Latvijas Republikas robeža

Latvija visus integrēs: ĀM gaida emigrantu masveida mājāsbraukšanas vilni

78
(atjaunots 12:13 15.05.2018)
Latvijas Ārlietu ministrija izstrādā likumu, kurš regulēs latviešu diasporas un valsts attiecības.

RĪGA, 7. februāris — Sputnik. Šis gads iezīmēs pavērsiena punktu reemigrācijas jautājumā. Šim nolūkam izveidojušies objektīvi priekšnoteikumi, kuru vēl pirms diviem vai trim gadiem nebija, paziņoja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts radio Baltkom ēterā.

Pēc viņa vārdiem, ministrija patlaban izstrādā īpašu likumu ārzemēs dzīvojošo latviešu diasporas atbalstam, kurš palīdzēs risināt arī reemigrācijas jautājumus.

"Uzskatu, ka šis gads iezīmēs pavērsiena brīdi reemigrācijas jautājumā, šim nolūkam nobrieduši objektīvi priekšnoteikumi, kuru vēl pirms diviem vai trim gadiem nebija. Brīvo vakanču skaits  aug, un aug ātri, ar katru dienu to ir aizvien vairāk, tātad, aug arī algas," — skaidroja Sjanīts.

Pēc viņa domām, Latvijas ekonomikas izaugsme tuvāko desmit gadu laikā saglabāsies.

Lidosta
© Sputnik / Sergey Melkonov

"Esmu vienkārši pārliecinats par to, jo acīmredzami krīzes gados esam zaudējuši daudz cilvēku, un tas ietekmē arī darba tirgu. Tuvāko desmit gadu laikā mēs teiksim, ka mums trūkst darba spēka, turklāt dažāda — gan izglītota, gan ne," — teica politiķis.

Viņš paskaidroja, kā tieši valsts varot palīdzēt aizbraukušajiem latviešiem.

Sjanīts pastāstīja, ka valsts var apmaksāt bērnu integrāciju skolās. Cilvēks atgriežas Latvijā, un bērnam nav atbilstošu valsts valodas prasmju vai citu zināšanu, ko pieprasa skola, — valsts apmaksās attiecīgās nodarbības. Starp citu, šī sistēma jau darbojas, daudzviet atbalstu sniedz pašvaldība vai pati skola, taču nepieciešams atvēlēt līdzekļus arī valsts budžetā, piebilda politiķis.

Pēc viņa vārdiem, ir arī citi projekti reemigrācijas stimulēšanai, piemēram, Reģionālās attīstības ministrijā. Projekts paredz konkrētu cilvēku katrā reģionā, kurš sniedz atbalstu emigrantiem.

Pēdējos gados Latvija saskārusies ar iedzīvotāju masveida aizplūdi — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgie pilsoņi aizvien biežāk dodas meklēt darbu ekonomiski attīstītākās valstīs. Ekonomikas ministrija paziņoja, ka līdz 2020. gadam Latvijā iespējams darbinieku deficīts, kura apmēri salīdzināmi ar Ventspils iedzīvotāju skaitu.

Pie tam, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, emigrantu plūsma no Latvijas neizsīkst. CSP apkopojusi datus par emigrantiem laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam. Vidēji Latvija ik dienas zaudē 55 cilvēkus — 25 vīriešus, 22 sievietes un 8 bērnus. Lielākā emigrantu grupa — personas 25-29 gadu vecuma grupā (2014. gadā viņu daļa kopējā prombraucēju plūsmā sastādīja 18,2%, 2015. gadā — 18%, 2016. gadā — 17%).

Pēc CSP datiem, Latvijas iedzīvotāji pārsvarā emigrē uz Lielbritāniju, Īriju, Vāciju un Norvēģiju. Pēdējo trīs gadu laikā gandrīz par 5 procentpunktiem pieaugusi emigrācija uz ASV.

78
Pēc temata
Quartz: Austrumeiropas valstis izmirst visstraujāk pasaulē
Lietuvas bijušais ārlietu ministrs: valsts "norakstījusi" aizbraukušos līdzpilsoņus
Daugavpils pārliecinoši iet pa izmiršanas ceļu
Meitenes skolā, foto no arhīva

Šuplinska paņēma savus vārdus atpakaļ: vecākiem neatļaus izvēlēties tālmācības

13
(atjaunots 19:13 29.10.2020)
Vecāki nevarēs paši izvēlēties starp mācībām klātienē vai attālinātām mācībām – tas padara skolotāju darbu neiespējamu.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Nav iespējams atļaut vecākiem pašiem pieņemt lēmumu par attālinātu mācību režīmu, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska preses konferencē.

Šonedēļ tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka tiek izskatīta iespēja ļaut vecākiem pašiem izlemt, vai bērni ir jāsūta uz skolu, vai jāturpina viņu mācības attālināti, un ka Šuplinska devusi tam principiālu piekrišanu.

Tas izraisīja kārtējo kritikas vilni attiecībā pret ministri: pedagoģijas zinātņu doktors, Rīgas domes deputāts Jakovs Pliners (Latvijas Krievu savienība) paziņoja, ka Šuplinska pārlika atbildību par bērnu izglītošanu uz vecāku pleciem, savukārt Rīgas 80. vidusskolas direktore, Rīgas domes deputāte Anna Vladova ("Saskaņa") uzrakstīja sašutuma pilnu publikāciju Facebook.

Pēc tam Šuplinska paziņoja, ka šāds lēmums ne vien dubultotu pedagogu darbu, bet padarītu to vienkārši neiespējamu.

Tajā pašā laikā Šuplinska norādīja uz virkni alternatīvu, kuras varētu izmantot vecāki, ja viņi baidās sūtīt bērnus uz skolu risku dēļ, kas saistīti ar Covid-19 izplatību.

Pirmkārt, vecāks var uzņemties atbildību par bērna izglītošanu saslimšanas vai īpašu ģimenes apstākļu gadījumā. Ja vecākiem ir iespēja pieskatīt un atbalstīt bērnu, tad, konsultējoties ar skolu, var savstarpēji organizēt mācību procesu, saņemot vienīgi skolotāja konsultācijas.

Otrkārt, var organizēt mācības mājās. Taču ministre uzsvēra, ka pamatizglītība ir obligāta, un nepamatota skolas neapmeklēšana ir pārkāpums, kura gadījuma ir iespējama pat sociālā dienesta iejaukšanās.

"Ja vecāks ir sazinājies ar skolu un vienojies, ka viņam ir bažas, var pieskatīt bērnu, pieskatīt, atbalstīt un sagādāt mācību materiālus, ir gatavs skolotāja konsultāciju vienreiz nedēļā saņemt, tur nav bažu. Līdzīgi, kā tas ir saslimšanas gadījumos, līdzīgi, kā tas ir kāda ģimenes apstākļa gadījumā, organizēt šo mācību procesu kopīgi. Un tad no skolotāja saņemt tikai to konsultāciju," paziņoja Šuplinska.

Atbildot uz jautājumu par to, kādā situācijā tomēr var tikt izskatīts tālmācību variants visiem skolēniem, Šuplinska atbildēja, ka tas var notikt ārkārtējās situācijas režīma ieviešanas gadījumā valstī. Iepriekš šādu iespēju pieļāva Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele.

13
Tagi:
Ilga Šuplinska, attālinātās mācības, Latvija
Pēc temata
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Maiņas vai tālmācības ik pēc nedēļas: kā skolas sāks mācību gadu
Valdībai ir izdevīgi turēt skolēnus mājās: kāpēc LKS iebilst pret tālmācībām
Zīme Bioloģiskie draudi Latvijas infektoloģijas centrā

Latvijā miris viens cilvēks ar Covid-19, atklāts 251 inficēšanās gadījums

11
(atjaunots 18:32 29.10.2020)
Aizritējušajā diennaktī Latvijā ir veikti 5105 Covid-19 testi, pozitīvo testu daļa sastādīja 4,9%.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī ir veikti 5105 koronavīrusa testi, reģistrēts 251 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs. Miris viens cilvēks ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi – vecuma grupā 85-90 gadi.

Kopumā kopš epidēmijas sākuma Latvijā ir atklāti 5395 Covid-19 gadījumi, 1406 cilvēki izveseļojās, 64 – nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti 35 cilvēki ar Covid-19, kopumā stacionāros ārstējas 197 pacienti, 189 no tiem ir vidēji smaga slimības gaita, astoņi atrodas smagā stāvoklī.

Lietuvā diennakts laikā ir atklāti 950 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi – tas ir jauns maksimums. No Covid-19 miruši vēl seši cilvēki, citu iemeslu dēļ miruši trīs inficētie.

Kopumā līdz ar vīrusa izplatības sākšanos Lietuvā inficējušies 13 088 cilvēki, turpina slimot 8301, izveseļojās 4582.

No Covid-19 Lietuvā kopumā miruši 150 cilvēki, citu iemeslu dēļ miruši 55 ar koronavīrusu inficētie.

Pēdējo 24 stundu laikā veikti 11 866 koronavīrusa testi, kopā veikti 997 860.

Igaunijā atklāti 82 jauni Covid-19 gadījumi. Pēdējo 24 stundu laikā veikts vairāk nekā 1700 pirmreizējo koronavīrusa testu.

11
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Rožkalns: Latvija palielinājusi investīciju pieplūdumu pēc veiksmīgas pretošanās Covid-19
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Laboratorijas darbiniece, foto no arhīva

Latvijā ievests jauns Covid-19 paveids

0
(atjaunots 19:47 29.10.2020)
Spānijas izcelsmes jauno Covid-19 paveidu vasarā ieveda Eiropas valstīs, kā arī Honkongā un Jaunzēlandē.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Zinātnieki atklāja jaunu koronavīrusa paveidu, kurš parādījās Spānijā 2020. gada vasarā un ātri izplatījās visā Eiropā, tiek ziņots Bāzeles Universitātes mājaslapā.

Lai gan pagaidām nekādu pierādījumu tam, ka šis SARS-CoV-2 paveids ir bīstamāks, viņa izplatība var sniegt priekšstatu par politikas efektivitāti ceļojumu nozarē, kuru Eiropas valstis pieņēma vasarā.

Tiek skaidrots, ka zinātnieki izanalizēja un salīdzināja vīrusa genoma secības, kas tika paņemtas Covid-19 pacientiem visā Eiropā, lai izpētītu patogēna evolūciju un izplatību. Analīze atklāja, ka paveids 20A.EU1 parādījās Spānijā vasarā un pirmo reizi tika konstatēts lauksaimniecības strādniekiem.

Saskaņā ar zinātnieku datiem, jaunais Covid-19 paveids pārvietojās kopā ar ceļotājiem pa visu Eiropu kopš 20. jūlija līdz ar robežu atvēršanu, un tagad tas ir atklāts 12 Eiropas valstīs, kā arī Honkongā un Jaunzēlandē.

Tiek atzīmēts, ka 20A.EU1 veido 90% koronavīrusa inficēšanās gadījumu Lielbritānijā, aptuveni 80% - Spānijā, 60% - Īrijā un no 30 līdz 40% - Šveicē un Nīderlandē. Jaunais vīrusa paveids tika atklāts arī Francijā, Beļģijā, Vācijā, Itālijā, Latvijā, Norvēģijā un Zviedrijā.

Eiropas pētnieki uzskata, ka šī Covid-19 paveida izplatību veicinājuši braucienu atvieglojumi un sociālās distancēšanās pasākumu pārkāpumi vasarā.

Pēc starptautisko reisu atsākšanas jūnija vidū Covid-19 tiek atklāts vidēji vienam no 8000 pasažieriem lidostā "Rīga". Saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras datiem, vairums Covid-19 inficēto cilvēku atlidoja uz Latviju no Lielbritānijas, Spānijas un Itālijas.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Gripa vai masalas? Akadēmiķis aprakstījis SARS-CoV-2 evolūcijas scenārijus
Covid-19 apdraud visu cilvēka nervu sistēmu, uzskata zinātnieki
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Ārste pastāstīja par neizskaidrojamām koronavīrusa sekām