Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Zemnieku elektrības rēķinus apspriedīs ministra sapulcē

27
(atjaunots 16:25 15.02.2018)
Ekonomikas ministrijas pārstāvji, Sadales tīkls un sabiedriskās organizācijas apspriedīs obligātās iepirkuma komponentes reformas trūkumus un iespējas samazināt elektroenerģijas cenas.

RĪGA, 15. februāris — Sputnik. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sasaucis sapulci ar mērķi pilnveidot elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) reformu, vēsta Baltic-course.

"Nekavējoties pēc atgriešanās no valsts vizītes Korejā — 16.februārī — esmu sasaucis sanāksmi par OIK reformas pilnveidošanu. Kopā ar atbildīgajiem dienestiem steidzami jāmeklē risinājumi problēmām, ja tādas ir radušās," — paziņoja ministrs.

Sapulce notiks 16. februārī pl. 10:00. Tajā aicināti ierasties AS "Sadales Tīkla", Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, biedrības "Zemnieku saeima", lauksaimnieku organizāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Darba devēju konfederācijas un citu organizāciju pārstāvjus.

Ašeradens uzsvēra, ka OIK reformas mērķis ir izvairīties no sekām, kas radās agrāko "zaļās" enerģijas atbalsta nepārdomāto mehānismu ieviešanas rezultātā — iepriekš noskaidrojās, ka dažas koģenerācijas stacijas pārdevušas valstij parasto enerģiju kā "zaļo" — par paaugstinātu tarifu, bet Sadales tīkla pārbaužu laikā izmantojušas pārnēsājamos ģeneratorus.

"Manā vadībā Ekonomikas ministrija veido politiku, kuras mērķis ir panākt zemākas izmaksas par elektroenerģiju iedzīvotājiem un atbalstīt vietējo rūpniecību, tādēļ aicinu pie galda dažādu nozaru pārstāvjus, lai identificētu 2016.gadā apstiprinātās reformas trūkumus un pārrunātu iespējamos risinājumus," — teica Ašeradens.

Kā samazināt lauksaimnieku rēķinus

Iepriekš "Zemnieku saeima" informēja par nodomu pieprasīt ekonomikas ministra demisiju elektrības cenu pieauguma dēļ — daudziem zemniekiem kopš gada sākuma elektroenerģijas rēķini pieauguši par 40-80%, jeb par 50-600 eiro mēnesī.

Premjerministrs Māris Kučinskis LTV pārraidē Rīta Panorāma pastāstīja, ka pērn sniegtā informācija nav liecinājusi par tamlīdzīgu rēķinu palielināšanos, tāpēc rodas liels skaits jautājumu.

Politiķis uzsvēra, ka atbildes uz tiem jāsaņem ne vēlāk kā 1. martā, kad ienāks nākamie rēķini.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar AS Latvenergo pārstāvjiem un vienojās, ka tiks atjaunota iespēja atteikties no liekās jaudas ārpussezonas periodā. Zemnieku rēķini bijuši tik lieli, jo jauda bija jāapmaksā ziemas periodā, kad tā nav vajadzīga.

Visdārgākā elektrība

Piecu gadu laikā ir jāpanāk, lai zemnieku elektrības rēķini Latvijā būtu zemākie visā ES, un elektroenerģijas cenas būtu konkurētspējīgas, preses konferencē paziņoja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Elektroenerģija
© Sputnik / Виталий Тимкив
Pēc viņa domām, OIK dēļ rēķini Latvijā ir lielāki nekā jebkurā citā valstī. Uzņēmēji cenšas palielināt savu konkurētspēju, taču elektrības rēķini šādu iespēju nedod.

OIK faktiski ir valsts atbalsts, taču tas jāsaskaņo ar ES. LTRK noskaidroja, ka šis atbalsts saskaņots nevis 2007. gadā, kad OIK tika ieviesta, bet gan 2017. gadā, tātad desmit gadus OIK nav bijusi saskaņota. Pēc Endziņa domām, visu šo laiku sistēmas kontrole bijusi ļoti virspusīga, bieži vien izmantota ļaunprātīgi. LRTK juristi secināja, ka OIK saņēmēju skaitu iespējams samazināt, izanalizējot peļņu, finanšu dokumentus un ražošanas procesus. Agrāk šis darbs nav veikts sistemātiski.

LTRK enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis piebilda, ka lielas šaubas rada arī kopš šī gada pieņemtais OIK diferenciācijas plāns. Ekonomikas ministrijas solījumi par to, ka rēķini mazajiem un vidējiem uzņēmējiem augs ne vairāk kā par 12 eiro, nav izpildīti, viņš norādīja.

27
Pēc temata
Darba devēji Latvijā sadumpojušies pret "zaļo reketu"
Latviešiem nāksies piemaksāt par OIK
Krišjānis Kariņš: jaunās elektrības subsīdijas ir "tautas slaukšana"
Nodokļu reforma – kārtējais veids aptīrīt latviešus
Latvijas NBS

Elitāra virsnieku skola: Latvijā izdomājuši risinājumu kadru trūkumam armijā

3
(atjaunots 17:43 01.06.2020)
Otrdien valdības sēdē tiks prezentēts vidējās izglītības mācību iestādes izveidošanas projekts, kur tiks gatavoti kareivji "ar labām eksakto priekšmetu zināšanām".

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Nacionālo bruņoto spēku skaits joprojām atpaliek no plānotā: 2019. gadā pamatsastāvu bija paredzēts novest līdz 6581 kareivim, taču faktiski ceturtajā ceturksnī pietrūka 7%, jeb 487 kareivji, raksta avīze "Segodņa". Tātad trūkst viena pilnvērtīga bataljona.

Aizsardzības ministrija radusi izeju – rīt valdības sēdē tiks prezentēts vidējās izglītības mācību iestādes izveidošanas projekts, kur tiks gatavoti kareivji "ar labām eksakto priekšmetu zināšanām", kuri spēs apgūt bruņojumā esošās sistēmas: kāpurķēžu CRVT platformas, M109 haubices, pretgaisa raķetes RBS-70, prettanku SPIKE, radarus. Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola kļūs arī par bāzisko iestādi, lai iestātos Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur, starp citu, kadeti saņem 900 eiro stipendiju pēc nodokļu samaksas.

Celšanās pusseptiņos no rīta

"Bruņoto spēku jaunās virsniecības paaudzes audzināšanai", kurai ir jāizceļas ar "līderību, kritisko domāšanu un argumentācijas iemaņām", ir jāsākas pusaudžu vecumā. Turklāt specializētājā skolā varēs likt uzsvaru uz sportu. Konceptuālajā paziņojumā Ministru kabinetam militārās iestādes vadītājs un vicepremjers Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") konstatēja, ka piecu gadu laikā tiem, kas iestājas Nacionālajās aizsardzības akadēmijā, ir samazinājies fiziskās sagatavotības līmenis: 30% nolika sporta eksāmenu ar vērtējumu "apmierinoši" vai "vāji "; profesionālā militārā dienesta pretendentu vidū tādi vispār bija 64%. Tiek atzīmēts, ka NBS pamatsastāva vidū pastāv profesionālās slimības paaugstinātas slodzes dēļ – cieš apakšstilba un pēdas locītavas, ceļgali, mugura.

Tādēļ diena Kalpaka skolas dienesta viesnīcā sāksies plkst. 6:30 (brīvdienās – plkst. 7:30) ar "vieglu fizisku aktivitāti", un pēc tam nodarbības turpināsies – ar pārtraukumu ēdienreizēm – līdz plkst. 20:00, pēc kā sekos brīvais laiks un plkst. 22:30 būs jāiet gulēt. Audzēkņi ikdienas režīmā nēsās militāro formastērpu, savukārt brīvdienas tiks aizpildītas ar sporta sacensībām un lekcijām.

"Motivētie un patriotiski noskaņotie Latvijas Republikas pilsoņi" mācīsies militārajā skolā no 10. līdz 12. klasei, padziļināti apgūstot tehniskos priekšmetus, angļu valodu, sportu, savukārt papildu gadā būs 960 stundu praktiskās kaujas gatavības kurss. Tā programmā būs aptuveni 30 disciplīnas, tai skaitā komandas psiholoģija, NATO struktūra, topogrāfija un orientēšanās…

Interesanti, ka ierindas mācība aizņem tikai 12 stundas, tikmēr šaušanas mācība – 38, bet militārā vadība – 110.

Kurzemes lāča stūrī

Iestāde būs visnotaļ elitāra: paredzēts uzņemt līdz 50 audzēkņiem gadā, ne vairāk par 25 klasē, tātad aptuveni 200 kadeti kopsummā. Pabeidzot Aizsardzības ministrijas finansēto skolu, absolventi iegūs kvalifikāciju "Jaunākā līmeņa militārais vadītājs". Iestājoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā viņiem tiks ieskaitīts "jaunā cīnītāja kurss". Savukārt armijā viņi uzreiz varēs iegūt kaprāļa uzplečus, uzsākot profesionālo karjeru. Vai arī kļūt par Zemessardzes leitnantu, pabeidzot civilo augstskolu.

Aizsardzības ministrija plāno piesaistīt darbam skolā 2021. gadā 60 profesionālus kareivjus un civilos speciālistus, pēcāk palielinot to skaitu līdz 76. Par dislokācijas vietu kļūs Rudbārži – muiža starp Liepāju un Saldu, kur 1919. gada ziemā pulkveža Kalpaka bataljons gatavojās kaujām "un sākās faktiskā Latvijas atbrīvošana no boļševikiem". Līdz neseniem laikiem šajā vietā atradās pamatskola, tās ēku arī pārveidos militārajā iestādē.

2021. gada budžets sastādīs 2 487 640 eiro, savukārt 2023. gadā – 8 094 240 eiro. Kopumā četru gadu laikā skolai plānots iztērēt 20,5 miljonus eiro. Lai stimulētu pedagogu darbu, noteiks 50% algas pielikumu.

3
Tagi:
skola, NBS
Pēc temata
Deviņi no desmit vietējiem iedzīvotājiem ir pret poligona paplašināšanu Daugavpils novadā
Stabils atalgojums un sociālās garantijas: Latvijas armija aicina bezdarbniekus dienēt
Latvijas NBS cer, ka situācija ar Covid-19 piesaistīs jauniesaucamos
Latvijas NBS uzspridzināja padomju mantojumu
Valentīns Jeremejevs

Jeremejevs: Latvijā nav un nebija nepieciešamības ieviest ārkārtējā stāvokļa režīmu

20
(atjaunots 17:18 01.06.2020)
Ārkārtējās situācijas režīma ieviešana Latvijā ir nepamatota, valdībai nekavējoties tas ir jāatceļ, paziņoja "Tautas varas frontes" līderis Valentīns Jeremejevs.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sestdien policija aizturēja pie Brīvības pieminekļa Rīgā piketā izgājušos "Tautas varas frontes" (TVF) piekritējus, tai skaitā kustības līderi Valentīnu Jeremejevu. Pēc protestētāju sacītā, viņi uzstājās pret "noziegumiem pret demokrātiju un tautu". Par formālu piketētāju aizturēšanas iemeslu kļuva kopš 13. marta Latvijā ieviestā ārkārtējās situācijas režīma pārkāpšana.

Varasiestādes nejēdzīgi pagarināja ārkārtējās situācijas režīmu, paziņoja Sputnik Latvija pats Jeremejevs. Piemēra kārtā viņš minēja Baltkrieviju, kur, pēc viņa teiktā, ekonomiku, veselības aprūpi un izglītību netraumēja ierobežojošie pasākumi.

"Notikumu attīstība parādīja, ka nekādas ārkārtējās situācijas nepieciešamības Latvijā nebija. Valdībai bija jāatceļ ārkārtējās situācijas režīms, taču tā pagarināja to, vadoties pēc saviem politiskajiem mērķiem," uzsvēra Jeremejevs.

Pēc TVF līdera sacītā, viņš ne pirmo reizi paziņo par ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas nepieciešamību.

"Jau 1. maijā mani un vēl divus protestētājus arestēja pie Brīvības pieminekļa, atņēma Latvijas karogu. Uzskatu to par politisko pasūtījumu. Mūsu kustība neapmierina esošo varu dēļ tā, ka atņem tai elektorātu. Varas intereses ir tikai savu ietekmes jomu saglabāšanā, nekādi soļi situācijas normalizācijai valstī netiek sperti," sacīja Jeremejevs.

"Es uzstājos par ārkārtējās situācijas režīma atcelšanu, lai valstī tiktu atrisināti parasti cilvēku jautājumi. Tādēļ arī pieņēmu lēmumu iziet pie Brīvības pieminekļa," paskaidroja "Tautas varas frontes" līderis.

Latvijas valdība paziņoja, ka no 13. marta ievieš ārkārtējās situācijas režīmu, lai pretotos koronavīrusa izplatībai. Tika pieņemta virkne ekonomiska un sociāla rakstura ierobežojumu, kā rezultātā vairākas nozares, tai skaitā starptautiskie pasažieru pārvadājumi, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un viesnīcu bizness. Pašlaik ārkārtējās situācijas režīms ir spēkā līdz 9. jūnijam.

Saskaņā ar aktuālākajiem Veselības ministrijas datiem, Latvijā ir atklāti 1066 Covid-19 gadījumi, no kuriem 24 beidzās ar nāvi, bet 745 jau ir izveseļojušies. Kopumā pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 6,2 miljoni inficēto, vairāk nekā 374 tūkstoši cilvēku ir miruši, gandrīz 2,9 miljoni ir izveseļojušies.

Еремеев: в Латвии нет и не было необходимости вводить режим ЧС
20
Tagi:
ārkārtējā situācija, Valentīns Jeremejevs
Pēc temata
Divpadsmit dienas bez ēdiena: Aināra Kadiša cīņa pret sistēmu
Tukši solījumi "tautai": Latvijā nav naudas, nav darba, nav patiesības
Pie Brīvības pieminekļa notika protests pret ārkārtējās situācijas režīmu
Pret tautai naidīgu sistēmu: Latvijas "dzeltenās vestes" dosies pie Ministru kabineta