — pastāstīja Leiškalns.

Nodarbinātības valsts aģentūras rīcībā esošie dati liecina, ka janvārī reģistrētais bezdarba līmenis valstī ir pieaudzis līdz 7% — tas ir par 0,2% augstāks nekā pērnā gada decembrī. Reģistrēto bezdarbnieku skaits pieaudzis par 2015 cilvēkiem. Janvāra sākumā NVA uzskaitē bija 63 121 cilvēks, mēneša beigās — 65 136 cilvēku.

Pabalsta saņemšanai Latvijā nepieciešams bezdarbnieka statuss. To piešķir NVA. Obligāts nosacījums — darba stāžs nevar būt mazāks par vienu gadu, un norādītajā laikā par cilvēku ieskaitītas sociālās iemaksas.

No 2017. gada 1. aprīļa ieviests papildu nosacījums — obligāto apdrošināšanas maksājumu nomaksa bezdarba gadījumam vismaz 12 mēnešu laikā pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa noteikšanas dienas.

Pabalsta apmērs tiek aprēķināts proporcionāli apdrošināšanas (darba) stāžam, ņemot vērā ienākumus, no kuriem veikti maksājumi bezdarba gadījumam:

  • ja stāžs ir 1-9 gadi, pabalsts sastāda 50% no vidējās iemaksu algas;
  • 10-19 gadi- 55%;
  • 20-29 gadi — 60%;
  • 30 gadi un vairāk- 65%.

Bezdarbniekam ir tiesības saņemt pabalstu 9 mēnešus. Tajā skaitā:

  • pirmos 3 mēnešus — noteiktajā apmērā;
  • nākamos 3 mēnešus — 75% no noteiktā apmēra;
  • pēdējos 3 mēnešus — 50% no pabalsta noteiktā apmēra.
138
Pēc temata
Jums ir sliktas latviešu valodas zināšanas, brauciet atpakaļ: Latvijā atpakaļbraucējus negaida
Pazemojumi un iztrūkumi: vai tūkstotis eiro atrisinās pārdevēju deficīta problēmu?
Latviešus aicina mainīt profesiju
Nodarbinātības valsts aģentūra: Latvijai nav nepieciešams ārzemju darbaspēks

Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124

9
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēts viens jauns koronavīrusa infekcijas gadījums. Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits nav pieaudzis.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka pēdējo 24 stundu laikā Latvijā fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums. Jau vairākas dienas inficēto skaits valstī pieaug tikai par vienu jaunu gadījumu.

​Diennakts laikā veikti 1042 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma veikti 157 826 izmeklējumi. Kopā Latvijā fiksēti 1124 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 1000 cilvēki sekmīgi izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

​Slimnīcās ārstējas 5 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Vienam no viņiem konstatēta smaga slimības gaita. Kopā no stacionāra izrakstīts 181 pacients.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Vietējas zemenes, foto no arhīva

Sēž vagoniņos un uz Latviju braukt negrib: latvieši nomainījuši dzimteni pret zemenēm

18
(atjaunots 10:36 05.07.2020)
Latvija vaid un cieš darba roku trūkuma dēļ, bet latvieši dzīvo Anglijā vagoniņos kopā ar poļiem un atgriezties negrasās. "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons paskaidroja, kāpēc tā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Eksperts lauksaimniecības politikas jautājumos, biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons intervijā radio Baltkom pastāštīja, kāpēc ārvalstīs strādājošos latviešus neizdodas atbilināt dzimtenē.

Trons konstatēja, ka zemniekiem Latvijā trūkst darba roku, tomēr latvieši nesteidz darbā uz laukiem Latvijā. Viņi dod priekšroku dzīvei vagoniņos kopā ar poļiem un zemeņu vākšanai Lielbritānijā.

Pat dzīve sešatā vienā vagoniņā neliek latviešiem padomāt par atgriešanos dzimtenē – kamēr viņi strādā Anglijā, viņu kontos ieripo laba naudiņa

Trons pastāstīja, ka koronavīrusa pandēmija likusi cerēt: varbūt vismaz kāda daļa iedzīvotāju atgriezīsies no citām valstīm, tomēr atkal visu ir atrisinājis naudas jautājums.

Zemnieki Vācijā, Anglijā un Francijā atklāti atzīst, ka ārvalstu darbinieku palīdzību apmaksās dāsnāk nekā lauksaimnieki Latvijā, jo nevēlas redzēt, kā viņu pašu laukos sapūst zemenes.

Iepriekš Latvijā populārā televīzijas šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieks Aivars, kurš strādāja vistu fermā Vācijā, pastāstīja, kāpēc nevēlas atgriezties Latvijā, lai arī skumst pēc mājām.

Viņš atzina: ja Latvijā piedāvātu tādu algu kā Vācijā, viņš ar prieku darītu arī smagāku darbu nekā tas, ko viņš tagad strādā ārzemēs.

Pie tam Aivars konstatēja, ka Vācijā viņam ir mājoklis un ir brīvais laiks, ko viņš var veltīt pats sev. Pārsvarā viņš strādā naktīs, bet dienā ar velosipēdu apbraukā apkaimi.

Bet tagad, kamēr latvieši apbrīno ainavu citās valstīs, Latvijā laukos pūst zemenes.

Latvijas augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka sūdzējās par novēloto atļauju fermeriem aicināt sezonas strādniekus no ārzemēm – lielākā daļa potenciālo strādnieku jau atraduši darbu citviet.

Šī iemesla dēļ liela daļa ogu ražas Latvijā patiešām var sapūt, nenokļuvusi veikalu plauktos.

18
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
TV šova dalībnieks: Latvijas laukos ir grūti dzīvot un strādāt
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
SojuzТМА-19М

Parakstīti līgumi ar tūristiem, kuri 2021. gadā dosies kosmosā ar "Sojuz"

0
(atjaunots 10:58 05.07.2020)
2019. gada sākumā "Roskosmos" un "Space Adventures" parakstīja līgumu par divu kosmisko tūristu lidojumu uz Starptautisko kosmosa staciju.

RĪGA, 5. jūlijs - Sputnik. Noslēgti līgumi ar kosmiskajiem tūristiem, kuri 2021. gadā dosies uz Starptautisko kosmosa staciju ar Krievijas raķeti "Sojuz", vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz kompānijas "Space Adventures" pārstāvniecību Krievijā.

"Līgums parakstīts 2021. gadam ar diviem topošajiem ekipāžas locekļiem" teica kompānijas pārstāvis.

2019. gada jūnijā "Space Adventures" pārstāvniecība Krievijā informēja, ka atrasti kandidāti tūrisma lidojumam ar "Sojuz" 2021. gadā. Iepriekš, 2019. gada sākumā "Roskosmos" un Space Adventures parakstīja līgumu par divu kosmisko tūristu lidojumu uz Starptautisko kosmosa staciju. Tas būs pirmais lidojums, kurā ekipāžā būs divi tūristi un viens pieredzējis kosmonauts – kuģa komandieris. Lidojuma kandidātu vārdi tiks paziņoti gadu pirms likdojuma.

Amerikāņu kompānija "Space Adventures" ir vienīgais tūrisma operators, kas nodarbojas ar kosmiskajiem lidojumiem. No 2001. līdz 2009. gadam ar "Sojuz" saskaņā ar līgumiem ar "Space Adventures" stacijā nogādāti septiņi tūristi, tostarp – divas reizes SKS pabijis amerikānis Čārlzs Simoni. Par desmit diennaktis ilgu lidojumu paredzētā maksa gadu gaitā svārstījusies no 20 līdz 50 miljoniem dolāru. Oficiāli lidojuma cena netiek izpausta.

0
Tagi:
Starptautiskā kosmosa stacija, Sojuz, Roskosmos
Pēc temata
Pirmās minūtes pēc "Sojuz" ekipāžas nolaišanās uz Zemes parādīja videoierakstā
Kosmonauti paņēmuši līdzi uz SKS mandarīnus Jaungada svētkiem
Sadarbība turpināsies: Eiropa tomēr apgūs kosmosu ar Krievijas "Sojuz"
Zvaigžņu pilsētiņa pavadīja jauno SKS ekipāžu ar "arābu Gagarinu"