Latvijas jaunieši pirmajā darba vietā vēlas saņemt algu 1000 eiro apmērā
(atjaunots 11:34 14.02.2018)
Jaunieši Latvijā vecumā no 15 līdz 30 gadiem gatavi sākt darbu par 500-700 eiro, bet vecuma grupā no 25 līdz 30 gadiem vēlamās algas apmērs – no 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas.RĪGA, 14. februāris — Sputnik. Jaunieši Latvijā vecuma grupā no 25 līdz 30 gadiem savā pirmajā darbā cer saņemt algu vismaz 1000 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Nelatvieši sāk strādāt agrāk nekā latvieši. Jauniešu vidū populārākā nozare — IT. Šādus rezultātus demonstrētja Tele2 pētījums, raksta Neatkarīgā.
Jaunieši Latvijā vidēji sāk strādāt no 19 gadu vecuma. Rīgas un citu lielo pilsētu iedzīvotāji darba tirgū iznāk agrāk, bet nelielās apdzīvotās vietās — 20-24 gadu vecumā, ņemot vērā ierobežotās darba iespējas, teikts pētījumā.
Pie tam nelatvieši sāk darbu agrāk nekā latvieši — pirmajā kategorijā pirmo darba pieredzi līdz 19 gadu vecumam saņem 81% jauniešu, otrajā — tikai 62%.
©
Sputnik / Динара Никифорова
Algas līmenis, uz kuru pirmajā darba vietā cer mūsdienu jaunieši, ir visai augsts. Piemēram, 56% aptaujāto no 15 līdz 30 gadu vecuma grupā ir gatavi sākt strādāt par algu 500-700 eiro apmērā. Jaunieši vecuma grupā no 25 līdz 30 gadiem vēlas saņemt vairāk nekā 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Pie tam 73% aptaujāto atzina, ka viņiem ir grūti atrast darbu vēlamajā nozarē, un tikai 21% jauniešu norādīja, ka nesastopas ar grūtībām, meklējot darbu.
Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2017. gada trešajā kvartālā vidējā alga bruto (pirms nodokļu nomaksas) valstī augusi par 7,5% (65 eiro) salīdzinājumā ar šo periodu pērngad, un tagad darbā ar pilnu slodzi sasniedza 925 eiro.
Populārākās profesijas
Populārākā nozare, kurā jaunieši vēlētos strādāt, ir informācijas tehnoloģijas (IT), to izvēlas 17% jauniešu. Tālāk seko kultūra un māksla (10%), kā arī finanses un medicīna — šajās jomās darbu sākt vēlētos 9% jauniešu.
Visnepopulārākā jauniešu vidū ir lauksaimniecība un ekoloģija — šajās nozarēs vēlētos strādāt tikai 1% aptaujāto.
Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi
(atjaunots 13:32 28.09.2020)
Pēc speciālistu domām, baltkrievu augsti kvalificēto kadru piesaistīšana Latvijā atnesīs ne tikai labumu visai ekonomikai kopumā, bet arī pacels valsts kredītiestāžu līmeni un iespējas.RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Iepriekš kļuva zināms, ka Latvija visai nopietni noskaņota virknes baltkrievu kompāniju darbības pārcelšanai savā teritorijā. Latvijas valdība ir gatava piešķirt termiņuzturēšanās atļauju ne tikai augsti kvalificētiem speciālistiem, bet arī visiem viņu ģimenes locekļiem. Septembra vidū jau 12 kompānijas no Baltkrievijas pauda vēlmi izmantot piedāvājumu. Kopumā uz Latviju atbrauks aptuveni 500 cilvēku, pārsvarā vadošie speciālisti un valdes pārstāvji.
Pašlaik ir uzsākts esošo datu par Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu darījumiem pārbaudes process, to iniciējis Finanšu izlūkošanas dienests (FID).
"FID sācis darbu pie dienesta rīcībā esošo datu analīzes saistībā ar Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu veiktajiem darījumiem. Ar iegūtajiem secinājumiem tiks iepazīstinātas Latvijas finanšu iestādes un citas kompetentās institūcijas," paziņoja iestādē.
FID atzīmēja, ka fakts, ka baltkrievu kompānijas pārceļas uz Latviju, var nest pozitīvu fiskālo efektu valsts ekonomikai, kā arī parādīt kredītiestāžu iespējas pārvaldīt riskus, kas saistīti ar baltkrievu uzņēmumu apkalpošanu.
Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvija ir gatava uzņemt augsti kvalificētus darbiniekus no Baltkrievijas, piešķirt viņiem termiņuzturēšanās atļauju, kā arī sniegt atbalstu.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns paziņoja, ka aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai pēc iespējas ātrāk sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam. Ar tādu pašu paziņojumu uzstājās arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pēc viņa sacītā, pašlaik tiek izstrādāti risinājumi, lai baltkrievu kompānijām būtu visas iespējas pēc iespējas ātrāk pārcelties uz Latviju.
Tagi:
Latvijā atklāts 21 jauns Covid-19 gadījums, stacionēti četri cilvēki
(atjaunots 12:47 28.09.2020)
Saskaņā ar SPKC datiem, 13 cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, četri cilvēki – ārzemēs (Ukrainā un Indijā), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī veikti 1398 koronavīrusa testi, atklāts 21 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Saskaņā ar SPKC datiem, 13 gadījumos inficēšanās avots ir noteikts, četri cilvēki atbraukuši no ārzemēm (Ukraina, Indija), par atlikušajiem četriem informācija tiek noskaidrota.
Kopumā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti 312 230 Covid-19 izmeklējumi, 1697 cilvēkiem diagnoze apstiprinājās, no kuriem 1304 izveseļojās, bet 36 nomira.
Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti četri cilvēki ar Covid-19. Kopumā stacionāros ārstējas 11 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā pēc ārstēšanās no koronavīrusa infekcijas no slimnīcas ir izrakstīti 226 pacienti.
Pārresoru koordinācijas grupa šodien, 28. septembrī, apspriedīs situāciju ar Covid-19 izplatību, paziņoja grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Pēc viņa sacītā, pagaidām netiek apspriesta iespēja pārskatīt epidemioloģiskās drošības pasākumus saslimstības pieauguma Latvijā dēļ.
Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,3 miljoni inficēšanās gadījumu, mirušo skaits pārsniedzis miljonu, savukārt izveseļojušies vairāk nekā 24,6 miljoni cilvēku.
Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.
Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.
Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.
Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.