Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kultūras ministre Dace Melbārde un Salaspils domes priekšsēdētājs pie Salaspils memoriāla

Salaspils jaunākā vēsture: "tagad šī zeme ir apkaunota līdz pēdējam"

501
(atjaunots 10:15 08.02.2018)
Oficiālie vēsturnieki, kuri piedalījās ekspozīcijas atjaunošanā Salaspils koncentrācijas nometnes vietā, visu izdarījuši ideoloģiski pareizi un pilnībā izkropļojuši vēsturi.

RĪGA, 8. februāris — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Atjaunotās ekspozīcijas atklāšanas ceremonijā bijušās Salaspils koncentrācijas nometnes vietā piedalījās tikai pareizās amatpersonas: Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kultūras ministre Dace Melbārde un Okupācijas muzeja vadība. Visi viņi pastāstīja, kā Latviju plosījuši nacistu un padomju okupācijas režīmi.

Taču ne vārda neatskanēja par tiem, kuri atbrīvoja republiku un pašu Salaspili. Netika dots vārds Latvijas Salaspils mazgadīgo gūstekņu biedrības pārstāvjiem, bet Krievijas vēstniecības darbinieki pat netika uzaicināti piedalīties pasākumā.

Министр культуры Даце Мелбарде, министр иностранных дел Эдгарс Ринкевичс и председатель Саласпилсской думы возлагают цветы на мемориале в Саласпилсе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kultūras ministre Dace Melbārde un Salaspils domes priekšsēdētājs noliek ziedus pie Salaspils memoriāla

Latvijas mazgadīgo gūstekņu biedrības pārstāvji pastāstīja, ka jaunā ekspozīcija ir pārsteidzoši vienpusīga. Tie, kuri vēlēsies to apskatīt, daudz ko uzzinās par to, kā tika celts memoriāls, taču par pašā nometnē notikušo viņiem radīsies gaužām miglains priekšstats.

Ko mēs redzam

No lieliem un bagātiem ekspozīcijas stendiem uz apmeklētājiem skatījās gūstekņi: smaidīgi paēduši un stipri puiši, kuri gozējās saules staros, līdzās – skaistas meitenes tīrās kleitās ar rotājumiem un, šķiet, pat nedaudz krāsojušās. Šīs meitenes – ieslodzītās, izrādās, strādājušas nometnē par šuvējām un pat pelnījušas naudu. Bet vīrieši, iespējams, bija nogrēkojušies SS leģionāri, kuri ar darbu izpirka grēkus Trešā reiha priekšā.

Stendos bija redzamas dīvainas ieslodzīto vēstules, kurās viņi pateicas tuviniekiem par sūtījumiem uz nometni, par produktiem, ko viņiem sūta, par atbalstu, par to, ka viņus gaida atpakaļ, "kad mēs izpirksim vainu". Rodas iespaids, ka raksta nevis koncentrācijas nometnes gūstekņi, bet nogrēkojušies studenti, kurus aizsūtījuši rakt kartupeļus.

Обновленная экспозиция мемориала памяти жертв нацизма в Саласпилсе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Nacisma upuru piemiņai veltītā Salaspils memoriāla atjaunotā ekspozīcija

Nekādas koncentrācijas nometnes pazīmes stendos nav redzamas, tikai ideoloģiski pārbaudīti termini "pārsūtīšanas nometne", "paplašinātā tipa cietums", "darba audzināšanas nometne". Un "audzināti" tur it kā esot dezertieri un vieglas uzvedības sievietes.

Jautājumā par nogalināto skaitu ekspozīcijas autori apgalvo, ka bojāgājušo skaits pārsniedzis divus tūkstošus, bet līdz ar ebrejiem, kuri cēluši nometni un vēlāk nošauti, sasniedzis aptuveni trīs tūkstošus.

Acīm redzamais ir neticams

Protams, visus LPSR Ārkārtas komisijas sastādītos dokumentus ekspozīcijas autori nodēvējuši par padomju okupācijas gados rakstītu propagandu. Pēc viņu versijas, neesot bijis ne desmitiem tūkstošu nogalināto un nomocīto, neesot bijis nekādu bērnu, kam nolēja asinis vērmahta kareivju vajadzībām.

Stendos karājas ieslodzīto "liecības" par to, kādiem pazemojumiem pakļauti gūstekņi: viņi varējuši saņemt pļauku, sitienu ar dūri sejā vai spērienu pa pēcpusi. Tiesa, kāds aculiecinieks tomēr stāsta, ka visā ieslodzījuma laikā redzējis, ka pakārti divi cilvēki.

Обновленная экспозиция мемориала памяти жертв нацизма в Саласпилсе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Nacisma upuru piemiņai veltītā Salaspils memoriāla atjaunotā ekspozīcija

Svinīgā ceremonija noritēja veiksmīgi, amatpersonas bija apmierinātas ar to, ka ekspozīcijas autori "objektīvi atspoguļojuši vēsturi, attīrot to no padomju gadu netīrumiem". Tā pastāstīja ministre Melbārde. Ko tad vēl viņa varēja pateikt?

Ne vārda par Padomju armijas karavīriem, kuri atbrīvoja Salaspili, ne vārda – par kopiņām vecajos Garnizona kapos.

"Tagad šī zeme ir apkaunota līdz pēdējam," – pietiekami skaļi teica kāds bijušais nometnes gūsteknis.

501
Pēc temata
Jaunie Salaspils varoņi: apkaunojošs nāves nometnes vēstures pārrakstīšanas mēģinājums
Kiršteins: sēdināt tos, kuri Salaspili sauc par nāves nometni
Laimīga koncentrācijas nometne. Bērniem paveicies – viņi nokļuva Salaspilī
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele, foto no arhīva

Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19

3
(atjaunots 21:17 21.10.2020)
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele ar nepacietību gaida koronavīrusa pandēmijas beigas, bet tikmēr stāsta sekotājiem sociālajos tīklos savus sapņus.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele savā Twitter lapā pastastīja sekotājiem par to, ko redzēja savā sapnī, kurš skāra jau visiem sāpīgo tematu – koronavīrusu.

Viņķele pastāstīja, ka sapnī viņa veica kādas aptiekas inspekciju, par kuru tika saņemtas sūdzības, ka tā tirgo maskas ar defektu, it kā tām gumijas ir par īsu.

"Ja vien būtu tik daudz vārdu, lai izteiktu, cik ļoti gaidu Covid pandēmijas beigas..." noslēdz savu publikāciju ministre.

​Iepriekš Viņķele pirmajā obligātā sejas masku režīma spēkā stāšanās dienā Latvijā izbrauca ar tramvaju Rīgā un pārbaudīja, kā pilsētnieki ievēro jaunos noteikumus. Kopumā viņa bijusi gandarīta.

Atgādināsim, ka no 7. oktobra sejas maska bija jālieto tikai sabiedriskajā transportā, taču kopš pagājušās nedēļas šī prasība tiek piemērota visām sabiedriskām vietām. Pašlaik ierobežojumi ir spēkā līdz 6. novembrim, tomēr valdība neizslēdz, ka sejas masku lietošanas prasība sabiedriskās vietās var tikt pagarināta arī līdz gada beigām, kā arī var tikt ieviesti arī papildu pasākumi ar mērķi novērst Covid-19 izplatību.

3
Tagi:
koronavīruss, maska, Ilze Viņķele
Pēc temata
"Smaga laušanās ar lāčiem": Viņķele par valdības sēdi Covid-19 jautājumā
Viņķele: plānveida medicīnisko pakalpojumus neatcels pilnībā
"Aizej pa labam, citādi padzīs": Gobzems aicina Viņķeli atkāpties no ministres amata
Viņķele: visiem kopā jābūt piesardzīgiem
Ticīgie baznīcā, foto no arhīva

Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts

21
(atjaunots 17:00 21.10.2020)
Cilvēku skaita ierobežojumi iekštelpās un ārpustelpās netiek attiecināti uz reliģiskajām organizācijām.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Uz dievkalpojumiem neattiecas Latvijā ieviestie pulcēšanas ierobežojumi, vēsta Mixnews.lv.

No 14. oktobra obligāta sejas masku lietošana ir ieviesta tirdzniecības vietās, stacijās, lidostās, ostās, reliģijas un kultūras iestādēs, izņemot pasākumus, kur apmeklētāji sēž konkrētās sēdvietās, ievērojot distanci savā starpā.

Maskas ir jālieto muzejos, izstāžu zālēs, bibliotēkās, tai skaitā arī šo iestāžu darbiniekiem, ja viņi nav atdalīti no apmeklētājiem ar fizisku barjeru.

No 17. oktobra privātos pasākumos iekštelpās drīkst pulcēties ne vairāk par 30 cilvēkiem. Cilvēku skaits privātos pasākumos ārpustelpās ir samazināts līdz 300.

Taču, kā paziņoja Tieslietu ministrijā, dievkalpojumi neskaitās nedz privāti, nedz publiski pasākumi, un pret tiem šie ierobežojumi nav pielietojami.

Pēc Tieslietu ministrijas pārstāves sacītā, šī pozīcija tika izveidota vēl pirms pirmā Covid-19 viļņa pavasarī.

"Arī turpmāk Tieslietu ministrija un reliģiskās organizācijas pieturēsies pie šāda traktējuma. Tas nozīmē, ka uz reliģiskajām organizācijām neattiecas tādi noteikumi kā cilvēku skaita ierobežojums iekštelpās un ārtelpās," paskaidroja Nozaru politikas departamenta direktora Olga Zeile.

Taču citi reliģiskie pasākumi, kuri nav dievkalpojumi, piemēram, bēres, kristības vai kāzas, skaitās privāti pasākumi, un uz tiem minētie ierobežojumi tiek attiecināti.

Atzīmēsim, ka iepriekš pie Ministru kabineta ēkas notika protesta akcija pret aizliegumu rīkot iekštelpās grupu sporta treniņus un interešu pulciņu nodarbības.

Aizritējušajā diennaktī, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, tikai veikti 5312 koronavīrusa testi, tika atklāti 188 jauni inficēšanas gadījumi. Covid-19 pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 3.5%.

​Kopumā pandēmijas laikā Latvijā saslimušas 3797 personas un 1341 izveseļojusies.

21
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bet kā tad Covid-19: NATO valstis turpina sūtīt karavīrus uz mācībām Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Iztaisīs divās dienās ar nosūtījumu: Latvijā maina Covid-19 testēšanas kārtību
Lāpu gājiens notiks, neraugoties uz aizliegumu? nacionālisti sadumpojās pret Covid-19
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

0
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

0
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes