Gazprom

"Gazprom" pastāstīja, kādos apjomos Baltija iepērk gāzi no Krievijas

252
(atjaunots 18:27 16.02.2018)
Krievijas koncerns "Gazprom" informēja, ka 2017. gadā Latvija iegādājusies Krievijas piegādāto gāzi par 26% vairāk nekā pirms gada. 1,785 miljardi kubikmetru – tas ir maksimālais rādītājs pēdējo gadu laikā.

RĪGA, 16. februāris — Sputnik. Visas trīs Baltijas valstis 2017. gadā palielinājušas gāzes iegādes apjomus no "Gazprom", neskatoties uz deklarēto vēlmi diversificēt gāzes piegādes avotus. Par to liecina Krievijas holdinga atskaites par aizvadītā gada ceturto ceturksni.

Pērn Latvija iegādājusies no Krievijas kompānijas 1,785 miljardus kubikmetru dabasgāzes — par 26% vairāk nekā 2016. gadā, vēsta Reuters. Uz Lietuvu eksportēti 1,407 miljardi kubikmetru gazes. Salīdzinājumā ar 2016. gadu pieaugums ir pat lielāks nekā Latvijā — 37%. Igaunija iegādājusies 0,498 miljardus kubikmetru (+26%).

Lielākos gāzes apjomus no "Gazprom" iegādājas Latvija, pie tam 2017. gadā rādītājs sasniedzis rekordu pēdējo gadu laikā. Piemēram, 2015. gadā Latvija iegādājās Krievijā 1,329 miljardus kubikmetru gāzes, 2014. gadā — 0,964 miljardus, 2013. gadā — 1,130 miljardus kubikmetru.

Gāzes eksports uz tuvākajām ārvalstīm 2017. gadā sastādījis 33,648 miljardus kubikmetru, par 7% vairāk nekā 2016. gadā.

Baltijas valstis un Polija nereti runā par, viņuprāt, bīstamo atkarību no Krievijas gāzes un pauž vēlmi izmantot citus piegādātājus. Piemēram, plānots diversificēt gāzes piegādes, iegādājoties sašķidrināto dabas gāzi ASV un Norvēģijā, taču SDG tiek piegādāta nelielā apjomā un nevar konkurēt ar gāzi, ko Krievija piegādā pa cauruļvadiem.

Iepriekš "Gazprom" salīdzināja ASV piedāvātās SDG cenas Eiropā. Saskaņā ar aptuvenām aplēsēm, Krievijas cauruļvadu gāze ir pusotru reizi lētāka.

Amerikāņu SDG piegāžu izmaksas Eiropā 2017.-2018. gada rudens un ziemas periodā tiek vērtētas 265-295 dolāru apmērā par tūkstoš kubikmetriem, informēja "Gazprom" valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs intervijā kompānijas korporatīvajam žurnālam. Šīs summas ir daudz augstākas par cenām un forvardiem Eiropas sadales centros un Krievijas gāzes cenām. Medvedevs atgādināja, ka Krievijas gāzes vidējā cena sastāda aptuveni 190 dolārus par tūkstoš kubikmetriem.

252
Pēc temata
Paiders: gāze Latvijā tiek pārvērsta par resursu parazitēšanai uz iedzīvotāju rēķina
Analītiķis: Baltijas valstis velti cer uz amerikāņu gāzi
"Gazprom" informē, par kādām cenām Baltija un Polija pērk gāzi no ASV
Le Figaro: amerikāņu kompānijas nevēlas pārdot Eiropai SDG

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

14
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

14
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām

"Laikam vainīgs esmu es un krievi": Ušakovs par 20 transporta pieturu pazušanu Rīgā

15
(atjaunots 16:22 04.03.2021)
Tuvākajā laikā Rīga var zaudēt aptuveni simt pieturas, privāta uzņēmuma īpašumu, kurš tās uztur uz sava rēķina un par to izvieto reklāmu.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Rīgā demontētas aptuveni 20 sabiedriskā transporta pieturas, tuvākajā laikā tāds liktenis var skart vēl vairākus desmitus būvju. Iemesls – īpašnieks un Rīgas būvvalde nav saskaņojuši savas darbības – vairākus gadus nav izdevies noregulēt objektu statusu, kam beidzies ekspluatācijas un reklāmas izvietošanas laiks, vēsta Latvijas televīzija.

Citu starpā pazudušas nojumes Rušonu un Šķirotavas pieturās. "Vispirms bija sarkanbaltas lentes. Nākamajā dienā pieturas vairs nebija. Kas nebija kārtībā? Droši vien, bija avārijas stāvoklī. Tikai tā var nodomāt," stāsta Ķengaraga iedzīvotāja Ņina.

Pilsētā demontētas jau aptuveni 20 nojumes. Transporta uzņēmums "Rīgas satiksme" uz LTV7 jautājumu atbildēja, ka iemesli viņiem nav zināmi – pieturas nav viņu ziņā. Pieturu pazušanas iemeslus varēja paskaidrot tikai Rīgas būvvalde. Izrādījies, ka nojauktās pieturas ir uzņēmuma JCDecaux īpašums. Tās uzstādītas jau 2000. gadu sākumā. Firmai pieder apmēram 600 pieturas Rīgā, kura tās uztur uz sava rēķina, un par to izvieto reklāmu, nomaksājot atbilstošu nodokli.

Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns paziņoja, ka kompānijai beidzies atļaujas termiņš reklāmas izvietošanai, tāpēc, acīmredzot, tā nolēmusi demontēt nojumes.

Taču, lai likumīgi demontētu nojumes, ar būvvaldi jāsaskaņo atbilstošus dokumentus, informēja Butāns. Viņš piezīmēja, ka dokumenti nav saņemti, tāpēc pagaidām citu pieturu demontāža apturēta.

Savukārt "JCDecaux Latvija" direktore Jeļena Brokāne pastāstīja, ka runa ir nevis par reklāmas izvietošanas atļauju, bet gan par to, ka pieturām jau 2016. gadā beidzies ekspluatācijas termiņš. Viņa atzina, ka visus šos četrus gadus firma mēģinājusi būvvaldē noskaidrot, ko darīt ar šīm pieturvietām. Atbilde kļuva skaidra šogad – kompānija saņēmusi sodus par reklāmas izvietošanu, izrakstīti 44 administratīvie akti par vairākiem tūkstošiem eiro.

Uzņēmums nolēmis vairs tālāk negaidīt un tagad nojauc vecās pieturas. 20 jau demontētas, palikušas vēl 80.

Butāns pastāstīja, ka nojumes vēl varētu saglabāt, iesniedzot dokumentus par ekspluatācijas termiņa pagarinašanu. Tomēr Jeļena Brokāne konstatēja, ka par to pirmo reizi uzzinājusi no žurnālistiem, nevis no būvvaldes. Par jautājumu ieinteresējusies arī Rīgas dome. Tā vēlas nojumes saglabāt.

Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks pastāstīja, ka situācija nākusi gaismā ļoti interesanti: viņi gribējuši ar būvvaldi saskaņot reklāmu, bet ierēdņi paskatījušies dokumentus, kuros tāda būve pat nav pieņemta ekspluatācijā, principā, tā ir nelegāla. Ja to legalizēt, jāmaksā zemes noma. Viņi stāsta, ka ar iepriekšējo administrāciju noslēgtajā līgumā nekas nav teikts par zemes nomu, un viņi atsakās par to maksāt. Pulks piebilda, ka līgums ar firmu noslēgts līdz 2034. gadam, bet punkts par to, ka zemes nomu var nemaksāt, ir nelikumīgs.

Brokāne stāsta citu: uzņēmums uzstāda pieturas par savu naudu, maksā reklāmas nodokli, tiesa, samazinātu. Pie tam firma maksā zemes nomu "Rīgas satiksmei" caur kompāniju, kas uzvarēja konkursā par pieturvietām un reklāmas izvietošanu uz sabiedriskā transporta. Brokāne atzina: viņai sāp sirds, vērojot, kāda pēdējos gados ir attieksme pret uzņēmējiem.

Kamēr uzņēmums un būvvalde strīdas par vecā līguma niansēm, pasažieriem nāksies mirt lietū. Tiesa, Satiksmes departaments sola soliņus. Tas ir pagaidu risinājums, kamēr Rīgas dome lemj, kā atgūt pieturas.

Situāciju jau indīgi komentēja Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs, kurš dažkārt labprāt iedzeļ jaunajai Rīgas varai.

"Iznāk tīri laba Rīgas atiestatīšana. Ne pusgads nav pagājis, bet jau mīnus 100 nojumes sabiedriskā transporta pieturās. Interesanti, mēs atkal jau drīz izdzirdējis – "vainīgs Ušakovs, Saskaņa un krievi?" Ušakovs uzrakstīja savā lapā Facebook.

15
Tagi:
Nils Ušakovs, sabiedriskais transports, Rīgas Satiksme, Rīga
Pēc temata
Opozīcija pirmoreiz apspēlēja koalīciju: Rīgā nebūs jāmaksā nodeva par tirdzniecību ielās