Pikets krievu mācību valodas atbalstam Latvijā

Saeimas komisija apstprinājusi likumprojektu par skolu reformu

32
(atjaunots 10:47 15.02.2018)
Latvijas Saeimas komisija izskatījusi likumprojektu par skolu reformu un petīciju par bilingvālās izglītības saglabāšanu.

RĪGA, 15. februāris — Sputnik. Vakar Latvijas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu par skolu reformu, bet Mandātu un ētikas komisija — petīciju par bilingvālās izglītības saglabāšanu. Likumprojekts par reformu ir apstiprināts un nodots izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, bet petīcija ir noraidīta.

Likumprojekts par izglītības reformu

Likumprojekts par reformu ir apstiprināts un nodots izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā, paziņoja tiesībsardze, Jūrmalas pilsētas domes deputāte Elizabete Krivcova savā lapā Facebook pēc parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes, kas notika īsi pirms Mandātu un ētikas komisijas sēdes,

"Balsojums par likumprojektu par bilingvālās izglītības atcelšanu. Nodots balsošanai pirmajā lasījumā, grozījumu iesniegšanas termiņš — 5 dienas!!! Tātad nebūs nekādu konsultāciju ar vecākiem un profesionāļiem," — paziņoja Krivcova Facebook.

Pēc viņas vārdiem, apspriežot jautājumu parlamenta komisijā vecāku pārstāvji netika uzklausīti.

"Vecāku pārstāvjus vienkārši nedzird. Atbild, ka tas esot stipras gribas jautājums. Tas ir, salauzīsim visus un aplaimosim piespiedu kārtā. Izglītības kvalitāte, bērna attīstība, bērnu intereses, labi pedagogi un mācību grāmatas nav svarīgas. Ar tādu politku no skolas neko labu negaidiet, apgaismība vairs nav modē," — raksta Krivcova.

Pedagoģe Margarita Dragile, komentējot sēdi, pastāstīja, ka bilingvālās izglītības aizstāvji ir "kulturāli pasūtīti".

"Teiksim tā, mūs kulturāli pasūtīja, ļoti tālu, rupji. (…) Mēs runājam paši ar sevi, tukšumā, mūs principiāli nedzird," — pastāstīja Dragile savā video uzrunā.

Petīcija

Saeimas komisija noraidīja petīciju par bilingvālās izglītības saglabāšanu Latvijā.

"Pirmā reize, kad komisija pieņem lēmumu noraidīt iniciatīvu bez tālākas izskatīšanas. Mūsu argumenti, bažas un pieredze nevienu neinteresē. Lūk, kāda demokrātija. Stikla siena," — uzrakstīja Krivcova savā lapā Facebook.

Degi Karajevs, kurš aizstāv krievu valodas saglabāšanu mazākumtautību skolās Latvijā, paziņoja, ka tagad visiem, kuri parakstījuši noraidīto petīciju, ir jāiziet ielās.

"Tagad šiem 14000 un 3000 nepieņemto parakstu — to īpašniekiem — ir jāiziet ielās. 24. februārī pl. 12:00 Esplanādē parādi valdībai, ka neļausi ignorēt savu bērnu intereses. Tu esi Latvija. Bez mums nav Latvijas," — rakstīja Karajevs savā lapā tīklā Facebook.

Iepriekš Krievu skolu aizstāvības štābs paziņoja par akciju protestam pret reformu.

"24. februāris. Sestdiena. 12:00. Visi, kas nevarēja atnākt, "tāpēc, ka ir darbs". Atnākt, lai parādītu, ka mēs esam kaut ko vērti. 230. krievu skolas pastāvēšanas gadam Rīgā jākļūst par pēdējo," — teikts štāba paziņojumā Facebook.

8. februārī Latvijas Saeima nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komitejai Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz pilnīgu izglītības likvidāciju mazākumtautību valodās. Par šo lēmumu nobalsoja divas trešdaļas deputātu. Pret to bija frakcija "Saskaņa" pilnā sastāvā un deputāts Romāns Miloslavskis.

Atgādināsim, ka likumprojekts paredz reformas mazākumtautību mācību iestādēs 2021./22. mācību gadā. Dokuments paredz, ka pirmskolas izglītība ir bilingvāla, sākumskolā (1.-6. klasēs) norit atbilstoši trim bilingvālās izglītības modeļiem, pamatskolas noslēguma posmā (7.-9. klasēs) 80% mācību procesa notiek valsts valodā, vidusskolā (10.-12. klasēs) — tikai latviešu valodā.

Decembra sākumā Latvijas valdība atbalstīja vidējās izglītības pārejas plānu uz mācībām latviešu valodā. Mazākumtautību skolās saglabāsies iespēja mācīties dzimto valodu, literatūru un priekšmetus, kuri saistīti ar kultūru un vēsturi. Pilnībā reformu plānots pabeigt 2021./2022. mācību gadā.

Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu novērtēja ļoti negatīvi. Portālā Manabalss.lv sākās parakstu vākšana bilingvālās izglītības atbalstam. Viena no petīcijām savāca 10 tūkstošus balsu, kas nepieciešami tās iesniegšanai Saeimā. 21. novembrī petīcija tika iesniegta Saeimā parakstu likviditātes pārbaudei (nepilsoņu un jauniešu vecumā līdz 16 gadiem balsis netiek ņemtas vērā).

Pēc pārbaudes kļuva skaidrs, ka parakstu skaits ir nepietiekams. 21. janvārī petīcija, kuru nu jau bija parakstījuši 14 tūkstoši cilvēku, tika nodota Saeimā.

 

32
Pēc temata
Ušakovs pastāstīja par domes pozīciju krievu skolu jautājumā
Eksperts: derusifikācijas galīgais mērķis Latvijā ir mazākumtautību apspiešana
Skolu reformas atcelšanas iniciatīvas autoru nosauca par "prokrievisku"