Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Zemnieku elektrības rēķinus apspriedīs ministra sapulcē

28
(atjaunots 16:25 15.02.2018)
Ekonomikas ministrijas pārstāvji, Sadales tīkls un sabiedriskās organizācijas apspriedīs obligātās iepirkuma komponentes reformas trūkumus un iespējas samazināt elektroenerģijas cenas.

RĪGA, 15. februāris — Sputnik. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sasaucis sapulci ar mērķi pilnveidot elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) reformu, vēsta Baltic-course.

"Nekavējoties pēc atgriešanās no valsts vizītes Korejā — 16.februārī — esmu sasaucis sanāksmi par OIK reformas pilnveidošanu. Kopā ar atbildīgajiem dienestiem steidzami jāmeklē risinājumi problēmām, ja tādas ir radušās," — paziņoja ministrs.

Sapulce notiks 16. februārī pl. 10:00. Tajā aicināti ierasties AS "Sadales Tīkla", Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, biedrības "Zemnieku saeima", lauksaimnieku organizāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Darba devēju konfederācijas un citu organizāciju pārstāvjus.

Ašeradens uzsvēra, ka OIK reformas mērķis ir izvairīties no sekām, kas radās agrāko "zaļās" enerģijas atbalsta nepārdomāto mehānismu ieviešanas rezultātā — iepriekš noskaidrojās, ka dažas koģenerācijas stacijas pārdevušas valstij parasto enerģiju kā "zaļo" — par paaugstinātu tarifu, bet Sadales tīkla pārbaužu laikā izmantojušas pārnēsājamos ģeneratorus.

"Manā vadībā Ekonomikas ministrija veido politiku, kuras mērķis ir panākt zemākas izmaksas par elektroenerģiju iedzīvotājiem un atbalstīt vietējo rūpniecību, tādēļ aicinu pie galda dažādu nozaru pārstāvjus, lai identificētu 2016.gadā apstiprinātās reformas trūkumus un pārrunātu iespējamos risinājumus," — teica Ašeradens.

Kā samazināt lauksaimnieku rēķinus

Iepriekš "Zemnieku saeima" informēja par nodomu pieprasīt ekonomikas ministra demisiju elektrības cenu pieauguma dēļ — daudziem zemniekiem kopš gada sākuma elektroenerģijas rēķini pieauguši par 40-80%, jeb par 50-600 eiro mēnesī.

Premjerministrs Māris Kučinskis LTV pārraidē Rīta Panorāma pastāstīja, ka pērn sniegtā informācija nav liecinājusi par tamlīdzīgu rēķinu palielināšanos, tāpēc rodas liels skaits jautājumu.

Politiķis uzsvēra, ka atbildes uz tiem jāsaņem ne vēlāk kā 1. martā, kad ienāks nākamie rēķini.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar AS Latvenergo pārstāvjiem un vienojās, ka tiks atjaunota iespēja atteikties no liekās jaudas ārpussezonas periodā. Zemnieku rēķini bijuši tik lieli, jo jauda bija jāapmaksā ziemas periodā, kad tā nav vajadzīga.

Visdārgākā elektrība

Piecu gadu laikā ir jāpanāk, lai zemnieku elektrības rēķini Latvijā būtu zemākie visā ES, un elektroenerģijas cenas būtu konkurētspējīgas, preses konferencē paziņoja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Elektroenerģija
© Sputnik / Виталий Тимкив
Pēc viņa domām, OIK dēļ rēķini Latvijā ir lielāki nekā jebkurā citā valstī. Uzņēmēji cenšas palielināt savu konkurētspēju, taču elektrības rēķini šādu iespēju nedod.

OIK faktiski ir valsts atbalsts, taču tas jāsaskaņo ar ES. LTRK noskaidroja, ka šis atbalsts saskaņots nevis 2007. gadā, kad OIK tika ieviesta, bet gan 2017. gadā, tātad desmit gadus OIK nav bijusi saskaņota. Pēc Endziņa domām, visu šo laiku sistēmas kontrole bijusi ļoti virspusīga, bieži vien izmantota ļaunprātīgi. LRTK juristi secināja, ka OIK saņēmēju skaitu iespējams samazināt, izanalizējot peļņu, finanšu dokumentus un ražošanas procesus. Agrāk šis darbs nav veikts sistemātiski.

LTRK enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis piebilda, ka lielas šaubas rada arī kopš šī gada pieņemtais OIK diferenciācijas plāns. Ekonomikas ministrijas solījumi par to, ka rēķini mazajiem un vidējiem uzņēmējiem augs ne vairāk kā par 12 eiro, nav izpildīti, viņš norādīja.

28
Pēc temata
Darba devēji Latvijā sadumpojušies pret "zaļo reketu"
Latviešiem nāksies piemaksāt par OIK
Krišjānis Kariņš: jaunās elektrības subsīdijas ir "tautas slaukšana"
Nodokļu reforma – kārtējais veids aptīrīt latviešus

Mēs maksājam Anglijai par papīru: Pabriks atzina, ka ārkārtas situācijā pietrūks degvielas

4
(atjaunots 09:27 07.08.2020)
Latvija 60% stratēģisko degvielas rezervju glabā savā teritorijā, vē 40% - citās ES valstīs.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzina: valsts maksā par papīru, kurā rakstīts, ka tai ir stratēģiskās degvielas rezerves, taču krīzes situācijā, iespējams, neizdosies tās izmantot: tās glabājas "Anglijā, Holandē vai kaut kur citur".

"Mēs esam maksājuši par to, ka mums ir papīrs, ka kaut kur Anglijā, Holandē vai kaut kur citur it kā glabājas Latvijas degvielas rezerves, kuras krīzes situācijā mums varētu piegādāt. Mēs esam "alojušies" un paši sevi mānījuši, jo šādu degvielu krīzes situācijā mēs sev piegādāt nespēsim," Pabriks pastāstīja RīgaTV 24 ēterā.

Ministrs aicināja glabāt Latvijas teritorijā, ja ne 100%, tad vismaz 70-80% degvielas rezerves. Patlaban Ekonomikas ministrija strādā pie attiecīgajiem dokumentiem. Ar ko būs noslēgts līgums, nav zināms.

"Tā būs reāla atbilde jebkurai krīzei, jo mēs paši uz vietas degvielu neražojam, mums būs degviela gan tautsaimniecībai, gan bruņotajiem spēkiem un mēs beigsim maksāt naudu par to kā nav," teica Pabriks.

Vēl vairāk, Ministru kabinetā pieņemts lēmums, ka katrai valsts ministrijai ir jāiesniedz saraksts ar precēm, kas viņuprāt krīžu gadījumā valstij būtu jāuzglabā, pastāstīja Pabriks.

"Mums šis saraksts ir un mēs mēģināsim rūpēties par to, lai valstij būtu līdzekļi par ko to visu sagādāt, ja nāktu dažāda veida krīzes," secināja ministrs.

Naftas produktu (dīzeļdegvielas un benzīna) rezervju radīšanai un uzturēšanai valsts tērē apmēram 14 miljonus eiro gadā. Tāda ir Eiropas Savienības prasība: visām dalībvalstīm jābūt rezervē tādam naftas produktu daudzumam, lai tās varētu nodrošināt iekšējo patēriņu 90 dienu laikā.

Patlaban Latvija iepērk šo pakalpojumu privātos uzņēmumos. Valsts stratēģiskās degvielas rezerves, kas var ievajadzēties krīzes situācijā, glabājas deviņu uzņēmumu bāzēs: Pirmais, Circle K Latvia, RDZ Energy, Ventbunkers, Okseta, Baltic Petroleum, Vitol, Gunvor un Mercuria Energy Trading. Līgumi ar šiem uzņēmumiem beidzas šogad.

Iepriekš vēstīts, ka Latvija varētu uzbūvēt lielu naftas bāzi valsts stratēģiskās degvielas rezerves glabāšanai. Tā varētu izmaksāt aptuveni 160 miljonus eiro. Viena no vietām, kur būtu iespējams glabāt stratēģisko degvielas rezervi, ir kara aerodroms Lielvārdē.

4
Tagi:
degviela, Artis Pabriks
Pēc temata
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad
Pabriks pastāstījis, kā izaicinājumu priekšā garantēt Latvijas gatavību dažādām krīzēm
"Gatavojamies karam?": iedzīvotāji saņēmuši Aizsardzības ministrijas bukletus
Stūra māja Rīgā Brīvības un Stabu ielā

Tikai Latvijas "okupāciju" neaiztieciet: VDK bijušo ēku Rīgā pārdos izsolē

4
(atjaunots 09:10 07.08.2020)
VDK bijusī ēka Rīgā, jeb Stūra māja, nav ieinteresējusi īrniekus, un tagad to pārdos izsolē. Tomēr ir viens noteikums.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Aizvadītā gada augustā tika ziņots, ka VDK bijusī ēka Rīgā tiek izsolīta ar mērķi iznomāt to uz 30 gadiem.

Zināms, ka ēkas pagrabā atrodas Okupācijas muzeja ekspozīcija, un valsts aģentūra "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pauda cerību, ka nomnieks ar cieņu izturēsies pret vēsturi un neatbrīvosies no izstādes, kas aizņem gandrīz 700 kvadrātmetrus.

Rezultātā noskaidrojās, ka iespējamie nomnieki Latvijā tik ļoti ciena vēsturi, ka vienkārši neplāno iznomāt uz 30 gadiem ēku ar tik bagātu vēsturisko mantojumu. Ideja izīrēt Stūra māju izgāzās.

Īrnieki saskatīja Tetera nama potenciālu viesnīcu biznesā vai kā kopmītni, bet nomas termiņš – 30 gadi – viņiem šķita nepietiekams, lai ēkas uzturēšana atmaksātos.

Tagad VNĪ mēģina pārdod bijušo VDK ēku. Tomēr izstādi par PSRS VDK vēsturi tajā pieprasa saglabāt, vēsta Rus.lsm.lv.

VNĪ pārstāve Anete Feldmane konstatēja, ka ilgtermiņa noma privāro sektoru nav ieinteresējusi, un aģentūra pieņēmusi lēmumu ēku pārdot.

Izsole sākas 13. augustā elektronisko izsoļu platformā un ilgs līdz 14. septembrim. Pārdošanas sākumcena – 4,25 miljoni eiro. tā atbilst ekspertu grupas SIA "VGP" vērtējumam.

Stūra ēka Brīvības ielā 61 tika uzbūvēta 1912. gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta. Tā bija iecerēta kā īres nams ar veikaliem. Dažādos laika periodus namā strādāja organizācija – no Valsts statistikas pārvaldes līdz Latvijas biedrībai pret alkoholu. 1940.-1991.gg. ēkā strādāja LPSR VDK, 1991.-2008.gg. – Latvijas Valsts policija. Pēc tam ēka nav izmantota.

4
Tagi:
Rīga, Latvija
Pēc temata
Ārzemnieki izpirka, bet tagad tiek vaļā: Ogres novadā par 1 eiro pārdod muižu
IQ līmeni var noteikt pēc paziņojumiem: Ušakovs izsmēja Latvijas kultūras ministru
Latvijas dzelzceļš turpina izpārdot īpašumus: tiks izsolītas 13 lokomotīves