Pikets krievu mācību valodas atbalstam Latvijā

Latvija gaida krievvalodīgo prombraukšanu

155
(atjaunots 10:23 14.02.2018)
Mazākumtautību skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā lauž esošo sistēmu. Iepriekšējā reforma rezultātus nedeva, bet apstākļos, ja cilvēkiem nav saprotams mērķis, viņi savāc mantas un pamet valsti, paziņoja deputāts Andrejs Klementjevs.

RĪGA, 14. februāris — Sputnik. Skolu reforma Latvijā varētu novest pie krievvalodīgo prombraukšanas — kad cilvēki nesaprot mērķus, viņi pako mantas un brauc uz Eiropu, paziņoja Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs ("Saskaņa") pārraides Rīta panorāma ēterā Latvijas televīzijā.

Viņš paskaidroja, ka "Saskaņas" frakcija iebilst pret latviešu mācību ieviešanu mazākumtautību skolās.

"Šadurskis lauž sistēmu, kas funkcionējusi 20 gadus," — paziņoja Klementjevs.

Pēc viņa vārdiem, bilingvālā sistema ļauj bērniem no mazākumtautību skolām mācīties augstskolās latviešu valodā.

"Tādi eksperimenti maksā pārāk dārgi gan skolām, gan bērniem," — ir pārliecināts Klementjevs.

Politiķis atgādināja, ka 2004. gada reforma nav nesusi nekādus labus augļus, un rezultāti nav uzlabojušies.

"Patlaban cilvēki patiešam runā četrās valodās, bet pēc reformas ieviešanas mums četrus gadus būs stagnācija. Kad cilvēki nesaprot mērķi, viņi vāc mantas un brauc projām uz Eiropu," — teica politiķis.

8. februārī Latvijas Saeima nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komitejai Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz pilnīgu izglītības likvidāciju mazākumtautību valodās. Par šo lēmumu nobalsoja divas trešdaļas deputātu. Pret to bija frakcija "Saskaņa" pilnā sastāvā un deputāts Romāns Miloslavskis.

Atgādināsim, ka likumprojekts paredz reformas mazākumtautību mācību iestādēs 2021./22. mācību gadā. Dokuments paredz, ka pirmskolas izglītība ir bilingvāla, sākumskolā (1.-6. klasēs) norit atbilstoši trim bilingvālās izglītības modeļiem, pamatskolas noslēguma posmā (7.-9. klasēs) 80% mācību procesa notiek valsts valodā, vidusskolā (10.-12. klasēs) — tikai latviešu valodā.

Decembra sākumā Latvijas valdība atbalstīja vidējās izglītības pārejas plānu uz mācībām latviešu valodā. Mazākumtautību skolās saglabāsies iespēja mācīties dzimto valodu, literatūru un priekšmetus, kuri saistīti ar kultūru un vēsturi. Pilnībā reformu plānots pabeigt 2021./2022. mācību gadā.

Krievijas valdība negatīvi vērtē Latvijas Izglītības ministrijas centienus iznīcināt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības īstenotajai diskriminējošajai politikai valodu jomā.

155
Pēc temata
Krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem palīdzēs pārvākties uz dzimteni
Ušakovs: pāreja uz izglītību latviešu valodā visās skolās – kļūda un provokācija
Mamikins: skolu reformu iecerējuši atriebīgi, pie varas tikuši rokaspuiši
Georga lentīte, foto no arhīva

Tas ir arī latviešu uzvaras simbols: KF vēstniecība par Georga lentes aizliegumu

1
(atjaunots 12:23 19.09.2020)
Latvijas Saeima jau no pirmajām rudens sesijas darba dienām sākusi laist klajā aizliedzošas iniciatīvas ar rusofobu ievirzi, teikts KF vēstniecības paziņojumā saistībā ar likumprojektiem par Georga lentīšu publiskā lietojuma aizliegšanu.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. KF vēstniecība Latvijā komentējusi Latvijas Saeimas atbalstu likuma grozījumu pieņemšanai, saskaņā ar kuriem publiskos pasākumos tiek aizliegts izmantot Georga lentīti. Diplomātiskā misija atzīmēja, ka lentīte ir padomju tautas, tostarp arī latviešu, drosmes un cieņas simbols, kuri cīnījās pret fašistiem.

Georga lentīte
© Sputnik / Александр Кондратюк

Latvijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kuri paredz aizliegt izmantot Georga lenti publiskos pasākumos – gan izklaides un svētku pasākumos, gan pulcēšanās, gājienu un piketu laikā. Grozījumus izstrādāja Nacionālās apvienības deputāti.

KF vēstniecība Rīgā, komentējot likumprojektu virzību Saeimā, paziņoja, ka likumdevēja iestāde ar jauniem spēkiem metas laist klajā aizliedzošas rusofobas iniciatīvas.

"Ja kāds pēkšņi naivi uzskatīja, ka, atgriežoties no vasaras "brīvlaika", Latvijas Saeima ķersies klāt sakrājušos aktuālo jautājumu risināšanai ekonomikas un sociālajā jomā, tad viņu sagaida vilšanās," teikts diplomātiskās misijas paziņojumā Facebook. "Jau no pirmajām dienām galvenā LR likumdošanas iestāde ar jauniem spēkiem metās laist klajā aizliedzošas rusofobas ievirzes iniciatīvas. Papildus priekšvēlēšanu aģitācijai krievu valodai "ārpus likuma" valstī nolemts pasludināt arī Georga lentītes publisko izmantošanu – galvenā padomju tautas, tostarp arī latviešu, drosmes un cieņas simbola, kas izcīnīja uzvaru Lielajā Tēvijas karā, samaksājot par to dārgu cenu."

Latvijas Saeima iepriekš atbalstīja publisko pasākumu likuma grozījumus, kuri aizliedz bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku, kā arī kārtību sargājošo iestāžu pārstāvju formastērpa un apģērba elementu izmantošanu.

Kā jau vēstīja Sputnik Latvija, piedāvājums aizliegt Georga lentīti izraisīja asu nosodījumu gan Latvijas krievvalodīgo vidū, gan Krievijā.

Krievijas Sabiedriskā palāta plāno vērsties Eiropas Parlamentā un EDSO sakarā ar Latvijas nacionālistu iniciatīvu, lai Eiropas organizācijas skaidro nosoda šādu iniciatīvu, kura var novest pie nacionālistisku spēku nostiprināšanās un izprovocēt konfliktus un sadursmes.

1
Tagi:
Krievijas vēstniecība, Georga lentīte, Saeima, Latvija
Pēc temata
Krievu valodu aizvākt, Georga lentes aizliegt: Lindermans par Latvijas perspektīvām
Latviešu varoņi arī saņēma Georga krustus: Cilevičs par Georga lentes aizliegumu
Zaharova asi izteicās par Latvijas Saeimas darbu pie Georga lentes aizlieguma
Pliners: nevienu nespiež nēsāt Georga lentīti, tomēr cilvēkiem uz to ir tiesības
Bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš

Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē

2
(atjaunots 11:16 19.09.2020)
Latvijas politiķis Andrejs Elksniņš spriež par to, pie kādām sekām ekonomikā var novest sankcijas pret Baltkrieviju kopā ar jau sabojātajām attiecībām ar Krieviju.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Pirms sešiem gadiem Latvija teju apsteidza visu Eiropu sankciju ieviešanas jautājumā attiecībā pret KF, un šodien bauda sava darba augļus – ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls lielākajā mērā ir aizgājis, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku. Šodien Latvijai ir iespēja paklusēt vismaz attiecībā uz situāciju Baltkrievijā, uzskata bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

Savā Facebook lapā politiķis izteicies par esošajām Latvijas attiecībām ar tuvākajiem kaimiņiem.

"Kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai pēdējā pusgada laikā vien ir samazinājies gandrīz par 50%. Šī gada garumā Latgalē – Rēzeknē un Daugavpilī – bez darba palikuši gandrīz 300 "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) darbinieku. Vēl pusotrs simts tiks atlaists līdz gada beigām. Visā valstī 2020. gadā LDz izbeigs darba attiecības ar 1500 darbiniekiem, taču lielākā daļa no tiem ir Latgales iedzīvotāji, bet vairums no tiem pirmām kārtām ir daugavpilieši.

Šī brīža kolektīvās atlaišanas dzelzceļā, tranzīta kritums par divām reizēm, atteikšanās no plāniem par Eiropas naudu modernizēt Daugavpils dzelzceļa mezglu, piespiedu pasākumus par vairāk nekā 30 miljonu eiro apmēra nodokļu maksātāju naudas ieplūdināšanu LDz pamatkapitālā – tas viss ir Latvijas "veiksmes stāsta" sekas attiecību veidošanā ar lielāko Latvijas kaimiņu, kurš vienlaikus ir tuvākais un lielākais noieta tirgus, lielākais tranzīta, energonesēju, preču, investīciju un pārējā piegādātājs," uzrakstīja Elksniņš, ar to domājot Krieviju.

Viņš atzīmēja, ka pirms sešiem gadiem Latvijas varasiestādes pasteidzās ieviest pret Krieviju visas iespējamās un neiespējamās sankcijas.

"Toreiz vēl klusos biznesmeņu, ekonomistu, atsevišķu valsts un daļēji valsts kompāniju vadītāju brīdinājumus, ka sankcijas pret Krieviju novedīs pie šausmīga ekonomiska krituma Latvijai, nevis vienkārši ignorēja, bet gan praktiski pielīdzināja nacionālo interešu nodevībai, darbam Krievijas specdienestu labā un patriotisma trūkumam.

Piecus gadus mēs lepni nesām faktiski visantikrieviskākās Eiropas valsts karogu, savukārt mūsu "veiksmes" valdības veidotāji saņēma slavas odas no Briseles un pacietīgi gaidīja Ķīnas kravu iekraušanas sākumu, investīcijas no Eiropas Savienības valstīm un bonusa naudu no eirofondiem. Tā vietā no Ķīnas atnāca Covid-19, un jaunajā "vīrusa realitātē" ekonomika sāka nevis vienkārši krist, bet gan taisni ar paātrinājumu nesties lejā. Ostas faktiski ir apstājušās, Krievijas kapitāls pārsvarā ir aizgājis no "veiksmes valsts", tranzīts izsīcis, virkne kompāniju izputēja, budžets plīst pa šuvēm, un labākas dzīves meklējumos Latviju pametuši vēl pāris desmiti tūkstoši cilvēku," stāsta par esošo situāciju Elksniņš.

Politiķis atzīmē, ka šodien Latvijas valdība balansē uz robežas, aiz kuras valsts ekonomika var saņemt "papildu paātrinājumu ceļā uz elli", ar to domājot sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju.

"Latvijā vispār jau sen ir jāpierod: kad jums šķiet, ka mēs esam sasnieguši dibenu vienā vai otrā nozarē (vai tas ir tranzīts, medicīna, izglītība, banku sektors vai kaut kas cits), praktiski noteikti mums pieklauvēs no apakšas.

"Šoreiz sankcijām pret Krieviju un "vīrusa krīzei" var pievienoties sankcijas pret Baltkrieviju. Un šodienas Eiropas Parlaments uzstājīgi mums rekomendē ieviest sankcijas pret "Lukašenko režīma" Baltkrieviju.

Taču mums vajag nevis atbalstīt kopējo Briseles toni, bet gan padomāt par savu ekonomiku un turpināt meklēt sadarbības ceļus. Tā pēc 2014. gada izdarīja virkne Eiropas valstu attiecībā uz Krieviju: kamēr Latvija vicināja zobenu un gatavojās karam, Lietuva pamazām izspieda sev Krievijas tranzīta atliekas caur savām ostām, Somija izcīnīja sev tiesības turpināt tirgot "aizliegtos" produktus (ES atteikšanās gadījumā pieprasot kompensācijas par valsts nesaņemto peļņu no tirdzniecības ar Krieviju), savukārt Vācija mierīgi turpināja būvēt "Ziemeļu straumi"," atzīmēja Elksniņš.

Viņš piebilda, ka šodien Latvijai ir unikāla iespēja – paklusēt.

"Daži politiķi, protams, šo iespēju jau ir palaiduši garām. Bet tomēr, ir jāpaklusē un jāpadomā par valsts nākotni un tās iespējām pelnīt sankciju kara apstākļos ar abiem kaimiņiem. Tas viss, protams, ir vareni – justies par daļu Eiropas, piedalīties sēdēs Briselē un teju kā locis iet Eiropas fārvaterā un saņemt pirmos sajūsmināto ar Latvijas apņēmību un klausīšanos eiropiešos aplausus. Taču ir nianse: Eiropas sajūsma netiek monetizēta. Uz maizes to neuzsmērēsi, cilvēkus nepaēdināsi, budžetu nepapildināsi.

Latvijai šodien vienkārši ir pienākums koncentrēties uz to, kā saglabāt ekonomiskās attiecības ar Baltkrieviju un atjaunot tās ar Krieviju, meklēt kompromisa ceļus ar ES, skaidrojot Briselei, ka režīmi ir režīmi, bet Latvijas iedzīvotājiem ir nepieciešami ienākumi, darbavietas un normālas biznesa attiecības. Pretējā gadījumā, kamēr politiķi mēģinās noskaidrot, kuriem no viņiem ir taisnība un kuriem no viņiem ir vairāk tiesību, parastie cilvēki vienkārši izmirs. Tieša nozīmē. Bada dēļ," nobeigumā uzrakstīja politiķis.

2
Tagi:
sankcijas, Baltkrievija, ekonomika, Latvija, Andrejs Elksniņš
Pēc temata
Latvija bez maksas mācīs baltkrievu jauniešiem polittehnoloģijas pamatus
Radioklausītājs pastāstīja, kāpēc Latvija nedrīkst iejaukties Baltkrievijas lietās
Latvija apstiprinājusi sankcijas pret Baltkrieviju
Latvijas Saeima aicina Baltkrieviju rīkot jaunas vēlēšanas