Darba birža

Eksperts: Latvijas iedzīvotāji labāk nestrādā nemaz, nekā strādā par mazu algu

140
(atjaunots 09:12 17.02.2018)
Bezdarbnieki Latvijā dod priekšroku pabalstam un nesāk darbu, ja nevar atrast vietu ar labu algu, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts sociālajos jautājumos Pēteris Leiškalns.

RĪGA, 17. februāris — Sputnik. Bezdarbnieku princips atšķiras no darba tirgus vajadzībām — Latvijas iedzīvotāji labāk nestrādās nemaz, nekā strādās par nelielu naudu, Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts sociālajos jautājumos Pēteris Leiškalns pastāstīja Latvijas radio 4 ēterā.

"Ko dara mūsu iedzīvotāji Latvijā? Viņi atsakās strādāt par mazu algu, jo viņiem tāda nauda nav vajadzīga. Viņi neatrod darbu. Kamēr ir bezdarbnieka pabalsts vai citi pabalsti, viņš uzskata, ka tas nav vajadzīgs. Taču ir arī citi cilvēki, kuri ietu strādāt par piedāvāto algu, taču viņiem nav atbilstošās kvalifikācijas. Bezdarbnieka princips atšķiras no darba tirgus vajadzībām," — pastāstīja Leiškalns.

Nodarbinātības valsts aģentūras rīcībā esošie dati liecina, ka janvārī reģistrētais bezdarba līmenis valstī ir pieaudzis līdz 7% — tas ir par 0,2% augstāks nekā pērnā gada decembrī. Reģistrēto bezdarbnieku skaits pieaudzis par 2015 cilvēkiem. Janvāra sākumā NVA uzskaitē bija 63 121 cilvēks, mēneša beigās — 65 136 cilvēku.

Pabalsta saņemšanai Latvijā nepieciešams bezdarbnieka statuss. To piešķir NVA. Obligāts nosacījums — darba stāžs nevar būt mazāks par vienu gadu, un norādītajā laikā par cilvēku ieskaitītas sociālās iemaksas.

No 2017. gada 1. aprīļa ieviests papildu nosacījums — obligāto apdrošināšanas maksājumu nomaksa bezdarba gadījumam vismaz 12 mēnešu laikā pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa noteikšanas dienas.

Pabalsta apmērs tiek aprēķināts proporcionāli apdrošināšanas (darba) stāžam, ņemot vērā ienākumus, no kuriem veikti maksājumi bezdarba gadījumam:

  • ja stāžs ir 1-9 gadi, pabalsts sastāda 50% no vidējās iemaksu algas;
  • 10-19 gadi- 55%;
  • 20-29 gadi — 60%;
  • 30 gadi un vairāk- 65%.

Bezdarbniekam ir tiesības saņemt pabalstu 9 mēnešus. Tajā skaitā:

  • pirmos 3 mēnešus — noteiktajā apmērā;
  • nākamos 3 mēnešus — 75% no noteiktā apmēra;
  • pēdējos 3 mēnešus — 50% no pabalsta noteiktā apmēra.
140
Pēc temata
Jums ir sliktas latviešu valodas zināšanas, brauciet atpakaļ: Latvijā atpakaļbraucējus negaida
Pazemojumi un iztrūkumi: vai tūkstotis eiro atrisinās pārdevēju deficīta problēmu?
Latviešus aicina mainīt profesiju
Nodarbinātības valsts aģentūra: Latvijai nav nepieciešams ārzemju darbaspēks
Uzņēmēji, foto no arhīva

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi

4
(atjaunots 13:32 28.09.2020)
Pēc speciālistu domām, baltkrievu augsti kvalificēto kadru piesaistīšana Latvijā atnesīs ne tikai labumu visai ekonomikai kopumā, bet arī pacels valsts kredītiestāžu līmeni un iespējas.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Iepriekš kļuva zināms, ka Latvija visai nopietni noskaņota virknes baltkrievu kompāniju darbības pārcelšanai savā teritorijā. Latvijas valdība ir gatava piešķirt termiņuzturēšanās atļauju ne tikai augsti kvalificētiem speciālistiem, bet arī visiem viņu ģimenes locekļiem. Septembra vidū jau 12 kompānijas no Baltkrievijas pauda vēlmi izmantot piedāvājumu. Kopumā uz Latviju atbrauks aptuveni 500 cilvēku, pārsvarā vadošie speciālisti un valdes pārstāvji.

Pašlaik ir uzsākts esošo datu par Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu darījumiem pārbaudes process, to iniciējis Finanšu izlūkošanas dienests (FID).

"FID sācis darbu pie dienesta rīcībā esošo datu analīzes saistībā ar Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu veiktajiem darījumiem. Ar iegūtajiem secinājumiem tiks iepazīstinātas Latvijas finanšu iestādes un citas kompetentās institūcijas," paziņoja iestādē.

FID atzīmēja, ka fakts, ka baltkrievu kompānijas pārceļas uz Latviju, var nest pozitīvu fiskālo efektu valsts ekonomikai, kā arī parādīt kredītiestāžu iespējas pārvaldīt riskus, kas saistīti ar baltkrievu uzņēmumu apkalpošanu.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvija ir gatava uzņemt augsti kvalificētus darbiniekus no Baltkrievijas, piešķirt viņiem termiņuzturēšanās atļauju, kā arī sniegt atbalstu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns paziņoja, ka aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai pēc iespējas ātrāk sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam. Ar tādu pašu paziņojumu uzstājās arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pēc viņa sacītā, pašlaik tiek izstrādāti risinājumi, lai baltkrievu kompānijām būtu visas iespējas pēc iespējas ātrāk pārcelties uz Latviju.

4
Tagi:
termiņuzturēšanās atļauja, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Investējis 38 miljonus, bet tagad slēguši kontu: kā biznesam no Krievijas strādāt Latvijā
Bankas neatvērs kontus baltkrieviem: LIAA paziņojumu Lembergs uzskata par propagandu
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Covid-19 eksprestesta veikšana, foto no arhīva

Latvijā atklāts 21 jauns Covid-19 gadījums, stacionēti četri cilvēki

3
(atjaunots 12:47 28.09.2020)
Saskaņā ar SPKC datiem, 13 cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, četri cilvēki – ārzemēs (Ukrainā un Indijā), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 1398 koronavīrusa testi, atklāts 21 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Saskaņā ar SPKC datiem, 13 gadījumos inficēšanās avots ir noteikts, četri cilvēki atbraukuši no ārzemēm (Ukraina, Indija), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.

Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 312 230 Covid-19 izmeklējumi, 1697 cilvēkiem diagnoze apstiprinājās, no kuriem 1304 izveseļojās, bet 36 nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti četri cilvēki ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas 11 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā pēc ārstēšanās no koronavīrusa infekcijas no slimnīcas ir izrakstīti 226 pacienti.

Pārresoru koordinācijas grupa šodien, 28. septembrī, apspriedīs situāciju ar Covid-19 izplatību, paziņoja grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Pēc viņa sacītā, pagaidām netiek apspriesta iespēja pārskatīt epidemioloģiskās drošības pasākumus saslimstības pieauguma Latvijā dēļ.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,3 miljoni inficēšanās gadījumu, mirušo skaits pārsniedzis miljonu, savukārt izveseļojušies vairāk nekā 24,6 miljoni cilvēku.

3
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Igaunija vienkāršo iebraukšanas kārtību no Latvijas
Ja ministrs saslims, visi būs apdraudēti: Latvijas valdība turpinās strādāt attālināti
Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem
Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

0
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

0
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus