Akcija krievu skolu atbalstam 2017. gada 14. decembrī

Krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem palīdzēs pārvākties uz dzimteni

171
(atjaunots 09:59 08.02.2018)
Krievu māja Rīgā palīdzēs tautiešiem saņemt informāciju par iespējām pārvākties uz dzīvi Krievijā.

RĪGA, 8. februāris — Sputnik. Rīgā durvis vērs Krievu māja, kas palīdzēs krievvalodīgajiem iedzīvotājiem jautājumos par Krievijas pilsonības saņemšanu un pārcelšanos uz vēsturisko dzimteni. Tāpat struktūra organizēs valodu kursus interesentiem, kultūras un svētku pasākumus, raksta avīze "Izvestija".

Projekta autors ir nevalstiskās organizācijas "Apvienība pret nacismu" vadītājs Jānis Kuzins, un sākotnējā posmā iestādes darbība tiks finansēta ar viņa personīgajiem līdzekļiem. Krievu māja atradīsies Brīvības ielā. Organizācijas reģistrācija NKO statusā tiks noslēgta šī gada martā.

"Latvijā dzīvo milzīga krievvalodīgo diaspora, kam nepieciešams tāds centrs. Mēs sniegsim konsultācijas personām, kas interesējas par iespēju pārcelties uz dzīvi Krievijā un saņemt Krievijas pilsonību, — paziņoja Kuzins. – Ar izklaides un piemiņas pasākumu palīdzību mēs vēlamies uzturēt interesi par krievu valodu un kultūru. Mēs vēlamies organizēt arī sagatavošanās kursus tiem, kuri vēlas iestāties universitātēs Krievijā."

Krievija pozitīvi novērtēja latviešu aktīvista iniciatīvu.

Krievijas parlamenta apakšpalātas NVS lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs atzīmēja, ka Krievija varētu atrast finansējumu šādam projektam un sekmēt organizācijas attīstību.

"Tas ir ārkārtīgi svarīgi situācijā, kad Latvijas valdība īsteno politiku, kas diskriminē krievvalodīgos iedzīvotājus. Turklāt tas ir labs maigā spēka piemērs," – uzsvēra deputāts.

Pēc PSRS sabrukuma un iestāšanās ES un NATO Latvijas valdība cenšas attālināties no padomju pagātnes un ataino Maskavu kā "agresoru", turklāt iedzīvotāju pārliecināšanas metodes bieži neatbilst demokrātijas principiem, nonāk līdz politiķu atklāti rusofobiem paziņojumiem, mediju ierobežojumiem un pārmetumiem Krievijai par propagandu. 

Spiedienu izjūt arī krievu valoda. Līdz 2021. gadam, saskaņā ar Latvijas Izglītības ministrijas ieceri, visās mazākumtautību skolās tiks ieviestas mācības latviešu valodā. Krievu valodā bērni varēs apgūt tikai literatūru, kā arī priekšmetus, kas saistīti ar kultūru un vēsturi.

Tiek īstenoti mēģinājumi padzīt krievu valodu arī no apkalpošanas sfēras Latvijā. Nacionālā apvienība izstrādājusi grozījumus Darba likumā, kuri, pēc viņu domām, nepieciešami, lai novērst aizvien plašās sastopamo situāciju darba tirgū Latvijā, kuras ietvaros darbiniekam bez īpaša pamatojuma tiek izvirzītas svešas (visbiežāk – krievu) valodas zināšanu prasības. Latvijā darbojas arī Valsts valodas centrs, kurš seko Valodas likuma prasību ievērošanai. Tā uzmanības lokā ir politiķi, kuri ļaunprātīgi izmanto krievu valodu, slikti pārvalda latviešu valodu, biznesmeņi, kuri izmanto izkārtnes citās valodās, uzņēmumi un organizācijas, kas izsūta bukletus citās valodās, un darbinieki, kuri ar klientiem nerunā latviski, kā arī viesizrādes un pat skolu izlaiduma pasākumi.

171
Pēc temata
Kā atrast darbu Latvijā finanšu nozarē: mācieties krievu valodu
Nosaukts krievu izglītības petīcijas iesniegšanas datums Saeimai
Par krievu skolām: izšķirošā cīņa
Mamikins: krievu skolu slēgšanu pieprasa SS veterāni un "meža brāļi"
Masu iznīcības smiekli. Patrioti pievērsuši uzmanību krievu humoram
 Sandis Ģirģens

Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību

2
(atjaunots 08:21 21.09.2020)
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība ir jau trešais šāda veida noziegums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā, tāpēc policisti pieliks visus spēkus, lai atklātu šo lietu.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Svētdien, 20. septembrī, kļuva zināms, ka zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kurš bija viens no farmakoloģiskās kompānijas "OlainFarm" padomes locekļiem, tika noslepkavots savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu.

Valsts policija paziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Autozaglis, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda visdziļāko līdzjūtību nogalinātā radiniekiem un komentēja šo skaļo lietu.

Viņš paziņoja, ka policija strādājusi pastiprinātā režīmā visas nakts garumā, un tagad policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi, paziņoja Latvijas IeM vadītājs.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi.

Vērts atzīmēt, ka jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka viņš bijis pie viņa ciemos, pēc kā vēlā naktī aizbrauca mājās, kur arī tika atrasts nogalināts. Un Krieķis uzskata, ka šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu.

Pēc Krieķa domām, šīs slepkavības pamats ir politisks, savukārt pasūtītāji ir saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Atgādināsim, ka 2018. gada maijā Rīgā, netālu no Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šauts tika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Tiek uzskatīts, ka slepkavas bija divi. IeM praktiski uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, ir veikta pēc pasūtījuma.

2019. gada jūlijā Latvijā, Mārupē, tika nogalināts advokāts, bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.

2
Tagi:
slepkavība, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Policijas darbinieks, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību

33
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.

Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.

Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.

Līderi pēc pašnāvību skaita

Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.

2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.

2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).

Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).

Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.

Kur meklēt palīdzību?

Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.

Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.

Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.

Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.

33
Tagi:
policija, Latvija, pašnāvība
Pēc temata
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
NMPD: kopš gada sākuma 140 pusaudži mēģinājuši izbeigt dzīvi pašnāvībā
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita