Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Zemnieku elektrības rēķinus apspriedīs ministra sapulcē

32
(atjaunots 16:25 15.02.2018)
Ekonomikas ministrijas pārstāvji, Sadales tīkls un sabiedriskās organizācijas apspriedīs obligātās iepirkuma komponentes reformas trūkumus un iespējas samazināt elektroenerģijas cenas.

RĪGA, 15. februāris — Sputnik. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sasaucis sapulci ar mērķi pilnveidot elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) reformu, vēsta Baltic-course.

"Nekavējoties pēc atgriešanās no valsts vizītes Korejā — 16.februārī — esmu sasaucis sanāksmi par OIK reformas pilnveidošanu. Kopā ar atbildīgajiem dienestiem steidzami jāmeklē risinājumi problēmām, ja tādas ir radušās," — paziņoja ministrs.

Sapulce notiks 16. februārī pl. 10:00. Tajā aicināti ierasties AS "Sadales Tīkla", Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, biedrības "Zemnieku saeima", lauksaimnieku organizāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Darba devēju konfederācijas un citu organizāciju pārstāvjus.

Ašeradens uzsvēra, ka OIK reformas mērķis ir izvairīties no sekām, kas radās agrāko "zaļās" enerģijas atbalsta nepārdomāto mehānismu ieviešanas rezultātā — iepriekš noskaidrojās, ka dažas koģenerācijas stacijas pārdevušas valstij parasto enerģiju kā "zaļo" — par paaugstinātu tarifu, bet Sadales tīkla pārbaužu laikā izmantojušas pārnēsājamos ģeneratorus.

"Manā vadībā Ekonomikas ministrija veido politiku, kuras mērķis ir panākt zemākas izmaksas par elektroenerģiju iedzīvotājiem un atbalstīt vietējo rūpniecību, tādēļ aicinu pie galda dažādu nozaru pārstāvjus, lai identificētu 2016.gadā apstiprinātās reformas trūkumus un pārrunātu iespējamos risinājumus," — teica Ašeradens.

Kā samazināt lauksaimnieku rēķinus

Iepriekš "Zemnieku saeima" informēja par nodomu pieprasīt ekonomikas ministra demisiju elektrības cenu pieauguma dēļ — daudziem zemniekiem kopš gada sākuma elektroenerģijas rēķini pieauguši par 40-80%, jeb par 50-600 eiro mēnesī.

Premjerministrs Māris Kučinskis LTV pārraidē Rīta Panorāma pastāstīja, ka pērn sniegtā informācija nav liecinājusi par tamlīdzīgu rēķinu palielināšanos, tāpēc rodas liels skaits jautājumu.

Politiķis uzsvēra, ka atbildes uz tiem jāsaņem ne vēlāk kā 1. martā, kad ienāks nākamie rēķini.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar AS Latvenergo pārstāvjiem un vienojās, ka tiks atjaunota iespēja atteikties no liekās jaudas ārpussezonas periodā. Zemnieku rēķini bijuši tik lieli, jo jauda bija jāapmaksā ziemas periodā, kad tā nav vajadzīga.

Visdārgākā elektrība

Piecu gadu laikā ir jāpanāk, lai zemnieku elektrības rēķini Latvijā būtu zemākie visā ES, un elektroenerģijas cenas būtu konkurētspējīgas, preses konferencē paziņoja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Elektroenerģija
© Sputnik / Виталий Тимкив
Pēc viņa domām, OIK dēļ rēķini Latvijā ir lielāki nekā jebkurā citā valstī. Uzņēmēji cenšas palielināt savu konkurētspēju, taču elektrības rēķini šādu iespēju nedod.

OIK faktiski ir valsts atbalsts, taču tas jāsaskaņo ar ES. LTRK noskaidroja, ka šis atbalsts saskaņots nevis 2007. gadā, kad OIK tika ieviesta, bet gan 2017. gadā, tātad desmit gadus OIK nav bijusi saskaņota. Pēc Endziņa domām, visu šo laiku sistēmas kontrole bijusi ļoti virspusīga, bieži vien izmantota ļaunprātīgi. LRTK juristi secināja, ka OIK saņēmēju skaitu iespējams samazināt, izanalizējot peļņu, finanšu dokumentus un ražošanas procesus. Agrāk šis darbs nav veikts sistemātiski.

LTRK enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis piebilda, ka lielas šaubas rada arī kopš šī gada pieņemtais OIK diferenciācijas plāns. Ekonomikas ministrijas solījumi par to, ka rēķini mazajiem un vidējiem uzņēmējiem augs ne vairāk kā par 12 eiro, nav izpildīti, viņš norādīja.

32
Pēc temata
Darba devēji Latvijā sadumpojušies pret "zaļo reketu"
Latviešiem nāksies piemaksāt par OIK
Krišjānis Kariņš: jaunās elektrības subsīdijas ir "tautas slaukšana"
Nodokļu reforma – kārtējais veids aptīrīt latviešus

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

22
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

22
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

17
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
17
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad

ES Zāļu aģentūra sākusi sarunas ar vakcīnas "Sputnik V" ražotāju

0
(atjaunots 07:29 26.11.2020)
Eiropas Komisijas rīcībā vēl nav datu par Krievijā izstrādāto vakcīnu pret koronavīrusu.

RĪGA, 26. novembrisSputnik. Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) sākusi pārrunas ar Krievijas koronavīrusa vakcīnas "Sputnik V" ražotāju, sarunā ar ziņu aģentūru RIA Novosti pastāstīja Eiropas Komisijas oficiālais pārstāvis.

"Ar aģentūru EMA sazinājies izstrādātājs, tagad viņi sākuši pirmo sarunu posmu," viņš pastāstīja.

Pie tam RIA Novosti sarunbiedrs precizēja, ka EMA nav saņēmusi pieteikumus "Sputnik V" pārdošanai Eiropas tirgū.

Pēc viņa vārdiem, Eiropas Komisijas rīcībā pagaidām nav datu par Krievijā izstrādāto vakcīnu.

Viņs piebilda, ka EMA sagatavos rekomendācijas, kas tiks publicētas organizācijas vietnē.

Iepriekš Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs informēja, ka 22. oktobrī organizācija iesniegusi pieteikumu preparāta apstiprināšanai Eiropas medicīnas asociācijā, un pieļāva, ka būtu iespējama tā ražošana Vācijā.

Vakcīna "Sputnik V"

Augusta sākumā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā epidemioloģijas un infekciju centra speciālisti sadarbībā ar Tiešo investīciju fondu. Vakcīnai tika izmantota labi izpētītā cilvēka adenovīrusa vektora platforma. Tā ieguva nosaukumu "Sputnik V"

Vasarā preparāts sekmīgi pārvarēja divas izmēģinājumu stadijas ar brīvprātīgajiem 18-60 gadu vecuma grupā. Rezultātā viņiem izveidojās imūnatbilde un antiķermenīši pret SARS-CoV-2.

Mēģinājumu nākamā fāze sākās septembrī. Līdz ar Krieviju preparāta pētījumi notiek AAE, Venecuēlā, Indijā un Baltkrievijā.

Vakcīnas klīnisko pētījumu otrā starpposmu analīze demonstrēja efektivitāti 91,4% apmērā 28. dienā pēc pirmās injekcijas un vairāk nekā 95% - 42. dienā.

Trešajā pētījumu stadijā piedalās 40 tūkstoši brīvprātīgo. Viņu vidū pirmo injekciju saņēmuši vairāk nekā 22 tūkstoši cilvēku, vēl 19 tūkstoši saņēmuši abas injekcijas.

Novembrī Rūpniecības un tirdzniecības ministrija informēja, ka Maskava apspriež ar Budapeštu vakcīnas ražošanu Ungārijā. Valstī jau tiek veidotas ražošanas platības.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija, Eiropas Komisija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ārsts pastāstīja par cilvēku vecumā virs 60 gadiem reakciju uz vakcīnu "Sputnik V"
Krievijā atklāti dati par vakcīnas "Sputnik V" efektivitāti
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju