Eiro

Latvijas jaunieši pirmajā darba vietā vēlas saņemt algu 1000 eiro apmērā

68
(atjaunots 11:34 14.02.2018)
Jaunieši Latvijā vecumā no 15 līdz 30 gadiem gatavi sākt darbu par 500-700 eiro, bet vecuma grupā no 25 līdz 30 gadiem vēlamās algas apmērs – no 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas.

RĪGA, 14. februāris — Sputnik. Jaunieši Latvijā vecuma grupā no 25 līdz 30 gadiem savā pirmajā darbā cer saņemt algu vismaz 1000 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Nelatvieši sāk strādāt agrāk nekā latvieši. Jauniešu vidū populārākā nozare — IT. Šādus rezultātus demonstrētja Tele2 pētījums, raksta Neatkarīgā.

Jaunieši Latvijā vidēji sāk strādāt no 19 gadu vecuma. Rīgas un citu lielo pilsētu iedzīvotāji darba tirgū iznāk agrāk, bet nelielās apdzīvotās vietās — 20-24 gadu vecumā, ņemot vērā ierobežotās darba iespējas, teikts pētījumā.

Pie tam nelatvieši sāk darbu agrāk nekā latvieši — pirmajā kategorijā pirmo darba pieredzi līdz 19 gadu vecumam saņem 81% jauniešu, otrajā — tikai 62%.

Algas līmenis, uz kuru pirmajā darba vietā cer mūsdienu jaunieši, ir visai augsts. Piemēram, 56% aptaujāto no 15 līdz 30 gadu vecuma grupā ir gatavi sākt strādāt par algu 500-700 eiro apmērā. Jaunieši vecuma grupā no 25 līdz 30 gadiem vēlas saņemt vairāk nekā 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Pie tam 73% aptaujāto atzina, ka viņiem ir grūti atrast darbu vēlamajā nozarē, un tikai 21% jauniešu norādīja, ka nesastopas ar grūtībām, meklējot darbu.

Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2017. gada trešajā kvartālā vidējā alga bruto (pirms nodokļu nomaksas) valstī augusi par 7,5% (65 eiro) salīdzinājumā ar šo periodu pērngad, un tagad darbā ar pilnu slodzi sasniedza 925 eiro.

Populārākās profesijas

Populārākā nozare, kurā jaunieši vēlētos strādāt, ir informācijas tehnoloģijas (IT), to izvēlas 17% jauniešu. Tālāk seko kultūra un māksla (10%), kā arī finanses un medicīna — šajās jomās darbu sākt vēlētos 9% jauniešu.

Visnepopulārākā jauniešu vidū ir lauksaimniecība un ekoloģija — šajās nozarēs vēlētos strādāt tikai 1% aptaujāto.

68
Pēc temata
Kā atrast darbu Latvijā finanšu nozarē: mācieties krievu valodu
Kā aug pārdevēju algas Latvijā
Nodarbinātības valsts aģentūra: Latvijai nav nepieciešams ārzemju darbaspēks
Jums ir sliktas latviešu valodas zināšanas, brauciet atpakaļ: Latvijā atpakaļbraucējus negaida
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, foto no arhīva

"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī

17
(atjaunots 16:30 01.03.2021)
Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs izdomājis reklāmsaukli – tā pamatā ir nacionālistu atsauksmes pēc lielgabala zādzības un padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanas Jēkabpilī. Reklāmsaukli viņš izdomājis ne tikai labējiem, bet arī visai Latvijas valdībai.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.

17
Tagi:
vandalisms, nacionālisms, Nils Ušakovs
Pēc temata
Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. Kā atbildēs Krievija?
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Avīzes, foto no arhīva

Valdība apstiprinājusi vairāk nekā 3 miljonu eiro piešķiršanu privātajiem medijiem

10
(atjaunots 16:10 01.03.2021)
Latvijas Kultūras ministrijas ieskatā privātajiem medijiem vajadzīga apaļa summa – vairāk nekā trīs miljoni eiro. Valdība tam piekrīt.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kultūras ministrija pieprasījusi valdībai 3 258 367 eiro privāto mediju atbalstam Latvijā. Valdība prasību apstiprinājusi, vēsta Mixnews.lv.

Tagad šī nauda no valsts budžeta nonāks Mediju atbalsta fondā (MAF). Tas vajadzīgs, lai plašsaziņas līdzekļi Covid-19 radītajā krīzes situācijā varētu joprojām sniegt sabiedrībai savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju par pandēmijas problēmām.

​Tagad izstrādātais mediju vides atbalsta mehānisms jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un Sabiedrības integrācijas fonds MAF ietvaros sadalīs līdzekļus starp komerciālajiem radio, telekanāliem, elektroniskajiem un drukātajiem medijiem.

Jau zināms, ka 1 075 000 eiro no MAF finansējuma tiks atvēlēti televīzijas un radio programmu tekošo izdevumu – darbinieku algu, telpu nomas, komunālo pakalpojumu utt. segšanai.

530 850 eiro paredzēti tādiem pašiem izdevumiem drukātajiem un ziņu medijiem, 846 150 eiro – drukāto mediju darba materiālu apmaksai piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā. 798 210 eiro vajadzīgi televīzijas un radio programmu izstrādei piecus mēnešus ilgajā ārkārtējā situācijā.

SIF administratīvie izdevumi "apēdīs" 8 157 eiro.

10
Tagi:
Latvija, finansējums, mediji
Pēc temata
No kurienes nāk nauda cīņai par "demokrātiju un cilvēktiesībām"