Cienījama vecuma vīrietis

Gulbenes novads pārvēršas par "pensionāru zemi"

169
(atjaunots 08:37 16.02.2018)
XIX gadsimtā lauku skolas Gulbenes novadā nācās pastāvīgi paplašināt – bērnu skaits auga. XXI gadsimtā šajās skolās durvis ver veco ļaužu pansionāti.

RĪGA, 16. februāris — Sputnik. Lauku skolas Gulbenes novadā viena pēc otras pārvēršas par veco ļaužu pansionātiem, stāsta TVNet.

Druvienas skola darbu sāka tālajā 1824. gadā. Pēc kara, 1951. gadā bērnu skaits bija tik liels, ka skolu nācās pārcelt uz Druvienas muižas lielo kungu māju. Pirms 17 gadiem skolā mācījās 150 bērni, tagad — 13. Gadiem ilgu skolu ir mēģinājuši glābt, taču nesekmīgi.

Līgo pagastā skolas vietā tagad ir pansionāts, kurā vietas tika aizņemtas vienā mirklī. Jaungulbenes profesionālās vidusskolas vietā tagad ir veco ļaužu pansionāts ar 90 vietām. Tāpat noticis ar 1870. gadā nodibināto Daukstu skolu — XXI gadsimtā bērnu vietā ēkā ir sastopami cienījama vecuma cilvēki. Druvienā iedzīvotāju skaits nekad nav bijis liels, pašlaik šeit dzīvo aptuveni 500 cilvēki, taču vairāk nekā trešā daļa viņu vidū ir pensionāri.

"Gulbenes novads kļūst par pensionāru zemi. Nav valstiska mērķa attīstīt lauku teritorijas. Runas par to, ka cilvēku nav — visi brauc prom, ir tukšas, ja nekas netiek darīts, lai motivētu cilvēkus palikt. Mums ir sajūta: paši vainīgi, ja dzīvojam laukos. Ja vēl atrodamies te, tātad esam lūzeri," — saka Druvienas skolas direktore Velga Černoglazova.

Turpmāk mazie Druvienas iedzīvotāji mācīsies Tirzas vai Lizuma pagasta skolās. Atlikuši skolēni jau sen mācījās kaimiņu pagastos un Gulbenē.

Šurp neatgriežas

"Ja atskatāmies vēsturē, redzam, ka kopš skolas izveides 19. gadsimtā ik pēc desmit gadiem radās nepieciešamība paplašināt skolu, jo bērnu bija aizvien vairāk," — stāsta Černoglazova.

Muižas kungu māju, kas piemērota skolas vajadzībām, viņa dēvē par "savu skolu". Viņa te strādā 23 gadus, no tiem 11 gadus — par direktori. Kopš 2005. gada bērnu skaits strauji sāka sarukt, tāpēc visi bija gatavi tam, ka skolu slēgs. Vissāpīgāk šīs pārmaiņas skars četrus skolotājus un piecus tehniskos darbiniekus.

Druvienieši cer, ka ēkā izdosies saglabāt izglītības un amatniecības centru. Vairāki jauni vecāki vēlas skolas telpās izveidot alternatīvās izglītības iestādi, taču ir skaidrs, ka muižas ēkas uzturēšana un atjaunošana izmaksās dārgi.

"Darba vietu tikpat kā nav, bet algas un ceļu stāvoklis liedz braukt uz darbu kaimiņpilsētās. Eiropā ir normāli braukt uz 100 kilometru attālu darbu, bet mēs to nevaram atļauties," — skaidro pagasta vadītājs.

Apmēram trešā daļa pagasta iedzīvotāju ir cilvēki vecumā no 40 līdz 60 gadiem, tikpat liels ir pensionāru skaits. Viņu bērni studē vai strādā ārzemēs un Druvienā atgriezties neplāno. Tāpēc pagastā ir ļoti maz bērnu un pusaudžu vecumā līdz 18 gadiem, tāpat kā gados jaunu vecāku.

Pieprasījums rada piedāvājumu

Kopš 1925. gada Litenes pamatskola atrodas Litenes muižas ēkā. 1944. gadā Litenes sešgadīgā pagastskola pārtapa par vidusskolu. Tagad skolā mācās tikai 20 bērnu, tāpēc izglītības iestāde tiks slēgta, un bērniem nāksies braukāt uz Gulbenes vai Stāmarienas skolu.

"Laukos demogrāfiskā bedre ir vairāk manāma," — uzskata Litenes pagasta pārvaldnieks Vilnis Lapiņš.

Atšķirībā no Druvienas, kur ceļu faktiski nav, uz Liteni ved gludi asfaltēti ceļi, attālums līdz Gulbenei, Alūksnei un Balviem nav liels — aptuveni 20 kilometri. Pagastā saglabājies bērnudārzs. Cilvēku te ir vairāk nekā Druvienā — tūkstotis. Tomēr 250 viņu vidū ir sociālās aprūpes centra iemītnieki.

Skolas telpu pārbūvi pansionāta vajadzībām Lapiņš uzskata par racionālu, jo tā pakalpojumi ir pieprasīti. Tiklīdz aprūpes centrs ver durvis, tas nekavējoties piepildās ar klientiem.

169
Pēc temata
Latvija kļūst par "veco ļaužu zemi"
Latgale, SOS! Kā izmirst Latvijas reģions ar lielāko krievu tautības iedzīvotāju skaitu
Anda Līce: sabiedrība kopumā ar dziļi degradējusies
ANO eksperti: vecu cilvēku skaits pieaugs trīskārt
Latvijas NBS

Elitāra virsnieku skola: Latvijā izdomājuši risinājumu kadru trūkumam armijā

3
(atjaunots 17:43 01.06.2020)
Otrdien valdības sēdē tiks prezentēts vidējās izglītības mācību iestādes izveidošanas projekts, kur tiks gatavoti kareivji "ar labām eksakto priekšmetu zināšanām".

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Nacionālo bruņoto spēku skaits joprojām atpaliek no plānotā: 2019. gadā pamatsastāvu bija paredzēts novest līdz 6581 kareivim, taču faktiski ceturtajā ceturksnī pietrūka 7%, jeb 487 kareivji, raksta avīze "Segodņa". Tātad trūkst viena pilnvērtīga bataljona.

Aizsardzības ministrija radusi izeju – rīt valdības sēdē tiks prezentēts vidējās izglītības mācību iestādes izveidošanas projekts, kur tiks gatavoti kareivji "ar labām eksakto priekšmetu zināšanām", kuri spēs apgūt bruņojumā esošās sistēmas: kāpurķēžu CRVT platformas, M109 haubices, pretgaisa raķetes RBS-70, prettanku SPIKE, radarus. Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola kļūs arī par bāzisko iestādi, lai iestātos Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur, starp citu, kadeti saņem 900 eiro stipendiju pēc nodokļu samaksas.

Celšanās pusseptiņos no rīta

"Bruņoto spēku jaunās virsniecības paaudzes audzināšanai", kurai ir jāizceļas ar "līderību, kritisko domāšanu un argumentācijas iemaņām", ir jāsākas pusaudžu vecumā. Turklāt specializētājā skolā varēs likt uzsvaru uz sportu. Konceptuālajā paziņojumā Ministru kabinetam militārās iestādes vadītājs un vicepremjers Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") konstatēja, ka piecu gadu laikā tiem, kas iestājas Nacionālajās aizsardzības akadēmijā, ir samazinājies fiziskās sagatavotības līmenis: 30% nolika sporta eksāmenu ar vērtējumu "apmierinoši" vai "vāji "; profesionālā militārā dienesta pretendentu vidū tādi vispār bija 64%. Tiek atzīmēts, ka NBS pamatsastāva vidū pastāv profesionālās slimības paaugstinātas slodzes dēļ – cieš apakšstilba un pēdas locītavas, ceļgali, mugura.

Tādēļ diena Kalpaka skolas dienesta viesnīcā sāksies plkst. 6:30 (brīvdienās – plkst. 7:30) ar "vieglu fizisku aktivitāti", un pēc tam nodarbības turpināsies – ar pārtraukumu ēdienreizēm – līdz plkst. 20:00, pēc kā sekos brīvais laiks un plkst. 22:30 būs jāiet gulēt. Audzēkņi ikdienas režīmā nēsās militāro formastērpu, savukārt brīvdienas tiks aizpildītas ar sporta sacensībām un lekcijām.

"Motivētie un patriotiski noskaņotie Latvijas Republikas pilsoņi" mācīsies militārajā skolā no 10. līdz 12. klasei, padziļināti apgūstot tehniskos priekšmetus, angļu valodu, sportu, savukārt papildu gadā būs 960 stundu praktiskās kaujas gatavības kurss. Tā programmā būs aptuveni 30 disciplīnas, tai skaitā komandas psiholoģija, NATO struktūra, topogrāfija un orientēšanās…

Interesanti, ka ierindas mācība aizņem tikai 12 stundas, tikmēr šaušanas mācība – 38, bet militārā vadība – 110.

Kurzemes lāča stūrī

Iestāde būs visnotaļ elitāra: paredzēts uzņemt līdz 50 audzēkņiem gadā, ne vairāk par 25 klasē, tātad aptuveni 200 kadeti kopsummā. Pabeidzot Aizsardzības ministrijas finansēto skolu, absolventi iegūs kvalifikāciju "Jaunākā līmeņa militārais vadītājs". Iestājoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā viņiem tiks ieskaitīts "jaunā cīnītāja kurss". Savukārt armijā viņi uzreiz varēs iegūt kaprāļa uzplečus, uzsākot profesionālo karjeru. Vai arī kļūt par Zemessardzes leitnantu, pabeidzot civilo augstskolu.

Aizsardzības ministrija plāno piesaistīt darbam skolā 2021. gadā 60 profesionālus kareivjus un civilos speciālistus, pēcāk palielinot to skaitu līdz 76. Par dislokācijas vietu kļūs Rudbārži – muiža starp Liepāju un Saldu, kur 1919. gada ziemā pulkveža Kalpaka bataljons gatavojās kaujām "un sākās faktiskā Latvijas atbrīvošana no boļševikiem". Līdz neseniem laikiem šajā vietā atradās pamatskola, tās ēku arī pārveidos militārajā iestādē.

2021. gada budžets sastādīs 2 487 640 eiro, savukārt 2023. gadā – 8 094 240 eiro. Kopumā četru gadu laikā skolai plānots iztērēt 20,5 miljonus eiro. Lai stimulētu pedagogu darbu, noteiks 50% algas pielikumu.

3
Tagi:
skola, NBS
Pēc temata
Deviņi no desmit vietējiem iedzīvotājiem ir pret poligona paplašināšanu Daugavpils novadā
Stabils atalgojums un sociālās garantijas: Latvijas armija aicina bezdarbniekus dienēt
Latvijas NBS cer, ka situācija ar Covid-19 piesaistīs jauniesaucamos
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu
Valentīns Jeremejevs

Jeremejevs: Latvijā nav un nebija nepieciešamības ieviest ārkārtējā stāvokļa režīmu

29
(atjaunots 17:18 01.06.2020)
Ārkārtējās situācijas režīma ieviešana Latvijā ir nepamatota, valdībai nekavējoties tas ir jāatceļ, paziņoja "Tautas varas frontes" līderis Valentīns Jeremejevs.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sestdien policija aizturēja pie Brīvības pieminekļa Rīgā piketā izgājušos "Tautas varas frontes" (TVF) piekritējus, tai skaitā kustības līderi Valentīnu Jeremejevu. Pēc protestētāju sacītā, viņi uzstājās pret "noziegumiem pret demokrātiju un tautu". Par formālu piketētāju aizturēšanas iemeslu kļuva kopš 13. marta Latvijā ieviestā ārkārtējās situācijas režīma pārkāpšana.

Varasiestādes nejēdzīgi pagarināja ārkārtējās situācijas režīmu, paziņoja Sputnik Latvija pats Jeremejevs. Piemēra kārtā viņš minēja Baltkrieviju, kur, pēc viņa teiktā, ekonomiku, veselības aprūpi un izglītību netraumēja ierobežojošie pasākumi.

"Notikumu attīstība parādīja, ka nekādas ārkārtējās situācijas nepieciešamības Latvijā nebija. Valdībai bija jāatceļ ārkārtējās situācijas režīms, taču tā pagarināja to, vadoties pēc saviem politiskajiem mērķiem," uzsvēra Jeremejevs.

Pēc TVF līdera sacītā, viņš ne pirmo reizi paziņo par ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas nepieciešamību.

"Jau 1. maijā mani un vēl divus protestētājus arestēja pie Brīvības pieminekļa, atņēma Latvijas karogu. Uzskatu to par politisko pasūtījumu. Mūsu kustība neapmierina esošo varu dēļ tā, ka atņem tai elektorātu. Varas intereses ir tikai savu ietekmes jomu saglabāšanā, nekādi soļi situācijas normalizācijai valstī netiek sperti," sacīja Jeremejevs.

"Es uzstājos par ārkārtējās situācijas režīma atcelšanu, lai valstī tiktu atrisināti parasti cilvēku jautājumi. Tādēļ arī pieņēmu lēmumu iziet pie Brīvības pieminekļa," paskaidroja "Tautas varas frontes" līderis.

Latvijas valdība paziņoja, ka no 13. marta ievieš ārkārtējās situācijas režīmu, lai pretotos koronavīrusa izplatībai. Tika pieņemta virkne ekonomiska un sociāla rakstura ierobežojumu, kā rezultātā vairākas nozares, tai skaitā starptautiskie pasažieru pārvadājumi, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un viesnīcu bizness. Pašlaik ārkārtējās situācijas režīms ir spēkā līdz 9. jūnijam.

Saskaņā ar aktuālākajiem Veselības ministrijas datiem, Latvijā ir atklāti 1066 Covid-19 gadījumi, no kuriem 24 beidzās ar nāvi, bet 745 jau ir izveseļojušies. Kopumā pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 6,2 miljoni inficēto, vairāk nekā 374 tūkstoši cilvēku ir miruši, gandrīz 2,9 miljoni ir izveseļojušies.

Еремеев: в Латвии нет и не было необходимости вводить режим ЧС
29
Tagi:
ārkārtējā situācija, Valentīns Jeremejevs
Pēc temata
Divpadsmit dienas bez ēdiena: Aināra Kadiša cīņa pret sistēmu
Tukši solījumi "tautai": Latvijā nav naudas, nav darba, nav patiesības
Pie Brīvības pieminekļa notika protests pret ārkārtējās situācijas režīmu
Pret tautai naidīgu sistēmu: Latvijas "dzeltenās vestes" dosies pie Ministru kabineta